Jaunākais izdevums

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

«Pēc militārajiem standartiem tas ir zibensātri, taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību. Te gan būtu jāņem vērā fakts, ka katrai dalībvalstij ir savi militārie spēki, tādēļ straujās reaģēšanas vienību var uzskatīt par sava veida papildspēkiem vai rezervi. Tomēr tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pastāv maza iespēja, ka mūs pārsteigs nesagatavotus un mēs nebūsim spējīgi šo vienību jau laicīgi izvietot,» norādīja Apaturajs, piebilstot, ka NATO «pastāvīgi novēro situāciju».

Vaicāts, vai pašreizējā Baltijas valstu infrastruktūra ļauj uzņemt šāda veida palīdzību tik ātrā laikā, Apaturajs izvairīgi norādīja, ka tas zināmā mērā ir iespējams, bet visas pārējās nepieciešamās iekārtas un aprīkojums, lai uzņemtu vienības, tiks ieviestas tuvākajā laikā.

«Mūsu Baltijas draugi jau ir norādījuši vietas, kur nepieciešami uzlabojumi, kur kas ir jāizvieto un kā to ir nepieciešams paveikt. Es varu atklāt, ka augsta ranga NATO komandieris jau pirms kāda laika paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks sagatavots viss nepieciešamais. Arī Rasmusens iestājās, lai šis jautājums tiktu atrisināts pēc iespējas ātrāk. Šī ir NATO prioritāte,» sacīja Apaturajs.

Jau ziņots, ka ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Mārtins Dempsijs uzskata, ka NATO nule kā apstiprinātais Gatavības plāns rīcībai, kas paredz alianses austrumu flanga nostiprināšanu, ir nereālistisks, atsaucoties uz vācu žurnālu Der Spiegel, septembra beigās vēstīja Polijas Radio.

«Gatavība rīcībai 48 stundu laikā ir nereālistiska,» Dempsijs esot teicis NATO aizsardzības komandieru sanāksmē pagājušajā nedēļā Viļņā.

Viņš sacījis - lai šīs prasības izpildītu, karavīriem «būtu jāguļ uniformās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija brīdina par atbildes soļiem uz Somijas iestāšanos NATO

LETA--AFP/INTERFAX, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzībā plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stoltenbergs: Ja Zviedrija pieteiksies NATO, tiks pastiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūrā

LETA/DPA, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, tā var rēķināties ar pastiprinātu NATO klātbūtni tās tuvumā un Baltijas jūrā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs ceturtdien publiskotā intervijā Zviedrijas radio SVT pauda pārliecību, ka izdosies atrast garantijas Zviedrijas drošībai pārejas posmā starp iestāšanās lūguma iesniegšanu un uzņemšanu NATO.

Tiklīdz Zviedrija lūgs uzņemt to NATO un NATO sāks iestāšanās procesu, NATO ir stingra politiskā apņēmība garantēt Zviedrijas drošību, sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Tas var izpausties dažādi, arī ar pastiprinātu NATO klātbūtni ap Zviedriju un Baltijas jūrā.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Zviedriju un Somiju nopietni apsvērt iestāšanos NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tramps paziņo par milzu progresu aizsardzības izdevumu jautājumā

LETA/AFP/DPA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka viņam NATO samitā Briselē izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Improvizētajā preses konferencē viņš teica, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».

Atbildot uz jautājumu, vai viņš joprojām draud ar Savienoto Valstu izstāšanos no NATO un vai viņš var pieņemt un īstenot šādu lēmumu bez Kongresa atbalsta, Tramps sacīja: «Es domāju, ka droši vien varu, bet tas nav nepieciešams.» Iepriekš tika ziņots, ka Tramps NATO samitā piedraudējis ar ASV izstāšanos no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.

NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NATO jūrnieki Ventspilī kaujoties un postot apstādījumus

Dienas Bizness, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī vairākos incidentos iekūlušies jūrnieki no NATO pretmīnu grupas kuģiem. Par kāda nīderlandiešu jūrnieka dzīvību šobrīd cīnās mediķi, tā vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Nedēļas nogalē Ventspils ostā ieradās deviņi NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kas piedalās starptautiskajā mīnu meklēšanas Open Spirit 2014 operācijā. Jūrnieki savā brīvajā laikā apmeklējuši arī pilsētas bārus un klubus, lietojuši alkoholu un iekļuvuši kautiņos, notikušo atstāsta medijs.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes preses pārstāve Signe Šteinberga informējusi, ka policija uzsākusi trīs kriminālprocesus par gadījumiem, kuros iesaistīti jūrnieki. Tostarp naktī uz sestdienu pagaidām nenoskaidrotas personas uzbruka trijiem jūrniekiem. Viņi piekauti un aplaupīti. Tajā pašā naktī Easy bārā notika konflikts, kura laikā kādam jūrniekam no Latvijas nodarīti miesas bojājumi. Cietušais Neatkarīgajai stāstījis, ka viņš mierīgi sēdējis pie bāra letes, kad pēkšņi viņu no aizmugures kāds pagrāba aiz rīkles, aizvilka uz tualeti un tur viņu piekāva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO. Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais NATO vadītājs: Krievija varētu Baltijas valstīs sarīkot hibrīdkaru

LETA--AFP, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā Daily Telegraph piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,» sacījis Rasmusens.

«Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5.pantu,» paziņoja Rasmusens. NATO 5.pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.

«[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina, ka, ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. Būsim par to skaidri. Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,» teicis Rasmusens.

Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka «situācija ir kritiska».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Stoltenbergs: Eiropa nevar paļauties uz Francijas kodolarsenālu

LETA--DPA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apdraudējumi no Krievijas palielinās, bruņots iebrukums Baltijas reģionā nav iespējams, šodien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Pirms aptuveni 100 dienām uzsākot darbu Aizsardzības ministrijā, Vējonis neesot rēķinājies ar tādu notikuma pavērsienu, kādu Krievija veica Ukrainā. Tajā pašā laikā Baltijas valstis un Polija iepriekš vairākkārtīgi bija brīdinājušas NATO partnerus, ka Krievija ir iespējamais militāro draudu avots un pie šādiem secinājumiem «mēs nācām pēc kara Gruzijā un Krievijas bruņoto spēku mācībām Zapad 2013».

«Varbūt šajos vairākkārtīgajos brīdinājumos neviens negribēja ieklausīties. Agresija pret Ukrainu ieviesa būtiskas izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā un lika katrai valstij pārvērtēt savus aizsardzības plānus, tostarp arī Latvijā,» norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tramps atkārtoti norāda, ka lielākā daļa NATO valstu nepietiekami finansē aizsardzību

LETA--CNN, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, apmeklējot ASV bruņoto spēku Centrālo pavēlniecību Floridā, uzsvēris atbalstu NATO, taču atkārtoti norādījis, ka lielākā daļa alianses dalībvalstu atvēl nepietiekami daudz līdzekļu militārajiem izdevumiem.

«Mēs stingri atbalstām NATO,» sacīja Tramps, pirmdien tiekoties ar amerikāņu militārpersonām Makdila gaisa spēku bāzē Floridā, kur atrodas Centrālā pavēlniecība.

«Mēs vienīgi lūdzam, lai NATO dalībvalstis pilnībā un atbilstoši piešķir finanšu līdzekļus NATO aliansei, un daudzas no tām to nedara. Daudzas nav pat tikušas tuvu [nepieciešamajam finansējuma līmenim]. Un tām tas ir jādara,» teica ASV prezidents.

Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda NATO ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija un Lietuva apņēmušās šo līmeni sasniegt nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Tramps: ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju

LETA--AP, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps paziņojis, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.

Tramps to paziņoja intervijā laikrakstam The New York Times Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā.

Viņš teica, ka gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis būtu pakļautas uzbrukumam, viņš vispirms novērtētu šo valstu ieguldījumu Ziemeļatlantijas aliansē.

Tramps vēlreiz uzsvēra savu stingrās līnijas nacionālista pieeju, sakot, ka viņš piespiedīs citas NATO valstis uzņemties daļu no aizsardzības izdevumiem, kurus gadu desmitiem segušas ASV, atcels līgumus, kurus uzskata par nelabvēlīgiem ASV, un mainīs ASV partnera definīciju.

Tramps teica, ka pārējai pasaulei vajadzētu mācīties pielāgoties viņa pieejai. «Es dotu priekšroku tam, ka mēs būtu spējīgi turpināt» pildīt pastāvošās vienošanās, bet tikai tad, ja sabiedrotie beigs izmantot Amerikas varenības laikmetu, kuru ASV vairs nevar atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens: ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, arī Baltijas valstīs

LETA--AFP, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru