Jaunākais izdevums

Jūnijā banku piesaistītie noguldījumi pieauguši par 2,5% jeb 489,7 miljoniem eiro, kopējo noguldījumu atlikumam pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Būtiski palielinājās rezidentu noguldījumi – par 4% jeb 402 miljoniem eiro, sasniedzot 10,4 miljardus eiro.

Lielākoties pieauga valdības noguldījumi (par 341 milj. eiro) un mājsaimniecību noguldījumi (par 60 miljoniem eiro). Arī nerezidentu noguldījumi palielinājās – par 0,9% jeb 87,9 miljardiem eiro, sasniedzot 9,7 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis mēneša laikā samazinājās par 1%, tai skaitā, rezidentu korporatīvais kredītportfelis – par 0,5%, rezidentu mājsaimniecību – par 0,6%, bet nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums – par 4,1%.

Jūnijā banku sektora kopējais aktīvu apmērs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1% un jūnija beigās sasniedza 28,3 miljardus eiro.

Banku sektors kopumā pirmajā pusgadā darbojās ar peļņu 176,8 miljonu eiro apmērā. 2013. gada attiecīgajā periodā banku peļņa sasniedza 110,6 miljonus eiro. Jūnijā ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 86,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonā kopumā šā gada jūlijā pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 5,8%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem samazinājās par 4,4%, savukārt Latvijā attiecīgi skaitļi bija 12,8% un mīnus 13,1%.

Līdzīga tendence gan uzņēmumu, gan it īpaši mājsaimniecību sektorā bija vērojama gandrīz visās eiro zonas valstīs, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvija ir viena no līderēm termiņnoguldījumu sarukumā, ko iespaido tas, ka noguldījumu likmes gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumiem ir rekordzemas pat visas eirozonas mērogā un nav samērojamas pat ar jau tā zemo inflācijas līmeni. Līdz ar to reālā noguldījumu procentu likme ir negatīva un nav stimula līdzekļu izvietošanai citādi, kā vien norēķinu kontos.

Pārmaiņas šajā situācijā, saglabājoties tik zemai naudas cenai arī starpbanku tirgū, tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo samērā neaktīvā kreditēšanas tirgus apstākļos bankas par naudas resursiem nav gatavas maksāt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāk garantēto atlīdzību izmaksu Baltic International Bank noguldītājiem

Db.lv, LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina eirozonā veidot banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Ja iestātos depozītu nepieejamība, NGF vispirms censtos aizņemties no kredītiestādēm

Dienas Bizness, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts garantēto atlīdzību saņems 22 750 ABLV Bank klienti; nepieciešami 470 miljoni eiro

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku nozari šogad raksturo trīs tendences: kreditēšana, atbilstība un digitalizācija

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu noguldījumu apjomi pārsniedz vietējo depozītu apmērus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzlabojoties iedzīvotāju ieņēmumiem, palielinās arī naudas apjoms, ko viņi nogulda bankās – tiesa gan, zemo likmju dēļ liekie līdzekļi tiek turēti kontos, un lēnām izvēle sliecas par labu alternatīviem ieguldījumiem. Neskatoties uz augstākām likmēm atsevišķu valūtu depozītiem, eksperti norāda, ka valūtu svārstību rezultātā ieguvums var nebūt tik liels, kā gaidīts.

Kontos pieaugums

Šī gada pirmajā ceturksnī kopējais noguldījumu apjoms bankās sasniedzis 22,3 miljardus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Skatoties uz noguldījumu struktūru, pēdējā gada laikā būtiskas izmaiņas nav vērojamas, jo rezidenti savu naudu aizvien nav ieinteresēti noguldīt termiņdepozītos, bet tur kontos kā pieprasījuma noguldījumus – to summa sasniegusi 10 miljardus eiro, savukārt īstermiņa noguldījumi (līdz gadam) sasnieguši 7,44 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Banku klientu skaita izmaiņas gada laikā

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada laikā samazinājies banku klientu skaits, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

2018.gadā banku klientu skaits tuvojās 2 miljonu robežai, savukārt 2017.gada nogalē tas pārsniedza 2,165 miljonus.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pērnā gada pirmajā pusē bankas ievērojami aktīvāk īstenoja risku mazināšanas pasākumus, atsakoties no sadarbības ar augsta riska klientiem, tādējādi būtiski ietekmējot nebanku klientu noguldījumu apmēru banku sektorā kopumā – pārskata gada laikā tas samazinājās par 1,3 miljardiem eiro jeb 7.2%.

Ārvalstu klientu noguldījumu sarukums Latvijas banku sektorā bija vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr pārskata gadā banku īstenoto pasākumu rezultātā process būtiski paātrinājās un gada laikā kopumā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums samazinājās par 37.4% jeb 2.4 mljrd. eiro (t.sk. no ES valstīm – par 0.7 mljrd. eiro, bet ne-ES valstīm – par 1.7 mljrd. eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2019.gadā banku sektora kopējā peļņa bija 83,935 miljoni eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 24,318 miljardi eiro, kas ir par 8,4% jeb 1,893 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Zaudējumi pērn piecām bankām  

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas,...

Noguldījumos bankas 2020.gada beigās bija piesaistījušas 20,519 miljardus eiro, kas ir par 10,1% jeb 1,877 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2019.gada beigām palielinājies par 19,1% jeb 2,677 miljardiem eiro, gada beigās sasniedzot 16,669 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 12,8% jeb 965,647 miljoniem eiro, gada beigās sasniedzot 8,534 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 17,4% jeb 826,822 miljoniem eiro, sasniedzot 5,589 miljardus eiro.

Savukārt banku sektora kopējais kredītportfelis 2020.gada beigās bija 19,707 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 334,996 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs 2020.gada beigās veidoja 17,08 miljardus eiro, kas ir par 1,9% jeb 326,56 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 5,23 miljardus eiro, kas ir par 0,5% jeb 23,676 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 5,65 miljardus eiro, kas ir samazinājums par 5,5% jeb 330,243 miljoniem eiro.

FKTK dati arī liecina, ka banku sektorā pieaugusi tirgus koncentrācija. Piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2020.gada beigās bija 88,37% (2019.gada beigās - 86,03%), kredītos - 90,08% (89,23%), bet noguldījumos - 89,97% (88,07%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 106,254 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2020.gada septembra beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 23,649 miljardi eiro, kas ir par 5,5% jeb 1,224 miljardiem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Noguldījumos bankas septembra beigās bija piesaistījušas 19,844 miljardus eiro, kas ir par 6,4% jeb 1,201 miljardu eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām palielinājies par 12,1% jeb 1,687 miljardiem eiro, septembra beigās sasniedzot 15,679 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 6,5% jeb 495,086 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 8,063 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 5,6% jeb 265,742 miljoniem eiro, sasniedzot 5,028 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru