Mazais bizness

Atgriežas Latvijā, lai palīdzētu insultu pārcietušajiem dzīvot labāk

Laura Mazbērziņa, 07.02.2019

SIA Vigobot uzņēmuma īpašnieki - pa kreisi Kristaps Krafte, pa labi Jānis Šlēziņš.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Tehnoloģiju kompānija SIA Vigobot, kas darbojas digitālās veselības jomā, vēlas mainīt insulta rehabilitāciju. Ļaujot cilvēkiem būt vairāk iesaistītiem savā ārstēšanā, labāk saprast savu veselības stāvokli un iegūt praktiskas zināšanas un emocionālu atbalstu ar aplikācijas palīdzību.

SIA Vigobot ar zīmolu Vigo piedāvās informāciju un praktiskas zināšanas par insultu pacientiem un viņu ģimenes locekļiem. Nākotnē šis pakalpojums būs kā bezmaksas aplikācija gan Android, gan iOS viedierīču lietotājiem. Lietotni vēl nevar lejupielādēt, bet šobrīd var pieteikties tās testēšanai, kura ir viena no svarīgākajām aplikācijas radīšanas sastāvdaļām, jo mērķis ir izveidot insultu pārcietušajiem draudzīgāko lietotni. Lai testētu aplikāciju, uzņēmuma īpašnieki šobrīd izmanto digitālo asistentu sociālajā tīklā Facebook.com, Messanger platformā. «Mēs vēlamies aplikāciju piedāvāt bezmaksas, lai Vigo aizsniegtu maksimāli daudz cilvēku. Kamēr Vigo ir izstrādes stadijā, mēs sadarbojamies ar neirologiem, klīniskajiem psihologiem, kā arī viens no uzņēmuma īpašniekiem ir neiroķirurgs, kurš ir daudz strādājis ar insulta pacientiem. Visi šie cilvēki dod aplikācijai zināšanas no medicīniskās puses. Noteikti plānojam sadarbību arī ar ģimenes ārstiem, tāpat kā ar rehabilitācijas centriem un slimnīcām, lai tie varētu saviem pacientiem piedāvāt Vigo. Taču domājam, ka tas nebūs ātrāk par 2019. gada rudeni,» pastāstīja Kristaps Krafte, uzņēmuma īpašnieks.

Viņš pastāstīja, ka šī aplikācija atgādinās par to kad, kā, kāpēc ir jālieto ārsta noteiktie medikamenti, kā arī aplikācijā būs dažādi padomi, emocionālās veselības ziņā ar kognitīvi biheiviorālo terapiju. Tā ir strukturēta palīdzība, kas piedāvā lietotājam virzīties uz konkrētu terapijas mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu. Viss tiks piedāvāts novatoriskā veidā - ar digitālā asistenta palīdzību, kas «sarunāsies» ar pacientu caur planšetdatoru.

Šāda biznesa ideja radās tāpēc, ka insults noved pie liela skaita invaliditātes gadījumu. «Latvijā statistika ir viena no sliktākajām Eiropā, jo katru dienu Latvijā notiek 26 jauni insulta gadījumi. Turklāt insults diemžēl skar arvien jaunākus cilvēkus. Potenciālo klientu loks ir ļoti plašs. Vigo ir testējuši insultu pācietušie, kuriem ir 20 gadi, un arī tādi, kuriem ir virs 80,» pastāstīja K. Krafte.

Uzņēmums tika dibināts 2018. gada oktobrī, pēc divus gadus ilga insulta ārstēšanas pētījuma Bispebjerg slimnīcā Kopenhāgenā un Stradiņa slimnīcā Rīgā. «Kad pabeidzu pētījumu, es gribēju atrast veidu, kā palīdzēt desmitiem pacientu, ko sastapu pētījuma gaitā. Pēc pētījuma prototipēju vairākas insulta ārstēšanas un rehabilitācijas iespējas ar pacientiem un viena ideja rezonēja visvairāk - tas bija Vigo,» sacīja K. Krafte.

Viņš kopā ar domubiedru Jāni Šlēziņu apvienoja spēkus, lai radītu SIA Vigobot. Viņi iedvesmojās no Vigor - insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības Latvijā. «Viņi ir bijuši ļoti atsaucīgi un bija paši pirmie, kuri pamēģināja Vigo prototipu,» komentēja K. Krafte.

Vigobot tikko ir sākuši strādāt Rīgā, Techhub telpās. «Esmu tikko pārcēlies uz dzīvi atpakaļ Latvijā, lai strādātu pie šī projekta pilnu laiku. Februārī sākam algot pirmos divus darbiniekus. Izaugsme kā jaunuzņēmumam ir ļoti strauja. Projektā palīdz arī kognitīvi biheiviorālie terapeiti, klīniskie psihologi un insulta pacienti,» teica K. Krafte. Viņš pastāstīja, ka Latvija kā biznesa vieta ir pateicīga, digitālās tehnoloģijas kas ieviestas pārvaldē ļauj ieekonomēt laiku. «Nesen, esot vēl Kopenhāgenā, runāju ar LIAA pa Skype un maksimāli lietoju e-parakstu, kas ievērojami atvieglo dokumentu iesniegšanu. Iestāžu atsaucība ir bijusi ļoti laba. Trūkumi ir digitālās veselības ziņā, tāpēc šobrīd kopā ar domubiedriem dibinām Digitālās Veselības biedrību, kur strādāsim, lai popularizētu digitālās veselības iespējas, veidotu digitālās veselības attīstības stratēģiju un pilnveidotu juridisko regulējumu, kas atvieglotu digitālo risinājumu ieviešanu veselības aprūpē Latvijā. Biznesa potenciāls ir ļoti liels, taču arī darba ir daudz. Latvijas stiprā puse ir mūsu nelielais izmērs, tas ļauj lietas ātrāk mainīt,» sacīja K. Krafte.

Viņš atzina to, ka investīcijas nav bijušas lielas, ap desmit tūkstošiem eiro. Šobrīd tiek domāts par investīciju piesaisti. Kopš oktobra tiek testēts Vigo prototips un šobrīd aktīvi tiek strādāts pie Alpha versijas. Visilgāko laiku aizņem lietojumprogramas pielāgošana pacientu vajadzībām, tā saucamais «user experience». «Ja pacientam nebūs ērti aplikāciju lietot, tad viņš vai viņa to vienkārši nelietos. Mums ir jānodrošina visērtākā lietotāja saskarne, un tas ir izaicinājums,» komentēja K. Krafte.

«Mūs motivē mūsu mērķis darboties lielāka mērķa vārdā, palīdzēt cilvēkiem un ģimenēm, kuras ir cietušas no insulta radītajām sekām. Man patīk plānot vairākus variantus uzreiz, tad ir mazāka iespēja kļūdīties. Parasti vismaz vienā variantā realitāte daudz neatšķiras. Taču lielākais izaicinājums ir skepse pret jauniem digitāliem risinājumiem. Tā nav tikai Latvijā. Paiet laiks kamēr mazie, inovatīvie uzņēmumi pārliecina par savas tehnoloģijas potenciālu un mums šajā aspektā vēl ir daudz, ko darīt,» stāstīja K. Krafte.

K. Krafte komentēja, ka standarta insulta pacients nav turīgs, un, ja lietotājs ir pensionārs, tad pirkspēja ir vēl mazāka. «Mēs negribam, lai cilvēku pirktspēja ietekmētu Vigo pieejamību, gribam, lai šis produkts tiek piedāvāts kā daļa no bezmaksas veselības pakalpojumiem. Hronisku slimību ilgtermiņa ārstēšana izmaksā ļoti daudz, vidēji Eiropas Savienībā viens insultu pārcietušais izmaksā ap 100 tūkstošiem eiro gadā. Ja šādu cilvēku ir tūkstošiem, tad tie ir miljoni, ko valsts zaudē katru gadu. Sadarbībā ar Kopenhāgenas Biznesa Skolu mēs pētām konkrētus datus, lai statistiski pierādītu (modelētu) naudas ietaupījumu, ko var iegūt, lietojot Vigo. Mazā biznesa atbalstam Latvijā būtu nepieciešama sakārtota likumdošana. Taču labā ziņa ir tāda, ka tas ir izdarāms, turklāt likumdevējs ir, manuprāt, ļoti atsaucīgs pārmaiņām. Esmu optimists un domāju, ka Latvijā kopumā ir progresīva ekosistēma mazā biznesa attīstībai,» teica K. Krafte.

Runājot par konkurenci, uzņēmuma vadītājs uzskata, ka Vigo nevar aizstāt reālu aprūpētāju vai terapeitu, taču var piedāvāt zināšanas, praktiskus padomus, atbalstu un palīdzēt sakopot domas ar dažādu emocionālās veselības rīku palīdzību. Turklāt Vigo būs pieejams 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jaunieši sapņo iegādāties privātmājas

Monta Glumane, 31.01.2019

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par mājas iegādi, bet patiesā aina rāda, ka jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem spēj iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus plašu īpašumu.

To rāda nekustamā īpašuma kompānijas Latio un pētījumu un konsultāciju kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums par Rīgas un Pierīgas jauno, pirktspējīgo auditoriju.

Kā liecina pētījums, 40% milēniuma paaudze sapņo par mājas iegādi, 26% vēlas dzīvot jaunajos projektos, kas celti pēc 2000.gada, bet 17% sērijveida dzīvokļos, taču reālā situācija rāda, ka jaunieši spēj finansiāli iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību.

Šajā vecuma grupā Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni 150 000 jauniešu. Vidējie ienākumi vienam cilvēkam šajā grupā: 37% ir līdz 700 eiro, 33% 701 līdz 1000 eiro, bet 34% 1001 un vairāk eiro.

Pētījumā mūsdienu jaunieši raksturoti kā aktīvi, droši, prasīgi, individuāli, uzņēmīgi un tehnoloģiju pratēji. Aptuveni 62% milēniuma paaudzes pārstāvju plāno dzīvot Latvijā, bet 28% dzīvos Latvijā, taču, ja rastos iespēja, brauktu prom.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO,VIDEO: Piedzīvojumi, kas salauž

Monta Glumane, 29.03.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Algas pieaug, bet nav kam maksāt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.03.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Šefpavārs Maksims Cekots

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Emigrants: Ja man tiktu dota iespēja aizbraukt vēlreiz, es atteiktos

Krišjānis Zauers, 30.05.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Auklē piekto bērnu - Ērgļu dzelzceļa staciju

Monta Glumane, 05.09.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - KNAB par krāpšanu aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani

LETA, Žanete Hāka, 21.08.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK).

Helmaņa tālrunis patlaban ir izslēgts.

KNAB paziņojumā presē norādīts, ka birojs veic neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Helmanis Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja, ka situācija esot pārpratums un esot saistīta ar slimības lapu, ko viņš izņēmis ASV, kad tur ārstējies. «Tā kā es ilgi slimoju ar insultu, tad ārstējos un man bija ilgas veselības problēmas. KNAB to noskaidros, un tur nebūs nekādas problēmas», Helmanis norādīja LTV. Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka izskanējušās aizdomas esot pilnīgi nepamatotas.

Kriminālprocess sākts šī gada 6.augustā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta pirmās daļas un 275.panta pirmās daļas. Proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Ilze un Kristaps Čabļi

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru