Arī Latvijas uzņēmumiem daudz lielāku uzmanību būs jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesībām, jo SOPA (Stop Online Piracy Act), lai gan ir ASV likumdošanas iniciatīva, tomēr potenciāli, ja tā gūs atbalstu, iespaidos ikvienu lietotāju globālajā interneta vidē, raksta Dienas Bizness.

Iemesls tam ir vienkāršs – ASV faktiski ir viens no lielākajiem autortiesību subjektu skaitiem un šajā valstī ģenerētie ar autortiesībām aizsargātie produkti bauda vislielāko starptautisko popularitāti. «Kā to parādījusi aktīvā diskusija visā pasaulē, normatīvajiem aktiem, kas aizskar šo jomu, ir jābūt ļoti precīzi sabalansētiem un visu interesēs ir, lai SOPA gala redakcija būtu sasniegusi šo mērķi. Vienlaikus diskusija par SOPA nav tikai diskusija par esošo iniciatīvu – faktiski, runa ir par sava veidu «termometru», kas mērīs, kādā virzienā ASV un visā pasaulē attīstīties intelektuālā īpašuma, tai skaitā, autortiesību regulējums,» skaidro DPA Pārdošanas vadītājs Gatis Ošs. Proti, jautājums ir par to, vai dominēs vecā kārtība, vai tomēr izmaiņas ir būtisks pavērsiens pārmaiņu procesā.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.

«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Lai protestētu pret ASV antipirātisma likumdošanu, populārās tiešsaistes enciklopēdijas Vikipēdijas angļu versija trešdien nebūs pieejama, tādējādi atstājot miljoniem pasaules interneta lietotāju bez pierastā informācijas ieguves avota.

Vietnē trešdien tiks izvietota informācija par pretrunīgi vērtēto ASV Interneta pirātisma apturēšanas likumu (SOPA) un Intelektuālā īpašuma aizsardzības likumu (PIPA). ASV interneta lietotāji tiks aicināti vērsties pie kongresmeņiem, lai paustu protestu.

«Tas būs kaut kas ārkārtējs. Es ceru, ka trešdien Vikipēdija liks sagrūt Vašingtonas tālruņu sistēmām,» saka populārās tiekšsaistes enciklopēdijas līdzdibinātājs Džimijs Veilss. Paredzēts, ka Vikipēdijas angļu valodas versija nebūs pieejama 24 stundas.

Lēmums pārtraukt tiešsaistes enciklopēdijas darbību tika pieņemts Vikipēdijas rakstu autoru un redaktoru kopīgā balsojumā. Enciklopēdijas angļu valodas versiju ikdienā apmeklē aptuveni 25 miljoni cilvēku, vēsta Reuters.

Vecie mediji ASV ķīvējas ar jaunajiem par autortiesībām; ja likuma izmaiņas pieņemtu, tās vēsmas izjustu arī Latvijā, informē laikraksts Dienas bizness.

Visdrīzāk jau janvāra pirmajā pusē ASV Kongresa Tieslietu komiteja turpinās izskatīt tiešsaistes pirātisma pārtraukšanas likumprojektu (angliskais akronīms SOPA - Stop Online Piracy Act). Iestājoties par autortiesībām, tas apdraudētu tādu iecienītu interneta portālu kā You Tube, Twitter, Etsy, Flickr un Vimeo pastāvēšanu.

Likumi pret autortiesību aizsargāta satura straumēšanu pastāv gan Eiropā, gan Āzijā, gan kopš 1998. gada līdz ar Digitālās tūkstošgades autortiesību likumu arī pašās ASV, tomēr SOPA autortiesību turētājiem un likumsargiem paredz līdz šim nebijuši plašas pilnvaras. Ja likums tiktu pieņemts, tad dažādu autoru pārstāvji un ASV Tieslietu departaments varētu caur tiesām izvirzīt vairāku līmeņu prasības pret eventuālajiem autortiesību pārkāpumu starpniekiem. Viens variants paredz liegumu reklāmu aģentūrām un elektronisko maksājumu nodrošinātājiem sadarboties ar konkrēto «grēkāzi», otrs - liegt interneta meklētājprogrammām uzrādīt saites uz attiecīgo mājaslapu, bet trešais - uzlikt interneta pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu bloķēt piekļuvi notiesātajai vietnei vispār. Neatļautas straumēšanas kriminalizēšanas aizstāvji pārsvarā ir no tā saukto veco mediju biznesa - filmu un mūzikas kompānijas, bet pretinieki attiecīgi ir tādas interneta kompānijas kā sociālo ziņu portāls Reddit un virkne citu. Tieši interneta un digitālo tehnoloģiju fanu dēļ jau 2006. gada pavasarī ASV Kongresam neizdevās labot Digitālās tūkstošgades likumu. Tolaik bija paredzēts ierobežot programmatūru, kas pieļauj apiet autortiesību aizliegumus. Arī pašreizējais SOPA tiek virzīts toreizējā likumprojekta iniciatora, Teksasas republikāņa Lamara Smita vadībā.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšana lielā mērā sakrīt ar laiku, kad ASV tiek plaši diskutēts par SOPA (Stop Online Piracy Act), kas pamatā ir vērsts tieši attiecībā uz interneta pirātisma samazināšanu, taču ACTA līgumā interneta jautājums ir «diezgan sekundārs».

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.

«Es domāju, ka lielā mērā līguma parakstīšana sakrīt ar laiku, kad ASV tiek diskutēts par diviem jaunajiem likumiem, kas ir ASV pamatā vērsti tieši attiecībā uz interneta pirātisma samazināšanu, tā saucamā SOPA, kas ASV ir izraisījis lielus protestus, un kaut kā šie divi jautājumi pašreiz ir sasaistījušies kopā,» uzskata premjers. «Sašutums [par ACTA līgumu] ir tikai atsevišķās valstīs. Mēs zinām, ka Polijā par šo jautājumu notiek diskusijas, Latvijā, protams, ir bijuši iebildumi par to,» tā viņš.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Protesta akcija pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšanu Latvijā plānota 13. februāri, un patlaban Rīgas domei (RD) dalību pieteikuši ap 400 protestētāju, Db.lv stāstīja RD pārstāvis Uģis Vidauskis.

Piketu 13. februārī laikā no pulksten 13 līdz pulksten 15 pieteicis Danko Aleksejevs. Protestētāji plāno pulcēties pie Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī.

U. Vidauskis norāda, ka patlaban ar pieteikušos cilvēku skaitu nevajadzētu rasties transporta satiksmes un gājēju plūsmas traucējumiem. Par šo piketu, tāpat kā par citiem Rīgā notikušajiem piketiem, ir informēta arī policija, kuras uzdevums būs sekot līdzi, lai nerastos nekārtības.

Akcija pret ACTA parakstīšanu, ko aizvadītajā nedēļā Tokijā parakstīja Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, tika pieteikta atbilstoši paredzētajai kārtībai, norādīja U. Vidauskis.

Palīdzībai, ko Igaunija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES), ir daudz lielāka loma Igaunijas ekonomikas «brīnumā» nekā to atzīst Igaunijas galvenās amatpersonas, atsaucoties uz nedēļas izdevuma Eesti Ekspress veikto pētījumu, vēsta BBN.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš plašākai sabiedrībai vairākkārt norādījis, ka Igaunijai ir labākās finanses ES, skaļi nav runājis par to, ka ES piešķirtā palīdzība ir Igaunijas «glābšanās virve» un, iespējams, bez ES struktūrfondu atbalsta Igaunija finansiāli nevarētu izdzīvot.

Laikā no 2004. līdz 2010. gadam Igaunija no ES saņēmusi trīs miljardus eiro. Šajā laika posmā Igaunija pati caur dažādiem maksājumiem papildinājusi ES budžetu ar 924 miljoniem eiro. Tādējādi sanāk, ka par katru ES fondos iemaksāto eiro Igaunija atpakaļ ir saņēmusi divus.

ES lielāko finansiālo palīdzību saņēmušo valstu sarakstā Igaunija atrodas otrajā vietā, Latvijas ziemeļu kaimiņu apsteidz vien Luksemburga. Trešajā vietā atrodas Lietuva, tai seko Grieķija, Latvija un Ungārija. Lielāko palīdzību ES ir saņēmusi no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas.

Plašu rezonansi guvis pirātisma apkarošanas akts (SOPA) un pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA) - tos pieņemot, būtiski ietekmēs arī privātos datus. Esmu pret pirātismu digitālajā vidē, kā arī pret intelektuālā īpašuma zādzībām, tomēr uzskatu, ka, pieņemot un ieviešot prasības no augstāk minētajiem līgumiem, tiks būtiski palielināti riski attiecībā uz privātās informācijas drošību elektroniskajā vidē.

Pēc SOPA un ACTA pieņemšanas mani privātie dati vairs neglabāsies tikai tajās vietnēs, kurām es esmu uzticējis to glabāšanu un apstrādi. Ņemot vērā, ka darbībām elektroniskajā vidē jānodrošina pretpirātisma un intelektuālā īpašuma aizsardzība, kompānijām, kuras sniedz man interneta vai mobilos pakalpojumus, ir jānodrošina pietiekamu pierādījumu kopums, ja manās darbībās ir konstatēti šie pirātisma vai intelektuālā īpašuma zādzību gadījumi. Veiktajām pirātisma un intelektuālā īpašuma zādzību darbībām ir jābūt droši pierakstītām un saglabātām. Lai pierakstītu un saglabātu šīs darbības, tiks izmantoti tā sauktie auditācijas pieraksti, kuros piefiksēts laiks, lietotājs, adrese u. c. dati.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Finanšu nozares asociācija (FNA) konstatē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savā atzinumā par Solidaritātes iemaksu likumprojektu norāda1 uz tām pašām problēmām, ko FNA ir akcentējusi savos komentāros Ministru prezidentei, Saeimas Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankai.

No ECB atzinuma izriet, ka likumprojekta autori nav visaptveroši vērtējuši likumprojekta ietekmi uz banku sektoru, it īpaši no finanšu stabilitātes un banku sektora noturības perspektīvas. ECB vērš uzmanību, ka šādu analīzi būtu nepieciešams veikt. Tāpēc FNA atkārtoti pauž bažas par šādas likumdošanas iniciatīvas virzīšanu bez skaidra un datos balstīta izvērtējuma, īpaši ņemot vērā, ka likumprojekta fiskālā ietekme nākamgad pārsniegs 90 miljonus eiro.

Jāatgādina, ka Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Ekonomiskas ministrija ir apgalvojušas, ka Solidaritātes iemaksas likums veicinās kreditēšanu. FNA vēlas vērst uzmanību, ka ECB ir nonākusi pie atšķirīga secinājuma, proti, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekta ietekme uz kreditēšanas pieaugumu nav skaidra. Turklāt ECB konstatē, ka kreditēšana Latvijā ir atguvusies lielākā mērā nekā eiro zonā kopumā, bez valsts iejaukšanās ar šāda veida likumdošanas iniciatīvu palīdzību.

Viens no degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" izaicinājumiem nākamgad būs pielāgošanās jaunajām likumdošanas prasībām, sacīja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš norādīja, ka tehniski "Circle K Latvia" ir gatava realizēt Transporta enerģijas likumprojektā norādītos mērķus, tomēr likuma gala versija var ievērojami ietekmēt kopējās izmaksas un degvielas cenu aprēķinus.

"Papildu tam būs jāseko līdzi klientu uzvedības izmaiņām, kas var būt neparedzamas, īpaši cenu svārstību kontekstā," minēja Titovs.

Tādējādi viņš uzskata, ka nākamgad būs skaidrība par to, kādas būtiskas pārmaiņas nozarē gaidāmas līdz 2030.gadam, jo tiks skaidri definētas Transporta enerģijas likumprojekta prasības, kas noteiks degvielas cenu pieauguma apmēru.

Savukārt akcīzes nodokļa izmaiņu rezultātā nodokļu apmērs benzīnam 2025.gadā pieaugs par aptuveni 3%, salīdzinot ar 2024.gadu, un 2026.gadā tas būs par 6% lielāks. Dīzeļdegvielai nodokļi 2025.gadā pieaugs par 4%, bet 2026.gadā - par 8%.

Saeimas deputāti 4.augustā lēma no plenārsēdes darba kārtības izņemt vakcinācijas loterijas likumprojektu.

Par likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības balsoja 59 deputāti, bet pret šo ieceri bija 28 parlamentārieši.

Likumprojekta izslēgšanu rosināja pieci Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Plenārsēdē parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) skaidroja, ka Veselības ministrija dara visu, lai panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, un daudzas ministrijas idejas uzskatāmas par labām un pilnībā akceptējamām, tomēr šī ideja neesot izturējusi JKP vētīšanu. Viņam zināms, ka arī citās frakcijās bijuši papildu jautājumi.

Feldmans pateicās veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) par skaidrošanu un šīs "mārketinga idejas" aizstāvēšanu JKP frakcijā, tomēr deputāti ir nosliekušies to neatbalstīt.

Neskatoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumiem, otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, informē MK.

Tā mērķis ir līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, sekmējot attiecību veidošanos starp mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu un prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses un panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā.

«Ne ražotājs, ne tirgotājs viens bez otra nevar, bet abām pusēm ir jābūt abpusēji izdevīgiem un skaidriem sadarbības noteikumiem. Likumprojekta izstrādes gaitā ir bijušas plašas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, mēģinot sabalansēt to dažādās vajadzības un intereses un vienojoties par sadarbības pamata principiem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) strikti iestājas par to, ka likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā jāsatur normas, kas nodokļu nemaksātājiem liedz uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumos, tomēr likumā ietvertais nedrīkst diskriminēt godīgus nodokļu maksātājus, kuriem kļūdas pēc iepirkuma laikā izveidojies parāds.

Ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kuri tikuši uzskatīti par nodokļu parādniekiem, ja uzņēmumiem vienlaikus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksām ir bijusi pārmaksa, kas mērāma desmitos un pat simtos tūkstošu eiro, bet attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli kļūdaini uzrādīts parāds 50 vai 160 eiro. Šādas situācijas atkārtošanās nav novērsta arī likumprojekta redakcijā uz Saeimas trešo lasījumu.

Apsveicams ir solis, kas jau sperts, lai noteiktu, ka tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi var pieteikties publisko iepirkumu konkursos - līdzšinējā kārtība noteica nodokļu nomaksas pārbaudi nevis visiem pretendentiem, bet tikai uzņēmumam – publiskā iepirkuma uzvarētājam. Ir noteikts arīdzan saprātīgs termiņš – 10 darba dienas – kurās iespējams vien novērst pārpratumus, ja tādi radušies, vai labot kļūdas, ja nodokļu maksājumi pārskaitīti uz neatbilstošo VID konta numuru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izveidotā darba grupa noslēgusi darbu pie Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta, kas noteiks obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, izvērtējot visus pirms otrā lasījuma iesniegtos priekšlikumus un iesniedzot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai būtiskus likumprojekta papildinājumus.

Darba grupas vadītājs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks norāda, ka galvenā likumprojekta pievienotā vērtība ir iespējamie finansēšanas avoti, kas ļautu izvairīties no strauji tuvojošās krīzes veselības aprūpes finansēšanā un tās nodrošināšanā.

R.Ražuks arī uzsver, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana nav pašmērķis. Likumprojektā iestrādāti mehānismi, kā nodrošināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanos līdz ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi, jo diemžēl šī brīža aprēķini liecina, ka par spīti tās izaugsmei veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentuāli pret iekšzemes kopproduktu samazinās.

Saeima ceturtdien 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likumprojektu, kurā paredzēti vairāk kā 20 grozījumi Darba likumā, kas būtiski ietekmēs gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas, piemēram, darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamajā informācijā, darba un atpūtas laiku regulējumā, atvaļinājuma naudas un brīvdienu piešķiršanas kārtībā, bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumos, mainīts pieļaujamo virsstundu skaits un vēl vairāki grozījumi.

Likumprojektā paredzēts, ka darba sludinājumos juridiskām personām vajadzēs norādīt uzņēmuma reģistrācijas numuru, savukārt darba līgumā būs jānorāda darba devēja vai darba ņēmēja personas kods, bet ārzemniekiem dzimšanas datums, lai precīzāk varētu identificēt darba devēju vai darba ņēmēju, kas ir fiziska persona.