Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

ASV atbalsta ebreju īpašumu restitūciju un šī jautājuma ātra atrisināšana ir visu interesēs, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«ASV stingri atbalsta restitūciju tiem, kuru īpašums tika konfiscēts - vai nu to izdarīja nacisti vai komunisti,» uzsvēra valsts sekretāre, bilstot, ka šis jautājums pārrunāts visās tikšanās reizēs ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

«Tā ir nepabeigta vēsturiska lieta. Es novērtēju pūles, kuras [Latvijas] valdība pašreiz pieliek šī jautājuma risināšanā,» sacīja ASV valsts sekretāre. H. Klintone uzsvēra: atrisināt šos jautājumus ātri un taisnīgi ir visu interesēs.

Savukārt ārlietu ministrs E. Rinkēvičs skaidroja, ka Latvijai ir loti labs dialogs ar vietējo ebreju kopienu. Jau tām privātpersonām, kuru senčiem pirms Otrā pasaules kara piederējis kāds īpašums, bijusi iespēja pieprasīt atpakaļ to saskaņā ar denacionalizāciju. Patlaban tiek runāts par īpašumiem, kuri piederēja organizācijām – reliģiskajām ēkām, kopienu ēkām, klubiem u.tml.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps uzvarējis arī Mičiganas štatā, iegūstot tā 16 elektoru balsis, paziņojušas štata amatpersonas.

Tas nozīmē, ka kopumā republikāņu kandidāts Tramps ieguvis 306 elektoru balsis, bet demokrātu kandidāte Hilarija Klintone - 232. Uzvarai vēlēšanās nepieciešams vismaz 270 elektoru atbalsts.

Tramps Mičiganā uzvarēja saņemot par 10 704 balsīm vairāk nekā Klintone. Par Trampu šajā štatā nobalsoja 2 279 543 amerikāņi, bet par bijušo valsts sekretāri - 2 268 839.

Mičigana bija pēdējais štats, kas oficiāli paziņojis tajā uzvarējušo kandidātu.

Balsu skaitīšana ASV vēl joprojām turpinās, un Klintone saņēmusi par apmēram diviem miljoniem balsu vairāk nekā Tramps, kurš kļūs par nākamo ASV prezidentu, jo viņš uzvarēja elektoru kolēģijā. Klintone savu zaudējumu atzina jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

ASV prezidenta vēlēšanās pilsoņiem nākas izvēlēties mazāko no ļaunumiem, jo abi galvenie amata kandidāti pierādījuši, ka viņiem nevar uzticēt valsts vadīšanu, tā aģentūrai LETA norādīja vairāki vēlētāji.

Vairāki no aptaujātajiem pilsoņiem, kuri Fīniksā, Arizonā, varēja doties pie vēlēšanu urnām jau no plkst.6, atzina, ka ir noguruši no priekšvēlēšanu aktivitātēm un vēlas, lai vēlēšanas ātrāk noslēgtos. Tā, piemēram, Katalino Adams, kurš strādā viesnīcu nozarē, aģentūrai LETA sacīja, ka viņa vērtējumā republikāņu kandidāts Donalds Tramps pats par sevi ir jocīgs un savā ziņā atgādina tādu kā multiplikācijas filmu varoni. «Tas man noteikti nav pieņemami, tādēļ par viņu nemaz nebalsoju,» sacīja Adams.

Pretējās domās ir Fīniksas piepilsētas iedzīvotājs Kregs Reijs, kurš rindā, lai atdotu savu balsi, nostāvēja vairāk nekā 40 minūtes. Viņa vērtējumā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone izdarīja vairākas sliktas lietas, taču arī Tramps nav spožs un darījis daudz ko sliktu. «Vienīgā atšķirība ir tā, ka Tramps savas kļūdas pielaida pagātnē, bet Hilarija ar visiem e-pastu skandāliem - tagad. Viņi abi ir slikti, tomēr Tramps ir mazākais no ļaunumiem,» viņš sacīja, piebilstot, ka tā uzskata daudzi.

Lielo popularitāti iemantojusī mobilā spēle Pokemon Go nav palikusi bez uzmanības arī ASV priekšvēlēšanu kampaņās, konkurējošo kandidātu darbiniekiem mēģinot izdomāt, kā to labāk izmanto vēlētāju pievilināšanai.

ASV demokrātu kandidāte prezidenta vēlēšanām Hilarija Klintone pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka spēli varētu izmantot vēlētāju piesaistīšanai.

«Es nezinu, kurš radīja Pokemon Go, bet es esmu mēģinājusi izdomāt, kā pievilināt spēlētājus vēlēšanu iecirkņiem,» sacīja Klintone.

Klintones darbinieki kopš tā brīža ielās meklē Pokemon Go spēlētājus, cerot pievērst to uzmanību uz pāris minūtēm, ar ko pietiek, lai reģistrētos dalībai vēlēšanās.

Nesen demokrātu priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Ohaio spēlētāji tika aicināti ierasties uz pokemonu savākšanu, pie viena nedaudz vairāk uzzinot par Hilariju Klintoni.

«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.

«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.

Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.

Pienākot ASV prezidenta vēlēšanu dienai, abu lielāko partiju kandidāti - Hilarija Klintone un Donalds Tramps - pusnaktī noslēguši savas kampaņas.

Klintone savu kampaņu pabeidza Roli, Ziemeļkarolīnā, aicinot vēlētājus atbalstīt viņas piedāvāto «cerību pilno, iekļaujošo un plašas sirds Ameriku».

«Šajās vēlēšanās tiek pārbaudītas mūsu galvenās vērtības, taču mana ticība mūsu nākotnei nekad nav bijusi stiprāka,» uzrunājot pamatā gados jauno vēlētāju pūli, uzsvēra demokrātu kandidāte, kas cer kļūt par pirmo sievieti ASV vēsturē, kas ieņems Baltā nama saimnieka krēslu. «Mums nav jāpieņem tumšā un sašķeltā Amerika. Rīt jūs varat balsot par cerību pilnu, iekļaujošu un plašas sirds Ameriku.»

Savukārt Trampa pēdējā kampaņas pieturvieta bija Grandrepidsā, Mičiganā, kur viņš solīja atkal apvienot valsti aiz drošām robežām zem lozunga «Amerika pirmajā vietā».

Saskaņā ar jaunizveidotā vēlēšanu datu analīzes uzņēmuma Votecastr aplēsēm ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ir vadībā visos septiņos svarīgākajos svārstīgajos štatos.

Kā ziņots, tīmekļa žurnāls Slate un jaunizveidotais vēlēšanu datu analīzes uzņēmums Votecastr lauzuši vēlēšanu dienas embargo tradīciju un tiešsaistē reālajā laikā sākuši publicēt nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus un to ekstrapolācijas, vēl pirms beigusies balsošana.

Kā liecina Votecastr aplēses, Klintone savu sāncensi no Republikāņu partijas Donaldu Trampu apsteidz gan Floridā, gan Aiovā, gan Nevadā, gan Ņūhempšīrā, gan Ohaio, gan Pensilvānijā, gan Viskonsinā.

Florodā saskaņā ar Votecastr aplēsēm Klintones pārsvars pār Trampu ir 49 pret 45%; Aiovā – 47 pret 44%, Nevadā – 47 pret 45%, Ņūhempšīrā – 47 pret 43%, Ohaio – 46 pret 45%, Pensilvānijā – 48 pret 44%, Viskonsinā – 49 pret 42%.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

ASV amatpersonas WikiLeaks publicēto diplomātu saraksti nosaukušas par starptautisko drošību apdraudošu un apņēmušās veikt ļoti agresīvus pasākumus, lai vainīgos sodītu un neko tādu nākotnē vairs nepieļautu. Taču ar kādām sekām, globāli raugoties, mēs nākotnē pēc šī notikuma varam rēķināties?

Ne jau dažiem pasaules līderiem ASV diplomātu iekšējā pļāpu čatā veltīti tādi sulīgi epiteti kā «ballīšu lauva Berluskoni», «teflona Merkele» vai «lēnā pīle Etingers» būtiski graus starpvalstu attiecības. Jebkuras demokrātiskas valsts televīzijas šovos dažādas amatpersonas ne tā vien tiek sauktas un apsmietas. Tāpat nav īpaši pārsteidzoši, ka valstu – ne tikai ASV – vēstniecības pamatā nodarbojas ar dažādas ekonomiskas, politiskas, drošības u.c. informācijas vākšanu un ziņošanu savu valstu atbildīgajām amatpersonām. Arī tas, ka Latvijas vēstniecība ASV galvenokārt ziņojusi par Latvijas attiecībām ar Krieviju un, šķiet, ļoti pamatoti kritizējusi Latvijas un Krievijas biznesa un politikas pārāk ciešo saistību, nav pārsteidzošs un diplomātisko šoku radošs fakts. Protams, var uzjautrināties par to, kā amerikāņi redz pārējo pasauli, tomēr par «pilnīgi visas» informācijas nepārdomātu publiskošanu, iespējams, priecāties ir naivi.

ASV parādu krīze ir nopietni iedragājusi tās reputāciju pasaules finanšu tirgos un var likt valstij zaudēt AAA kredītreitingu jau tuvākajā laikā, pirmdien brīdinājis viens no pasaules ietekmīgākajiem investoriem Muhameds El-Erians.

«Visticamāk, tiks panākts pēdējās minūtes kompromiss, lai izbēgtu no maksātnespējas, tomēr tas padarīs ASV reitingu ārkārtīgi neaizsargātu,» pavēstījis investors, raksta The Guardian. ASV politsko spēku nespēja atrast kompromisu likusi investoriem nopietni bažīties par valsts perspektīvām, skaidro M. El-Erians.

«ASV nevar atļauties zaudēt ārvalstu parādzīmju īpašnieku, kā arī to, kas izmanto dolāru kā rezerves valūtu, uzticību,» norāda investors.

Tikmēr ASV joprojām turpinās debates par parādu griestu paaugstināšanu, kas jāveic līdz augusta sākumam, pretējā gadījumā valstij var aptrūkties nauda pensiju un pabalstu izmaksai.

Liepājnieku Viktora Birzes un Ernesta Leimaņa pikets pret ASV spiedienu uz Latvijas valsti ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā ne uz mirkli neaizkavēja ASV vēstnieka Marka Pekalas vizīti Liepājā.

Lai gan divu cilvēku pikets bija iepriekš pašvaldībā pieteikts un abi piketētāji stāvēja tieši pretī Liepājas domes ēkas ieejai, ASV vēstnieka delegācija piebrauca pie ēkas un devās iekšā, nepievēršot uzmanību piketētājiem.

Piketa mērķis, DB stāstīja tā dalībnieks Viktors Birze, ir pievērst sabiedrības uzmanību denacionalizācijas likuma pārskatīšanai vienas etniskas grupas interesēs, t.i. Latvijas valsts un pašvaldību īpašumu izsaimniekošanu, uzdāvinot tos ebreju organizācijām, kā arī protesta izteikšana pret ASV iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un spiediena izdarīšanu uz mūsu valsts amatpersonām šajā jautājumā.

Ziemeļkoreja piekritusi apturēt kodolizmēģinājumus, kā arī pārtraukt urāna bagātināšanas programmu apmaiņā pret pārtikas piegādēm no ASV.

Uz šādu Ziemeļkorejas lēmumu paspējusi reaģēt arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. «[Ziemeļkorejas] Paziņojums ir pieticīgs solis pareizajā virzienā. Mēs, protams, cieši vērosim un spriedīsim par Ziemeļkorejas līderiem pēc viņu darbiem,» tā viņa, vēsta CNN.

Ziemeļkoreja solījusi atļaut urāna bagātināšanas moratorija izpildes novērošanu.

Apmaiņā pret moratoriju kodolenerģijas pasākumos ASV Ziemeļkorejai nosūtīs pārtiku 240 tūkstošus tonnu apmērā.

ASV arī uzsver, ka intensīvi tiks sekots līdzi tam, lai palīdzību saņemtu tie, kuriem tas tiešām ir nepieciešams, un tā netiktu novirzīta valsts pārvaldes vai militārajai elitei.

ASV žurnāls Forbes publicējis ikgadējo pasaules 100 ietekmīgāko sieviešu reitingu; tā galvgalī iekļuvusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Žurnāls raksta, ka A. Merkele izpelnījusies augsto vietu, jo ir vienīgās pasaules līmeņa Eiropas ekonomikas vadītāja un «neapstrīdēta» Eiropas Savienības līdere. Iepriekšējā gadā Vācijas kancleri no pirmās vietas bija «gāzusi» ASV pirmā lēdija Mišela Obama.

Otro vietu žurnāla sarakstā ieņēmusi ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone, viņai seko Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa, kas kļuvusi par pirmo sievieti, kas ieņem minētās valsts prezidenta amatu.

Ceturto vietu ieņem korporācijas PepsiCo Inc. izpilddirektore Indra Nūji, bet piekto – Facebook izpilddirektore Šerila Sandberga.

Sestajā vietā iekļuvusi Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa laulātā draudzene Melinda Geitsa, kura ir Geitsu fonda līdzpriekšsēdētāja.

ASV un NATO izstrādājušas plānus, lai aizstāvētu Baltijas valstis pret Krieviju, liecina WikiLeaks atklātībai nodotie ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti, ziņo BBC.

Diplomātiskās telegrammas, kas publicētas laikrakstā Guardian, atklāj plānus paplašināt Polijas aizsardzības stratēģiju, iekļaujot arī Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Šā gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone (Hillary Clinton) esot parakstījusi konfidenciālu telegrammu, kurā informēts, ka NATO panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut arī trīs Baltijas valstis.

Iecerēts iesaistīt deviņas NATO divīzijas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas.

Šos plānus nebija paredzēts apspriest publiski, lai nepalielinātu spriedzi NATO un Krievijas attiecībās.

Metropolitēna policija otrdien arestējusi tīmekļa vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu (Julian Assange), ziņo BBC.

39 gadus vecais austrālietis noliedz apgalvojumus, ka viņš veicis seksuālus noziegumus pret divām sievietēm Zviedrijā 2010.gada augustā. Tieši šīs apsūdzības ir viņa apcietināšanas pamatā.

Kā vēstīts, Wikileaks publiskojusi un turpina publiskot lielu daudzumu slepenu ASV dokumentu. Piemēram, WikiLeaks atklātībai nodotie ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti, par kuriem raksta laikraksts Guardian, atklāj, ka ASV un NATO izstrādājušas plānus, lai aizstāvētu Baltijas valstis pret Krieviju.

Šā gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone (Hillary Clinton) esot parakstījusi konfidenciālu telegrammu, kurā informēts, ka NATO panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut arī trīs Baltijas valstis.

ASV šodien devusi stingrāko mājienu līdz šim, ka par nākamo Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju varētu kļūt Francijas izvirzītā Kristine Lagrade.

ASV Sekretāre Hilarija Klintone izteikusies, ka, lai gan ASV vēl neesot ieņēmusi oficiālu nostāju, valsts «neoficiāli» atzinīgi novērtē augti kvalificētu sieviešu dzimuma kandidatūru šim amatam.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kas bauda Eiropas atbalstu, oficiāli paziņojusi par savu kandidatūru SVF vadītāja amatam. Savukārt Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRIC valstis) jau norādījušas, ka nākamā SVF vadītāja izvēle, pamatojoties uz kandidāta nacionalitāti, ir iedragājusi fonda likumību.

Šobrīd vienīgais otrs pieteiktais SVF amata kandidāts ir Augustīnu Karstens (Agustin Carstens) no Meksikas (valsts centrālās bankas vadītājs).

Pēc hakeru uzbrukuma Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem, Google apsver iespēju pamest Ķīnas tirgu, ziņo BBC.

Google komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītājs Pīters Barrons (Peter Barron) uzskata, ka tas bijis izsmalcināts un mērķtiecīgs hakeru uzbrukums uzņēmuma infrastruktūrai no Ķīnas puses. P.Barrons arī piebilda, ka tas nav konkrēts apvainojums Ķīnas valdībai, bet uzsvēra, ka vairs nevēlas cenzēt Ķīnas portālā ievietotos datus valdības vajadzībām. P.Barrons informēja, ka gadījumā, ja situācija neuzlabosies, kompānija pārtrauks četrus gadus ilgo darbību Ķīnā.

Google galvenais jurists Deivids Drummonds (David Drummond) atzina, ka uzbrucēju galvenais mērķis bijis piekļūt Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu Gmail kontiem. Pēc veiktās izmeklēšanas tika noskaidrots, ka hakeriem ir izdevies uzlauzt divus e-pasta kontus, tomēr e-pastu vēstuļu saturam hakeriem nav izdevies piekļūt. Stundu pēc paziņojuma par hakeru uzbrukumu Google akciju cena Ņujorkā samazinājās par 1.1%.

ASV pirmā lēdija Mišela Obama (Michelle Obama) pārspējusi valstu un kompāniju vadītājas, kā arī slavenības, kļūstot par pasaulē ietekmīgāko sievieti žurnāla Forbes veidotajā simts ietekmīgāko sieviešu sarakstā.

Saraksta, ko žurnāls veido katru gadu, otrajā vietā ierindota Kraft Foods vadītāja Irēne Rozenfelde (Irene Rosenfeld).

Top pieci noslēdz amerikāņu televīzijas zvaigzne Opra Vinfrija (Oprah Winfrey), Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone (Hillary Clinton).

Sestajā vietā ierindota PepsiCo Inc. vadītāja Indra K. Noji (Indra K. Nooyi), septītajā - dziedātāja Lady Gaga, astotajā - Austrālijas bankas Westpac vadītāja Geila Kelija (Gail Kelly), bet devītajā - dziedātāja Bejonsa Noulza (Beyonce Knowles).

Forbes norādījis, ka M. Obama ir kļuvusi par paraugu jaunajai paaudzei visā pasaulē.

Lai atbalstītu Latvijas ražotājus jaunu tirgu iekarošanā, arī mūsu politiķiem lobēšana un politiskā tirgošanās vairs nedrīkst būt svešvārdi

Neskatoties uz vēlmi, Latvijas informatīvajā telpā uzturēt caurmērā pozitīvu noskaņojumu par to, ka Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību jau nekāda pārāk lielā nav, parunājot ar pārtikas ražotājiem, top skaidrs, ka «ziepes» tomēr ir diezgan lielas. Ja ņem vērā, ka mūsu tautsaimniecību arī tā saucamajos labajos laikos pamatā stutēja tieši pārtikas un mežsaimniecības nozares, tad uzreiz ir skaidri divi secinājumi. Pirmkārt, vietējie politiķi ar saviem lēmumiem nedrīkstētu darīt neko, lai kaut kādā veidā pasliktinātu situāciju mežu nozarē. Otrkārt, ja mēs attiecībā uz pārtikas ražošanas nozari negribam iekrist vēl dziļākā bedrē, tad jārīkojas ir ar steigu un mērķtiecīgi.

Šā gada decembra sākumā Krievijā notikušie protesti, kas valstī bijuši plašākie pēdējo 20 gadu laikā, rūpīgi izplānoti un noorganizēti Rietumu interesēs ar mērķi destabilizēt Krieviju, norādījis valsts premjerministrs Vladimirs Putins.

Kā vēsta Washington Post, šādi premjera izteikumi, visticamāk, iedzīvotājos vairos vēl lielāku naidu pret viņa 12 gadus ilgo režīmu.

Jau ziņots, ka šā gada decembra sākumā notikušās Parlamenta vēlēšanas Krievijā, kas izpelnījās plašu nosodījumu saistībā ar iespējamu vēlēšanu rezultātu falsificēšanu, lika valsts iedzīvotājiem doties ielās, lai vienotos lielākajā protesta akcijā, kādu Krievija piedzīvojusi pēdējo desmit gadu laikā.

5. decembra vakarā Maskavā un Sanktpēterburgā bija pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku, kas pauda savu neapmierinātību ar svētdien notikušo vēlēšanu rezultātiem.