Veiksmīgi noslēdzies pirmais burāšanas sacensību Baltic Open Regatta ‘09 Swedbank posms Pērnava - Roja un startējis otrais posms Roja - Romasāre.

No Pērnavas uz Roju 6. jūnijā startēja 34 jahtas 3 starta grupās – 1.grupā startēja lielās jahtas un katamarāni, 2.grupā – Krievijas burātāji ar Open 800 klases jahtām un 3.grupā – visas pārējās jahtas, kuras nav iekļautas 1.grupā. Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieku pulkam Rojā pievienojas vēl citi burātāji, kuri prestižās sacensības sāks ar 2. regates posmu.

Distances laikā burātāji cīnījās ar bezvēju un lēnu vēju. Tikai rīta pusē vēja stiprums nedaudz pārsniedza 8 m/s.

8. jūnijā startēja nākamais regates posms Roja - Romasāre.

Pirmā Swedbank posma Pērnava-Roja rezultāti:

2. jūnijā Klaipēda lauzusi vienošanos ar Baltic Open Regatta ‘09 par regates pēdējā posma un jahtu izstādes Baltic Open Boat Show organizēšanu Klaipēdas ostā un tās funkcijas uzņēmusies Liepāja.

Klaipēdas ostas pārstāvis informēja regates organizatorus, ka ostā ir uzsākti padziļināšanas darbi, kā arī remonta dēļ nav iespējams piegādāt elektrību regates dalībnieku jahtām bez lielām papildus izmaksām.

Arī izstādes jahtas nav iespējams uzņemt ostā veicamo remontdarbu dēļ.

Ņemot vērā visus apstākļus, orgkomitēja nolēma, ka gan Baltic Open Boat Show, gan Baltic Open Regatta ‘09 pēdējais posms nenotiks Klaipēdā. Liepājas pilsēta atsaucās, un uzņems gan izstādi, gan regates noslēdzošo posmu.

Baltic Open Regatta ‘09, kā jau Db ziņoja, startēs jau 6.jūnijā Pērnavā un Liepājā dalībnieku jahtas ieradīsies no 10. jūnija.

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

No 10. līdz 12. jūnijam Liepājas Jahtu centra ostā piestās vairāk kā 40 dažāda lieluma jahtu - starptautiskās jahtu regates Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieki.

Liepāja ir ceturtā, pirmspēdējā, regates osta. Regates sākums ir 6. jūnijā Pērnavā, Igaunijā. Tālāk dalībnieki piestāj Rojā, Romasārē (Roomassaare), Liepājā, līdz beidzot dodas uz finiša ostu – Klaipēdu (13. jūnijs). Liepājas osta ir 3. sacensību posma finišs.

11. jūnijā notiks regates 4. posms, īsās distances. Visas dienas garumā Promenādē notiks dažādas aktivitātes – tirdziņš, jahtu modelistu paraugdemonstrējumi - sacensības u.c.

Divās regates dienās Liepājā noritēs arī aizraujošā Mediju regate Baltic Open Media Regatta ‘09, kas Baltijas atklātās regates ietvaros notiks jau otro gadu. Šo sacensību ietvaros mediju pārstāvji kopā ar jahtu komandām kāpj uz jahtām un sacenšas, aizstāvot pārstāvētā medija godu. Mediju regates starts - 11. jūnijā plkst. 16:00.

Baltic Open Regatta ‘09 laikā uz sēkļa uzskrējusī latviešu jahta Santa Rita ir nocelta no sēkļa, informē regates organizatori.

Jahta dodas uz Pērnavas ostu, kur tai veiks jahtas pārbaudi, lai konstatētu visi bojājumi, kā arī veikti remontdarbi. Jahta Pērnavas ostā uzturēsies vēl pāris dienas.

5.jūnijā pie Hademestes Igaunijā uz sēkļa uzskrēja Latvijas jahta Santa Rita. Jahta devās uz regates Baltic Open Regatta ‘09 startu Pērnavā un novirzījās no sākotnējā kursa. Jahtas glābšanas darbi sākās sestdien, 6.jūnijā, ar Pērnavas ostas palīdzību. Tā bija sarežģīta operācija, jo bija jāizveido padziļinājums akmeņu krāvumā jūrā.

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Šosestdien, 15.augustā, Skonto futbola stadionā noslēgsies grupas Prāta Vētra organizētais atklātais amatieru čempionāts mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009. Fināla posmā, kurā piedalīsies sešos reģionālajos atlases posmos uzvarējušās komandas, tiks noskaidroti balvu fonda - Ls 3000 - ieguvēji.

Komanda, kas čempionāta finālturnīrā 15. augustā iegūs pirmo vietu, saņems balvu- Ls 1500, otrās vietas ieguvēji - Ls 1000, savukārt trešā vieta - Ls 500.

Spēles sāksies plkst. 10:00., apbalvošanas ceremonija plānota plkst. 18:00. Ieeja pasākumā - bez maksas.

Fināla sacensībās piedalīsies sekojošas komandas: no MĪTAVA OPEN Kurzemes posma - komandas Zemnieki, Rainis, Kuldīgas sporta aģentūra un Turlava, No MĪTAVA OPEN Zemgales posma - komandas KV&LP, Lauki, Ozolnieki un Safeguard, no MĪTAVA OPEN Vidzemes posma - komandas Cold gel, B-peat, Eglītes mežs un Staiceles bebri, no MĪTAVA OPEN Latgales posma - komandas Vels, Barons, Daugava city united un Cerbers/Security, no MĪTAVA OPEN Ziemeļaustrumlatvijas posma - komandas Kvarcs, FK Smudzis, Zemgales būvmeistars un Parsportu.lv un no MĪTAVA OPEN Rīgas posma - komandas Korsāri, Laimes lācis, Daugmales dadzis un Alliance.

Liepājā noslēgusies otrā Baltic Open Media Regatta ‘09, kurā piedalījās 11 mediji.

11.jūnijā mediju regates dalībnieki devās jūrā un ar spēkiem mērojās mediju regates sacensībās. Sacensību starts nedaudz aizkavējās, jo laika apstākļi atkal spēlēja savus noteikumus. Burātājiem pirms mediju regates notika sacensības īsajās distancēs – Chivas posms Liepāja – Liepāja, taču šīs sacensības aizkavējās bezvēja un lēnā vēja dēļ.

Baltic Open Media Regatta ‘09 sacensību rezultāti:

1.vieta: LNT (jahta – Premium, Igaunija)

2.vieta: SWH (jahta – Ananda, Latvija)

3.vieta: Kurzemnieks (jahta – Katariina Jee, Igaunija)

Atraktīvākās mediju regates komandas titulu izcīnīja ziņu aģentūra LETA ar latviešu jahtu Nirvana un abas Liepājas portāla liepajniekiem.lv komandas ar lietuviešu jahtu Baltas un latviešu jahtu Galaxy. Šīs komandas visvairāk pārsteidza regates vērotājus gan ar savām aktivitātēm ostā, gan ar radošo komandas noformējumu.

Liepājas pašvaldība no jahtu regates Baltic Sprint Cup organizatoriem saņēmusi oficiālo karogu, kuru paredzēts svinīgi pacelt jūlijā, Baltic Sprint Cup regates laikā.

Baltic Sprint Cup posms noritēs Liepājā no šā gada 25. līdz 27. jūlijam.

Pašlaik regatei reģistrējušās 35 jahtas, Liepāju plāno apmeklēt vairāk nekā 250 burātāju. Regatē piedalīsies ne tikai jahtu apkalpes, bet arī viņu ģimenes, regates sponsori un atbalstītāji. Daži uz Liepāju plānojuši atlidot ar lidmašīnu.

Jahtu regate Baltic Sprint Cup šogad notiks piekto reizi, bet Liepājā kā ostas pilsētā tā ieradīsies pirmo reizi.

Pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kas koordinē visu dienestu un uzņēmumu sadarbību, lai regates dalībniekus nodrošinātu ar nepieciešamajām labierīcībām, apsardzi un izpildītu citas tehniskās prasības.

Veidojot jaunu jahtas dizainu, parasti tā pamatā nav nekas jauns, un par bāzi tiek ņemtas kādas ūdens radības līnijas, raksta Business Insider.

Monreālas inženieris Čārls Bombardjē izveidojis jaunu 100 miljonu dolāru vērtu luksusa jahtas konceptu.

Jahtas dzinējspēka sistēma izmanto līdzīgu kustību kā vaļi, peldot pa ūdeni, izmantojot divus sānu dzinējus, kas iegremdēti ūdenī. Tie svārstās, lai radītu kustību, kas dzen uz priekšu jahtu. Šāda metode varētu būt ekonomiskāka un videi draudzīgāka.

Uz jahtas klāja atrodas baseini, dārzs un dronu nosēšanās vieta.

Ņemot vērā, ka šīs jahtas cena tiek lēsta 100 miljonu dolāru apmērā, to būs iespējams pārveidot, ņemot vērā klientu vēlmes.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt jahtas konceptu!

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Starptautiskās regates Baltic Sprint Cup ietvaros Liepāja šā gada 26.jūlijā gatavojas uzņemt 40 jahtas.

Par to tikšanās laikā vienojusies Liepājas dome un jahtu regates Baltic Sprint Cup organizatori no Hamburgas. Jahtas savu ceļu uzsāks 19. jūlija pēcpusdienā, dodoties regatē no Vācijas pilsētas Boltenhāgenas (Boltenhagen) uz Zviedrijas pilsētu Karlskrūnu un pēc tam uz Vestervīku. Šķērsojot Baltijas jūru no rietumiem uz austrumiem, 26. jūlija vakarā aptuveni 40 jahtas piestās Liepājā.

Liepājas promenādē plānota svinīga jahtu sagaidīšana, apbalvošana un pavadīšana jeb tās sauktā buru parāde. Ikvienam būs iespēja apskatīt jahtas un atvērtajās stundās viesoties uz to klāja. Paredzams, ka regates dienās varēs paviesoties arī uz Jūras spēku kuģiem, doties ar laivu jūrā, lai klātienē vērotu regates ienākšanu un aiziešanu no Liepājas. Regates ietvaros Liepāja plāno uzņemt aptuveni 40 jahtas – vairāk kā 300 burātājus un viņus pavadošās personas.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Open Credit radīts investīciju projekts Open Chance paredz piešķirt kapitālu līdz 10 tūkstošiem latu inovatīvu ideju īstenošanai, informē Open Chance sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Volksone.

Viņa norāda, ka Open Chance ir iespēja tiem, kam ir ideja par kādu interneta vai elektroenerģijas projektu, bet nav kapitāla, par ko to realizēt. Vienīgais nosacījums naudas iegūšanai – idejai jābūt inovatīvai un to jāvar realizēt ne vien teorētiski, bet arī praktiski.

Saņemot investīcijas, projekta iesniedzējs kļūst par Open Chance biznesa partneri un izveido kopuzņēmumu, kurā projekta iesniedzēji iegulda savu ideju, laiku un zināšanas, bet Open Chance finansiālo nodrošinājumu un zinošu cilvēku pieredzi.

Open Chance sola, ka visi iesūtītie projekti būs pilnīgā drošībā. Tie netiks pārdoti, nodoti trešajām personām vai izmantoti savtīgos nolūkos.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Rojā dots starts Rīgas jūras līča regatei Gulf of Riga Regatta 2019 (GoRR), kas paralēli iezīmē arī Latvijas Atklāto jūras burāšanas čempionātu 2019 un jauniedibinātā Livonijas kausa izcīņu, informē pasākuma organizatori.

No trīs Baltijas valstīm savā starpā sacentīsies 33 komandas, kuras sadalītas trīs klasēs.

«Šī regate lokācijas un izplānotā maršruta dēļ ir ļoti pateicīga, lai gan Igaunijas, gan Lietuvas dalībnieki varētu piedalīties šajās sacensībās, jo tā atrodas tieši pa vidu. Prieks, ka šogad ir pieteikušies divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» komentē Madis Ausman, sacensību galvenais tiesnesis no Igaunijas.

Burātāju komandas ir sadalītas trīs klasēs – ORC, LYS1 un LYS2. Kur ORC un LYS ir apmērīšanas sistēmas, kas nodrošina iespēju salīdzināt rezultātus dažādām jahtām. Kopumā no Latvijas ir pieteikušās 22 komandas, no Igaunijas - 8, bet no Lietuvas - 3. Sadarbībā ar Intelligent Systems notiek dalībnieku jahtu globālā pozicionēšana, kas regates mājaslapā ļauj sekot sacensību norisei un redzēt jahtu atrašanās vietas reālā laikā. Kā skaidro sacensību organizatori, no katras Baltijas valsts ir ieradušies vērā ņemami dalībnieki, kas pacīnīsies par pirmo Livonijas kausa trofeju.

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.