Dzīvesstils

Noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv, 27.05.2024

Pre–Loved biotekstils. Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — Studio Sarmīte.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Šajā kontekstā, vērtējot darbus un jo īpaši pieņemot galīgo lēmumu par galveno balvu, notika kaislīga diskusija starp visiem žūrijas locekļiem. Regīnas Hankes vadībā žūrija, vērtējot konkursam iesniegtos projektus, apsprieda visu iespējamo perspektīvu spektru. "Lēmumi, ko pieņēmām šajā konkursā, nebija pašsaprotami, tos noteica ne vien risinājumu kvalitāte, bet arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras ne tikai Latvija, bet arī Eiropa," komentē žūrijas priekšsēdētāja Regīna Henke.

Latvijas Dizaina gada balvas 2024 ieguvēji

Grand Prix ieguvējs un produktu dizaina kategorijas uzvarētājs:

Pre–Loved biotekstils. Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — Studio Sarmīte.

Komunikācijas dizaina kategorijas uzvarētājs:

Komunikācijas kampaņa Rīgas Drosmes un prieka vasara 2023. Darba autori — Valters Kalsers un biedrība Mākslas birojs. Darba pasūtītājs — Rīgas dome.

Vides dizaina kategorijas uzvarētājs:

Ekspozīcija Kosmiskais dejotājs. Darba autore — Dace Sūna. Darba pasūtītājs — Eindhovenas Dizaina akadēmija.

Pakalpojumu dizaina kategorijas uzvarētājs:

LMA Dizaina vasaras skola Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem Darba autors — Rūta Jumīte un Ieva Laube. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.

Digitālo risinājumu dizaina kategorijas uzvarētājs:

Ziedojumu platformas Ukrainas atbalstam Stopify risinājums. Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons–Germs, Miks Miķelsons.

Žūrijas speciālās balvas

Produktu dizains:

  • Elektroskūteris Bee Electric. Darba autors un pasūtītājs — Aldis Kalniņš.

Komunikācijas dizains:

  • Grāmata Kad karš kļūst personisks. Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis.

  • Kampaņa Riga Pride 2023 — Atplauksti. Darba autors — Artūrs Meļņiks un Māra Čaure. Darba pasūtītājs — LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka.

Vides dizains:

  • Dailes teātra priekšlaukums. Darba autori — MADE arhitekti sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu. Darba pasūtītājs — Valsts nekustamie īpašumi un Rīgas domes Īpašuma departaments.

Pakalpojumu dizains:

  • Viesuļvētras simulatora atrakcija Beat The Storm. Idejas autors — Ingus Augstkalns, projekta vadītājs — Rihards Dziedātājs, projektētājs — SIA WeMPS, galvenais mākslinieks — Kristians Rukuts, arhitekte — Līva Kalniņa. Darba pasūtītājs — Universe Science Park (Dānija).

Savukārt Patentu valdes īpašo balvu saņēma elektroskūteris Bee Electric.

Latvijas Dizaina gada balvai 2024 kopumā tika iesniegti 127 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 58 darbus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas locekļi, 21. un 22. maijā klātienē tiekoties LIAA Radošo industriju pārstāvniecības telpās. Fināla žūrijā darbojās pieci pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja divas ārvalstu ekspertes:

Regīna Hanke (Regina Hanke, Berlīne, Vācija) — profesore komunikācijas dizainā un dizaina vadībā, Vācijas vadošās medicīniskās informācijas un lēmumu atbalsta sistēmas lietotnes LEILA līdzdibinātāja un BEDA valdes locekle;

Marija Adzura Rosī (Maria Azzurra Rossi, Roma, Itālija) — dizainere un arhitekte, sabiedrisko attiecību un komunikācijas aģentūras «Mint List» līdzdibinātāja;

Ieva Zībārte — arhitekte un autore, «Jaunā Eiropas Bauhaus» eksperte, pašvaldības kapitālsabiedrības «Rīgas nami» Attīstības un būvniecības projektu vadības departamenta vadītāja;

Edgars Zvirgzdiņš — dizainers, dizaina studijas «Associates, Partners et Sons» dibinātājs un skandu zīmola «Aretai» līdzdibinātājs;

Dārta Apsīte — komunikācijas dizainere un radošā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi

Db.lv, 23.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024.gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024.gada 1. ceturksnī - 64,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" kopā ar brīvprātīgajiem no vairākām Eiropas valstīm jau četrpadsmito gadu pēc kārtas organizē ikgadējo multikulturālo festivālu "Maija Grafa svētki". 18. maijā Rīgas centrā, Ziedoņdārza parkā, notika festivāls-karnevāls "Maija grāfa svētki 2024", kas atdzīvināja Rīgas senāko kultūrvēsturisko tradīciju un bija veltīts pavasara sagaidīšanai, vienotībai un radošumam. No rīta līdz vēlam vakaram rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pieejami daudzi izklaidējoši un izzinoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu bija liecinieki vērienīgajai akcijai, ko veidoja entuziasti un brīvprātīgie.

Pirms 550 gadiem aizsākušies "Maija grāfa svētki" godina Rīgas bagāto vēsturi un ietver daudz dažādu pasākumu: muzikālus un mākslinieciskus priekšnesumus, tērpu konkursu, uguns šovu, meistarklases un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, un pats galvenais - turnīru par Maija grāfa titulu. Mūsdienās senās kultūras tradīcijas apvienojas ar multikulturālām un mūsdienīgām karnevāla tendencēm, veidojot unikālu Rīgas festivālu, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 7000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 25.septembrī tiks pasniegtas Eiropas Dizaina balvas, informē pasākuma rīkotāju pārstāvis Jānis Basevičs.

ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) paziņojis Eiropas Dizaina balvas piektā konkursa finālistus, kā arī balvas par mūža ieguldījumu ieguvēju.

Šogad Eiropas Dizaina balvu konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - vairāk nekā 800 pieteikumu un nomināciju divās konkursa kategorijās - Uzņēmēju un mazo uzņēmumu balva un Rūpnieciskā dizaina balva.

Seši konkursa finālisti ir no dažādām Eiropas valstīm - Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Rumānijas un Zviedrijas - un aptver plašu nozaru klāstu, tostarp veselības aprūpi, audioierīces, sadzīves tehniku, enerģijas uzglabāšanu, mājokļus un arhitektūru. Dizainus piedāvā tādi zīmoli, kā, piemēram, "Bang & Olufsen", "Linet" un "Meze Audio", "Arsenit", "MyGrid" un "Transparent".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,1%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%.

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,7%. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 1,9%, bet lietoti mājokļi bija par 4,0% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2024.gada 1. ceturksnī bija par 93,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 97,6%, bet lietotiem mājokļiem - par 91,4%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 2. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 13.septembrī.

2024.gada 1. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 2. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 13.09.2024.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

RIB peļņa šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 4,5 miljonus eiro

Db.lv, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Erasmus+ jauniešu apmaiņa "Juggling Diversity" ir nozīmīgs jauniešu izglītības un sadarbības projekts, kas notika Vecružinā, Latvijā no 2024. gada 31. maija līdz 9. jūnijam. Projekta mērķis bija veicināt starpkultūru sapratni un sadarbību starp jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm, izmantojot hobiju cirku kā unikālu pedagoģisko rīku, lai iesaistītu un integrētu dalībniekus aktīvā sociālajā un demokrātiskajā dzīvē.

Pasākumā piedalījās 33 jaunieši vecumā 16-25 gadi no Latvijas, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Ungārijas un Kipras. Šie jaunieši pulcējās, lai kopīgi apgūtu ne tikai cirkus prasmes, bet arī savstarpējo sapratni un cieņu starp dažādām kultūrām.

Vecružina, ar savu gleznaino dabu un viesmīlīgo atmosfēru, bija ideāla vieta šim projektam. Papildus tam, projektā tika iesaistīti arī jaunieši no vietējā Tiskādu bērnu nama, sniedzot šim pasākumam papildu sociālo un emocionālo vērtību. Viens no Vecružinas bērnu nama audzēkņiem - septiņpadsmitgadīgs Andrejs Paramonovs - aktīvi piedaloties projekta "Juglling Diversity"aktivitātēs, ieguva arī papildus iespēju piedalīties arī nākamajā Erasmus+ projektā, un šobrīd no 5.jūlija kopā ar biedrības "Alternatīvā Realitāte" komandu atrodas Kiprā jauniešu apmaiņā SKILLS UP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā

Māris Ķirsons, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Komentāri

Pievienot komentāru