Jaunākais izdevums

Igaunijas apģērbu ražotājs un tirgotājs Baltika Group apstiprinājis 2019. un 2020.gada operacionālo plānu, kas paredz optimizēt zīmolu portfeli un pārdošanas kanālus, kā arī attīstīt digitalizāciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

Sākot no 2020.gada pavasara zīmoli Monton, Mosaic un Bastion tiks apvienoti zem viena zīmola, un vadošais zīmols būs Monton, kas visvairāk atbilst kompānijas mērķauditorijai un klientu gaidām, norāda uzņēmums. Kompānija iecerējusi lielāku uzmanību pievērst mazumtirdzniecībai un interneta pārdošanai Baltijas valstīs, tādējādi produktu attīstības procesu padarot efektīvāku. Veikalu tīkls tiks veidots, balstoties uz jauno zīmolu portfeli un lielākā uzmanība tiks vērsta uz labākajām vietām iecienītākajos centros.

Kompānija šogad pārtrauks franšīzes līgumu ar Krievijas partneri OU Ellipse Group. Jaunās stratēģijas mērķis, pēc kompānijas pārstāvju teiktā, ir ar digitalizācijas palīdzību biznesa procesus padarīt vienkāršākus, ātrākus un efektīvākus. Pakāpeniski tiks ieviesti jaunākie digitālie instrumenti – 3D modelis produktu attīstībā, fizisko paraugu piedāvājumi, mākslīgais intelekts uzkrājumu pārvaldē un digitālie risinājumi klientu apkalpošanā.

Pašlaik Baltika Group biznesa modelis ir pārāk dārgs un fiksēto izmaksu daļa ir augsta, kas padara sarežģītas iespējas reaģēt uz ārējiem faktoriem un pieprasījumu, norāda uzņēmums, piebilstot, ka jāmeklē risinājums esošajai situācijai un tam, kā samazināt izmaksas. Ražošanas izmaksas aug straujāk nekā patērētāju vēlme maksāt par šiem produktiem. Tajā pašā laikā, attīstot ražošanu, ir grūti uzmanību vērst uz tirdzniecības apjomu palielināšanu. Tā rezultātā uzņēmums nolēmis pārtraukt ražošanu Igaunijā un izmantot Eiropas partneru šūšanas pakalpojumus, saglabājot uzņēmuma standartus, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums «Baltika» likvidē tam piederošo šūšanas uzņēmumu «Baltika Tailor» un atlaidīs vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs.

Šajās ražotnēs, kas atrodas Tallinā un Kohtla-Jervē, tika izgatavoti trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti «Baltika» veikalos.

«Baltika Tailor» darbību pārtraucis 1.novembrī un tiek likvidēts.

Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ «Baltika» paziņoja martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem.

«Baltika» veikali atrodas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jau ziņots, ka «Baltika» pērn strādājusi ar 3,1 miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 58 000 eiro peļņu 2017.gadā, savukārt grupas apgrozījums pērn sarucis par 6% līdz 44,7 miljoniem eiro.

«Baltika» akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Baltika Latvija plāno ieviest jauna koncepta Monton veikalus

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu mazumtirgotāja SIA «Baltika Latvija» apgrozījums 2018.gadā gandrīz saglabājās 2017.gada līmenī un bija 10,058 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, saruka par 28,5% un bija 11,4 tūkstoši eiro.

2017.gadā SIA «Baltika Latvija», kas nodarbojas ar zīmolu «Monton», «Mosaic», «Baltman», «Ivo Nikkolo» un «Bastion» apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums bija 10,078 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka tā galvenais uzdevums 2018.gadā bija sasniegt preču pārdošanas apjomus 2017.gada līmenī pie zemāka preču nodrošinājuma, kas arī veiksmīgi realizēts. Gada beigās uzņēmumam bija 22 veikali.

SIA «Baltika Latvija» norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aurora Baltika: Konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas ir kļuvis daudz grūtāk

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vadības maiņa Baltika Group Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 23.01.2020

No 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" meitasuzņēmuma "Baltika Latvija" vadības komandā un no 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle, informē uzņēmumā.

."Pēc teju 20 aktīviem darba gadiem "Baltika Group" esmu pieņēmusi lēmumu doties pretī jauniem izaicinājumiem un veltīt laiku savam privātajam biznesam. Novēlu uzņēmumam panākumus arī turpmāk, pierādot sevi konkurences pilnajā modes tirgū," komentē Maruta Ērgle. Kopš uzņēmuma dibināšanas Maruta Ērgle pārraudzījusi 22 veikalus ar vairāk nekā 100 darbiniekiem.

"Baltika Group" atzinīgi vērtē M.Ērgles sniegumu, veiksmīgi vadot uzņēmumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī globālajiem konkurentiem ienākot Latvijas tirgū.

Kā atklāj "Baltika Group" izpilddirektore Mae Leyrer, pašlaik Latvijas uzņēmumu pārvaldīs tā finanšu direktore Māra Strode tandēmā ar mazumtirdzniecības un pārdošanas vadītāju Jevgēniju Kozlovu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Baltika likvidējis tam piederošo šūšanas uzņēmumu Baltika Tailor un atlaiž vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs. Ražotnēs Tallinā un Kohtla-Jervē tika izgatavota trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti Baltika veikalos. Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ Baltika paziņoja jau martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem. Pērn Baltika strādājusi ar 3,1 miljona eiro lieliem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" pagājušajā gadā strādājusi ar 5,9 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

"Baltika" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 11% līdz 39,6 miljoniem eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 3,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,6 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Pagājušā gada beigās "Baltika" bija 82 veikali jeb par 35 mazāk nekā 2018.gada beigās. Tostarp Igaunijā pagājušā gada beigās bija 33 veikali jeb par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš, Lietuvā - 29 veikali jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš, Latvijā - 19 veikali jeb par trim mazāk nekā gadu iepriekš, bet Somijā - viens veikals jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Pagājušā gadā slēgti 10 veikali Ukrainā, deviņi - Krievijā, divi - Baltkrievijā, viens - Spānijā un viens - Serbijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zeķu ražotāja Aurora Baltika nodokļu parāds pārsniedzis 52 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinājies zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» nodokļu parāda apmērs, un uz šā gada 7.novembri tas, balstoties uz Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju, sasniedzis 52,56 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam jau kopš 2015.gada VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi nodrošinājumu, aizliedzot samazināt pamatkapitālu, savukārt kopš 2017.gada piemērots vēl viens nodrošinājums, kas liedz reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

2018.gadā SIA «Aurora Baltika» produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms samazinājās par 116,73 tūkst.EUR jeb 9%, salīdzinot ar 2017.gadu. Kā norāda uzņēmuma vadība, galvenais realizācijas apjoma samazināšanās iemesls pērn bijuši nelabvēlīgie apstākļi vietējā tirgus konkurencē, kā arī, saistībā ar energoresursu izmaksu, nodokļu un algu pieaugumu palielinājušās produkcijas ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija - Āzijas preču vārti Ziemeļeiropai

Māris Ķirsons, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa Baltika šā gada pirmajā pusē strādājusi ar 2,1 miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 855 tūkstošu eiro zaudējumiem pērn janvārī–jūnijā. Latvijā jūnija nogalē bija 21 Baltikas veikals jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru