Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

8. un 9. februārī Vides zinātnes un izglītības padome sadarbībā ar Vides ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu Latvijā rīko I Starptautisko zinātnisko konferenci Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā, šodien preses konferencē informēja Vides ministrs Raimonds Vējonis.

R. Vējonis stāstīja, ka pēdējos gados daudz ir darīts, lai aktualizētu vides zinātnes un izglītības nozīmi Latvijā. Kā vienu no piemēriem ministrs minēja šo jautājumu iestrādāšanu Vides aizsardzības likumā. Liela nozīme esot arī augstskolu un valsts institūciju pārstāvju darbam Vides zinātnes un izglītības padomē.

Ministrs uzskata, ka Latvijas universitāšu studiju programmās vairāk jāiekļauj vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Plānotā konference esot viens no soļiem, kas tikšot veikts, lai sakārtotu vides izglītību Latvijā.

Vides zinātnes un izglītības padomes priekšsēdētāja Dagnija Blumberga pastāstīja, ka padomei ir vairāki plāni, kā popularizēt vides izglītību Latvijā, piemēram, esot plānota vides zinātņu nakts, vides zinātņu balvas. Viena no šādām balvām varētu tikt piešķirta labākajam vides skolotājam. Patlaban tiekot izstrādāts šī konkursa nolikums.

Lai kaut kā risinātu problēmu saistībā ar ārprātīgi lielajām kravas automašīnu rindām uz Latvijas - Krievijas robežpunktiem, savulaik tika nolemts ieviest eirovinjetes jeb maksu par kravu pārvadājumiem pa mūsu valsts teritoriju.

It kā jau doma vienkārša - ja reiz ārvalstu pārvadātāji grib izmantot mūsu ceļus un radīt zināmas neērtības to pašvaldību iedzīvotājiem, kur atrodas robežpunkti, tad par to lai arī maksā.

Diemžēl laika gaitā izrādījās, ka attiecībā uz šo jaunievedumu var attiecināt senu, taču skumju teicienu - gribējām, kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Respektīvi, izrādījās, ka apmēram 80 % no visiem ienākumiem, pērkot eirovinjetes, valstij nodrošinātu nevis dažādas ārvalstu kompānijas, bet gan vietējie pārvadātāji. Turklāt nevis tie, kuri naudu pelna ar starptautiskajiem pārvadājumiem, bet gan, piemēram, zemnieki, dažādi preču piegādātāji utt., kas braukā tikai pa mūsu valsts teritoriju.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar pērnā gada pirmā ceturkšņa beigām, brīvo darbvietu skaits samazinājies par 6.5 tūkst. vietām jeb par 29,8%.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturtā ceturkšņa beigām, to skaits saruka par 1.5 tūkst. vietām jeb 8.8%, tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 1.2 vietām jeb 11.8% un privātajā sektorā – par 0.3 tūkst. vietām jeb 4.2%.

Visvairāk gada laikā brīvās darbvietas samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 2.3 tūkst. vietām (par 55.1%), valsts pārvaldē – par 1.4 tūkst. vietām (par 28.7%) un tirdzniecībā – par 1.0 tūkst. vietām (par 37.7%). Savukārt neliels brīvo darbvietu pieaugums bija novērojams finanšu starpniecībā, kā arī transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 0.1 tūkst. vietām.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā.

«Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma – tātad jālieto atstarojošs apģērbs, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību.

Naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu tiks sīkāk diferencēti, paredzot samazināt sankcijas par nelielu, bet palielināt sodus par būtisku ātruma pārsniegšanu.

To paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko otrdien, 27.maijā, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti.

Likumprojekts paredz ieviest sīkāku pārkāpumu gradāciju, nosakot atšķirīgas sankcijas par katriem pārsniegtajiem 10 kilometriem. Patlaban pie nelieliem pārkāpumiem šis solis ir plašāks – netiek diferencēta atbildība par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem. Par atsevišķiem pārkāpumiem soda apmērs būs nedaudz mazāks, par citiem - lielāks, taču būtiski pieaugs sods par lielu ātruma pārsniegšanu, kas nopietni apdraud satiksmes drošību un cilvēku dzīvību un veselību, piedāvātās izmaiņas skaidro Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Drošas Braukšanas Skola (DBS) speciālisti izglītos gājējus par drošu pārvietošanos diennakts tumšajā laikā, kā arī dalīs partneru sarūpētos piekaramos atstarotājus vairāku pilsētu ielās, kā arī Rīgas un Zemgales reģiona skolās.

„Lai arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cietuši kājāmgājēji, ir ļoti liels, tomēr daudziem cilvēkiem vēl joprojām trūkst atbildīgas attieksmes pret atstarotāju nepieciešamību. Lai skaidrotu atstarotāju nēsāšanas nepieciešamību un pēc iespējas vairāk cilvēkus pārliecinātu rūpēties par savu drošību, pārvietojoties diennakts tumšākajā laikā, DBS kopā ar partneriem iesaistās akcijā „Esi redzams!” stāsta Andris Pļavenieks, DBS apmācību direktors.

Drošības eksperti atgādina, ka ārpus apdzīvotām vietām un neapgaismotos ceļa posmos, pārvietojoties pa brauktuvi vai nomali, atstarotāja lietošana ir obligāta. „Gājējiem jāņem vērā, ka automašīnas tuvās gaismas apgaismo tikai 30 līdz 50 metrus, tās ir 1 – 2 sekundes līdz gājējam bez atstarotāja, kad tas tiek pamanīts. Gandrīz nereāli reaģēt. Ja atstarotājs ir, tad tuvās gaismas atstarotāju izgaismo jau 100 un vairāk metrus iepriekš. Daudzi gājēji nelieto atstarotājus, jo laikam uzskata, ka tie nav pietiekami smalki aksesuāri, ar ko rotāt savu apģērbu. Šis ir muļķīgākais iemesls, kādēļ iet drošā nāvē. Gājējiem jāzina, ka motivācija lietot atstarotāju ir dzīvības vērtība. Ja līdz šim brīdim neesat lietojis atstarotāju un esat sveiks un vesels, tas noteikti nav garants arī jūsu nākotnes veiksmei,” uzsver A. Pļavenieks.