Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas neapšaubāmi pārdzīvo krasu kritumu, taču bažas, ka reģions virzās uz sabrukumu, nav pamatotas.

Šādu viedokli laikrakstam The Financial Times paudis Erste Group makroekonomikas pētījumu centra vadītājs Rainers Zingers (Rainer Singer).

Viņš apgalvo, ka reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēks bija augsts darba ražīgums, kas balstījās uz ārvalstu investīcijām, nevis bezatbildīgu parādu krāšanu, kuri, kā uztraucas daudzi analītiķi, netiks atmaksāti vai refinansēti.

Zingers atzīst, ka reģiona parādi ir palielinājušies, taču domā, ka Centrālā un Austrumeiropa ir spējīga tos atmaksāt. «Kopumā reģiona parādu līmenis, neņemot vērā banku sektoru, ir zems un veido un 35% no IKP Rumānijā līdz 104% Latvijā. Tajā pašā laikā eirozonas parādi sasniedz 136% no IKP, bet Lielbritānijā — 288%. Ārējā parāda līmenis arī ir dažāds — no 40 % n IKP Čehijā līdz 127% Unngārijā,» raksta eksperts.

Centrālās un Austrumeiropas finansiālā sabrukuma iespēja ir aktuālākais jautājums Eiropas Savienības dienas kārtībā. Nepareizas pieejas gadījumā šīs problēmas risināšanai finanšu krahu var piedzīvot visas eirozonas valstis.

Šadu viedokli pauž The Financial Times (FT) apskatnieks Volfgangs Munhau (Wolfgang Munchau), kā vienu no problēmas risinājumiem saskatot ātrāku eiro ieviešanu jaunajās ES valstīs.

Viņaprāt, finanšu un ekonomikas krīze Centrālās un Austrumeiropas valstis ir skārusi tik smagi divu kļūdu dēļ, ko pieļāvušas šo valstu valdības. Pirmā bijusi tā, ka varas iestādes veicināja mājsaimniecības ņemt kredītus ārvalstu valūtā. Otrā kļūda izriet no pirmās, proti, jaunās ES dalībvalstis uzskatīja dalību eirozonā kā savu brīvu izvēli, neņemot vērā, ka iestājoties blokā tās «parakstījās» arī uz eiro. Tām nebija pienākums eiro ieviest nekavējoši, taču to politika bija jāveido saskaņā ar faktu, ka būs jāievieš vienotā Eiropas valūta. Apskatnieks, kā pozitīvu piemēru tam min Slovēniju un Slovākiju. Abām šīm valstīm finanšu sabrukums pašlaik nedraud. Gadījumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm vilcināšanās ar iestāju eirozonā var pārvērsties to finansiālās stabilitātes krahā.

Rietumeiropu sagaida finanšu katastrofa, ja vien tā neapvienosies, lai palīdzētu bijušajām Padomju Savienības valstīm tikt galā ar krīzes radītajām sekām. Tā Daily Telegraph norādījuši Latvijas un Ukrainas valdības pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) lielākie spēki piekopjot protekcionisma politiku draud pieļaut smagākās kļūdas kopš Lielās depresijas, teikuši pārstāvji no Latvijas un Ukrainas.

"ES ne vien vajadzētu palīdzēt Ukrainai tāpēc, ka tā ir bezpalīdzīga, bet gan tāpēc, ka tas ir pašas ES interesēs," sacījis Ukrainas premjerministra vietnieks Grigorijs Nemirija.

Uz to Latvijas finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs norādījis: "Populistisks protekcionisms rada iekšējas robežas, kas negatīvi ietekmēs citus Eiropas reģionus." Savukārt G. Nemirija norādījis, ka šādas politikas piekopšana novedīs pie katastrofas.

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), no šī gada 1.janvāra būs derīga trīs gadus un pēc rakstiska lūguma karti iespējams saņemt pa pastu.

EVAK ir visām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Norvēģijai, Islandei, Lihtenšteinai), kā arī Šveices Konfederācijai kopīgs dokuments. EVAK nodrošina neatliekamās vai nepieciešamās medicīniskās palīdzības saņemšanu katrā valstī noteiktajā apjomā tajās ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts garantēto veselības aprūpi. Latvijā EVAK izsniedz Aģentūra, un tā ir bezmaksas.

Grozījumi 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” paredz arī jaunu kārtību par atkārtotu karšu izsniegšanu. No 2009.gada 1.janvāra atkārtota kartes izsniegšana, piemēram, nozaudēšanas gadījumā, būs maksas pakalpojums.

Kamēr perifērās eirozonas valstis slīkst parādu jūrā un investoru nepatikā, Austrumeiropā, kas pirms diviem gadiem satricināja tirgus, situācija ir citāda, raksta CNBC.com.

Dažām valstīm reģionā bija nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, bet summas bija sīkums, salīdzinot ar tām, kas tagad nepieciešamas vājākajām eirozonas valstīm, vēsta medijs.

Visas valstis, izņemot Poliju, pārdzīvoja nopietnas recesijas, strauji augošu bezdarbu un nežēlīgu valsts izdevumu apcirpšanu, bet tām izdevās no šīm nedienām izkļūt daudz labākā stāvoklī nekā tagad ir eirozonas vājākās dalībvalstis, norādot analītiķi.

«Es teiktu, ka investīciju atgriešanās reģionā ir pozitīvas ziņas, tas rada daudz labāku izaugsmes potenciālu,» sacījis Erste Group pārstāvis Jurajs Kotians.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Austrumeiropai ir neatliekama nepieciešamība pēc jauniem izaugsmes avotiem, lai izbeigtu tās paļaušanos uz aizdevumiem ārvalstu valūtās un palielinātu konkurētspēju, uzskata Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Tomass Mirovs.

Jaunu izaugsmes dzinēju atrašana «ir arvien svarīgāka, jo globālā konkurence pēc daudz ierobežotākām investīcijām tikai pastiprinās,» norāda T. Mirovs.

ERAB iesaka reģiona valstīm, kuras ir kļuvušas ārkārtīgi atkarīgas no aizdevumiem ārvalstu valūtās, veicināt finanšu tirgus darbību, uzsvēris bankas prezidents. Austrumeiropai arī jāpalielina atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jāuzlabo reģionālās tirdzniecības sakari un jāmeklē labāka integrācija ar Eiropas Savienību.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Austrumeiropai, kura arvien dziļāk slīgst banku krīzes izraisītajā recesijā, ir nepieciešama koordinēta Eiropas Savienības palīdzība, paziņojis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus intervijā laikrakstam The Financial Times (FT).

«Būtu labi, ja ES varas iestādes rīkotos saskaņotāk. Mēs tāpat esam cietuši no krīzes kredītu tirgū un recesijas,» Kubiļu citē FT.

Viņš brīdinājis, ka krīze Ukrainas un Krievijas finanšu sektorā var tikai pasliktināt situāciju reģionā. «Mūs uztrauc tas, kas var notikt Krievijā un Ukrainā,» teica premjers.

Eksporta tirgu vājināšanās un ārvalstu banku kreditēšanas ierobežojumi savām meitām, liek domāt, ka recesijā šogad nonāks vairums Austrumeiropas valstu. Tas ietekmēs gan bankas, gan ekonomiku Rietumeiropā, vēstī FT.

Pēc Kubiļus vārdiem, Baltijas valstu uzņēmumi sūdzas par to, ka ārvalstu bankas padara stingrākus kreditēšanas nosacījumus un tie nevar saņemt aizdevumus, kuri palīdzētu kompānijām izmantot eksporta iespējas. «Gribētos, lai attieksme būtu pozitīvāka, īpaši tādos gadījumos, kad biznesa stāvoklis nav pavisam slikts,» teica Lietuvas premjers.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Eiropas attīstītās valstis ir sastapušās ar lielāko ekonomisko triecienu kopš Berlīnes mūra krišanas pirms 20 gadiem. Kapitāls no Austrumeiropas aizplūst, kas veicina valūtu vērtības kritumu un apdraud reģionu, krītoties izlaides apjomiem un nodarbinātībai.

Eiropas līderu sanāksmē Berlīnē secināts, ka nepieciešams dubultot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) līdzekļu apjomu līdz 500 miljardiem ASV dolāru, lai spētu palīdzēt valstīm, kas cieš no krīzes.

Piemēram, Polijas rūpniecības izlaide janvārī kritās par 15 % gadā un šīs valsts valūta pagājušajā nedēļā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni pret Šveices franku.

Austrumeiropas aizņēmējiem jāatmaksā aptuveni 400 miljardu dolāru liels parāds Rietumu bankām šajā gadā. Liela daļa no tā ir ārvalstu valūtās, liecina Šveices bankas UBS pārskats.

Tomēr Itālijas bankas Unicredit Centrālās un Austrumeiropas operāciju vadītājs norādījis, ka Austrumeiropai joprojām ir savas pozitīvās puses. «Mums ir 1000 kompānijas no Rietumeiropas, kas ir investējušas Austrumos,» viņš uzsvēra. Turklāt esot daudzi ilgtermiņa investori, kuri paliks arī krīzes laikā.

ASV Kongress ceturtdien apstiprinājis palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta jau pagājušajā nedēļā apstiprināja šo palīdzības paketi, un šodien to apstiprināja arī Kongresa augšpalāta Senāts.

Senātā pakete tika pieņemta ar 86 balsīm par un 11 pret.

Pakete ietver militāro, humāno un ekonomisko palīdzību Ukrainai, tai skaitā seši miljardi dolāru paredzēti Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un bruņu tehnikas papildināšanai.

"Palīdzība ir ceļā, patiešām nozīmīga palīdzība. Palīdzība, kas varētu nodrošināt ukraiņu uzvaru," sacīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers.

Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019.gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai - 2018.gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018.gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.

Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.

Latvijas kredītreitings saglabājas Baa3 līmenī, tikai pateicoties ārkārtas finansiālajai palīdzībai. Bez starptautiskā atbalsta novērtējums varētu būt par vairākām pakāpēm zemāks.

Reitingu ietekmē globālās kredītu krīzes smagās sekas Latvijas ekonomikā, valūtas devalvācijas risks un neskaidras valsts izredzes ekonomikas atveseļošanā. Visu minēto faktoru perspektīvas vērtējums ir negatīvs, norādīts Moody's Investors Service jaunākajā ziņojumā par Latvijas kredītreitingu.

Ziņojumā analizēta IKP divciparu apmēra krituma ietekme uz valsts parādu apjomu, kas no 9.0% pret IKP 2007. gadā pieaudzis līdz 19.5%, un ir paredzams, ka līdz gada beigām tas būs gandrīz 60% pret IKP. Moody's galvenais scenārijs paredz ekonomikas stabilizēšanos jau 2010. gada sākumā un pozitīvu izaugsmi nākamā gada beigās. Tomēr pašreizējā situācija liecina, ka tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot reģionālās ekonomiskās atveseļošanās tempu, centieniem pārstrukturēt banku sistēmu un privātā sektora parādu.

Vācijas Ģimenes ministre Kristīne Šrēdere (Kristina Schröder), cenšoties atvieglot dzīvi vidusšķiras ģimenēm, plāno piešķirt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri nodarbina palīgus mājas darbos vai auklītes, vēsta thelocal.de.

«Palīdzība mājsaimniecībā vai bērnu aprūpe būtu vairāk jāatbalsta,» viņa sacījusi laikrakstam Welt am Sonntag.

Pensionāram, kuram vajadzīga palīdzība, lai rūpētis par laulāto - invalīdu, jābūt vieglāk to darīt, skaidrojusi ministre.

«Runa ir par palīdzību ģimenei, kas ir daudz plašāk nekā neliela darba risinājums,» viņa teikusi, norādot: «Šobrīd tikai augstākās šķiras pārstāvji var atļauties šādu palīdzību.»

Pēc viņas domām, šādai palīdzībai jābūt pieejamai daudz plašākai sabiedrības daļai, jo daudzām mātēm, kuras nodarbinātas vidēja ranga amatos, nepieciešama palīdzība mājās, lai dotu viņām iespēju veidot karjeru.

Saistībā ar medicīniskās palīdzības atteikumu uzdots veikt pārbaudi Rīgas 1. slimnīcā, informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļā.

Saistībā ar pirmstermiņa līguma laušanu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par gadījumiem, kad pacientiem atteikta medicīniskā palīdzība Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš uzdevis Veselības inspekcijai veikt pārbaudi Rīgas 1.slimnīcā.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle norādījusi, ka viņu pārsteidz Rīgas 1.slimnīcas vadības rīcība, cenšoties sacelt nepamatotu ažiotāžu ap it kā nelietderīgi izlietotiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

«Tai pat laikā slimnīcā tiek atteikta palīdzība pacientiem, un, iepriekš nebrīdinot, slimnīcā tiek pārtraukts darbs. Tas neliecina ne par pacientu interešu ievērošanu, ne arī godprātīgu rīcību kaut arī slimnīca pilnā apmērā ir saņēmusi papildus lūgto finansējumu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai,» uzsver ministre.

Vairāku Austrumeiropas valstu valūtu vērtība ir nogāzusies bailēs, ka investori izņems savu naudu no reģiona, raksta Telegraph.co.uk.

Ungārijas forinta vērtība pirmdien nokritās līdz visu laiku zemākajai vērtībai, bet Polijas zlota vērtība – līdz piecu gadu zemākajam līmenim, ko veicināja krītošie ražošanas izlaides apjomi. Puse no visiem kredītiem Polijas privātajā sektorā ir ārvalstu valūtās, tāpēc kredītņēmēji piedzīvo šoku sakarā ar to, ka zlota vērtība pret eiro kopš augusta ir kritusies par 40 %.

Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka norādījusi, ka Austrumeiropai šogad vēl būs nepieciešami 400 miljardi eiro, lai atmaksātu kredītus un injicētu jaunu finansējumu banku sistēmā.

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Valdības pārstāvju teiktais, ka, iespējams, valsts tuvākajā nākotnē varētu palīdzēt hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem radušās grūtības atdot parādu, vērtējams ļoti pozitīvi. Kāpēc nepalīdzēt, ja cilvēkiem ir radušās grūtības?

Gan televīzijā, gan presē pēdējā laikā pietiekami daudz ir izteikti pārmetumi bankām, kāpēc tās ir tik nežēlīgas —nenāk pretī kredītņēmējiem, nepagarina maksājumus, paaugstina procentu likmes un prasa papildus nodrošinājumu.

Vienmēr esam teikuši, ka sarežģījumu gadījumā ir jāvēršas pie savas bankas, kas iespēju robežās nāks pretī un meklēs risinājumu, un bankas to arī ir darījušas. Diemžēl šīs iespējas ir izsmeltas, jo atvieglojumu piešķiršana nav labas gribas žests. Ik reizi, kad banka nāk pretī ar kredītu procentu izmaiņām, tad bankai šāds kredīts jāpārkvalificē par zemākās kategorijas kredītu un uzreiz ir jāveido attiecīgie uzkrājumi. Šī pretimnākšana bankām maksā attiecīgo uzkrājumu veidošanu, kuri pagājušā gada beigās sasniedza jau gandrīz 300 milj. latu. Un šos uzkrājumus bankas veido uz tekošās peļņas rēķina, un, ja tās nepietiek, tad uz pašu kapitāla rēķina. Nevienam nav izdevīgi, lai banka pasliktinātu savu situāciju, jo bez tādiem klientiem, kas ir kredītņēmēji, bankai ir arī citi klienti, kas ir noguldītāji, — un tie ir primāri.

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Piena nozarē ir krīze un trūkst finansējums problēmu risināšanai, bet Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) saskata papildus iespējas atbalstu sniegt jau šogad.

Kā informē LOSP, Lai atbalstītu piena nozari līdzekļus nedrīkst noņemt citām ražojošām nozarēm, kuras saņem vienoto platības maksājumu, bet līdzekļus varētu iegūt no maksājumiem, kuru ekonomiskā lietderība vairs nav pamatojama. Zemkopības ministrija (ZM) darba grupā informēja lauksaimnieku organizācijas, ka ir izvērtēti bijušo cukurbiešu audzētāju ekonomiskie rādītāji, dažādi maksājumi un kompensācijas par zaudējumiem un secināts, ka pašreiz cukurbiešu audzētajiem ir segti visi zaudējumi, kas saistās ar cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu. Turpmākai kompensācijas izmaksāšanai nav ekonomiska pamatojuma. ZM plāno ievērojamu daļu no cukura kompensācijām jau 2009.gadā novirzīt vienotā platības maksājuma aploksnei, bet 2010.gadā pat 75% novirzīt piena nozares atbalstam.