Bankas

Atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem plāno sniegt 30% apmērā no procentu maksājumiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem plānots 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, paredz izpildvaras līmenī sagatavotais jaunākais piedāvājums.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien sāka skatīt šo priekšlikumu, par mērķi nospraužot izmaiņu pieņemšanu Saeimā galīgajā lasījumā 7.decembrī.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Paredzēts, ka bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu par attiecīgo ceturksni, bet ne vairāk kā 2 procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes.

Kredītu procentu kompensāciju nesaņems tie hipotekāro kredītu ņēmēji, kuriem ir aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Plānots noteikt, ka nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Paredzēts, ka nodevu maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī ārvalstu kredītiestāžu, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.

Kredīta procentu kompensāciju saņemtu hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Plānots, ka VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.

Likumā paredzēts noteikt, ka šāda kredītu procentu kompensācijas izmaksa nebūs ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība un tā nebūs apstrīdama vai pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu būs risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.

Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodeva un kredītu procentu kompensācija plānots piemērot par 2024.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro piemēros valsts atbalstu

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem turpmāk būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai rosina ieviest aizsardzības nodevu

LETA, 24.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.

Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM rosina hipotekāro kredītprocentu maksājumus uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajam lasījumam skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.

EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Atbalstam hipotekāro kredītu ņēmējiem jābūt pēc iespējas mērķētam

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamajiem risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam strauju procentu likmju kāpuma situācijā ir jābūt pēc iespējas mērķētiem, pavēstīja Finanšu ministrija (FM) pārstāvji.

Ja ieviestu piedāvāto risinājumu hipotekāro procentu maksājumus iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos, tiktu noteikts attaisnoto izdevumu ierobežojos limits, tādējādi atbalstu limitējot, norāda FM pārstāvji.

Vienlaikus FM pārstāvji uzsver, ka hipotekāro kredītprocentu maksājumu terminēta iekļaušana IIN attaisnotajos izdevumos ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem, lai sniegtu atbalstu tām mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši kredīta maksājumi straujo procentu likmju kāpuma ietekmē.

FM sadarbībā ar citām iestādēm ir izstrādājusi trīs iespējamos atbalsta pasākumus.

Viens no tiem varētu būt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" mērķēta atbalsta programma, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumus, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. Šādi būtu iespējams atbalstīt aptuveni 15 000 aizņēmējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Atbalsts mājokļu kredītņēmējiem sagaidāms no 200 līdz pat 1200 eiro apmērā

Db.lv, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finanšu krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, taču tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredītņēmējiem, šādu vērtējumu šodien preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Politiķi jau ilgāku laiku spriež par veidiem, kā augstu procentlikmju apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, savukārt bankas, kuras šo likmju iespaidā gūst vēsturiski lielāko peļņu, politiķu plānus peļ kā nepieņemamus. Politiķu jaunākais piedāvājums paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, un šīs izmaksas būs jāsedz bankām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Saeima un valdība atradīs labāko problēmas risinājumu. Viņaprāt, Saeima ir bijusi ļoti pretimnākoša un ilgi strādājusi pie šī jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītu “atlaides” negatīvās sekas – kāpēc bankas nedrīkst klusēt?

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par vēl vienu potenciāli veiksmīgu ieceri kreditēšanas bremzēšanai

Ivars Pommers, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galīgajam lasījumam virza izmaiņas hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāmaina reklamēšanas, nevis kreditēšanas noteikumi

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē

LETA, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par banku virspeļņas nodevām: kurš kuram šauj kājā?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jaunie mājokļi šogad kļūs pieejamāki?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši jau pie valdības izveidošanas noteiktajam termiņam koalīcija risinājumus lielajām procentu likmēm hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām.

To pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu par risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Premjerministre pauda, ka ar kredītbankām un Latvijas Banku tiks turpināts spriest par labāku piedāvājumu sagatavošanu pēc iespējas plašākam hipotekāro kredītu ņēmēju lokam. Piemēram, nesamērīgo lielo procentu likmju samazināšana kaut vai uz laiku fiziskām personām, atzīmēja politiķe.

Tiek meklēti arī citi alternatīvie risinājumu, tajā skaitā, lai atbalstītu ģimenes, sacīja premjerministre. Siliņa norādīja, ka turpina uzturēt dialogu ar kredītiestādēm, tāpat šonedēļ pie šiem jautājumiem strādās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru