Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.
«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»
Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.
«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.
Lielbritānija piedāvājusi nosūtīt iznīcinātājus Typhoon dalībai NATO mācībās Polijas gaisa telpā un pretgaisa aizsardzības patruļās Baltijas valstu gaisa telpā. Taču Polija uzstāj uz pastāvīgu NATO spēku izvietošanu tās teritorijā.
«Mums noteikti jāsniedz austrumu sabiedrotajiem papildu garantijas un pārliecība. Lielbritānija paziņojusi, ka mēs piešķirsim lidaparātus Baltijas gaisa patruļām, un varētu būt arī citi pasākumi, par kuriem mēs varētu izlemt,» izteicies Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs.
Sagaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā NATO varētu nākt klajā ar paziņojumu par «militāro resursu» izvietošanu. Tas varētu ietvert karavīru un karakuģu nosūtīšanu uz Austrumeiropu un Baltijas valstīm.
Tikmēr ASV, domājams, nosūtīs vēl 600 militārpersonas uz gaisa spēku bāzi Rumānijas Melnās jūras piekrastē, kā arī varētu nosūtīt karakuģi uz Melno jūru.
Tomēr Vācija un citas alianses dalībvalstis aicina ievērot piesardzību, lai neizraisītu vēl lielāku saspīlējumu attiecībās ar Krieviju, nosūtot uz tās pierobežu papildspēkus.
Tikmēr, reaģējot uz Polijas lūgumu, Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans otrdien paziņoja: «Nē, mums nav vajadzīgi NATO karavīri uz robežas ar Krieviju.»
Diplomāti pauduši bažas, ka pastāvīga NATO militārā klātbūtne tajās alianses dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju, varētu novest pie Krievijas karaspēka koncentrēšanas pie robežām.
Jo īpaši liela pretestība ir pret NATO karavīru izvietošanu pašā Ukrainā.
«Šobrīd nav pats piemērotākais brīdis redzamai NATO klātbūtnei Ukrainā. Tas būtu izcils iemesls krieviem pastiprināt savu klātbūtni,» izteicies kāds vārdā neminēts diplomāts.
Otrdien Briselē sākās NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā tiek izvērtēti lūgumi izvietot spēkus Polijā un Baltijas valstīs.
NATO ģenerāļiem un admirāļiem uzdots nākt klajā ar ierosinājumiem, kā labāk aizsargāt tās alianses dalībvalstis, kuras izjūt Krievijas apdraudējumu.
Krievija pie Ukrainas austrumu robežas koncentrējusi ap 40 000 karavīru.
Pirmdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins apliecināja Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ka daļa šo spēku ir atvilkta. Taču ministri norāda, ka Krievija vēl nav izpildījusi šo solījumu.
«Mēs esam dzirdējuši Krievijas paziņojumus par spēku atvilkšanu no austrumu robežas, taču mēs vēl neesam redzējuši pierādījumus,» norādīja Heigs.
Arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens atzina, ka alianse nevar «apstiprināt, ka Krievija atvelk savus karavīrus».
Ģenerālsekretārs arīdzan brīdināja par apdraudējumu, ko rada «masveidīga militāru spēku koncentrēšana».
Kādā «ierobežotas pieejas» NATO dokumentā, kas nonācis Vācijas izdevuma Der Spiegel rīcībā, teikts, ka Rietumu militārā atbalsta palielināšana varētu nākt par labu trim valstīm - Armēnijai, Azerbaidžānai un Moldovai.
