Ekonomika

Rostovskis: Karš Ukrainā iezīmē pamatu jaunām valstu apvienībām un sadarbībām

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

"Caur attieksmi pret karu Ukrainā - pozitīvi aktīvu vai pasīvu - veidosies arī jaunas biznesa saites un esošās var pasliktināties. Šādos brīžos mēs saprotam, uz ko krīzes situācijā var paļauties un notiek pārgrupēšanās," norāda Rostovskis.

Viņš pauž, ka galvenokārt Austrumeiropas valstis Ukrainas situāciju saprot daudz labāk nekā virkne vecās Eiropas valstis, kas par sevi domā vairāk nekā par drošību reģionā kopumā. Daudzu gadu garumā Eiropā ir izveidojusies atkarība no Krievijas energoresursiem un ir ļoti grūti šo atkarību pārtraukt, tāpēc notiek izšķiršanās par vērtībām - demokrātija un cilvēktiesības vai atkarība no lētas un pieejamas enerģijas.

LTRK prezidents akcentē, ka uzņēmējiem jābūt modriem un, plānojot darba stratēģijas, jāvēro, kā ģeopolitiskā situācija ietekmē viņu nozari.

Rostovskis pauž uzskatu, ka šī neviennozīmīgā attieksme un nepietiekamais atbalsts Ukrainai vērojams tieši politiskā līmenī, kamēr sabiedrība ir vairāk vienota savā atbalstā, tāpēc tagad noteikti nevajadzētu steigties saraut kontaktus ar sadarbības partneriem tikai konkrētās valsts politiķu nostājas dēļ.

"Jaunu valstu sadraudzību veidošanās varētu būt Eiropas pārmaiņu sākums. Tāpat arī Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultāta, lai arī kāds tas būs, sekas izjutīsim visā Eiropā. Taču es redzu, ka valstu pārgrupēšanās un jaunas sadarbības būtu veselīgas, jo vecās Eiropas valstīm turpinot dominēt, Eiropa stagnēs un atgādinās muzejam līdzīgu veidojumu, kas savulaik ir uzkrājis labklājību un tālāk nekur strauji nevirzās, savā ziņā pašatražojas. Tādos apstākļos Austrumeiropas valstu attīstība tiek kavēta," atzīmē Rostosvkis.

Savukārt jaunas savienības un ekonomiskās pārmaiņas ir iespēja gan Austrumeiropas valstīm, gan Eiropai kopumā attīstīties un pastiprināt savu ietekmi. Turklāt, ja šo valstu ideju un vērtību koalīcijā pastiprināti ienāktu tādas valstis kā Lielbritānija un ASV, Latvijai tas varētu nākt par labu, skaidro LTRK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pārtrauc sadarbību arī ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, veicot militāro agresiju Ukrainā, kā arī uz publiski pausto neviennozīmīgo minēto valstu uzņēmēju viedokli par Krievijas iniciēto karu, LTRK pārtrauc sadarbību un ir lauzusi sadarbības līgumu ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

“LTRK nosoda Putina vadīto un organizēto karadarbību Ukrainā. Mēs atbalstām Ukrainas tautu cīņā pret agresiju un šajā brīdī nespējam vienaldzīgi stāvēt malā. Mēs aicinām arī visus Latvijas uzņēmumus – ja vien tas ir iespējams, pārtraukt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, meklēt citus sadarbības partnerus un pārorientēties uz citām sadarbības iespējām. Vienlaikus mēs neesam pret krievu tautu, jo agresiju ir uzsākuši Krievijas līderi nevis tauta. Šobrīd Krievijas tautai ir jāorganizējas un jāvēršas pret Krievijas agresīvo politiku. Savukārt mums jāatbalsta Ukrainu visos iespējamos veidos un jāpārstāj atbalstīt Krievijas ekonomiku. Šajā situācijā katram ir jāieliek sava artava, lai to veicinātu,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ: Par enerģiju maksāsim teju 10 miljonus eiro vairāk nekā pērn - kā to nosegt?

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite: Ražotājiem cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama

Db.lv, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā norāda uzņēmēji.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem Latvijas uzņēmējiem

Db.lv, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Vairs nevaram atļauties bremzēt ekonomiku un turpināt aizņemties naudu

Db.lv, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina iespējami ātri Latvijā atcelt striktos Covid-19 izplatības apturēšanai ieviestos ierobežojumus, dodot iespēju visām nozarēm pilnvērtīgi strādāt un ļaujot ekonomikai atkopties.

Ilgāka ierobežojumu saglabāšana nozīmē apdraudējumu ekonomikas atveseļošanai un Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

Viena pēc otras valstis mīkstina uzliktos Covid-19 ierobežojumus, dodot iespēju atsākt strādāt slēgtajām nozarēm un veicinot ekonomikas atveseļošanos pēc diviem grūtiem gadiem. Arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – dodas liberālākas un konkurētspējīgākas ierobežojumu politikas virzienā.

LTRK aicina ar steigu Latvijā atcelt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, obligāto vakcināciju darbiniekiem, tāpat arī slēgtajām nozarēm jāatļauj strādāt, katram uzņēmumam deleģējot pašam uzraudzīt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu darbinieku un klientu vidū. Ja striktie ierobežojumi netiks iespējami ātrāk atcelti, tiek nopietni apdraudēta gan ekonomikas atkopšanās, gan Latvijas konkurētspēja. Uz kaimiņvalstīm aizplūst gan darbaspēks, gan preču un pakalpojumu pircēji, radot zaudējumus uzņēmējiem un ekonomiskās izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmēji: Tikai vējš neatrisinās visas problēmas, uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk

Db.lv, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai vējš neatrisinās visas problēmas un uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk, iesaistot tajā arī privāto sektoru un veicinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Tā secināts Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļas organizētajā diskusijā “Kā stabilizēt enerģētikas jomu Latvijā ilgtermiņā”, kas notika februāra nogalē, diskutēja par energoefektivitātes risinājumiem, enerģētikas nozares stratēģiju un valsts atbalsta iespējām uzņēmējiem.

Straujais energoresursu cenu kāpums jau vairākus mēnešus atstāj būtisku iespaidu uz visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, īpaši rūpniecību.

LTRK aktīvi iesaistījusies diskusijās ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, turklāt rosinot īpašu uzmanību pievērst vidējā un ilgtermiņa risinājumiem. Ņemot vērā notikumus Krievijā un Ukrainā, Latvijas valdība ir atbalstījusi jaunas valsts kapitālsabiedrības veidošanu vēju parku būvniecībai ar mērķi mazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas gāzes. Kā norādīja uzņēmēji – šāds risinājums nav slikts, taču tikai vējš neatrisinās visas problēmas un uz enerģētikas politiku jāskatās plašāk, iesaistot tajā arī privāto sektoru un veicinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes apstākļos birokrātiskajam slogam jābūt maksimāli atvieglotam

Db.lv, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos - tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums, norāda A.Rostovskis.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam - mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku, pauž A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Uzņēmēji krīzes apstākļos darbojas veiksmīgāk par valdību

Db.lv, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par vakcinācijas ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, intervijā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Kad šo prasību pieņēma, bažas bija lielākas. Mēs ar biedriem par šo jautājumu visu laiku komunicējām, lai saprastu, kāda ir aina uzņēmumos," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka LTRK katru nedēļu apkopo datus par to, kā darbinieku vakcinācija izskatās pa nozarēm, tostarp ir atsevišķas nozares, kurās vakcinācijas aptvere ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībā, taču tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums strādājošo ir vakcinējušies.

Endziņš arī pauda, ka obligātās vakcinācijas prasība klātienē strādājošajiem ir nostrādājusi kā ļoti sekmīga motivācija cilvēkiem vakcinēties. "Dabiski, ka katrs cilvēks var būt ar atšķirīgiem uzskatiem, bet, ja ir izvēle nekur nestrādāt vai tomēr vakcinēties, tad visiem ir saistības, ir jāēd visiem. Tas ir veicinājis vakcinācijas aptveri nodarbināto vidū, kas ir labi," sacīja LTRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju aptaujā viszemāk novērtēts finanšu ministrs Reirs

Db.lv, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā Latvijas uzņēmēji viszemāk novērtējuši finanšu ministru Jāni Reiru (JV), bet visaugstāk - ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), informē LTRK.

Reira darbu, vērtējot skalā no viens līdz desmit, uzņēmēji novērtējuši ar vidēji 3,66 ballēm.

Starp sliktāk vērtētajiem ministriem ir arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), kurš saņēmis vidējo vērtējumu 3,74 balles, un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kura darbs novērtēts ar vidēji 3,79 ballēm.

Augstāko vērtējumu saņēmušā Rinkēviča darbu uzņēmēji novērtējuši ar vidēji 5,98 ballēm.

Starp augstāk vērtētajiem ministriem ir arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kuram piešķirtas vidēji 5,84 balles, un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kuram vidējais novērtējums ir 5,02 balles.

Valdības kopējais vērtējums aptaujā ir 4,29 balles, bet premjera Krišjāņa Kariņa (JV) - 4,47 balles, kas viņu starp ministriem ierindo septītajā pozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu “Turība”, Junior Achievement Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS pasniegusi Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības balvas.

Balvas pasniegtas trīs augstāk novērtētajiem pretendentiem kategorijās Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022 un Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022.

Pretendenti tika vērtēti pēc dažādiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

“Šīs balvas mērķis ir godināt tās pašvaldības, kas ir uzņēmumiem draudzīgākās un mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi savā novadā, kā arī veido dialogu ar sava novada uzņēmējiem un viņos ieklausās. Esam secinājuši, ka šim dialogam un atgriezeniskajai saitei ir milzīga nozīme, jo tādā veidā var operatīvāk sniegt atbalstu un sadarbība var notikt kvalitatīvāk,” komentē LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ATR – neizmantotā iespēja

Māris Simanovičs, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Virsmērķis – par visu vari pārdoties ārzemniekiem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa uzmanība pievērsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ilgstoši skatītam likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotiem likumprojektiem Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā.

Detalizētāk par to lasiet Jāņa Goldberga rakstā. Šeit vairāk pieskarsimies diviem būtiskiem aspektiem. Pirmais – tā dēvētās Cancel kultūras izplatība likumdošanā, subjektīvā faktora nozīmes pieaugums lēmumu pieņemšanā.

Otrs – teju vai slimīgā raušanās, kā vien var, izdabāt kaut kādiem ārzemniekiem, tos uztverot par ideāliem, tajā pašā laikā demonstrējot nevērību pret vietējo uzņēmēju.

Lai rosinātu izlasīt Jāņa Goldberga rakstu un lai labāk būtu skaidrs, par ko ir runa, iekļausim te nelielu citātu: “Publiskais pasūtītājs pretendentu no iepirkuma izslēdz, ja tā rīcībā ir Konkurences padomes lēmums par konkurences pārkāpumiem vai arī saņemta Konkurences padomes atsauksme, ka konkrētajā iepirkuma procedūrā pasūtītāja norādes tiešām liecina par aizliegtu vienošanos. /../No grozījumu satura skaidri saprotams, ka tiesā apstiprinātiem lēmumiem un līdz ar to tiesu darbam kopumā vairs nebūs īpašas jēgas un pietiks ar Konkurences padomes lēmumu vai pat atsauksmi, lai pretendents no konkursa tiktu izslēgts. Praktiski tas nozīmē, ja vien pretendenta reputācija ir kaut kādā veidā konkurences jomā apšaubīta, tad viņš ir izslēdzams no iepirkuma neatkarīgi no tā, vai viņa vaina tiesā ir pierādīta vai nē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei atsauksmi un uz tās pamata no konkursa izslēgt pretendentu – ir atbalstījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; par to sīkāk izjautājām Sorainen ZAB zvērinātu advokāti, LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāju Katrīni Pļaviņu.

Fragments no intervijas

Tātad ir mums pasūtītājs, un viņš redz, ka divi pretendenti acīmredzami blēdās, piemēram. Kādēļ vajadzīga Konkurences padome?

Jā, ja tiek dota iespēja izslēgt aizdomīgos, tad ir jautājums, kā novērst korupciju visā shēmā. Tas LTRK biedriem vienmēr ir aktuāli. Vēl pirms būvnieku karteļa visas uzņēmēju organizācijas runāja par to, ka jāierobežo piedāvājumu vērtēšanas termiņš, jo sākās cenu celšanās un bija skaidri saprotams, ka pat seši mēneši var būt par daudz. Tajā brīdī arī dzima doma par Konkurences padomi kā arbitru. Ja tiesās mums ir pagaidu noregulējums, kas pilda līdzīgu funkciju, tad šeit – Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izejvielu piegāžu un eksporta tirgu nomaiņa - daudzu uzņēmumu dienaskārtībā

Māris Ķirsons, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem, kuri līdz šim ir strādājuši ar Krieviju vai uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi, pēc Krievijas militārās akcijas Ukrainā būtiska uzmanība jāvelta savu darījumu partneru, to vadītāju un īpašnieku pārbaudēm par viņu atrašanos Latvijai saistošos sankciju sarakstos, lai tādējādi izvairītos no iespējamām sankciju likuma neievērošanas sekām, kas mēdz būt ļoti nepatīkamas.

Par to, ka pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām tiks vērstas sankcijas, šaubu nebija, jautājums bija tikai par to, pret kurām tieši tiks vērsts šis ārpolitikas instruments. Saeima rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijas Republikai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.

Krievija – būtisks partneris

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta partneris ar 1,196 miljardu eiro lielu apmēru, savukārt importā Krievija bija ceturtais lielākais partneris ar 1,772 miljardiem eiro. Importā lielākā pozīcija ir minerālprodukti – 626 milj. eiro apmērā, no tiem būtiskākā bija dabasgāze – 389,4 milj. eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ostās tiek pārkrautas kravas, kuru izcelsmes valsts ir Krievija. Pēc vairāku aptaujāto domām, ES, ANO, ASV iespējamās sankcijas pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām varētu būtiski ietekmēt ne viena vien uzņēmuma darbību, vienlaikus radot sankciju pārkāpšanas risku gadījumā, ja netiks veikta konkrēta darījumu partnera pārbaude saistošos sankciju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Draugi, nav labi” bija vārdi, ko minēja ministru prezidents A. K. Kariņš, Covid-19 krīzē. Man, iespējams, jāsaka šie paši vārdi, taču ne vairs par pandēmiju, bet par paša premjerministra teikto š.g. 19. maijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Paskaidrošu trīs iemeslus, kāpēc.

Pirmkārt, premjers, šķiet nebija uztvēris acīmredzamo pamatojumu, kāpēc uzņēmēju organizācijas pauda nostāju šobrīd nemainīt ekonomikas ministru. Uzņēmēju biedrību pozīcija (vismaz pilnīgi noteikti – LTRK) bija balstīta ne tik ļoti ministra darba vērtējumā, bet vairāk apsvērumos, ka šajos ekonomikas “turbulences” apstākļos mainīt ministru mainīšanas pēc ir bezatbildīgi.

Otrkārt, ja uzņēmēji savu viedokli būtu balstījuši darba novērtējumā, tad pirmais, kuram būtu jāuzsaka darbs, būtu A. K. Kariņa partijas biedrs no Jaunās Vienotības – finanšu ministrs J. Reirs. Atgādināšu, ka pavisam nesen SKDS veiktajā uzņēmēju aptaujā , kurā tika aptaujāti >750 dažādu lielumu uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas un dažādām jomām, finanšu ministrs saņēma viszemāko novērtējumu – 3,6 balles no 10. Skolā ar 3 ballēm apzīmē “vāji”. Starp citu, atlaistajiem ministriem - M. Golubevai un J. Vitenbergam - šajā aptaujā bija augstāks novērtējums nekā pašam premjerministram un valdībai kopumā (4,2 balles no 10).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atgādinājums politiķiem: pirms lemiet, apdomājiet sekas!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Komentāri

Pievienot komentāru