Jaunākais izdevums

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Tāpat Auškāps pastāstīja, ka uzņēmums plāno investēt Jelgavas novada, Iecavas novada un Daugavpils struktūrvienībās.

Pēc viņa teiktā, Jelgavas novada Vilces pagastā plānots atklāt lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 vistām, ar iekoptu ābeļdārzu astoņu hektāru platībā, savukārt Daugavpils struktūrvienībā plānots attīstīt paipalu olu ražošanu - paredzēts būvēt novietni papildu 80 000 putnu. Vienlaikus Iecavā "Balticovo" turpinās attīstīt ārpus sprosta turētu dējējvistu novietnes, šogad izstrādājot projektu papildu pusmiljonam putnu vietu, bet būvniecību sākot 2022.gadā.

"Paralēli strādājam pie jauniem pievienotas vērtības produktiem, kurus plānojam ražot no ārpus sprostiem dētām olām," piebilda "Balticovo" valdes loceklis.

Auškāps arī atzina, ka 2020.gadā Covid-19 ietekmē uzņēmums nesasniedza izvirzītos mērķus attiecībā uz apgrozījumu un peļņu. "Taču, pateicoties vērienīgajām investīcijām 2019.gadā, pērn nezaudējām apgrozījumu un pat esam nedaudz to kāpinājuši. To izdevies panākt koncentrējoties uz augstās pievienotās vērtības produktiem, kuri tiek ražoti no ārpus sprosta dētām olām. Peļņa līdz ar to arī plānota lielāka nekā 2019.gadā," viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka 2019.gadā "Balticovo" apgrozījums bija 50,914 miljoni eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 3,3 reizes un bija 1,614 miljoni. "Balticovo" pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un realizācija.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks, pēc "Balticovo" 2019.gada pārskatā minētā, ir SIA "BCO", kurai pieder 95,53% "Balticovo" akciju. Vienlaikus "BCO" kapitālā, pēc "Firmas.lv" datiem, 67% pieder Tatjanai Poplavskai, bet 33% pieder Valdim Grimzem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot piecus miljonus eiro, olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzsāk jauna graudu elevatora izbūvi graudu pieņemšanas punktā Iecavā.

Dējējputnu barības ražošanas paplašināšanai uzņēmums izveidojis biznesa struktūrvienību - Balticovo Feeds.

Pašreiz Balticovo graudaugus iepērk Bēnē, Iecavā un Madonā. Iecavā esošā elevatora pieņemšanas veiktspēja ir 60 tonnas stundā un kopējā ietilpība - 23 000 tonnas, kas ražas laikā nespēj nodrošināt vēlamo rezultātu, un zemniekiem nākas gaidīt rindā. Saspringtajā ražas laikā jebkāda gaidīšana rada dīkstāvi, turklāt ierobežo maksimāli iespējamo graudu pieņemšanas apjomu.

Plānots, ka jaunais elevators kopā ar esošo pieņems graudaugus līdz 360 tonnām stundā, un kopējā ietilpība plānota 53 000 tonnas.

No vietējiem zemniekiem iepirktos graudus Balticovo jau šobrīd izmanto dējējputnu barības ražošanai gan Balticovo putniem, gan vietējiem ražotājiem, no kuriem uzņēmums iepērk brīvos apstākļos turētu vistu olas, kā arī bio olas. Lai paplašinātu sadarbību ar mazajiem olu ražotājiem un graudkopjiem, Balticovo Feeds plāno pārdod gan vistu barību, gan graudaugus nelielos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāji: Veidot sarakstus ar uzņēmumiem, kas drīkst strādāt, ir neracionāli

Db.lv, 03.03.2021

SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs neskopojas ar ironiju par šī brīža situāciju: “Sākam nopietni pārdomāt SAFu reģistrēt kā baznīcu. Ražošana pilna rituāliem un dogmām. Šādas darbības valdībai līdz šim šķitušas gana drošas. Ko darīt, jāpielāgojas."

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportētāju ieskatā Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās, radīs katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā.

“Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana,” uzskata Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru