Eksperti

Atrast darbiniekus drīzumā kļūs vēl grūtāk

Marita Alaveli - Igaunijas jaunuzņēmuma Recrur personāla atlases vadītāja, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Igaunijā bezdarba līmenis samazinājies līdz 4,6%. Visi dati rāda, ka nākamā viena vai divu gadu laikā Latvijas bezdarba līmenis būs vienāds ar Igaunijas. Pieaugot nodarbināto cilvēku skaitam, uzņēmumiem kļūs arvien grūtāk atrast jaunus cilvēkus.

Par visdrošāko nodarbinātības iespēju tiek uzskatītas lielas korporācijas, kurām ir ļoti pārdomāts darbā pieņemšanas process. Tas viņus kā darba devējus padara potenciāli pievilcīgus augstvērtīgākajiem talantiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atliks konkurēt savā starpā par atlikušajiem darba ņēmējiem. Taču bieži vien maziem un vidējiem uzņēmumiem nav resursu, lai attīstītu atbilstošus darbā pieņemšanas procesus, un tas jaunu talantu piesaistē viņus nostāda neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar lielajām korporācijām.

Jaunu darbinieku piesaiste ir attiecību veidošana, taču nereti personāla atlases speciālisti izvēlas tā vietā veidot un uzturēt tabulas un veikt tikai datu ievadi. Saskarē ar saviem klientiem esam novērojuši, ka struktūras izveide darbinieku piesaistē vienmēr gūst daudz labākus rezultātus.

Divas dienas, kurās neesat atbildējis kandidātam, var likt viņam izvēlēties citu piedāvājumu.

Motivācijas vēstules, CV, kontaktinformācija, interviju laiki un komunikācija ar vadītājiem rada daudz datu ierakstu – tas vēl vairāk izpaužas lielās personāla atlases komandās. Šāda papildu birokrātija atstāj maz laika komunikācijai ar faktisko kandidātu. Vidē, kurā uzņēmumi konkurē par kandidātiem, uzņēmums nevar atļauties būt lēns. Divas dienas, kurās neesat atbildējis kandidātam, var likt viņam izvēlēties piedāvājumu no cita darba devēja.

Uzņēmumiem ir jāsāk domāt par to, kā sevi identificēt kā darba devēju. Droša un uzticama darba devēja reputācija ir īpaši svarīga augstas konkurences apstākļos. Uzņēmumiem ir lielāks spiediens konkurēt ar dažādām priekšrocībām, jo darbiniekiem ir lielāka nosliece mainīt darbavietu. Līdz ar to galvenais ir nodrošināt skaidru un pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā personāla speciālistiem un vadītājiem ir pārskats par notiekošo.

Efektīvs risinājums ir automatizēt visu, kas nav jādara manuāli, piemēram, apstiprinājuma e-pasta vēstuļu sūtīšana, motivācijas vēstuļu, atsauksmju pievienošana kandidāta profiliem. Arī kandidātu meklēšanu var padarīt efektīvāku. Lielās korporācijas uztur kandidātu «talantu kopas» («talent pool»), kuras izmanto, kad ir pieejama darba vieta. Tas samazina laiku no diviem mēnešiem līdz dažām nedēļām vai mazāk, lai vakanto pozīciju aizpildītu. Parasti vairumā gadījumu darbinieku pieņemšanu neveic viens cilvēks. Ātra saziņa palīdz veidot uzticību un lieliskas attiecības starp kandidātu un personāla atlases speciālistu. Sākumā mēs izveidojām Recrur, lai paši atrisinātu šīs problēmas. Tagad redzam pieaugošu interesi arī no Latvijas uzņēmumiem.

Ekonomikā nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās ir laba zīme un lielisks rādītājs valstij kopumā, taču darba devējiem tas nozīmē lielāku konkurenci pār mazākiem resursiem. Šādās situācijās kompānijas, kuras adaptēsies visātrāk, arī straujāk attīstīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības ministrijas prognozes.

Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra beigās bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, no kuriem 8516 jeb 16,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, liecina NVA publiskotie dati.

No šiem jauniešiem 6,2% darba meklējumos ir ilgstoši, 5% ir personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet 4,9% - jaunieši ar invaliditāti.

Aplūkojot jauniešu - bezdarbnieku pēdējās nodarbošanās, secināms, ka visvairāk jeb 386 jauniešiem pēdējā profesija bijusi pārdevējs konsultants, 289 - mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, 240 - palīgstrādnieks, bet 158 - klientu apkalpošanas speciālists.

Vēl 153 jauniešiem pēdējā profesija bijusi pavārs, 134 - viesmīlis, 129 - krupjē, 108 - projektu vadītājs, bet 86 - noliktavas darbinieks.

Šī gada deviņos mēnešos darbā iekārtojušies 12 270 bezdarbnieki vecumā no 15-29 gadiem, no kuriem 3629 jeb 29,6% darbu ieguvuši pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augustā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū augustā bijis Spānijā - 13,8%, Itālijā - 9,5%, Francijā - 8,5%, Zviedrijā - 7,1%, Horvātijā - 6,9%, Somijā un Kiprā - abās valstīs 6,8%, kā arī Lietuvā - 6,6%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Čehijā - 2%, Vācijā - 3,1%, Maltā un Polijā - 3,3%, Nīderlandē - 3,5%, Rumānijā - 3,8% un Bulgārijā - 4%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā samazinājies līdz 6,2% salīdzinājumā ar 6,3% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2000.gada janvāra, kad tika sākta šādu datu apkopošana. 2018.gada augustā bezdarba līmenis ES bija 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,8 %, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6 %, un salīdzinājumā ar maiju pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem. Arī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju bezdarba līmenī vērojams pieaugums – 3,5 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,6 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2020. gada jūnijā Latvijā bija 95,2 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,7 tūkstošiem vairāk nekā maijā un par 34,4 tūkstošiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēdējo četru mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, salīdzinot ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 24,2 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijā par 0,4 procentpunktiem pret aprīli pieaudzis faktiskā bezdarba līmenis, sasniedzot 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir 8,4 %, un salīdzinājumā ar aprīli pieaugums arī ir par 0,4 procentpunktiem. Bezdarba pieaugums pret pērnā gada maiju ir – 3,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,3 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

50% no tūrismā strādājošajiem bez darba 

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas...

2020. gada maijā Latvijā bija 93,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4 tūkstošiem vairāk nekā aprīlī un par 32,6 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pēdējo 3 mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 22,5 tūkstošiem.

Reģistrētā un faktiskā bezdarba līmeni aprēķina, izmantojot NVA datus un CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma datus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šā gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 1 procentpunktu, un trešajā ceturksnī pēc 5 gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties.

Pēc manām prognozēm, šogad bezdarbs Latvijā būs zem 6,5%, taču nākamgad uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt nedaudz lēnāki. Līdz ar vājāku ekonomikas izaugsmi un joprojām ļoti neskaidro situāciju pasaules ekonomikā, nodarbinātības gaidas būvniecībā un rūpniecībā ir sākušas samazināties. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs nodarbināto skaits, visticamāk, turpinās augt un tas kopā ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos nozīmē, ka nākamgad bezdarbs Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā 2007. gadā un, pēc manām prognozēm, būs zem 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro saņēmuši 25,8% strādājošo

Lelde Petrāne, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saņemti 15 uzņēmumu pieteikumi par plānotu kolektīvo atlaišanu

LETA, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 15 uzņēmumu pieteikumus par plānotu kolektīvo atlaišanu, kas skars kopumā apmēram 3000 nodarbināto, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aģentūras direktore Evita Simsone.

Viņa informēja, ka lielākais atbrīvojamo darbinieku skaits, kā arī visvairāk uzņēmumu, kuri plāno atlaist darbiniekus, ir Rīgā un Rīgas reģionā.

Tāpat Simsone minēja, ka kolektīvās atlaišanas paredzētas samērā plašā nozaru spektrā, tostarp tūrismā, pasažieru pārvadājumos, citos transporta un loģistikas pakalpojumos, kā arī atkritumu apsaimniekošanā u.c

Simsone atzina, ka pagaidām nevar runāt par nozīmīgām izmaiņām reģistrētā bezdarba datos. "Šobrīd mēs vēl nevaram runāt par nozīmīgām izmaiņām bezdarba statistikā - bezdarba līmenis ir cēlies nedaudz, sasniedzot 6,4% līdzšinējo 6,3% vietā," viņa sacīja.

NVA vadītāja norādīja, ka aprīļa vidū, kad beigsies šobrīd noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš, varētu būt redzams, cik strauji valstī ir audzis reģistrētā bezdarba līmenis. "Šobrīd mēs atturamies no jebkādu prognožu izteikšanas," sacīja Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūnijā bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES vidēji

LETA, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnijā bezdarba līmenis bija 10,1%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūnijā bijis vien Spānijā - 15,6%. Latvijai seko Kipra - 9,8%, Lietuva - 9,4%, Zviedrija - 9,3%, Horvātija un Itālija - abās valstīs 8,8%, kā arī Francija un Luksemburga - abās valstīs 7,7%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Čehijā - 2,6%, Polijā - 3%, Vācijā un Maltā - abās valstīs 4,2%, kā arī Nīderlandē - 4,3%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūnijā pieaudzis līdz 7,1% salīdzinājumā ar 7% maijā.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarbs jūnijā palielinājās līdz 7,8% salīdzinājumā ar 7,7% pirms mēneša.

"Eurostat" aplēses liecina, ka jūnijā blokā bez darba bija 15,023 miljoni cilvēku, no kuriem 12,685 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar maiju bezdarbnieku skaits pieaudzis par 281 000 ES un par 203 000 eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja atbalstījusi 110 darba vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2020. gadā.

Pērn Rīgā tika izveidotas 130 šādas darba vietas: Rīgas domes Labklājības departamentā - 10, Mājokļu un vides departamentā - 19, Satiksmes departamentā - 19, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā - 29, Rīgas Austrumu izpilddirekcijā - 29 un Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā - 24 pagaidu darba vietas.

2019. gadā šajās darba vietās iesaistījās 401 bezdarbnieks, atbilstoši savām darba spējām, dažādos palīgdarbos iespējami tuvu savai dzīves vietai.

Pagaidu darbu veidi pārsvarā bija teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi, izņemot Satiksmes departamentā, kur bija arī četras satiksmes plūsmas skaitītāju vietas un Labklājības departamentā divas telpu uzkopšanas darbu vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk.

Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.

Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17.2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu. Trešajā ceturksnī 70.1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs. Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru