Jaunākais izdevums

ASV amatpersonas WikiLeaks publicēto diplomātu saraksti nosaukušas par starptautisko drošību apdraudošu un apņēmušās veikt ļoti agresīvus pasākumus, lai vainīgos sodītu un neko tādu nākotnē vairs nepieļautu. Taču ar kādām sekām, globāli raugoties, mēs nākotnē pēc šī notikuma varam rēķināties?

Ne jau dažiem pasaules līderiem ASV diplomātu iekšējā pļāpu čatā veltīti tādi sulīgi epiteti kā «ballīšu lauva Berluskoni», «teflona Merkele» vai «lēnā pīle Etingers» būtiski graus starpvalstu attiecības. Jebkuras demokrātiskas valsts televīzijas šovos dažādas amatpersonas ne tā vien tiek sauktas un apsmietas. Tāpat nav īpaši pārsteidzoši, ka valstu – ne tikai ASV – vēstniecības pamatā nodarbojas ar dažādas ekonomiskas, politiskas, drošības u.c. informācijas vākšanu un ziņošanu savu valstu atbildīgajām amatpersonām. Arī tas, ka Latvijas vēstniecība ASV galvenokārt ziņojusi par Latvijas attiecībām ar Krieviju un, šķiet, ļoti pamatoti kritizējusi Latvijas un Krievijas biznesa un politikas pārāk ciešo saistību, nav pārsteidzošs un diplomātisko šoku radošs fakts. Protams, var uzjautrināties par to, kā amerikāņi redz pārējo pasauli, tomēr par «pilnīgi visas» informācijas nepārdomātu publiskošanu, iespējams, priecāties ir naivi.

Paraudzīsimies, kā šis jautājums izskatās no tās informācijas viedokļa, kas publiskota attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem. Kas sanāk tad, ja oficiāli Saūda Arābija, Katara, Abū Dabī un Bahreina līdz šim nostājušās Irānas pusē, neatbalstot karu, bet iekšējā un tagad jau publiskajā sarakstē ar ASV īstenībā lūdz iznīcināt Irānas kodolprogrammu? Un Ķīna, kas oficiāli brāļojas ar Ziemeļkoreju, bet īstenībā ASV slepeni raksta, ka atbalsta abu Koreju apvienošanu? Ja arī šīs informācijas atklāšana neizraisīs karu uzreiz, tad tomēr vismaz lielas nesaprašanās ir iespējamas. Lūk, arī lielākie iespējamie starptautiskās drošības riski. Protams, ka šīs informācijas publiskošana ir nepatīkama ASV, jo ir ieskrambātas ASV starptautiskās attiecības un sagrauta starpvalstu savstarpēja uzticēšanās, kuras atjaunošana, iespējams, prasīs gadus un arī naudu. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone jau norādījusi, ka tiks darīts viss, lai informācijas aprites drošības pasākumus vēl vairāk paaugstinātu – tam tad arī būs vistiešākais ekonomiskais efekts uz nodokļu maksātājiem.

Taču ir vēl arī informatīvais efekts. Protams, jebkurš domājošs žurnālists ir par brīvu, necenzētu presi un tiesībām publicēt visu to, ko iecerējis. Tomēr šī robeža, kur beidzas preses brīvība un sākas destruktīvs process, kas pat globālos mērogos iznīcina uzticēšanos, ir šaura. Tāpat arī ikviens vairāk vai mazāk pieredzējis žurnālists zina, ka bez savstarpējas uzticēšanās nekādas informācijas nebūs: nebūs ne informācijas došanas, ne saņemšanas; tai vienkārši nebūs pieejas. Jau tagad ar WikiLeaks līdzīgiem pasākumiem sabiedrības apziņā nosēžas, ka nekāda caur internetu pārsūtīta informācija nav droša, līdz ar to tas var novest pie tā, ka globālajā tīmeklī parādās arvien mazāk patiesas informācijas un visas pasaules apvienošanas procesa vienā saistītā tīklā vietā patiesībā sākas decentralizācija. Drošības apsvērumu dēļ institūcijas arvien centīgāk strādās pie savu izolētu informācijas aprites sistēmu radīšanas, kamēr globālajā tīmeklī var parādīties arvien vairāk tukšu, banālu lietu, kam patiesībā nekādas informācijas vērtības nav. Vai tādā gadījumā tie, kas aizstāv ideju par to, ka pilnīgi jebkurai informācijai jābūt publiski pieejamai un jebkuram pasaules iedzīvotājam ir tiesības zināt visu patiesību, īsākā vai ilgākā laika termiņā vienkārši neiešauj paši sev kājā un neizdara lāča pakalpojumu, informācijas vietā nonākot pie daļējas vai pilnīgas dezinformācijas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

WikiLeaks: Godmanis ir izņēmums Latvijas politiskajā elitē

LETA, 07.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ieelpo un jūtas labi

Daiga Laukšteina, 22.07.2019

Laura Kalniņa. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

FOTO – LĪGA VĪKSNE, SPECIĀLI DIENAS BIZNESAM

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās «Brexit» faktiski jau izdevies novērst, otrdien vēsta diplomāti.

ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi «Brexit» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu. Londonai nepieciešama «Breksita» atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29.martā, vienreiz jau tikusi atlikta. Šobrīd nav jālemj, vai «Brexit» atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diplomāti gatavo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

ERR portāls raksta, ka Igaunijas un ASV diplomāti gatavo šo tikšanos saistībā ar nākamgad gaidāmo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības pasludināšanas simtgadi.

Portālā teikts, ka tikšanās tiek plānota jau ilgāku laiku, un to, kad un kur tā notiks, pirmām kārtām izlems ASV.

Šāda tikšanās var notikt nākamgad Vašingtonā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites preses sekretāre Daiva Ulbinaite. «Šāda tikšanās tiek provizoriski saskaņota,» sacīja Ulbinaite.

Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons savā komentārā portālā «Edasi.org» norāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Igaunijas politiķi un diplomāti ir pieredzējuši vislielāko uzmanību un atbalstu no ASV, un ka tikšanās ir notikušas visos līmeņos, tostarp Igauniju apmeklējuši ASV viceprezidents Maiks Penss un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Pols Raians.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas diplomāti pilnveido zināšanas uzņēmumu eksportspējas veicināšanā

Rūta Lapiņa, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. un 24. novembrī Ārlietu ministrijā norisinās seminārs Latvijas ekonomisko diplomātu ārvalstīs kompetenču un prasmju pilnveidei Latvijas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai, informē Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa.

Atklājot pasākumu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra ekonomiskās diplomātijas pieaugošo nozīmi, īpaši jauno tirgus apgūšanā. Kā veiksmīgus piemērus viņš minēja Latvijas vēstniecību aktīvo darbību Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā un Korejas Republikā, kur būtiski pieauguši Latvijas eksporta rādītāji.

Lai pārrunātu sadarbības jautājumus, kā arī veidotu kontaktus Latvijas uzņēmēju interešu atbalstam ārvalstu tirgos, diplomāti tiekas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu, kā arī «The Red Jackets» kustības pārstāvjiem un vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmējiem. Ar proaktīvas investīciju piesaistes mehānismiem dalībniekus iepazīstinās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskajos jautājumos Artis Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Slēgs satiksmi Krišjāņa Valdemāra ielas posmā

Lelde Petrāne, 24.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem svētdien, 28.augustā no plkst.5.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Kalpaka bulvārim.

Sakarā ar ielas posma slēgšanu tiks ieviestas izmaiņas vairākos sabiedriskā transporta maršrutos:

- 1.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 3.maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu;

- 5.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 12.trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 19.maršruta trolejbusi kursēs no galapunkta Ziepniekkalns pa maršrutu līdz Inženieru ielai, tālāk pa Inženieru ielu, Raiņa bulvāri un atpakaļ. No galapunkta Pētersalas iela maršruts būs slēgts;

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rinkēvičs: uzņēmējiem, kas strādā ar Baltkrieviju, jāapzinās riska pakāpe

Jānis Rancāns, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem uzņēmējiem, kas strādā ar Baltkrieviju, ir jāapzinās tā riska pakāpe, kas ir, sadarbojoties ar valstīm, kur spēcīgi jārēķinās ar viena vai otra cilvēka labvēlību, nevis likumu. Savukārt karadarbība Irānā būtu pastarās dienas scenārijs, kuru nedrīkst pieļaut.

Tā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju un saspīlējumu saistībā ar Irānas kodolprogrammu, sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP).

Latvijas diplomāti Briselē ir darījuši visu, lai sankcijas pret Baltkrieviju sašaurinātu, uzsvēra E. Rinkēvičs. «Tajā pašā laikā būsim reālisti – ja no 27 ES dalībvalstīm tikai divas – Latvija un Slovēnija – mēģina iebilst pret sankcijām, tad rezultāts ir tāds, kāds ir,» norādīja Ārlietu ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltkrievijā ir politieslodzītie, kas ieslodzīti pretēji visiem cilvēktiesību principiem, kas ir saistoši arī šai valstij, un šobrīd nestrādā nekādi citi mehānismi, kā ietekmēt Lukašenko režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES līderi panākuši kompromisu jautājumā par ES fondu saistīšanu ar likuma varu

LETA--AFP/DPA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) no jauna noteiks ceļošanas ierobežojumus cilvēkiem, kas blokā iebrauc no Kanādas, Tunisijas un Gruzijas, nerimstot bažām par koronavīrusa pandēmiju, ziņu aģentūrai DPA apliecināja ES diplomāti.

Šī ir pirmā reize pēc divarpus mēnešu pārtraukuma, kad ceļošanas ierobežojumi tiek padarīti stingrāki.

Cilvēki no Kanādas, Tunisijas un Gruzijas, kas līdz šim blokā varēja ieceļot, tagad ES varēs iebraukt vienīgi tad, ja viņu brauciena iemesls tiks atzīts par būtisku.

Vienlaikus ceļošanas ierobežojumi atcelti Singapūrai.

ES vēstnieki trešdien vienojušies par šādām izmaiņām, norādīja diplomāti.

Atbilstoši pārskatītajām vadlīnijām, kas vēl ir jāpieņem rakstiskā formā, vienīgi pilsoņi no Singapūras, Austrālijas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes un Urugvajas varēs bez ierobežojumiem ieceļot blokā.

Valstu saraksts ir balstīts datos par inficēšanās apjomiem pēdējo 14 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV aicinājušas neļaut diplomātiem stiprā alkohola reibumā piedalīties ANO budžeta sarunās. Budžeta sarunas ievelkas vairākas dienas pēc kārtas un nereti diplomāti sevi atspirdzina ar grādīgā glāzi.

ASV vēstnieka vietnieks Džozefs Torselja uzsver, ka vēršas pret piedzeršanos sarunu laikā, nevis pret alkohola lietošanu kā tādu. «Vienmēr ir bijusi laba un atbildīga tradīcija ar alkohola palīdzību uzlabot sarunas. Tomēr mēs šajā gadījumā vairs nerunājam par diplomātiem, kas aizmieg ar galvu uz bāra letes. Mūsu piedāvājums paredz, ka sarunu telpai nākotnē jābūt brīvai no alkohola,» sacīja ASV vēstnieka vietnieks.

Viņš arī norādīja, ka, lai gan ASV ir pateicīgas par stratēģiskajām iespējām, kuras iepriekš ir dāvājušas šādas tradīcijas, šampanieša dzeršana būtu jāatliek uz sesijas beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polija lūgusi NATO izvietot tās teritorijā 10 000 karavīru

LETA, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES sankcijām pakļauj 21 Krievijas amatpersonu; Krievija prasa Ukrainas federalizāciju

LETA, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē, vēsta diplomāti.

«ES ārlietu ministri apstiprināja sankcijas pret 21 personu, reaģējot uz Ukrainas-Krievijas krīzi,» savā tvitera kontā ziņo Austrijas amatpersona Aksels Maršiks.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tviterī paziņojis, ka pret šīm personām tiek noteikti ceļošanas ierobežojumi un ka viņu īpašumi tiek iesaldēti.

Linkevičs piebildis, ka tuvāko dienu laikā ES lems par «papildu pasākumiem».

Ceturtdien un piektdien Briselē paredzēts ES samits, un sagaidāms, ka dalībvalstu līderu sanāksmes dienas kārtībā Ukraina būs pats svarīgākais jautājums.

Linkevičs prognozējis, ka sankcijām tiks pakļautas arī citas Krievijas amatpersonas no prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajām aprindām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaroties ar grūtībām attiecībās ar Krieviju, daudzi politiķi darīs visu, ko tie spēj, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, klasificētās telegrammās secina ASV diplomāti, komentējot Latvijas reakciju uz Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu.

Apskatīt saistītos dokumentus

Globālajā tīmeklī līdz ar simtiem ASV vēstniecību klasificētajiem ziņojumiem noplūdušas arī sešas telegrammas no ASV vēstniecības Latvijā. Tās sūtītas 2008. gada augustā, laikā, kad sākās Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā.

ASV vēstnieks un vēstniecības darbinieki tajās informē par Latvijas politiķu un amatpersonu reakciju uz notikumiem, galvenokārt norādot, ka Latvijas valstsvīri sliecas atbalstīt Gruziju. Amerikāņi uzsver virkni Latvijas iekšpolitikas problēmu, piemēram, to, ka liela daļa valsts krieviski runājošo iedzīvotāju atrodas Maskavas kontrolēto mediju ietekmes zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rietumi gatavojas iesniegt ANO Drošības padomē rezolūciju par Krimas referendumu

LETA--AFP, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstis gatavojas iesniegt ANO Drošības padomē rezolūciju par Krimā gaidāmo referendumu, lai gan nav šaubu, ka Krievija izmantos savas veto tiesības tās bloķēšanai, trešdien pavēstīja diplomāti.

Kā ziņots, Krimā, kuru faktiski okupējis Krievijas karaspēks, svētdien paredzēts referendums par pievienošanos Krievijai.

Gan Ukraina, kuras sastāvā ietilpst Krimas pussala, gan rietumvalstis nosoda Maskavas aneksijas ieceres un norāda, ka šāda plebiscīta rīkošana, bez jebkādas Kijevas līdzdalības un okupācijas karaspēka klātbūtnē ir nelikumīga un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Rietumvalstu gatavotajā rezolūcijas projektā ietverts aicinājums ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un atkārtoti uzsvērts, ka Krimas referendums ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju.

Diplomāti norāda, ka rezolūcijas teksts sastādīts tādējādi, lai radītu plaisu starp Krieviju un Ķīnu, kas parasti ANO Drošības padomē pieslejas Maskavai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izdienas pensiju varēs saņemt arī kultūras darbinieki un diplomāti

Žanete Hāka, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē izdienas pensijas apliecības varēs saņemt plašāks izdienas pensiju saņēmēju loks, pieprasot tās personīgi, pa pastu vai elektroniski, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Turpmāk izdienas pensijas apliecības līdztekus iekšlietu jomas pārstāvjiem varēs saņemt arī kultūras darbinieki, diplomāti, prokurori, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kurām piešķirta izdienas pensija.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd, lai saņemtu apliecību, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā klātienē jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz fotogrāfija. Turpmāk plānots, ka iesniegumu varēs nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniski. Papildu iesniegumam cilvēkam ir jāiesniedz arī fotogrāfija (3 x 4 cm).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Uzvaras parkā, svinot Otrā pasaules kara beigu 67. gadadienu, ap pulksten 12 jau bija sapulcējies aptuveni tūkstotis pasākuma dalībnieku.

Uzvaras parka virzienā turpina doties arvien vairāk cilvēku. Pasākuma dalībnieku vidū ir gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan bērni un jaunieši. Daudzi cilvēki ieradušies ar ziediem vai iegādājas tos turpat uz vietas.

Pasākumu uzrauga Valsts policijas (VP), Pašvaldības policijas un apsardzes firmas darbinieki. VP pārstāvji pauda, ka pagaidām pasākums norit bez starpgadījumiem, tāpat arī nav vērojami cilvēki, kas vāktu parakstus par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

Pie Uzvaras pieminekļa piemiņas vainagu Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem nolika Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs, vairāki bijušās Padomju Savienības republiku vēstnieki un diplomāti. Ziedu nolikšanā piedalījās Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, Baltkrievijas, Uzbekistānas, kā arī citu valstu, piemēram, Grieķijas un Ķīnas diplomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām pret Baltkrievijas tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, blokam cenšoties pastiprināt spiedienu uz Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu pēc lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas, vēsta diplomāti.

Sankcijas, kuras paredzēts oficiāli apstiprināt tuvāko dienu laikā, vērstas pret nozarēm, kas Lukašenko režīmam nodrošina lielākos ienākumus, - potaša eksportu, naftas pārstrādi, tabakas industriju un finanšu sektoru, aģentūrai AFP pavēstījuši Eiropas diplomāti.

Paredzēts pastiprināt arī jau iepriekš pret Minsku vērsto ieroču embargo, kā arī aizliegt pārdot Baltkrievijai izsekošanas aprīkojumu.

Ministri arī oficiāli apstiprinājuši vēl 78 baltkrievu amatpersonu un septiņu organizāciju iekļaušanu "melnajā sarakstā". Šo personu vārdus vēlāk pirmdien paredzēts publicēt ES oficiālajā žurnālā.

Augstākais ES pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels iepriekš izteicies, ka sektorālās sankcijas paredzēts galīgi apstiprināt pēc šonedēļ Briselē paredzētā bloka līderu samita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsāk diskusiju par Latvijas ekonomiskās pārstāvības ārvalstīs veicināšanas nepieciešamību

Dienas Bizness, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.aprīlī, sāka diskusiju par Latvijas ekonomiskās pārstāvības ārvalstīs veicināšanas nepieciešamību un sadarbību starp mūsu valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

«Patlaban, kad Eiropa saskaras ar jauniem drošības izaicinājumiem un mūsu valsts uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu meklēšana ir kļuvusi īpaši aktuāla, darba kārtībā nokļuvis jautājums par Latvijas ekonomiskās pārstāvības veicināšanu ārvalstīs, proti, mūsu uzņēmējiem mērķa valstīs ir nepieciešams praktisks atbalsts,» uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, atzīmējot, ka to var nodrošināt Latvijas diplomāti un arī, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat mūsu valsts diplomāti un Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir informācijas avots ārvalstu uzņēmējiem par investīciju iespējām mūsu valstī, saka O.Ē.Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Investori par Rīgas mēru izvēlētos Broku; Ušakovu atstāj pēdējā vietā

Žanete Hāka, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikšanās laikā ar Rīgas mēra amata kandidātiem investori, diplomāti un uzņēmēji, balstoties uz diskusijās dzirdēto un pausto nostāju pret Rīgas pilsētas ekonomisko attīstību, investīciju piesaisti un citiem ārvalstu uzņēmējiem būtiskiem aspektiem, veica balsojumu par «savu Rīgas mēru».

Pārliecinošu balsu vairākumu - 41% no visām balsīm - ieguva mēra kandidāte no Nacionālās apvienības - Baiba Broka.

Pārējie trīs klātesošo partiju pārstāvji saņēma 12-20% balsu, bet Nils Ušakovs, kurš nebija ieradies, tika pie 7% balsu.

Diskusijas laikā ārvalstu uzņēmēji un investori visvairāk interesējās par tādiem uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem kā birokrātijas mazināšana un efektīvas, saprotamas un paredzamas pašvaldības-uzņēmēju sadarbības veicināšana, mērķtiecīga un pārdomāta atbalsta sniegšana tūrismam visas sezonas laikā, kā arī Rīgas plāni pilsētas tēla un piedāvājuma veidošanai rietumu investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Londona aptur diplomātiskos kontaktus ar Krieviju

LETA—AFP/DPA.BBC/REUTERS, 14.03.2018

Nervus paralizējošās vielas pēdas atrastas itāļu restorānā Zizzi un krogā The Mill, kurus Skripaļs un viņa meita apmeklēja 4.martā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru