Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā 

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Anita Kantāne, 2019. gada 26. jūnijs plkst. 7:51

Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers

Publicitātes foto

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Nozare ir sapratusi, kas tas ir?

Jā. Ir jābūt gastronomijas piedāvājumam, ir jābūt šova priekšnesumam, labam bāram un iespējai atpūsties pat tad, ja kazino viesis nesēžas pie spēles galdiem. Ir jābūt kompleksam piedāvājumam. Šajā ziņā ir notikusi tendences maiņa, proti, klients pirmkārt dodas baudīt skaistu vakaru un spēle nav obligāts priekšnosacījums kazino apmeklējumam.

Varu teikt, ka Eiropā visi kazino ir sapratuši, ka «plikas» spēles piedāvāšana nākotnē neizturēs konkurenci.

Vai visās Eiropas valstīs problēmas ir līdzīgas?

Galvenā problēma visai azartspēļu industrijai ir nelegālās spēles, it sevišķi spēļu automāti. Tā ir starptautiska problēma. Turklāt valstīs, kur ir liberāla attieksme pret azartspēlēm, it sevišķi spēļu automātiem, nelegālais piedāvājums ir mazāks. Bet valstīs, kur ir stingri ierobežojumi un aizliegumi, ir ļoti liels nelegālais piedāvājums. Jāņem vērā, ka nelegālais piedāvājums nozīmē nodokļu nemaksāšanu, klientu atstāšanu bez jebkādas aizsardzības. Nelegālā vide ir vieta, kur pulcēties kriminālajai pasaulei, un smagākais jautājums ir, kā nelegālo nozares daļu apkarot. Otra galvenā problēma pēc zemes azartspēlēm ir nelegālu interneta azartspēļu piedāvājums, jo šo vidi nevar izkontrolēt un apkarot ar tradicionālām metodēm.

Ja rodas nelegālas zemes azartspēļu zāles, tās var ierobežot ar policijas palīdzību, slēdzot tās. Interneta vidē nelegālās azartspēles ierobežot ir sarežģīti, pie tām nevar ierasties ar policijas ekipāžu un slēgt kā nelincencētu spēļu zāli. Lai cīnītos ar interneta nelegālo vidi, politiķiem ir jāveido atbilstoši likumi, jāpieņem lēmumi. Interneta vidē mēdz darboties kompānijas, kas savu darbību reģistrējušas kaut kur ofšoru zonā, taču jāņem vērā, ka Eiropas valstīs nav vienotas licences spēļu organizēšanai, tās izsniedz katra valsts, vadoties pēc nacionālās likumdošanas. Industrija uz šīm problēmām reaģē.

Kā citas valstis tiek galā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu?

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana vienmēr ir bijusi svarīga. Diemžēl politiķi ik pa laikam notic mītam, ka kazino ir īpaši bīstama vide nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Bet patiesībā situācija ir pretēja – licencētā kazino nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšana nav iespējama. Ja kāds vēlas netīro naudu atmazgāt un dodas ar to uz kazino, nav iespējams iegūt peļņas apstiprinājumu, ka tā ir tīra nauda un iegūta kazino spēlē. Nozare ir ieguldījusi lielu darbu, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju, ka Eiropas licencētajos kazino naudas atmazgāšana nav iespējama. Esam vairākkārt tikušies ar Eiropolu, lai diskutētu par nozares riskiem. Jāpiebilst, ka Eiropas Kazino asociācijas biedru vidū nav neviena, kam būtu apstiprinājušās problēmas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Nozare ir nozīmīgs nodokļu maksātājs Eiropā?

Ir valstis, kur nozare ir ļoti būtisks nodokļu maksātājs. Piemēram, Austrijā azartspēļu nozare ir otrs lielākais nodokļu maksātājs republikā.

Protams, ka noteiktai daļai cilvēku azartspēles var kļūt bīstamas. Tas ir skaidrs gan nozarei, gan valstij. Nozare atdod daudz sabiedrībai un tautsaimniecībai atpakaļ gan ar nodokļiem, gan ar kultūras un sporta norišu sponsorēšanu.

Jāņem arī vērā, ka azartspēļu industrija ir liels darba devējs, kurš nodrošina atalgojumu ievērojamam skaitam iedzīvotāju. Tie ir ekonomiski rādītāji, ar kuriem nevar nerēķināties.

Visu rakstu lasiet 26. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 02. aprīlis plkst. 6:02

Likvidējot spēļu zāles, Rīgā varētu palikt divas azartspēļu vietas, kas atvērtas četru...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 14:52

Realizējot spēļuzāļu likvidācijas plānu, Rīgā darboties turpinātu vien divasspēļuzāles,...

2019. gada 27. marts plkst. 15:07

Rīgas dome (RD) pieņēmusi konceptuālu lēmu par spēļu zāļu slēgšanu visā pilsētas...

2019. gada 21. marts plkst. 16:10

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti vienbalsīgi...

2019. gada 27. februāris plkst. 6:46

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2019. gada 01. augusts plkst. 7:50

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

2019. gada 25. jūnijs plkst. 15:02

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma...

2019. gada 25. jūnijs plkst. 11:53

Rīgas satiksme no 8. jūlija plāno īstenot pilotprojektu, kura ietvaros atsevišķos sabiedriskā...

2019. gada 20. jūnijs plkst. 10:10

Restorānu bizness ir izaicinājumu pilns, tādēļ, nolemjot par labu restorāna atvēršanai, ir...

2019. gada 20. jūnijs plkst. 6:07

Pusotrā gadā kopš SIA API Sūti.lv darbības sākuma tā spējusi uzaudzēt apgrozījumu...

2019. gada 19. jūnijs plkst. 14:28

Yandex.Taxi kopš jūnija Rīgā sācis piedāvāt jaunus pakalpojumus, ļaujot aplikācijā piesaistīt vairākus...

2019. gada 19. jūnijs plkst. 13:01

Rīgas Tirdzniecības ostā trešdien, 19. jūnijā piestājis pirmais kruīza kuģis Marina Majuro....

2019. gada 19. jūnijs plkst. 11:11

Labdarības organizācija Dari labu sadarbībā ar automātisko degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla...

2019. gada 19. jūnijs plkst. 9:52

Pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel Liepāja aizvadīto gadu noslēgusi ar 1,8 milj. eiro apgrozījumu,...

2019. gada 19. jūnijs plkst. 9:05

Ēdienu piegādes pakalpojumu uzņēmums Wolt piesaistījis 160 miljonus ASV dolāru (142 miljonu...