Jaunākais izdevums

Valdība ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīkojuma projektu par 57 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei.

VM uzver, ka Ministru kabinetam (MK) nepieciešams pieņemt lēmumu par apropriācijas pārdali, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023.gadā atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Papildus piešķirtais finansējums veicinās rindu mazināšanu pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā.

VM atgādina, ka šī gada 20.jūnijā MK sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei". Attiecīgi šogad tiks veikta apropriācijas pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām uz budžeta resora programmu "Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023.gadā", lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023.gadā atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.

Paredzēts, ka 15,4 miljonus eiro pārdalīs kompensējamo medikamentu un materiāla apmaksāšanai, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību, 7,6 miljonus eiro pārdalīs primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp 5,5 miljonus eiro - primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 2 miljonus eiro - zobārstniecības pakalpojumu bērniem pieejamības uzlabošanai.

Vēl 16 miljonus eiro plānots pārdalīt ambulatoro izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 4,4, miljonus eiro - Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs un 13,4 miljonus eiro - plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Tāpat plānots palielināt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pamatkapitālu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 534 820 eiro apmērā mikroskopa operāciju veikšanai iegādei.

VM skaidro, ka veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai 2023.gadā ir rezervēti 140 miljoni eiro kā papildu finansējums nozarei. Sākotnēji veikta finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no citu nozaru ministrijām, savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums, kas pakāpeniski, vērtējot budžeta izpildes rādītājus, tiks segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.

Tāpat ministrija turpinās strādāt pie veselības aprūpes sistēmas efektīvas pārvaldības, vienlaikus vērtējot un plānojot nozares vajadzībām atbilstošu papildu finansējuma apmēru arī 2024., 2025., 2026. gadam un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot vairākus ar digitālajām prasmēm un tehnoloģijām saistītus izaicinājumus veselības aprūpē, biedrība Riga TechGirls pirmo reizi vadīs bezmaksas apmācības veselības aprūpes darbiniekiem un topošajiem ārstiem tehnoloģiju apguvei “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”.

Apmācību programma paredzēta ikvienam veselības nozares pārstāvim, tai iespējams pieteikties līdz 21. martam. Tā ir iespēja trīs mēnešu laikā 24 tiešsaistes nodarbībās un četrās praktiskajās nodarbībās uzlabot zināšanas par dažādu rīku un tehnoloģiju lietošanu veselības aprūpē un iegūt noderīgas prasmes ikdienas lietošanai.

Šogad apmācības būs īpaši veltītas veselības aprūpes darbiniekiem un medicīnas studentiem neatkarīgi no vecuma, ieņemamā amata un specializācijas – feldšeriem, medicīnas māsām, farmaceitiem, ķirurgiem u. c. Aptaujās un intervijās ar 120 nozares pārstāvjiem Riga TechGirls pārstāvji identificējuši vairākus ar digitālajām prasmēm un tehnoloģijām saistītus izaicinājumus veselības aprūpē: tās darbiniekiem nereti trūkst pilnvērtīgas izpratnes par tādiem aspektiem kā digitalizācijas un datu nepieciešamība, datu drošības robežas, saistība starp dažādām sistēmām, pieeja dažādu iestāžu dokumentiem, datu izsekojamība, izpratne par globālajām tendencēm, tajā skaitā par tehnoloģiju risinājumiem, kurus lieto pacienti, utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez veseliem cilvēkiem valsts izaugsme nav iespējama

Māris Ķirsons, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Farmācijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai

Db.lv, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar meitasuzņēmuma Adoro starpniecību ir parakstījis līgumu par uzņēmuma Senior Baltic SIA iegādi, kas pārvalda senioru rezidenci Dzintara Melodija.

Šis ir nākamais solis, lai izveidotu Adoro par Latvijas vadošo senioru sociālās aprūpes ķēdi un ieviestu augstas kvalitātes pakalpojumus šajā jomā.

BaltCap Latvijas sociālās un veselības aprūpes nozarē ienāca 2022. gada novembrī, iegādājoties sociālas aprūpes centru Dzīves Ābece Šampētera apkaimē, Rīgā. BaltCap meitasuzņēmums Adoro nākamo piecu gadu laikā plāno izveidot vairākas jaunas sociālās aprūpes iestādes ar kopā 500+ gultasvietām. BaltCap kā investors šajā jomā saredz potenciālu, ņemot vērā ievērojamu augstas kvalitātes pakalpojumu trūkumu senioru aprūpē Latvijā, kopējo sabiedrības novecošanās tendenci, kā arī esošo situāciju ar valsts un pašvaldību aprūpes iestāžu lielo noslogojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm rīkos konferenci par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdībā tiks sākts skatīt valsts 2024.gada budžeta projektu, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par budžeta prioritātēm tika panākta vienošanās jau valdības veidošanas laikā, tās ir iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpe un izglītība, norādīja premjerministre.

Tāpat rasti risinājumi sociālajā jomā saistībā ar iedzīvotājiem nozīmīgu pakalpojumu un preču sadārdzināšanos, tajā skaitā paredzēts pakāpeniski atjaunot piemaksas pensionāriem par darba stāžu, pavēstīja Siliņa.

Veselības ministrijai vēl būs jānāk ar skaidru redzējumu, kā tiks izlietots veselības jomā gaidāmais 275 miljonu eiro budžeta palielinājums. Veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) tiks ļauts veidot veselības finansēšanas un sistēmas reformēšanas plānu, norādīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm piedalās forumā ASV un dibina jaunus kontaktus darbībai ASV tirgū

Db.lv, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 21. un 22. septembrī Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” kā partneris piedalās Latvijas - Amerikas Tirdzniecības kameras rīkotajā prestižajā biznesa forumā “Spotlight Latvia”, kas norisinās ASV pilsētā Bostonā.

Foruma ietvaros AS “Olainfarm” komanda tiekas arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem, izvērtējot iespējas partnerībai gan medikamentu izstrādes, gan pieejamības nodrošināšanā.

“Mūsu pārliecība ir, ka veselības aprūpe un medikamentu pieejamība ir cilvēktiesības, nevis privilēģija. Tieši tāpēc AS “Olainfarm” savas darbības centrā vienmēr ir licis cilvēku intereses un viņu tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, kas ietver sevī arī medikamentu pieejamību. Neskatoties uz to, ka ASV ir bijis šūpulis virknei vadošo farmācijas nozares spēlētāju, arī mēs, AS “Olainfarm”, redzam iespējas šajā tirgū atrast savu nišu, tāpēc ASV mūsu stratēģijā ir definēts kā viens no mērķa tirgiem, pie kura izpētes un kontaktu dibināšanas arī rūpīgi strādājam. Esmu pārliecināts, ka dalība biznesa forumos ASV jau tuvākajā laikā nesīs reālus augļus jaunās potenciālās partnerībās un sadarbības projektos,” uzsver AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: RTU izveido individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratoriju

Db.lv, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā 18.janvārī tiks atklāta Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorija, kuras aprīkojums ir unikāls pasaules līmenī.

Jaunā laboratorija nodrošinās operatīvu un kvalitatīvu individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi.

Bagātīgi aprīkotajā laboratorijā ir ap 80 dažādu iekārtu, kas paredzētas gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai. Laboratorijā, ir, piemēram, dažādas iekārtas, kas ļauj pārbaudīt sejas aizsargmasku, respiratoru un filtru noturību pret dažāda veida piesārņojumu, noteikt to mehānisko izturību, mikrobioloģisko tīrību.

Ir iekārtas, kas ļauj pārbaudīt CO2 noplūdi respiratoros, maskās vai filtros, lai noteiktu aizsarglīdzekļu efektivitāti dažādu saslimšanu uzliesmojumos. Laboratoriskās iekārtas imitē apstākļus, kādos ilgstoši atrodas, piemēram, ugunsdzēsēji, karavīri, mediķi, citi īpašo uzdevumu veicēji, kā arī sportisti vai profesionāļi, kuri valkā īpašuzdevumu apģērbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piesardzīgi raugoties 2023. gadā – ko gan varam sagaidīt?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm gatavo lēciena platformu

Māris Ķirsons, 20.06.2023

A/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis: «Ambiciozais uzņēmuma izaugsmes plāns balstās uz inovācijām, jaunu medikamentu izstrādi, investīcijām ražošanā un tehnoloģijās, bet visa pamatā ir kvalificēti un strādāt griboši cilvēki.»

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa filtru ražotājs SIA "Dinair Filton" šogad paplašinās ražotni Olainē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka uzņēmuma politika ir neatklāt paplašināšanā ieguldītās investīcijas.

"Dinair Filton" pārstāvji informē, ka šogad Latvijas rūpnīcā plānotas nozīmīgas investīcijas, paplašinot un izbūvējot ievērojami lielāku PDV ("Product&Development Center") jeb produktu izpētes laboratoriju, kuru papildinās jaunas testēšanas iekārtas ar iespēju pārbaudīt gatavos filtrus atbilstoši ISO16890 prasībām.

Mērķis - iekļūt Austrumeiropas tirgū 

Gaisa filtru ražotājs SIA Dinair Filton nav atmetis mērķi iekļūt Krievijas tirgū,...

Tāpat rūpnīcas paplašināšanās paredz jauna "Clean Room" (telpa, kur tiek ražoti filtri ar īpaši augstiem sterilas vides parametriem) izveidi. Šeit tiks pilnveidota ražotne HEPA ("High Efficiency Particle Absorption") jeb augstas efektivitātes daļiņu absorbcijas filtriem, kuru ražošana var notikt tikai sterilās telpās. Šos filtrus izmanto farmācijas un mikroelektronikas ražotnēs, pārtikas un dzērienu ražošanā un veselības aprūpē, piemēram, slimnīcu operācijas zāles.

"Dinair Filton" ir ASV kompānijas "AAF International" meitasuzņēmums, kurš 99% savas saražotās produkcijas - gaisa filtrus gaisa attīrīšanas un ventilācijas iekārtām - eksportētu klientiem visā pasaulē. "AAF International" Eiropas reģionā ir 12 rūpnīcas, no kurām tieši Latvijas ražotne Olainē šī gada pavasarī kļuva par Eiropas galveno jeb "mātes rūpnīcu", lai nodrošinātu augsto pieprasījumu pēc gaisa attīrīšanas filtriem.

Latvijas ražotnē ir liels īpatsvars tā dēvēto OEM ("original equipment manufacturing") filtru, kuri tiek ražoti nevis pēc standarta izmēriem, bet gan kopā ar gala lietotāju izstrādājot specifiskiem parametriem un prasībām atbilstošus filtrus. Tie aptver gan sadzīves tehnikas, auto industrijas, industriālās ražošanas un daudzas citas nozares.

"Dinair Filton" 2021.gadā strādāja ar 21,524 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,414 miljonu eiro zaudējumus. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti.

"Dinair Filton" ir reģistrēts 2006.gadā un uzņēmuma pamatkapitāls ir 6 473 840 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Zviedrijas kompānija "Dinair".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis. Viņaprāt, Latvija ir situācijā, kur pašu saražotie likumi un noteikumi ir tā sasējuši kājas un rokas visiem, ka īsti pat nespējam pakustēties, un faktiski biznesam ir jāpārvar ne tik daudz ārvalstu konkurentu radītie šķēršļi, cik pašmājās tapušie, kas būtībā iedragā šeit strādājošo konkurētspēju.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju, kad Latvija tautsaimniecībā Baltijas valstu vidū stabilizējusies trešajā pozīcijā, kaut arī pirms vairākiem gadiem bija priekšā Lietuvai?

Hronisks kapitāla trūkums – nepietiekamība. Vispār Latvijā vienmēr nepietiek gandrīz visās lietās, ko uzsāk vai uztur, – ielāps mazāks par caurumu. Sadrumstalota amatieriska darbība tā vietā, lai konkrētam mērķim izveidotu konkrētu komandu ar noteiktiem uzdevumiem, kas konsekventi un neatlaidīgi darbojas līdz rezultāta iegūšanai – uzbrucēju trijnieks kā hokejā. Tas raksturīgs darbam ar investīciju fondiem, lielām kompānijām un bankām. Būtiska visa piespiedu unifikācija no valsts iestāžu puses – viss jāēd ar karoti, jo citi instrumenti kā padomju laika ēdnīcās netiek piedāvāti. Tipveida politiķu un birokrātijas risinājums - lai apkarotu zagļus, cietumā liek turpat vai visus, jo nemāk izskaitļot zagļus. Rezultāts – idiotiski izveidota iepirkumu sistēma, kas garantē par vislielāko samaksu iegūt vissliktāko lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru