Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

Veikalu tīkla Maxima interneta veikalā e-maxima.lv pieprasītākie produkti, vērtējot visu laika posmu kopš Latvijā eksistē Maxima interneta veikals, ir biezpiena sieriņš Kārums, banāni, sveramie kartupeļi, piens, arbūzi un sērkociņi, informē mazumtirgotājs

Kopš e-maxima.lv atklāšanas brīža Rīgas, Jūrmalas un Pierīgas iedzīvotājiem piegādāti vairāk nekā 10 tūkst. pasūtījumu, no kuriem 80% veikti Rīgā. Līdz šim lielākā viena klienta pasūtījumu kopējā summa bijusi 3 639 lati, savukārt pircējs, kurš visbiežāk veicis pasūtījumus, iepircies 88 reizes.

Maxima pārstāvji norāda, ka gadumijas svētku laikā divreiz vairāk, nekā ierasts, pircēji e-veikalā iegādājušies tādus pārtikas produktus kā banānus, olas, mandarīnus, fermentētos sierus, svaigu un kūpinātu gaļu, biezpiena sieriņus un dažādas konfektes.

Pagaidām Maxima preču piegāde tiek veikta uz adresēm Rīgā, Jūrmalā (no Lielupes līdz Mellužiem) un Pierīgā. Interneta veikals e-maxima.lv darbu uzsāka 2012. gada 26.martā.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

SIA Maxima Latvija interneta veikalā kopš tā atklāšanas pērn martā vidēji dienā veikti ap 30 pasūtījumi, liecina Db aprēķini.

Interneta veikala izveidē pagājušā gada sākumā tika ieguldīti 110 tūkstoši latu. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš atzīst, ka par konkrētu investīciju atpelnīšanu pagaidām vēl ir pāragri spriest, jo www.e-maxima.lv pastāv tikai desmito mēnesi, savukārt par investīciju atmaksāšanos var runāt tikai vairāku gadu periodā.

Patlaban esot redzams, ka plānotais pieprasījums pēc www.e-maxima.lv piedāvātā pakalpojuma ir realizējies, turklāt pēdējo mēnešu laikā tas ir stabili augošs. «Protams, īpaši liels pieprasījuma pieaugums tika novērots pirmssvētku un svētku laikā, kā arī ziemas aukstajās dienās, kad daudzi pircēji izvēlējas preces saņemt savos mājokļos,» piebilda I. Andiņš.

Pārtikas un sadzīves preču lielveikals internetā «Nuko.lv» savu apgrozījumu šī gada pirmajā ceturksnī ir palielinājis par 67%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā.

Pirkumu skaits šī gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 60%, ja salīdzina ar šo pašu periodu pērn - 2017. gadā šāds pieaugums tika sasniegts visa gada laikā.

«Pašlaik novērojam, ka arī klientu loks strauji paplašinās un to skaits pieaug visās vecuma grupās. Mūsu vecākajam klientam ir 94 gadi, taču, protams, šīs vecuma grupas īpatsvars ir salīdzinoši krietni mazāks. Taču ne visi, kuri vēlētos iepirkties attālināti, jūtas ērti, lietojot internetu un maksājot ar bankas pārskaitījumu,» stāsta Rolands Dzenis, «Nuko.lv» mārketinga un IT attīstības vadītājs.

Pēc viņa paustā, «Nuko.lv» ir sācis pieņemt pasūtījumus arī telefoniski un klienti var norēķināties skaidrā naudā, saņemot preci pie namdurvīm. «Sākotnēji pakalpojumu testēsim noteiktos Rīgas mikrorajonos - Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Teikā un Juglā, - taču vēlāk to piedāvāsim arī visā Latvijā,» skaidro R. Dzenis.

Pagājušajā gadā trīs vispopulārākie produkti bijuši piens, sērkociņi un biezpiena sieriņi, analizējot pērnā gada datus, secinājis mazumtirgotājs Elvi.

«Esam noskaidrojuši, ka Elvi veikalos pērn visvairāk pārdotā prece ir bijis piens Baltais viena litra iepakojumā, kas sasniedzis teju miljons vienību realizāciju,» stāsta SIA Pārtikas tirdzniecības apvienības, kas ir Elvi franšīzes turētāja, komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Otrajā un trešajā vietā pērn Elvi veikalos pārdotāko preču sarakstā ir sērkociņi Sports (pārdotas gandrīz 600 tūkstoši vienību) un vaniļas biezpiena sieriņš Kārums (555 tūkstoši vienību). «No TOP 3 pozīcijām nedaudz atpaliek baltmaize Brokastu un banāni. Jāatzīmē, ka desmit pirktāko preču sarakstā ir arī baltmaize Klona – tādējādi arī baltmaizi noteikti varam pieskaitīt pie pircēju visvairāk pieprasītajām precēm,» uzsver L.Vārtukapteine.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia pirms gada uzsāktā iniciatīva veikalos bērniem piedāvāt bezmaksas augļus ir paplašinājusies un no šā gada ieviesta visos Rimi lielveikalos. Šā gada pirmajā pusgadā šai iniciatīvai kopā esot novirzīti vairāk nekā 10 tūkstoši kilogramu augļu.

Augļi, kas tiek piedāvāti bērniem bez maksas, ir tādi paši kā veikalu augļu nodaļas piedāvājumā. Uzņēmums, veicot iepirkumus pārdošanai, ņem vērā to, ka daļa no iepirktajiem augļiem tiks novirzīta šai iniciatīvai kā bezmaksas piedāvājums.

Iniciatīva piedāvāt bērniem bezmaksas augļus radusies, uzņēmumam vēloties veicināt sabiedrības izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi. «Esam pārliecināti, ka jau no mazotnes nepieciešams bērnus mudināt izvēlēties veselīgas alternatīvas, un viens no vienkāršākajiem veidiem ir savā ikdienas uzturā iekļaut augļus,» stāsta K.Ciemīte.

2018.gada nogalē ar bezmaksas augļiem mazākie veikalu apmeklētāji piektdienās un nedēļu nogalēs tika cienāti divos lielveikalos - Rimi Spice un Rimi Pulkvedis. Nedēļas nogales un piektdienas tika izvēlētas tādēļ, ka tieši tad ģimenes ar bērniem dodas iepirkties kopā visbiežāk.

Laika periodā no janvāra līdz 17. jūnijam, mazumtirgotāja, veikalu tīkla Elvi fiksētais apgrozījums palielinājies par 14%, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pirktākie produkti bijuši maize un tās produkti - kopējais pusgada pieaugums ir 3%, taču sevišķi liels kāpums ir novērots sausmaizīšu un galešu segmentā - 51%. Šķīstošo kafiju un zaļo tēju pircēji iegādājušies attiecīgi vairāk par 25% un 27%. Savukārt pieprasījums pēc putnu un grauzēju barības pieaudzis pat par 227%.

Karstie laikapstākļi maijā un jūnijā ir ietekmējuši sauļošanās kosmētikas un saldējuma pirkumu apjomus - tie ir iegādāti attiecīgi par 162% un 21% vairāk.

Uzkodas, sevišķi popkornu un maizes grauzdiņus pircēji ir iegādājušies par 25% vairāk, kopā radot pieaugumu par 7%.

Pēc spēcīgas kritikas saņemšanas sociālajos tīklos, vācu autoražotājs "Audi" ir atvainojies par reklāmu, kurā redzama maza meitene, kas automašīnas priekšā ēd banānu, vēsta "BBC".

"Mēs dzirdam jūs un pasakām skaidri: Mums rūp bērni. Mēs no sirds atvainojamies par šo bezjūtīgo attēlu un nodrošināsim, ka tas netiks izmantots nākotnē," atvainojoties norādījis "Audi".

Kritikā tika akcentēts, ka bērna poza ir "provokatīva" un bērns ir dzīvībai bīstamā situācijā, jo autovadītājs šādā veidā bērnu nespētu pamanīt. Saistībā ar šo reklāmu "Audi" saņēmis arī pārmetumus, ka tā ir ar seksuālu pieskaņu, jo banāni, sporta automašīnas, meitenes apģērba apdruka un sarkanā krāsa bieži tiek uzskatīti par iekāres simboliem.

"Audi" sauklis virs attēla vēstīja: "Ļauj sirdij pukstēt ātrāk - visos aspektos." Arī tas kombinācijā ar fotogrāfiju izsaucis sašutumu sabiedrībā.

Pagājušajā gadā mājsaimniecības visvairāk tērējušas tādiem uztura produktiem kā gaļa un gaļas izstrādājumi - izdevumi tiem vidēji mēnesī sasniedza 13 latus uz katru mājsaimniecības locekli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pienam, piena produktiem un olām pagājušajā gadā tērēti desmit lati, maizei un graudaugu izstrādājumiem - astoņi lati, savukārt dārzeņiem tērēti tikai septiņi lati mēnesī uz vienu ģimenes locekli.

Saskaņā ar apsekojuma rezultātiem 2012.gadā viens iedzīvotājs vidēji patērēja 48 litrus piena, 14 kilogramus siera un biezpiena, 188 olas, kā arī 20 kilogramus svaigas cūkgaļas, 21 kilogramu desu izstrādājumu un kūpinājumu, 12 kilogramus svaigas mājputnu gaļas.

Kartupeļu patēriņš bija 84 kilogrami, svaigu tomātu un gurķu - 21 kilograms gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli. No augļiem visvairāk tika lietoti āboli - 14 kilogrami, citrusaugļi - deviņi kilogrami un banāni - pieci kilogrami. Savukārt svaigu zivju patēriņš bija septiņi kilogrami gadā.

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Šogad, uzstādot jaunu Latvijas rekordu, par Latvijas Ķirbju čempionu kļuvis dagdēnietes Innas Kozlovskas izaudzētais 214 kilogramus smagais oranžais dārza karalis.

Latvijas ķirbju čempionāts norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, un svēršanā palīdzēja ķirbju čempionāta ilggadējais patrons - spēkavīrs Raimonds Bergmanis un 2013. gada spēcīgākais vīrs Latvijā Didzis Zariņš.

Pēc uzvarētāju paziņošanas un svinīgās apbalvošanas ceremonijas noslēguma milzu ķirbis tika piešķirts kā kārums launagā Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem - huzārpērtiķiem un krēpjvilkiem. Īpaši krēpjvilkiem par godu ķirbis tika pildīts ar banāniem, jo tieši banāni ir šo dzīvnieku iemīļotākais kārums.

Šī gada čempionam piekāpies otrās vietas ieguvējs - pašas jaunākās sacensību dalībnieces, septiņus gadus vecās Montas Marijas Kozlovskas izlolotais 184 kilogramus smagais ķirbis. Savukārt godpilnajā trešajā vietā ierindojās sacensību debitante Gundega Neimane no Kuldīgas novada ar savu 154 kilogramus smago dārza ogu.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Novembra sākumā, salīdzinot ar oktobra pēdējo nedēļu, 96,15% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 1,12% gadījumu, savukārt 2,73% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas (EM) cenu monitoringa rezultāti.

Novembra pirmajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,7% gadījumu. Tikai 0,3% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro atsevišķos gadījumos netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēts tikai viens gadījums, kad cena eiro par 1 kg netika norādīta Holandes sieram.

Cenu monitoringa ietvaros iegūtie dati tiek izmantoti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) īstenoto uzraudzības aktivitāšu ietvaros. Tiek fiksētas norādītās cenas gan latos, gan eiro, kas ļauj pārliecināties par valūtas konvertācijas atbilstību virknei preču un pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, vai komersanti veikuši nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas. Lai efektīvi veiktu uzraudzības aktivitātes, PTAC sākotnēji sazinās telefoniski ar komersantu pārstāvjiem un informē par konstatētajām neatbilstībām. Tomēr, neatbilstību nenovēršanas un būtisku neatbilstību konstatēšanas gadījumos, tiks veikti kontroles pasākumi. Kopā, kopš cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākšanās, PTAC uz monitoringa gūtās informācijas pamata ir veicis 25 pārbaudes un 17 telefoniskus zvanus par monitoringa ietvaros konstatētajiem pārkāpumiem.

95,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas novembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 1,7% gadījumu, savukārt 3,1% gadījumu cena ir samazinājusies.

Novembra otrā cenu monitoringa ietvaros tika fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Novembra otrajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas praktiski visos gadījumos – izņēmums ir taksometru pakalpojumi, kuru sniedzēji joprojām atsevišķos gadījumos nevarēja nosaukt cenas eiro izteiksmē. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas visos gadījumos.

Gan pakalpojumu grupā, gan pārtikas produktu grupā cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā nelielas cenu svārstības novērojamas saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos. Pārtikas preču grupā cenas vienā gadījumā dārgāka ir kļuvusi svaiga cūkgaļas karbonāde, atsevišķos gadījumos samazinājusies cena saulespuķu eļļai, savukārt minerālūdens cena svārstījusies abos virzienos. Novembra otrais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekme notikušas cenu izmaiņas augļu un dārzeņu grupā – banāni un tomāti atsevišķos gadījumos kļuvuši lētāki, savukārt sadārdzinājušies gurķi un sarkanie pipari.

Berlīnē un citās Vācijas pilsētās lielveikaliem Aldi «loģistikas kļūdas» dēļ banānu kravas vietā piegādāti 140 kilogrami kokaīna, ziņo The Local.

Policijai uz paplātes pasniegta lielākā kokaīna krava, kas atklāta pēdējo 14 gadu laikā.

Kokaīns bija paslēpts starp banāniem, kas kopumā nosūtīti uz pieciem Aldi veikaliem. Atrastā kokaīna apjoms vērtējams aptuveni sešu miljonu eiro apjomā.

Banāni ir no Kolumbijas un tika sūtīti vispirms uz Hamburgu, bet pēc tam uz Berlīni, kur tie piegādāti pasūtītājiem. Tiek pieņemts, ka Aldi lielveikalos kokaīns nonācis narkokurjeru «loģistikas kļūdas» pēc.

Kokaīna krava nonākusi arī Aldi veikalos Kopenikā, Rānsdorfā, Vilmersdorfā, Veltenā un Brandenburgā.

Veikalos Elvi 2013. gadā visvairāk pārdotās preces bija piens «Baltais» viena litra iepakojumā, vaniļas biezpiena sieriņš «Kārums» un banāni viena kilograma iepakojumā, informēja veikalu tīkla pārstāve Kazimiera Puzo.

Pērn pārdotas miljons vienības 2% piens «Baltais» viena litra iepakojumā, 545 tūkst. vienības 45 gramu vaniļas «Kāruma», 513 tūkst. vienības banānu viena kilograma iepakojumā.

2012. gadā Elvi veikalos pirktāko produktu TOP 3 veidoja piens «Baltais» 1 litra iepakojumā (2%), sērkociņi «Sports» kastītēs un vaniļas biezpiena sieriņš «Kārums». Pērn sērkociņi «Sports» zaudēja savas pozīcijas un ierindojas 4. vietā, sasniedzot 446 tūkstoš vienību realizāciju.

SIA Elvi Latvija ir zīmola Elvi turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu darbību, sniedz mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā. 2012. gadā kompānija Pārtikas tirdzniecības apvienība, kas pērnā gada rudenī mainīja nosaukumu uz Elvi Latvija, apgrozīja 2,33 miljonus latu un nopelnīja 252 tūkst. Ls. Uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar zīmola Elvi un tā mazumtirdzniecības veikalu franšīzes popularizēšanu

Slimība, kas ir nodarījusi kaitējumus banānu ražai Dienvidaustrumu Āzijai, izplatījusies arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tādējādi palielinot risku, ka nākotnē saruks pasaules vistirgotākā augļa ražošanas apjomi, liecina ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija.

Augsnes sēnīte, kas nodara kaitējumus augu saknēm, ir nāvējošas Kavendiša banāniem, kuri veido 95% no piegādes apjoma importētājiem Ziemeļamerikā un Eiropā, stāsta organizācijas pārstāvis Fazils Dusunceli.

Pagaidām slimība nav sasniegusi lielākos Latīņamerikas eksportētājus, piemēram, Ekvadoru, Kostariku vai Kolumbiju, taču tā atklāta Jordānijā un Mozambikā, liecinot, ka tā pārvietojusies uz Āziju.

«Eksporta tirgū dominē Kavendiša banāni, un tie diemžēl ir uzņēmīgi pret šo slimības veidu,» sacījis organizācijas pārstāvis, piebilstot, ka tas ir nopietns faktors vidējā termiņā, tomēr tajā pašā laikā jāizvairās no panikas.

Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES), norāda laikraksts Neatkarīgā.

«Ja Latvijā cenas gandrīz ir sasniegušas ES valstu cenu līmeni, vainīgs nav eiro, bet veikalu monopols Latvijā,» vēstulē laikrakstam rakstījis Francijas pilsētā Lillē dzīvojošs latvietis M. Imants. Līdz ar savām pārdomām viņš atsūtījis arī lielveikala E. Leclerc katalogu, kurā redzamas produktu cenas.

Salīdzinot šajā Lilles lielveikala sortimentā esošos produktus ar vairāku Latvijas lielveikalu akciju avīzēm, kas bija iznākušas aptuveni tajā pašā laikā, Neatkarīgā secinājusi, ka atsevišķu produktu cenas Latvijā ir ne tikai sasniegušas, bet pat pārspējušas Francijas cenas, piemēram, gurķi, tomāti, banāni, persiki Latvijā tobrīd maksāja dārgāk nekā Lilles lielveikalā. Siers Gouda Latvijā maksāja tikai nedaudz lētāk nekā izsmalcinātajā siera zemē. Vienlaikus šajā valstī augstākas cenas bija svaigai gaļai.

Veselīgas pārtikas pamatgrozs no bioloģiskiem produktiem vienam cilvēkam mēnesī izmaksā tikai par 30 eiro dārgāk, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veikatjā pētījumā.

Pētījums tika veikts 2015. gada februārī un martā, un tika salīdzināti Latvijas lielveikalu ķēdēs - Rimi, Maxima un Elvi iegādājamie produkti ar bioloģiskajiem produktiem, kas nopērkami gan šajos pašos lielveikalos, gan iegādājami ekoveikalos un Tiešās pirkšanas pulciņos.

Kopumā veiktais salīdzinājums rāda, ka bioloģisko un nebioloģisko produktu cenas pakāpeniski tuvinās, un priekšstats par bioloģiskās pārtikas pārmērīgi uzpūstajām cenām drīzāk ir mīts. Starpība, aplūkojot salīdzināto grozu, ir nepilni 30 eiro mēnesī, norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pētījumā tika salīdzinātas veselīgas pārtikas pamatgroza izmaksas, iegādājoties bioloģiski sertificētu un nebioloģisku jeb konvencionālo pārtiku. Par pamata bāzi salīdzinājumam tika ņemtas izmaksas, kuras veido veselīgas pārtikas pamatgrozs - tas izstrādāts, balstoties uz Veselības ministrijas Vesela uztura ieteikumiem pieaugušajiem. Grozā vienam pieaugušam cilvēkam mēnesī ietilpst 33 produkti -- graudaugi, vietējie augļi un dārzeņi un banāni, piena podukti, liellopa gaļa, pākšaugi, medus, olas, tējas, eļļa.

2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, mājsaimniecību patēriņa izdevumi palielinājās par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr inflācijas ietekmē reāli nopirktās pārtikas daudzums ir samazinājies

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati rāda, ka mājsaimniecību izdevumi uzturam vidēji mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 2011.gadā bija Ls 54 (2010.gadā – Ls 50) jeb vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem (2010.gadā – 28,3%). Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem mājsaimniecības tērēja par 7,0% vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt šo produktu patēriņa cenas 2011.gadā pieauga par 8,4%.

Pārrēķinot šos izdevumus salīdzināmajās cenās, var konstatēt, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem faktiski saruka par 1,3%. Turklāt samazinājums vērojams vairākus gadus pēc kārtas. Mājsaimniecību ierobežoto ekonomisko resursu dēļ līdzekļi tiek taupīti uzturam.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli), samazinājās par 0,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu vidējais līmenis 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem augļiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem, olām un cukuram. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa, kafija, siers, piens, svaigi dārzeņi, kefīrs.