Jaunākais izdevums

ASV trešdien paziņojušas par jaunu palīdzības paketi Ukrainai 400 miljonu dolāru apmērā, kuras ietvaros paredzēts piegādāt Ukrainai arī ģeneratorus.

Ukrainai paredzēts nosūtīt vairāk nekā 200 ģeneratorus, lai atvieglotu spiedienu uz Ukrainas energoapgādes tīklu un atbalstītu civilās un militārās vajadzības, žurnālistiem ASV militārajā lidmašīnā pavēstīja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs gaisa spēku brigādes ģenerālis Pats Raiders.

Krievija pēdējā laikā aktīvi uzbrūk Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, vairākkārt atstājot miljoniem cilvēku bez elektrības.

Jaunā ASV palīdzības pakete ietvers arī munīciju pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS un reaktīvajām zalves iekārtām HIMARS, kā arī smagos ložmetējus ar termisko attēlu tēmēkļiem, lai cīnītos pret Krievijas lidrobotiem, un vairāk nekā 20 miljonus kājnieku ieroču munīcijas vienību, atklāja Pentagons.

Līdz ar šo palīdzību ASV kopumā Ukrainai kopš Džo Baidena stāšanās prezidenta amatā 2021.gada janvārī atvēlējusi palīdzībai Ukrainai aptuveni 19,7 miljardus dolāru, liecina ASV Valsts departamenta publiskotie dati.

"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai tā varētu turpināt sevi aizstāvēt un būt pēc iespējas spēcīgākās pozīcijās pie sarunu galda, kad pienāks laiks," norādīts ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Karš Ukrainā iezīmē pamatu jaunām valstu apvienībām un sadarbībām

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV atmasko shēmas par tehnoloģiju pārdošanu Krievijai; vienā apsūdzēti Latvijas pilsoņi

LETA--AFP, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais notikums piecgadē – Ķīnas Komunistiskās partijas divdesmitais kongress. Ķīnas politiskā sistēma ir izveidota, nosakot Komunistiskajai partijai dominējošo lomu.

Kongresi notiek reizi piecos gados, un to laikā tiek pārvēlēti kompartijas vadošie orgāni. Tieši kongresa laikā, mainot amatpersonu personālsastāvu, tiek iezīmētas nākamās iekšpolitiskās un ārpolitiskās kontūras. Kongresā ievēlētā kompartijas vadība noteikti saglabās nosprausto virzienu – veidot vidēji pārtikušu un modernu sociālistisku valsti. Savukārt spēku samērs pārvēlētajās kompartijas vadības struktūrās noteiks taktiku un virzību Ķīnas ārpolitikā, īpaši attiecībās ar ASV un Krieviju. To, ka Ķīnas un Krievijas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas, varēja saprast jau šī gada septembrī.

Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars 

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports...

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā - šī gada 4. februārī - Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Abu valstu līderi tolaik apliecināja, ka Ķīnas un Krievijas sadarbībai “nav robežu” (no limits). Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna ieturēja neitralitāti, kas uz kopējā noskaņojuma fona Rietumvalstīs izskatījās kā atbalsts Krievijai. Ķīna atturējās nosodīt Krievijas agresiju, nepievienojās citu valstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju utt.

Ļoti daudzi to uzskatīja kā tiešu Ķīnas atbalstu Krievijas agresijai. Sākumā atbilde uz jautājumu, cik plaši (vai tiešām bez limitiem un robežām) Ķīna ir gatava atbalstīt Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, nebija īsti saprotama, jo Ķīnai attiecības ar ASV saasinājās un Krievija varētu būt Ķīnas svarīgākais sabiedrotais šajā konfliktā. Krievijas politiskā un biznesa elite pēc Ukrainas kara sākuma cerēja uz ļoti plašu Ķīnas atbalstu.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos

Māris Ķirsons, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sākušas ieviest pret Krieviju sankcijas, par kurām G7 līderi nupat vienojās samitā Vācijā.

Jaunākie pasākumi būs vērsti pret Krievijas aizsardzības nozari un ierobežos Krievijas zelta importu.

Jauno sankciju mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas izstrādāt un izvietot ieročus un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas karā pret Ukrainu, norādīja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas vērstas pret Krievijas bruņojuma ražošanas un tirdzniecības korporāciju "Rosteh" un citām kompānijām, kas ir būtiskas Krievijas aizsardzības nozarei, kā arī armijas vienībām un virsniekiem, kas tiek turēti aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, skaidroja ministrija.

"Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņemšanos strādāt kopā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem, lai ieviestu papildu bargas sankcijas, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu," pavēstīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā, otrdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss.

"Līdz šim mēs esam iesaldējuši 13,8 miljardus eiro, kas nāk no oligarhiem un citām struktūrām," žurnālistiem Prāgā paziņoja Reinderss, piebilstot, ka tā ir diezgan liela summa.

Taču viņš norādīja, ka ļoti lielu daļu no šīs summas - vairāk nekā 12 miljardus eiro - iesaldējušas piecas dalībvalstis, kuras viņš atteicās atklāt.

Reinderss pauda cerību, ka arī pārējās ES valstis drīzumā aktīvāk ķersies pie Krievijas aktīvu iesaldēšanas.

Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners sacīja, ka Vācija līdz jūnija vidum bija iesaldējusi Krievijas aktīvus 4,48 miljardu eiro vērtībā.

Darba grupa Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO) jūnija beigās paziņoja, ka tās dalībvalstis, tai skaitā vairākas ES valstis, ir nobloķējušas Krievijas oligarhu un amatpersonu aktīvus par kopumā 30 miljardiem ASV dolāru, kā arī 300 miljardus dolāru, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties samazinājās.

Analītiķi norāda, ka investori ir noraizējušies par eirozonas ekonomikas perspektīvām, kara Ukrainā dēļ pieaugot enerģijas cenām. Tas arī veicina eiro kursa kritumu - šonedēļ tas samazinājies zem ASV dolāra vērtības, sasniedzot 20 gados zemāko līmeni.

Investori ir satraukti arī par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu turpināt agresīvi palielināt bāzes procentlikmi, cīnoties pret augsto inflāciju, bet tādēļ Savienoto Valstu ekonomika varētu nokļūt recesijā. Pēdējā laikā strauji pieaugušais ASV dolāra kurss otrdien nedaudz samazinājās, kad tika publiskoti neiepriecinoši statistikas sākotnējā novērtējuma dati par ražošanas un pakalpojumu sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un naftas cenas saruka, tirgos augot bažām par ekonomikas recesiju, jo ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas agresīvi veic pasākumus pret inflāciju.

Pesimistisks Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām uzsvēra paaugstinātas inflācijas risku un citas sekas no Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Otrdien publicētajā pārskatā SVF samazinājis 2023.gada globālās izaugsmes prognozi līdz 2,7%, tomēr saglabājot šī gada prognozi 3,2% līmenī.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī jauni pasākumi pret Covid-19 Ķīnā un situācija Lielbritānijas finanšu tirgos.

Fokusējoties uz inflāciju, analītiķi sacīja, ka šonedēļ gaidāmi dati par ASV patēriņa cenu indeksu būs svarīgi riska aktīvu virziena noteikšanā.

Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass pirmdien atzina, ka pastāv "reālas briesmas" par globālās ekonomikas sašaurināšanos nākamgad, un piebilda, ka ASV dolāra vērtības kāpums vājina attīstības valstu valūtas un palielina to parādu līdz "apgrūtinošiem" līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, jauniem datiem par globālās inflācijas kāpumu pastiprinot prognozes par centrālo banku agresīvākiem soļiem procentlikmju paaugstināšanā.

ASV Nodarbinātības ministrija ziņoja, ka ASV vairumtirdzniecības cenas jūnijā pieaugušas par 1,1%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza to pieaugumu maijā. Tas notika, enerģijas cenām pieaugot par 10%.

Tirgu analītiķi tagad min, vai ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pacels procentlikmes par vienu procentpunktu līdz šim prognozēto 75 bāzes punktu vietā.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsa, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kāpums par 2,7%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,5%. Eirozonai EK prognozē ekonomikas izaugsmi attiecīgi par 2,6% un 1,4%.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 8,3% un 4,6% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 7,6% un 4,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES plāno visaptverošu elektroenerģijas tirgus reformu

LETA--AFP, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Bankas padome otrdien apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai 1,49 miljardu ASV dolāru apjomā, lai palīdzētu tai samaksāt valdības un sociālo darbinieku algas.

Jaunais finansējums papildina jau iepriekš apsolīto atbalstu vairāk nekā 2,5 miljardu dolāru apmērā. Tādējādi Pasaules Bankas kopējais apsolītais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 4 miljardus dolāru.

Pasaules Bankas paziņojumā teikts, ka jauno finansējumu atbalsta finanšu garantijas, ko sniedz Lielbritānija, Nīderlande, Lietuva un Latvija. Šo projektu arī atbalsta paralēls finansējums no Itālijas puses un ieguldījumi no jauna Daudzpusēja ziedotāju trasta fonda (Multi-Donor Trust Fund).

Ukraina ir paziņojusi, ka tai īstermiņā vajadzīgi vismaz 5 miljardi dolāru mēnesī, lai tās valdība turpinātu darboties Krievijas iebrukuma apstākļos, kad ir apturēta daudzu ekonomikas jomu darbība. G7 (Lielā septiņnieka) valstu finanšu vadītāji maijā apsolīja Ukrainai jaunu finansējumu 9,5 miljardu dolāru apmērā, palielinot savu nemilitāro atbalstu līdz apmēram 20 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru