Pārprodukcija, apsīkusī naudas plūsma daļai attīstītāju liek izšķirties par maksātnespēju. Pēc kompānijas BaltHaus datiem, Rīgā ir apturēti apmēram 20 dzīvojamie projekti dažādās celtniecības stadijās.

Nule tiesa atzinusi attīstītāja Remarks nekustamie īpašumi maksātnespēju, — liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

SIA Remarks nekustamie īpašumi bija viena no pirmajām uzņēmējsabiedrībām Latvijā, kā arī nekustamā īpašuma jomā, kura bija lūgusi piemērot tiesiskās aizsardzības procesu, ko tiesa arī bija apstiprinājusi pagājušā gada 27. novembrī. Taču tas neglāba uzņēmumu no maksātnespējas. Šis uzņēmums pēdējos gadus galvenokārt pieminēts saistībā ar konfliktu, kas kompānijai izveidojās ar pircējiem par dzīvokļu cenām projektā Podnieki, Ādažos, kur sākotnēji bija paredzēts uzbūvēt 10 dzīvojamās ēkas.

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Līdz martam Krievijas pilsoņu intereses par īpašumiem Latvijā faktiski nebija, taču martā kompānija BaltHaus savas BH Client Ru programmas ietvaros no sadarbības partneriem Krievijā saņēmusi 7 pieprasījumus pēc dzīvokļiem.

Viņus lielākoties interesē dzīvokļi jaunajos projektos Jūrmalā. Turklāt tiek pieprasīti pilnībā pabeigti dzīvokļi, kuros uzreiz varētu arī dzīvot. Mazāk Krievijas pilsoņi ir interesējušies par privātmājām Jūrmalā.

Retāk šie pircēji interesējas par Vecrīgu, bet par mikrorajoniem intereses neesot vispār, — teic S. Volvenkins.

Potenciālie pircēji ir labi informēti par ekonomisko situāciju Latvijā. «Piemēram, viens klients plāno atbraukt no Krievijas maijā, un viņš vēlās iegādāties dzīvokli ar pilnu apdari Jūrmalas centrā jaunajā projektā par 1000 eiro/m2. Attīstītājs, kurš varēs piedāvāt šādu cenu, varēs noslēgt darījumu,» norādīja S. Volvenkins.

Jau vairākus mēnešus gan jauno projektu segmentā, gan otrreizējā tirgū tiek novērota cenu pazemināšanās tendence. Tomēr šis fakts neraisa interesi potenciālo pircēju vidū. Kā atzīst gandrīz visi tirgus eksperti, pat sasniegtais cenu līmenis nav samērojams ar reālajiem mājsaimniecības ienākumiem, Dienas Biznesā šodien pauž Ludmila Zommere, SIA BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja.

Pēc iegūtajiem rezultātiem sanāk, ka šodien dzīvokļu iegādes iespējas ir tādā pašā līmenī kā pirms 3 gadiem, taču intuitīvi mēs nojaušam, ka situācija nav tik laba. Kompānijas BaltHaus aprēķinātais dzīvokļa pieejamības rādītājs (īpaši tā dinamika) ļauj salīdzināt pircēju maksātspēju šobrīd un iepriekšējos gados, ņemot vērā algu pieauguma, inflācijas un kredīta procentu likmes ietekmi. Šim nolūkam aprēķināts, cik gadi mājsaimniecībai būtu nepieciešami, lai sakrātu naudu (pēc kredīta procentu nomaksas) 60 m2 liela dzīvokļa iegādei Rīgā. Pieņemsim, ka mājsaimniecībā ir 2 strādājošie, kas saņem Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli aprēķināto vidējo neto algu. 2005. gada martā par dzīvokli otrreizējā tirgū, kas vidēji maksāja 46.8 tūkst. eiro, mājsaimniecības ikmēneša procentu maksājums bankai veidoja 187 eiro. Lai nopirktu šo dzīvokli, mājsaimniecība krātu aptuveni 11 gadus. Lai nopirktu tikpat lielu dzīvokli ar pabeigtu apdari, tikai jaunajā projektā, ģimenei būtu jākrāj 20 gadi.

Uzņēmums BaltHaus ir izstrādājis programmu BH Alliance™, kuras galvenais uzdevums ir palielināt nelielo projektu potenciālo pircēju plūsmu, praktiski nemainot attīstītāja reklāmas izmaksas.

"Nav noslēpums, ka nelielo projektu attīstītājiem reklāmai atvēlētais budžets ir krietni mazāks nekā lielo vai pat vidējo projektu attīstītājiem. Līdz ar to, viņiem ir grūtāk izstrādāt kvalitatīvu reklāmu un piesaistīt mērķauditorijas uzmanību, kā arī izcelties uz pārējo projektu fona. Rezultātā, ir arī grūtāk pārdot dzīvokļus. Lai attīstītāji varētu pārvarēt iepriekš minētās grūtības, uzņēmums BaltHaus ir izstrādājis programmu BH Alliance™, kuras galvenais uzdevums ir palielināt nelielo projektu potenciālo pircēju plūsmu, praktiski nemainot attīstītāja reklāmas izmaksas," liecina sniegtā informācija medijiem.

Analizējot projektus, kur ir neliels dzīvokļu skaits, var atrast gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Katram no tiem ir savas priekšrocības un unikālas īpašības, līdz ar to – savs pircējs. Tāpat daudziem nelieliem projektiem ir līdzīga mērķauditorija, kas sakrīt pēc tādiem raksturlielumiem kā mājsaimniecības ienākumi, vecums, dzimums, dzīvesvieta, izglītība un nodarbošanās, norāda BaltHaus.

Paralēli cenu kritumam mājokļu tirgū turpina samazināties arī pārdošanā izlikto dzīvokļu piedāvājums. Rīgā piedāvājuma apjoms īres segmentā pusotru reizi pārsniedz piedāvājumu pārdošanas segmentā.

Dzīvokļu cenas otrreizējā tirgū turpina samazināties, tomēr to tempi palēninās, — konstatē BaltHaus. Kopš brīža, kad tirgū aizsākās cenu korekcija (2007. gada pavasara) mājokļu kvadrātmetra cena otrreizējā tirgū ir samazinājusies trīs reizes. Pēc šīs kompānijas datiem tā šobrīd ir 575 eiro/m2.

Ja salīdzina dzīvokļu vidējās cenas pēc to atrašanās vietas vai ēkas projekta tipa, tad atšķirība izrādās ne visai liela – 5 % robežā no tirgus vidējā līmeņa. Vēl joprojām lētāku dzīvokli ir iespējams iegādāties Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Zemākās cenas ir Lietuviešu projektu ēkās un Hruščova laika mājās.

Saskaņā ar kompānijas BaltHaus datiem, jūnija sākumā sludinājumu skaits Rīgā, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laiku, ir samazinājies divas reizes – līdzīgs piedāvājuma apjoma samazinājums ir bijis visā Latvijā.

Kopš 2008. gada vasaras būtiski ir pieaudzis īres sludinājumus skaits. Šobrīd piedāvājuma apjoms ir par gandrīz 70 % lielāks par to, kas tik fiksēts pagājušā gada vasarā. — konstatē kompānija BaltHaus.

Īres tirgū ieplūda tie dzīvokļi, kuri sākotnēji tirgū bija izlikti pārdošanā, tomēr tā arī neatrada savu pircēju. Dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits tikmēr ir samazinājās par 60 %.

Rīgā kopš 2008. gada vasaras dzīvokļu īres cenas otrreizējā tirgū ir vidēji samazinājušās par 20 %. Šobrīd raksturīgākās īres cenas ir: 1 istabas dzīvoklim — 110 – 120 latu, 2 istabu dzīvoklim — 140 ¬– 150 latu, bet 3 istabu dzīvoklim — 170 – 180 latu.

Šobrīd izīrētāju vidū ir aizvien vairāk cilvēku, kuriem ir radušās problēmas ar kredīta atmaksu. Ar dzīvokļu īres palīdzību viņi cenšas vismaz daļēji segt kredīta maksājuma summu, jo vairumā gadījumu hipotēkas atmaksa pārsniedz mājokļa īres cenu.

BaltHaus novembrī uzsāka sadarbību ar vairākām Krievijas nekustamā īpašuma kompānijām programmas BH Client RU ietvaros, kuras galvenais uzdevums ir kļūt par tiltu starp mājokļu pārdevējiem Latvijā un potenciāliem pircējiem Krievijā.

Programmas ietvaros šā gada augustā BaltHaus organizēja reklāmas kampaņu specializētajos Maskavas un Sanktpēterburgas masu informācijas līdzekļos.

BH Client RU programmas dalībnieku objekti tiks izvietoti jauno sadarbības partneru datu bāzēs, tostarp Прайм Тайм, Евродом un Евро-Рези¬дент. Šīs kompānijas ir specializējušās ārzemju nekustamo īpašumu pārdošanā un to veiksmīgi dara jau vairāku gadus.

BaltHaus veic pārrunas par sadarbības iespējām arī ar citām Krievijas nekustamā īpašuma kompānijām.

Par šīs programmas dalībnieku var kļūt ikviens mājokļa pārdevējs.

Vidēji 10 jauno projektu attīstītāju ik mēnesi paziņo par dzīvokļu cenu samazinājumu. Šobrīd jauno dzīvokļu cenas pietuvojas psiholoģiski svarīgai atzīmei – 1000 eiro/m2, — konstatē kompānija BaltHaus.

Kopš 2008. gada sākuma cenas jaunajos projektos, kad šajā segmentā sākās kritums, ir samazinājušās par 40%, bet otrreizējā tirgū, salīdzinājumā ar augstāko rādītāju 2007. gada pavasarī, samazinājums veido 60%.

Kompānijas BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere skaidro, ka pircēji, apspriežot cenas, lai iegūtu vēlamo atlaidi, kā piemērus piemin vislētākos piedāvājumus tirgū. Pat tad, ja aplūkotā projekta raksturlielumi ir krietni augstāki, pēc pircēja domām, tas minimāli ietekmē dzīvokļa cenu.

Tirgus priekšgalā ir izvirzījušies noteikti projekti, kuri ir kļuvuši par sava veida orientieri pārējiem attīstītajiem cenu noteikšanas jomā. Šobrīd daudz konkurētspējīgākā pozīcijā atrodas tie projekti, kuros cena ar balto apdari ir robežās no 900 – 1000 eiro/m2, bet ar pilno apdari – no 1100 līdz 1200 eiro/m2.

Nekustamo īpašumu uzņēmumi nepārtraukti vēstī par dzīvokļu cenu samazināšanos, taču, neskatoties uz krītošajām cenām, Latvijā joprojām ir ļoti maz tādu, kas, gūstot legālus ienākumus, spēj tikt pie sava mājokļa, raksta Latvijas Avīze.

Ļaudis labprāt iegādātos mājokli, taču tūkstošiem cilvēku, kuriem tie ir vajadzīgi nevis spekulācijām, bet dzīvošanai nevar tos nopirkt.

Dzīvokļu tirgotāji atzīst, ka pirms 30 vai 40 gadiem Rīgā uzcelto dzīvokļu cenas joprojām ir pārspīlēti augstas. Tā kā būtībā jebkurš lietots dzīvoklis Rīgā maksā ap 1 000 latiem par kvadrātmetru, pērkot jebkādu labiekārtotu ap 60 kvadrātmetriem lielu dzīvokli, pircējam jārēķinās ar vismaz 60 000 latu izdevumiem.

Pēc tirgus lietpratēju domām galvenais iemesls tam, ka par spīti cenu kritumam darījumu skaits samazinās ir dzīvokļu cenas neatbilstība lielākās iedzīvotāju daļas reālajiem ienākumiem.

Pašreizējā nekustamā īpašuma tirgus situācijā nelielu projektu attīstītājiem ir praktiski neiespējami patstāvīgi realizēt dzīvojamās platības savos projektos, tāpēc SIA BaltHaus aicina nelielu projektu attīstītājus apvienot spēkus.

Konsolidēšanos, kas šobrīd ieinteresējusi jau piecas kompānijas, tiek minēts, kā nākamais loģiskais solis efektīvai nekustamā īpašuma projektu virzīšanai, Db.lv informē SIA Balthaus mārketinga direktors Sergejs Volvenkins.

Vairumu problēmu plānots risināt veidot lielu un vienotu budžetu projektu virzīšanai, kā arī centralizēti izmantot dažādas pārdošanas stimulēšanas metodes. Šāda centralizēta projektu virzīšana katram attīstītājam ļaus samazināt mārketinga izdevumus. Bez tam, pirmo reizi Latvijas nekustamā īpašuma tirgus praksē projektu virzīšanā tiks radīts sinerģijas efekts, kad apvienošanās rezultātā tiek piesaistīts daudz lielāks potenciālo pircēju skaits, nekā tad, ja katrs attīstītājs realizētu savu projektu atsevišķi.

Latvijā būvnieki līdz pat 2007. gada beigām neticēja atnākušajai krīzei un saglabāja augstās cenas būvniecībā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas BaltHaus pētījums.

Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kuru skāra krīze un jau 2008. gadā tur mājokļu būvniecības apjoms samazinājās par 19 %. Nākamā bija Latvija, kur būvnieki vēl līdz 2007. gada beigām neticēja atnākušajai krīzei, saglabāja augstās cenas un ķērās pie jaunu projektu būvniecības. Rezultātā, būvniecības apjomi tajā gadā nepalielinājās, bet saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Savukārt, Lietuva bija pēdējā no Baltijas valstīm, kurā sākas krīze, teikts pētījumā.

Mājokļu celtniecības būtisks pieaugums Lietuvā un Igaunijā sākās 2002. gadā. Neskatoties uz to, ka Latvijā tas aizsākās divus gadus vēlāk, tomēr notika daudz straujāk nekā kaimiņvalstīs - līdz 2008. gadam uzceltais apjoms Latvijā gadā vidēji palielinājās par 44%. Visaugstākos rādītājus visas trīs Baltijas valstis sasniedza 2007. gadā. Latvija kļuva par izteiktu līderi Baltijas valstu vidū, gadā uzceļot 1188 tūkst. kv.m., kas par 25 % pārsniedza Lietuvas apjomus.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Pirms trim nedēļām SIA BaltHaus uzsāka realizēt jaunu dzīvokļu apmaiņas programmu BH Exchange. Programma praktiski pierādot, ka pašreizējā tirgus situācijā cilvēkiem saglabājas vēlme pārdot esošo dzīvokli, lai iegūtu īpašumā citu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Ieinteresētības līmenis par programmu esot samērā augsts un trīs nedēļu laikā saņemti 154 zvani. "Klienti pozitīvi vērtē ideju un labprāt sniedz nepieciešamo vispārējo informāciju gan par esošo dzīvokli, gan par dzīvokli, uz kuru vēlas apmainīt savu. Rezultātā veidojas priekšstats gan par reālo piedāvājumu, gan par reālo pieprasījumu tirgū," skaidro programmas īstenotāji.

No saņemtajiem 154 zvaniem 74% bija no Rīgas un 26% no pārējām Latvijas pilsētām. 90% no Rīgas mājokļu īpašniekiem vēlas atrast jaunu dzīvokli Rīgā, bet pārējie 10% grib pārcelties ārpus Rīgas. Klienti no citām Latvijas pilsētām pārsvarā (70% gadījumu) vēlas apmainīt esošo dzīvokli pret tādas pašas vai pat mazākas platības dzīvokli Rīgā.

Stagnācijas dēļ nekustamā īpašuma tirgū izsolēs nepārdotos īpašumus bankas patur sev līdz labākiem laikiem.

Aptaujātās bankas atzīst, ka 2008. gadā pieauga kavēto mājokļu kredītu apjoms, kas ir likumsakarīga parādība ekonomikas lejupslīdes ap­stākļos. Tomēr līdz ar prognozētā bezdarba palielināšanos šādu slikto kredītu apjoms šogad varētu vēl palielināties. Pēdējā laikā pieaudzis arī to kredītņēmēju skaits, ar kuriem neizdodas vienoties par kredīta atmaksu, un īpašumi nonāk līdz izsolei. Tomēr aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti zema, tādējādi izsolē šos īpašumus bankām neizdodas pārdot. Tāpēc bankas tos patur sev un apsaimnieko, tostarp izīrē līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Dažas bankas atzina, ka šos īpašumus turēs savās bilancēs, dažas veidos atsevišķus uzņēmumus vai bankas struktūrvienības.

Nekustamā īpašuma tirgus ekspertiem nav vienota priekšstata par to, kā izmērīt un salīdzināt dzīvokļu pieejamību ar iepriekšējiem gadiem.

„Daži eksperti dzīvokļu pieejamības izmērīšanai izmanto attiecību starp vidējo kvadrātmetra cenu un vidējo algu pēc nodokļu nomaksas, bet šis rādītājs var radīt maldīgu priekšstatu”, tā SIA BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere.

Piemēram: 2005. gada martā viens kvadrātmetrs otrreizējā tirgū (Rīgā), kura vidējā cena bija 780 EUR/m2, iedzīvotājam maksāja 2.9 neto algas (780/275=2.84), tik pat daudz kvadrātmetrs maksāja arī šī gada maijā, kad vidējā piedāvājuma cena sasniedza 1380 EUR/m2 (1380/482=2.86). Vēl viens šīs metodes trūkums it tāds, ka tā apskata kvadrātmetra iegādes iespējas, bet lēmums par dzīvokļa pirkšanu tiek pieņemts, vadoties no tā kopējās cenas un procentmaksājumu summas.

Tāpat kā visas vasaras laikā, arī 2008. gada septembra sākumā pirmreizējā tirgus piedāvājumu apjoms vidēji mēnesī Rīgas mikrorajonos svārstījās ap 3600 dzīvokļu atzīmi, kas ir par 19% vairāk nekā pirms gada. Piedāvājuma apjoms otrreizējā tirgū bija 700 dzīvokļi.

Kompānijas BaltHaus dati liecina, ka pēdējā gada laikā būtiski palielinājusies to dzīvokļu daļa, kas nav pārdoti līdz mājas nodošanai ekspluatācijā. Piemēram, ja 2007. gada augustā šis rādītājs bija 17%, tad 2008. gada augustā tas sasniedza 43%.

Gada laikā, salīdzinot 2007. gada augustu ar 2008. gada augustu, vidējā piedāvājuma cena otrreizējā tirgū kritusies par 26%. Jaunās būvniecības segmentā - par 15%, un 2008. gada septembra sākumā cena bija attiecīgi 1 238 un 1 740 eiro par kvadrātmetru.

Veicot tirgus monitoringu, BaltHaus secina, ka vairāki attīstītāji atliek dzīvokļu pārdošanu uz vēlāku laiku, tādējādi cenšoties izvairīties no vajadzības paziņot par cenu samazināšanu un neveiksmīga projekta imidža radīšanu.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Par sarežģījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū rakstīts un runāts ne reizi vien. Atbildību par radušos situāciju norakstīja un joprojām noraksta uz bankām, kas noteikušas striktākus noteikumus hipotekāro kredītu izsniegšanai. Maz gan tiek runāts par to, kādi ir pašreizējās situācijas patiesie iemesli, intervijā New Projects.lv stāsta Balthaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere.

Pieejama hipotēka padarīja mājokli nepieejamu

Jebkurš ekonomikas students zina: ja valstī, kurā iedzīvotāju ienākumu līmenis ir nepietiekami augsts, tiek ieviesta pieejama mājokļu iegādes kreditēšanas politika un sākas masveidīga kredītu izsniegšana, tad pēc zināma laika sāk pieaugt mājokļu cenas. Tiesa, šāda situācija izveidojas tikai tad, ja nav adekvātas finanšu atbalsta mehānismu politikas no valdības puses. Mūsu valstī vara, pārfrāzējot pazīstamo politiķi, sludināja: «Ņemiet kredītus tik daudz, cik spēsit aiznest...»

Tāpēc faktiski kopš 2002. gada beigām sākās straujš hipotekārās kreditēšanas pieaugums. Turklāt jaunās būvniecības apjomi bija visai ierobežoti – uzbūvēt jaunus mājokļus ažiotāžas diktēta pieprasījuma apstākļos vienkārši nepaspēja.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Igaunijā pērn ārvalstnieki pārdeva divas reizes vairāk nekustamo īpašumu nekā iegādājās, un aktīvākie nekustamā īpašuma pārdevēji bija Krievijas un Somijas pilsoņi, liecina Igaunijas Zemes departamenta un nekustamā īpašuma sludinājumu portāla "Kinnisvara24" dati.

Visbiežāk ārvalstnieki Igaunijā darījumus ar nekustamo īpašumu veic Harju apriņķī, kur ir arī galvaspilsēta Tallina, Austrumviru apriņķī un Pērnavas apriņķī.

Vislielākā ārvalstnieku aktivitāte bijusi Harju apriņķa nekustamā īpašuma tirgū, kur ārvalstu pilsoņi pagājušajā gadā iegādājās 308 īpašumus, taču pārdeva rekorddaudz - 670 īpašumus. Somijas pilsoņi iegādājas 55 īpašumus un 176 īpašumus pārdeva, savukārt Krievijas pilsoņi iegādājās 28 īpašumus un 168 - pārdeva.

Austrumviru apriņķī Krievijas pilsoņi pērn pārdeva 333 nekustamos īpašumus. "Kinnisvara24" vadītājs Urmass Uibomē norādīja, ka 2023.gadā Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ietekmē no Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus aktīvi aizgāja Krievijā dzīvojošie īpašnieki, taču pērn nekustamā īpašuma pārdošanu aktīvi sākuši arī Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi.

Strauja investoru intereses samazināšanās par daudzdzīvokļu māju būvniecību liek domāt, ka par galveno valsts dzīvojamā fonda papildinātāju kļūs privātpersonas, – spriež kompānijas BaltHaus speciālisti.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, banku prasībām kļūstot arvien stingrākām, var atkārtoties deviņdesmito gadu vidus scenārijs, kad jaunus mājokļus varēja atļauties tikai turīgi cilvēki, kuri šim nolūkam būvēja personīgās mājas.

BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere sacīja, ka Latvijā mājokļu būvniecības pieaugumu iepriekšējos gados sekmēja neierobežotā hipotekāro kredītu izsniegšana, kas noveda pie tā, ka būvēja visi, visu un visur. Tas nekavējoties atspoguļojās būvniecības izmaksu pieaugumā un projektu kvalitātes pasliktināšanās. Šobrīd situācija ir pretēja.

Latvijā jaunu mājokļu būvniecības koncentrācija Rīgā un tās apkārtnē ir visaugstākā: 75% no kopējā celtniecības apjoma. Kaimiņvalstīs galvaspilsētā tiek būvēti ne vairāk kā 55% no kopējā jauno mājokļu skaita.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!