Jaunākais izdevums

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool tirdzniecības reģionā ir novērots tirdzniecības cenu pieaugums. Vislielākais tas bija Igaunijā, kur nedēļas vidējā cena palielinājās par 10.9% līdz 60.75 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, informē AS Latvenergo.

Latvijā nedēļas vidējā cena pieauga par 4.6% līdz 61.71 EUR/MWh, Lietuvā par 4.3% līdz 61.48 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena pieauga par 12.2% līdz 57.37 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā tirgus cenu pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos ietekmēja joprojām pieaugošās izejvielu un oglekļa emisijas kvotu tirgus cenas. Zviedrijā ir apturētas vairākas atomelektrostacijas, lai tajās veiktu plānotos apkopes darbus. Turpinoties sausam laikam, hidrobilance bija zem normas, un zema vēja staciju izstrāde sekmēja cenu augšupeju visā tirdzniecības reģionā.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 6 799 GWh, un izstrādes apjoms samazinājās līdz 6 470 GWh.

Summārais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija 479.9 GWh, kas ir par 0.4% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Lietuvā pagājušajā nedēļā tika novērots patēriņa samazinājums par 1.1%, sasniedzot 216.4GWh. Latvijā patēriņa samazinājums bija par 0.1% līdz 129.4 GWh. Savukārt Igaunijā patēriņš pieauga par 0.4% līdz 134.1 GWh.

Kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieauga par 1.4%, gandrīz līdz 400 GWh. Latvijā tika novērots vislielākais izstrādes apjoma pieaugums, kas bija 14.3% līdz 121 GWh. Lietuvā un Igaunijā novērots izstrādes apjoma samazinājums, attiecīgi par 7.4% un 2.1%, kur Lietuvā bija 62.8 GWh un Igaunijā 216.1 GWh.

Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 94%, Igaunijā 161%, Lietuvā 29%, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 83% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 3 % līdz 47,37 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 53,32 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā vidējā elektroenerģijas spot cena pieauga par 1 %, bet Lietuvā samazinājās par 1 EUR/MWh, un abās šajās valstīs cena bija 53,74 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci turpina noteikt sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā nokrišņu apjomi bija zemāki par sezonālo normas līmeni, un tādējādi zema hidrobilance noteica zemu hidroizstrādi. Cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs ietekmēja zema vēja staciju izstāde. Baltijas valstīs Estlink starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju kapacitāte samazinājās līdz 35 % no iespējamās un iepriekšējā nedēļā bija 658 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākajai daļai Elektrum klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 80% energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī, šodien preses konferencē pastāstīja «Latvenergo» pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Aptuveni 10% «Elektrum» klientu elektroenerģijas rēķini nepieaugs, 40% tie pieaugs līdz 1,70 eiro, 30% - līdz 3,50 eiro, bet 20% - par vairāk nekā 3,50 eiro mēnesī.

Viņš skaidroja, ka rēķinu pieaugums ir atkarīgs no klienta elektroenerģijas patēriņa. 10% no visiem «Elektrum» klientu ir aizsargātie lietotāji, kuriem rēķini nākamgad saglabāsies tādi paši kā šogad. 40% klientu, kuru elektroenerģijas patēriņš ir līdz 100 kilovatstundām (kWh) mēnesī rēķins būs par 1,70 eiro lielāks, 30%, kuru patēriņš ir 100 līdz 200 kWh, rēķini pieaugs par 3,50 eiro, bet pārējiem 20% klientu cena pieaugs par vairāk nekā 3,50 eiro.

Mucenieks pastāstīja, ka elektroenerģijas cenas pieaugums Latvijā ir saistīts ar Skandināvijas biržas cenām. Baltija ar starpsavienojumiem ir integrēta Skandināvijas elektroenerģijas tirgū, kurā šogad noticis ļoti straujš biržas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šajā laikā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 8 % līdz 50,10 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 12 % līdz 50,71 EUR/MWh. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā bija 51,62 EUR/MWh, kas ir par 10 % zemāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā visās Baltijas valstīs spot cena bija zemāka nekā Somijas tirdzniecības apgabalā – 51,63 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu līmeni biržā joprojām nosaka hidrorezervuāru līmenis un augstas CO2 emisijas kvotu cenas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu visā Nord Pool reģionā ietekmēja siltāki laikapstākļi. Palielinoties nokrišņu apjomam, aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās hidrorezervuāru piepildījums Zviedrijā. Gāzes un ogļu tirgus pieprasījums noteica zemāku šo izejvielu cenu, tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja arī augsta vēja staciju izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos pagājušajā nedēļā bija vērojams spot cenu pieaugums, un sistēmas cena bija par 2% augstāka nekā nedēļu iepriekš - 50.33 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52.78 EUR/MWh, pieaugot par 13%. Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 20% līdz 56.13 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā spot cena otrajā nedēļā, salīdzinot ar pirmo nedēļu, pieauga par 21% līdz 56.14 EUR/MWh. Baltijas valstīs minimālā ikstundas cena aizvadītajā nedēļā bija 39.23 EUR/MWh un maksimālā – 81.45 EUR/MWh.

Iepriekšējā nedēļā gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs bija zemāka par normu, un reģionā pieauga elektroenerģijas pieprasījums. Vācijā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, bija zemāka vēja staciju izstrāde. Apkopes darbu dēļ turpinājās starpvalstu savienojumu jaudas samazinājums starp Lietuvu un Latviju, kā arī jaudas samazinājums starp Baltkrieviju un Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Db.lv, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 9% līdz 54.63 EUR/MWH, informē Latvenergo.

Lai arī cenu samazinājums ir novērojams visos biržas tirdzniecības apgabalos, tās saglabājušās augstā līmenī. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena samazinājās par 12% un bija zemāka par Somijas tirdzniecības apgabala cenu – 57.36 EUR/MWh. Igaunijā un Latvijā spot cena bija 57.35 EUR/MWh, Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 57.31 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā siltāku laikapstākļu rezultātā samazinājās elektroenerģijas patēriņš. Ziemeļvalstīs joprojām ir zems ūdens rezervuāru piepildījuma līmenis, kas ietekmē augsto cenu līmeni visā Nord Pool tirdzniecības reģionā. Iepriekšējā nedēļā ogļu un gāzes pieprasījuma samazinājuma rezultātā samazinājās šo izejvielu tirgus cenas. Elektroenerģijas spot cenu ietekmēja arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtības samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No gāzes un elektrības tirgotāju reģistriem izslēgti 89 komersanti

Armanda Vilcāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Db.lv, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā elektroenerģijas cena samazinājās, tā joprojām ir augstā līmenī, liecina AS Latvenergo dati.

Sistēmas cena bija 50,48 EUR/MWh, samazinoties par 9%. Iepriekšējā nedēļā izlīdzinājās Igaunijas un Latvijas ikstundas cenas - Igaunijā cena samazinājās par 15% līdz 49,31 EUR/MWh, Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 16% un bija 49,31 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 16% līdz 49,16 EUR/MWh.

Cenu samazinājumu, salīdzinot ar 51. nedēļu, Nord Pool reģionā ietekmēja patērētās elektroenerģijas apjoma samazināšanās svētku nedēļas izskaņā, augsta vēja staciju izstrāde un pieaugošais nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs. Izejvielu tirgū samazinājās nākošā mēneša kontraktu cenas gāzei, oglei un naftas, taču auga oglekļa emisijas kvotu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pagājušā nedēļā Igaunijā pieauga elektroenerģijas biržas cena; Latvijā un Lietuvā tā samazinājās

Monta Glumane, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sistēmas cena pieauga par 6% līdz 53,10 eiro par megavatstundu (MWh),informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52,78 eiro par megavatstundu (MWh), palielinoties par 3%. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3%, un abās valstīs vidējā nedēļas cena bija 54,66 eiro par megavatstundu (MWh).

Aukstāki laikapstākļi Nord Pool reģionā veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā. Nedēļas pirmajā pusē bija augsta vēja staciju izstrāde. Aizvadītajā nedēļā pieauga gan kurināmo izejvielu (ogļu un gāzes) tirgus cenas, gan oglekļa emisijas kvotu cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 10 305 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 9 909 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool elektroenerģijas tirgus cenas joprojām ir augstā līmenī, aizvadītajā nedēļā vidējā cena samazinājās par 0,24 EUR/MWh līdz 50,75 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Savukārt visās Baltijas valstīs bija nedēļas vidējās elektroenerģijas cenas samazinājums. Lielākais tas bija Latvijas tirdzniecības apgabalā par 8 % līdz 55,73 EUR/MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas bija 56,30 EUR/MWh jeb par 7 % zemāka nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 3 % līdz 54,72 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā cenu tendenci galvenokārt nosaka laika apstākļu prognozes Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā cenu samazinājumu noteica hidrobilances rādītāji, kur galveno lomu spēlē pieaugošais prognozētais nokrišņu daudzums.

Cenu samazinājumu ietekmēja arī ievērojami augsts elektroenerģijas ģenerācijas pieaugums vēja stacijās. Kurināmo staciju izmaksas ietekmēja zemākas ogļu tirgus cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Žanete Hāka, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool biržā pieaug cenu svārstības, galvenokārt mainīgu laikapstākļu prognožu dēļ, informē AS Latvenergo.

Tādēļ pagājušajā nedēļā sistēmas cena nākamās dienas izsolēs samazinājās par 11 % līdz 44.81 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā samazinājās par 10 % līdz 46.25 EUR/MWh.

Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas bija 45.93 EUR/MWh, samazinoties par 9 %. Aizvadītās nedēļas sākumā Nord Pool reģionā siltāki laikapstākļi un izejvielu cenu samazinājums ietekmēja vidējo nedēļas elektroenerģijas cenu samazinājumu. Pieaugot nokrišņu apjomam, Ziemeļvalstīs uzlabojās hidroloģiskā situācija, tomēr hidrobilances līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā, uzturot augstu elektroenerģijas cenu reģionā. Tai pat laikā svārstīgā vēja staciju izstrāde veicināja elektroenerģijas cenu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā vidējā spot cena bija augstāka par 60 EUR/MWh, palielinoties par 13% līdz 60.12 EUR/MWh, salīdzinot ar 3. nedēļu, informē AS Latvenergo.

Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena pieauga par 19%, Igaunijā sasniedzot 64.83 EUR/MWh, Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 65.06 EUR/MWh, savukārt Latvijā – 65.08 EUR/MWh. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidū spot cenas pārsniedza 79 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā aukstie laikapstākļi, it īpaši krasais gaisa temperatūras samazinājums nedēļas vidū, veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Sausie laikapstākļi un sniega trūkums Ziemeļvalstu ūdens rezervuāros sekmēja zemu piepildījuma līmeni. Papildu faktori, kas veicināja cenu pieaugumu, bija zema vēja staciju izstrāde reģionā, kā arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtība, kas aizvien palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā samazinājusies

Žanete Hāka, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool cenu svārstības ietekmējušas mainīgās laikapstākļu prognozes, un nākošās dienas izsolēs elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 5 % līdz 42.55 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, informē AS Latvenergo.

Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā samazinājās par 6 % līdz 43.62 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas bija 43.61 EUR/MWh, samazinoties par 5 %.

Aizvadītajā nedēļā siltāki laikapstākļi Ziemeļvalstīs veicināja sniega kušanu, tādēļ nedaudz uzlabojās hidrorezervuāru līmenis. Taču, neraugoties uz to, reģionā joprojām saglabājas 23,7 TWh liels hidrobilances deficīts, kura lielums aptuveni atbilst Baltijas gada patēriņam.

Gāzes, ogļu un CO2 kvotu tirgus cenas, kā arī augsta vēja staciju izstrāde iepriekšējā nedēļā reģionā bija elektroenerģijas cenu pazeminošie faktori Nord Pool tirdzniecības apgabalos. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš palika nemainīgā līmenī 9174 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 8 953 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 2% līdz 49,23 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 5% līdz 46.95 EUR/MWh. Igaunijā spot cena samazinājās par 5% līdz 46.84 EUR/MWh. Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 6% līdz 46.45 EUR/MWh.

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool reģionā bija novēroti augsti vēja stacijas izstrādes apjomi, sasniedzot gandrīz maksimālo izstrādes līmeni. Pieauga arī nokrišņu daudzums, kas veicinās iespējamo hidrobilances uzlabošanos, piepildot rezervuāru līmeni Ziemeļvalstīs. Izejvielu tirgū samazinājās cenas oglei un gāzei, ietekmējot ražošanas izmaksas kurināmās stacijās.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš pieauga līdz 9 171 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 8 816 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru