Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Uzmanības centrā esot ASV prezidenta Donalda Trampa un miljardiera Īlona Maska konfliktam, akciju cenas Volstrītā ceturtdien samazinājās, bet Eiropā un Āzijā mainījās bez vienotas tendences.

Galvenie ASV biržu indeksi ceturtdien samazinājās, un Maskam piederošā elektromobiļu būves uzņēmuma "Tesla" akcijas cena saruka par vairāk nekā 14%.

Prezidents ceturtdien kritizēja Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, kā arī draudēja anulēt valdības noslēgtos līgumus ar Maska uzņēmumiem. Masks savukārt paziņoja, ka Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

Neskatoties uz Trampa un Maska savstarpējiem apvainojumiem, situācija akciju tirgos ceturtdien bija samērā laba, norādīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien notika arī akcionāru ilgi gaidītā Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina telefonsaruna, kas galvenokārt bija veltīta tirdzniecībai. Tramps savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka saruna ilga aptuveni pusotru stundu un beidzās ar secinājumu, kas šķietot ļoti pozitīvs abām pusēm. Viņš piebilda, ka ASV un Ķīnas pārstāvji drīzumā rīkos jaunu tikšanos.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas var ietekmēt monetāro politiku.

Ģeopolitiskā perspektīva turpināja būt neskaidra tirdzniecības dalībniekiem pēc Venecuēlas līdera nolaupīšanas un Ķīnas vēršanās pret Japānas preču importu pēc Tokijas pausta atbalsta Taivānai.

ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmumu akciju cenas pieauga pēc prezidenta Donalda Trampa aicinājuma palielināt ASV aizsardzības budžetu nākamajam gadam par 50%.

Investori gaidīja ASV nelauksaimniecības nodarbinātības datu publiskošanu piektdien, kam ir svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pieņemšanā par procentlikmēm.

Āzijā Honkongas, Šanhajas un Tokijas biržās akciju cenas samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 266,11 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 6921,46 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,4% līdz 23 480,02 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

ASV biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, neraugoties uz pozitīvu virzību ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās, savukārt Eiropas biržās nebija vienotas tendences.

Pēc divu dienu ilgām sarunām Londonā ASV un Ķīna otrdien paziņoja, ka panākta vienošanās par pamatnostādnēm un ka sarunas turpināsies. Tomēr ASV finanšu ministrs Skots Besents brīdināja, ka plašāka vienošanās ar Ķīnu prasīs "ilgāku procesu".

Tikmēr dati liecināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto tarifu ietekme uz patēriņa cenām Savienotajās Valstīs maijā bijusi neliela. Daži analītiķi norādīja, ka vēl ir pāragri saskatīt tarifu ietekmi uz cenām.

Gada inflācija ASV maijā palielinājusies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts pirmais kāpums pēdējos četros mēnešos, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 2,5%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm un ASV tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas. ASV dolāra vērtība pret eiro kritās līdz četrarpus gados zemākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Nasdaq Composite", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ASV veselības apdrošinātāja "UnitedHealth Group" akcijas cenai samazinoties par aptuveni 20%.

ASV patērētāju pārliecība ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2014. gada, amerikāņu mājsaimniecībām turpinot bažīties par inflāciju un pieaugušu dzīves dārdzību.

Tirgi tomēr bija pārliecināti, ka FRS trešdien saglabās procentlikmes nemainīgas, ASV centrālās bankas amatpersonām izvērtējot darbaspēka tirgus veselību. Iepriekšējās trīs reizes pēc kārtas FRS bija samazinājusi procentlikmes.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem izvērtējot gaidāmas procentlikmju samazināšanas un labvēlīgu sezonālu dinamiku pret bažām par pārāk augstām akciju cenām.

Pēc tirdzniecības Āzijas un Eiropas biržās, kur akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, Ņujorkas biržā akciju cenas visu dienu pieauga.

Investorus iedrošināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas vedināja mazāk uztraukties par to, ka monetārās politikas maiņa Japānā varētu izraisīt nestabilitāti.

Investori vēroja ASV obligāciju tirgu dienu pēc tam, kad ASV valdības obligāciju ienesīguma palielināšanās bija izraisījusi cenu kritumu akciju tirgū.

Investori arī gaida ikmēneša ziņojuma par ASV privātā sektora darbavietām publiskošanu trešdien, kā arī septembra inflācijas datu publiskošanu piektdien.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 47 474,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 6829,37 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 413,67 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirgu dalībniekiem gaidot nākamos ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumus par muitas tarifiem uz bažījoties par inflācijām un procentlikmēm.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, un Frankfurtes un Londonas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, bet Āzijas akciju tirgos nebija vienotas tendences.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Tirgus spēja izvairīties no plašas akciju izpārdošanas atspoguļoja "optimismu" par ekonomikas apstākļiem, neraugoties uz neskaidrību par tarifiem un procentlikmēm, sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Šī neskaidrība veicināja zelta kā droša investīciju objekta cenas celšanos, un tā otrdien īslaicīgi sasniedza jaunu rekordu virs 2942 ASV dolāriem par unci.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, bet indekss "Standard & Poor's 500" kritās, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par vairāk nekā 1% otro dienu pēc kārtas, investoriem pārorientējoties no tehnoloģiju uzņēmumiem uz rūpniecību un citām nozarēm.

Mikroshēmu ražošanas uzņēmuma AMD akcijas cena krasi saruka, un dažu citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kritās bažās par mākslīgā intelekta (MI) problēmām.

"Advanced Micro Devices" akcijas cena kritās par vairāk nekā 17%, neraugoties uz labu ceturtā ceturkšņa peļņu, kas noslēdza gadu, kurā ieņēmumi bija ievērojami pieauguši, pateicoties MI.

Investorus otrdien pārsteidza ziņa, ka MI jaunuzņēmums "Anthropic" ir nācis klajā ar instrumentu, kuru uzņēmumi vat izmantot juridiskā darba veikšanai. Šī ziņa negatīvi ietekmēja uzņēmumus programmatūras, finanšu pakalpojumu un aktīvu pārvaldības nozarēs.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem izvairoties no krasām izmaiņām pirms trešdien paredzētās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes, kura varētu dot mājienus par procentlikmju dinamiku tuvākajos mēnešos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas sākumā pieauga, bet noslēdza dienu ar kritumu, savukārt indekss "Nasdaq Composite" dienas sākumā kritās, bet noslēdza dienu ar nelielu kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Ir normāli redzēt tirgu iepauzējam pirms ievērojamas dienas un konsolidēt rīcību. Tirgus ieņēmis nogaidošu pieeju," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas galvenajos akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Lai gan tirgu dalībnieki bija pilnīgi pārliecināti, ka FRS trešdien samazinās procentlikmes, tie pievērsīs galveno uzmanību ASV centrālās bankas prognozēm par monetāro politiku nākamajā gadā.

ASV biržās akciju cenas trešdien lielākoties palielinājās, savukārt Eiropas biržās nebija vienotas tendences.

Ņujorkā investoru vēlmi ieguldīt akcijās veicināja labvēlīgi ASV ražotāju cenu dati un ASV valsts obligāciju ienesīguma kritums.

Taču tirgus darījis piesardzīgus ASV prezidenta Donalda Trampa trešdien teiktais, ka Savenotās Valstis nākamo divu nedēļu laikā nosūtīs vēstules citu valstu valdībām, lai paziņotu par vienpusējiem ASV muitas tarifiem to eksportam uz ASV.

Šis Trampa paziņojums izraisīja ASV dolāra kursa kritumu. Dolāra kurss pret eiro ceturtdien vienā brīdī bija krities par vairāk nekā vienu procentu, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,2% līdz 42 967,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 6045,26 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 19 662,49 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Akciju cenas Volstrītā trešdien maz mainījās un bez vienotas tendences pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

ASV dolāra vērtība, kas otrdien bija kritusies, trešdien pieauga.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas sesijas laikā pirmoreiz bija pakāpies virs 7000 punktiem, noslēdza sesiju ar niecīgu kritumu.

Tirgus izrādīja "gandrīz nulles reakciju" uz FRS lēmumu, sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

"Paziņojums un preses konference tiešām nesniedza nekādas ziņas," sacīja Hogans trešdienas pēcpusdienā neilgi pirms "Microsoft" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Eiro vērtība palielinājās, bet tas bija viens no faktoriem, kas noteica Eiropas akciju cenu krišanos.

Parīzes biržas indeksa CAC 40 kritumu veicināja jaunas bažas par luksusa preču sektoru pēc tirgus smagsvara LVMH ziņojuma par gada peļņas samazināšanos par 13%. LVMH akcijas cena saruka par aptuveni 7%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet Āzijas biržās mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, atspoguļojot investoru optimismu pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien pieņemtā lēmuma pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās, ko noteica "Oracle" akcijas cenas ievērojams kritums un jaunas bažas par pārāk augstiem mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu novērtējumiem.

"Pat ja investorus iedrošināja jaunā FRS procentlikmju pazemināšana, prātā tieši tagad ir ierastās bažas par MI," sacīja "Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds.

Šīs bažas pastiprināja "Oracle" ziņojums, ka ceturkšņa ieņēmumi nav bijuši gaidītā līmenī un ka ir pieauguši izdevumi par MI datu centriem. Teksasā bāzētā uzņēmuma "Oracle" akcijas cena ceturtdien kritās par 10,8%, bet tirdzniecības sesijas gaitā tās kritumi bija vēl straujāki.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.