Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

  1. vienoti likumi kapitāla prasību bankām noteikšanai un izpildei, lai uzlabotu banku spēju pārvarēt iespējamos šokus un risku pārvaldību bankās;
  2. vienoti likumi banku noregulējumam un darbības atjaunošanai banku finanšu grūtību gadījumā, lai šajā procesā minimizētu valsts līdzekļu izmantošanu un negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību;
  3. uzlabotas un Eiropas Savienības (ES) līmenī harmonizētas noguldītāju aizsardzības prasības.

Banku uzraudzībai jaudīgs papildspēks

Tātad, pirmkārt, eiro zonā un tādējādi arī Latvijā būtiski mainījusies banku uzraudzības kārtība – kopš 2014. gada novembra eiro zonā tiek īstenota vienota banku uzraudzība – lielākās un svarīgākās eiro zonas bankas (significant banks) uzrauga Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām iestādēm. Patlaban ECB tiešajā uzraudzībā ir 118 bankas, kuru aktīvi veido 80% no eiro zonas banku kopējiem aktīviem. Latvijā ECB tieši uzrauga Swedbank un SEB. Pārējās, t.s. mazāk svarīgās bankas (less significant banks), turpina uzraudzīt nacionālās uzraudzības iestādes, taču arī ECB netieši piedalās šo pārējo banku uzraudzībā – izstrādā vienotus uzraudzības standartus, kā arī noteiktos gadījumos var pārņemt mazāk svarīgo banku uzraudzību no nacionālajām uzraudzības iestādēm.

Tas nozīmē, ka Latvijas un pārējo eiro zonas banku uzraudzībā iesaistījies jaudīgs papildspēks – ECB un svarīgāko uzraudzības lēmumu pieņemšanā koleģiāli piedalās arī citu eiro zonas dalībvalstu kompetentās iestādes. Tādā veidā tiek nozīmīgi stiprināta gan Latvijas, gan pārējo eiro bloka valstu uzraudzības iestāžu kompetence, sadarbība, labākās prakses apmaiņa un sinerģija. Ar ECB un citu valstu kompetento iestāžu koleģiālu iesaisti, kā arī caur t.s. salīdzinājumu ar partneriem (peer review) un stingrāku regulējumu tiek pastiprināti pūliņi, lai eiro zonas bankas būtu drošākas un ilgtspējīgākas – lai bankas atbilstoši novērtē un pārvalda riskus, savukārt uzraugi lai laicīgi pamana riskus bankās un rīkojas to novēršanai.

Jauna pieeja – finanšu sektora makrouzraudzība

Gūstot mācību no globālās finanšu krīzes, mainījusies arī finanšu sektora uzraudzības filozofija – tapis skaidrs, ka finanšu sektora stabilitāti nevar nodrošināt tikai ar to, ka tiek īstenota sekmīga katras individuālās bankas mikrouzraudzība. Nepieciešama arī sistēmiska pieeja, veidojot finanšu sektora makrouzraudzības politiku, kur kompetento iestāžu sadarbībā «no helikoptera skatījuma» tiek uzraudzīts viss finanšu sektors kopumā – tiek identificēti un preventīvi mazināti sistēmiska līmeņa riski, kas varētu negatīvi ietekmēt visu finanšu sistēmas darbību kopumā, kā arī tautsaimniecības izaugsmi. Šādi riski var būt gan cikliski (piemēram, pārmērīga kreditēšana), gan strukturāli (piemēram, pārāk liela finanšu sektora koncentrācija vai pārāk koncentrēti ieguldījumi vienā jomā, pārmērīgi lielas bankas, kuru finanšu grūtības var ietekmēt visu tautsaimniecību), gan citi, piemēram, ārēji riski.

Lai varētu preventīvi mazināt identificētos sistēmiskos riskus un palielināt finanšu sektora noturību pret šokiem, makrouzraudzības politikas veicēji ir ekipēti ar vairākiem jauniem makrouzraudzības politikas instrumentiem – papildu vienotajām mikrouzraudzības prasībām ir iespējams noteikt arī augstākas kapitāla prasības vai citas prasības, kas var ietekmēt kreditēšanas nosacījumus, ieguldījumu koncentrāciju, likviditāti u.c. Makrouzraudzības līmeņa politika primāri tiek īstenota nacionālā līmenī. Latvijā par ES regulējumā paredzēto makrouzraudzības instrumentu noteikšanu bankām atbildīgā iestāde ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču makrouzraudzības līmeņa politika (sistēmiska līmeņa risku novērtēšana un mazināšana) tiek īstenota, koleģiāli sadarbojoties FKTK, Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai. Ja nacionālā līmenī netiek veikti pietiekami pasākumi sistēmisko risku mazināšanai, eiro zonas valstīs arī ECB ir tiesības noteikt stingrākas makrouzraudzības prasības (papildu vienotajām mikrouzraudzības prasībām). Savukārt ES līmenī ir izveidota Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas atbildīga par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību un sistēmisko risku mazināšanu. Šī ir kolēģija, kurā piedalās visu ES dalībvalstu uzraudzības iestādes un centrālās bankas. Tās koleģiāli novērtē sistēmiskos finanšu stabilitātes riskus ES un sniedz brīdinājumus un ieteikumus to novēršanai.

Jāpiebilst, ka darbs pie makrouzraudzības instrumentu izpētes un pilnveidošanas ES notiek nemitīgi. Pavisam nesen – 2018. gada nogalē – ES dalībvalstīm izdevās vienoties par turpmākiem risku mazināšanas mēriem (risk reduction measures) – uzlabojumiem ES finanšu sektora mikro un makrouzraudzības regulējumā.

Banku glābšana – bez nodokļu maksātāju iesaistesBūtiska paradigmas maiņa notikusi arī attiecībā uz rīcību banku finanšu grūtību gadījumā. Iepriekš banku noregulējuma prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē balstījās uz valsts atbalstu (valsts uzņēmās banku glābšanu, lai pasargātu valsts finanšu sektora stabilitāti, taču tādējādi tika iedragāts valsts budžets). 2014. gadā ES tika pieņemts jauns regulējums, kas paredz, ka grūtībās nonākušu banku noregulējumā netiek iesaistīti nodokļu maksātāju līdzekļi un banku noregulējums tiek veikts tikai tad, kad tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs un nav pieejami ātri privātā sektora risinājumi. Tagad banku glābšanu vispirms un galvenokārt finansē paši banku akcionāri un kreditori, pirms piešķirts jebkāds ārējs finansējums, un primāri jācenšas rast privātā sektora risinājumus (piemēram, banku vai tās daļu pārdodot citai bankai).

Nepieciešamības gadījumā, lai sniegtu pagaidu atbalstu noregulējumā esošām bankām kredītu, garantiju un aktīvu iegādes veidā, kā arī kapitālam pagaidu bankai, tiek iesaistīts pārējais finanšu sektors – līdzekļi no Vienotā noregulējuma fonda (VNF), kur eiro zonas bankas veic individuāli aprēķinātas iemaksas. VNF nevar izmantot kredītiestāžu rekapitalizācijai, izņemot noteiktus gadījumus. Kredītiestāžu iemaksu VNF mērķa apjomu (apmēram 55 mljrd. eiro) plānots sasniegt 2023. gadā. Dalībvalstīm gan vēl nepieciešams vienoties par kopīgo atbalsta mehānismu gadījumos, kad VNF uz laiku nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu banku noregulējumu.

Savukārt ārkārtas finansiālais atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem ir pieļaujams tikai papildu finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošanas gadījumā kā pēdējais līdzeklis tikai pēc tam, kad maksimāli iespējamā apjomā izmantoti noregulējuma instrumenti.

Eiro zonas lielākās bankas noregulē Vienotā noregulējuma valde (VNV). VNV kompetencē ir veikt noregulējumu arī ECB tieši uzraudzītajām bankām, t.sk. SEB bankai, Swedbank, kā arī bankām ar meitasbankām un uzņēmumiem citās ES valstīs, t.sk. Citadeles bankai. Vajadzības gadījumā FKTK sniedz VNV tehnisko atbalstu šo kredītiestāžu noregulējumā, bet lēmumu pieņem VNV. Pārējo Latvijas banku noregulējumu veic FKTK. Tās rīcībā ir instrumenti, kas ļauj savlaicīgi veikt agrīnu iejaukšanos, ja pastāv maksātnespējas iestāšanās risks, un kas ļauj nodrošināt banku kritiski svarīgo funkciju turpināšanu noregulējuma gadījumos, samazinot bankas iespējamās maksātnespējas ietekmi uz tautsaimniecību un finanšu sistēmu.

Vienotas noregulējuma prasības, VNV, lielāka pašu banku atbildība un finanšu sektora iesaiste, kā arī plānotie atbalsta mehānismi palīdzēs pārvarēt banku krīzes ātrāk un drošāk, lēmumi par banku noregulējumu tiks pieņemti objektīvāk, atbilstoši sabiedrības un ES kopējām interesēm.

Labāka noguldītāju interešu aizsardzība

No 2015. gada jūlija noguldītājiem ir vienāds aizsardzības līmenis visā ES. Noguldījumu garantiju shēma nodrošina privātpersonu un uzņēmumu noguldījumu izmaksu līdz 100 tūkstošiem eiro katrai personai katrā bankā, ja iestājusies noguldījumu nepieejamība. Ir uzlabota piekļuve noguldījumu garantijām – garantētās atlīdzības izmaksas termiņš tiek pakāpeniski samazināts no 20 līdz 7 darba dienām, un bankām ir arī labāk jāinformē noguldītāji par viņu tiesībām. Tāpat ir precizēta un paplašināta garantēto noguldījumu definīcija un mainīti Noguldījumu garantiju shēmas finansēšanas noteikumi. Tādējādi ES noguldītāju intereses ir labāk aizsargātas, noguldītāji mierīgāk reaģē banku grūtību gadījumos, kas savukārt mazina finanšu nestabilitātes eskalāciju krīzes gadījumā.

Vēl darāmaisLai gan pēdējos gados eiro zonas finanšu sektora stabilitātes jomā notikusi būtiska evolūcija un bankas kļuvušas drošākas, nav pamata apstāties pie sasniegtā – eiro zonas valstu finanšu sektori joprojām ir pārāk maz integrēti un vēl nepieciešams izveidot Banku savienības trešo pīlāru – vienoto noguldījuma garantiju shēmu. Tā stiprinātu eiro zonas noguldītāju uzticību, ka viņu noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro ir drošībā neatkarīgi no tā, kuras eiro zonas valsts bankā tie ir izvietoti, jo noguldījumus garantētu Eiropas noguldījumu garantiju shēma sadarbībā ar nacionālajām Noguldījumu garantiju shēmām. Lai eiro zonas dalībvalstis spētu vienoties par Eiropas noguldījumu garantiju shēmu, nepieciešami vairāki priekšdarbi, lai mazinātu riskus ilgstoši kavēto kredītu jomā un banku ieguldījumos valdību vērtspapīros u.c.

Tāpat šajā piecgadē sākts un turpinās darbs pie kapitāla tirgus savienības izveides, jo Eiropas kapitāla tirgi ir pārāk nacionāli segmentēti un nepietiekami attīstīti salīdzinājumā ar, piemēram, ASV, Šveici un Japānu un Eiropas uzņēmējiem pietrūkst alternatīvu banku finansējumam. Identificētas vairākas jomas, kur nepieciešami uzlabojumi – šķēršļu mazināšana pieejai kapitāla tirgiem, mazo un vidējo uzņēmumu investoru bāzes paplašināšana, ilgtspējīgas vērtspapīrošanas izveide, Eiropas privātās izvietošanas tirgu attīstīšana un ilgtermiņa investīciju palielināšana.

Vēl ir daudz darāmā pie ciešākas starpvalstu sadarbības tādos jautājumos kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansējuma risku novēršana, kiberdrošība u.c. Šie jautājumi pārsniedz individuālu valstu ietekmes robežas, un tajos nepieciešama starpvalstu kooperācija un koordinācija.

Finanšu stabilitātes jomā vienmēr jārēķinās ar mūžam mainīgu vidi un virkni jau iepriekš uzkrāto būtisko nesabalansētību, kur ātri risinājumi nav viegli rodami (piemēram, augstie valdību un privātā sektora parādi, kā arī slikto kredītu nasta vairākās eiro zonas valstīs). Tādēļ eiro zonas finanšu stabilitātes politikas veidotāji pastāvīgi monitorē potenciālos finanšu stabilitātes riskus un strādā pie to novēršanas risinājumiem.

Pārmaiņu nestie ieguvumi

Ko Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji un valsts kopumā līdz ar dalību eiro zonā ir guvusi no šīm ikdienas ritumā šķietami it kā nepamanāmajām, bet tomēr ilgākā laika termiņā vērienīgajām pārmaiņām?

Vispirms jau pati pievienošanās eiro zonai ir būtiski palielinājusi kopējo drošību un stabilitāti, kā arī samazinājusi nenoteiktību un izmaksas (piemēram, valūtas maiņas izmaksas). Pēc iestāšanās eiro zonā tika palielināts Latvijas kredītreitings, kas līdztekus valūtas riska izzušanai mazinājis gan valsts aizņemšanās izmaksas, gan iedzīvotāju un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas.

Otrkārt, būtisks ir pašā eiro zonā īstenoto reformu efekts. Banku savienība un stingrāks regulējums nozīmē spēcīgākas, labāk kapitalizētas bankas, augstāku gatavību potenciālām krīzēm, lielāku finanšu stabilitāti, kas rada lielāku uzticību, labākus apstākļus kreditēšanai un tautsaimniecības izaugsmei, kas savukārt veicina darbavietu rašanos un lielāku labklājību. Drošākas bankas un labāka noguldījumu aizsardzības shēma palielina noguldītāju interešu aizsardzību un veicina mierīgāku reakciju, uzzinot negatīvas ziņas par banku. Banku finanšu grūtību gadījumā ir minimizēta nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošana un no tās izrietošā negatīvā ietekme uz tautsaimniecību.

Lielāka finanšu stabilitāte ir labvēlīga arī paša finanšu sektora attīstībai un efektivitātei, dziļākai integrācijai eiro zonā un eiro zonas konkurētspējai ar pārējās pasaules finanšu iestādēm. Nevar nenovērtēt arī papildu stabilitāti, ko līdz ar pievienošanos eiro zonai nodrošina centrālo banku iespējas sniegt daudz jaudīgāku likviditātes atbalstu bankām, kā arī svarīga ir atbalstošā monetārā politika un piederība pasaules otras nozīmīgākās valūtas zonai.

Jā, līdz ar pievienošanos eiro zonai var teikt, ka jāiegulda daudz vairāk resursu, lai varētu koleģiāli un līdzvērtīgi piedalīties visas eiro zonas finanšu stabilitātes nodrošināšanas darbā, jāuzņemas arī daļa no citu valstu problēmu risināšanas. Tomēr mūsdienu pasaulē vairs nav iespējams norobežoties un nebūt daļai no kopējā procesa, īpaši mazajām valstīm. Ārējie procesi mūs ietekmē jebkurā gadījumā un labāk būt spēcīgāk ekipētiem un cieši sadarboties, lai spētu pārvarēt kā ārējus, tā iekšējus šokus. Dalība jaudīgā blokā stiprina mūsu kompetenci un sadarbību, nodrošina stingrāku un taisnīgāku finanšu sektora uzraudzību, spēcīgāku atbalstu grūtību gadījumā un lielāku finanšu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sektora konkurētspēja iedragāta

Žanete Hāka, 23.05.2019

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV centrālās bankas vadītājs pauž bažas par Facebook veidoto kriptovalūtu

LETA/POLITICO, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Džeroms Pauels paziņojis, ka sociālo mediju kompānijas «Facebook» veidotā kriptovalūta «Libra» rada «daudzas nopietnas bažas», tostarp potenciālus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas saistāmi ar plašo platformas lietotāju bāzi.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sēdē Pauels sacīja, ka centrālajā bankā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē «Libra». Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā par «Facebook» plāniem notikusi sanāksme Finanšu stabilitātes uzraudzības padomē, kuras dalībnieki ir augstākā ranga finanšu regulatorus no valdības institūcijām.

«Lai gan projekta atbalstītāji norāda uz iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai, tostarp labāku finanšu pieejamību klientiem, «Libra» rada daudz nopietnu bažu par privātumu, naudas atmazgāšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti,» atzina ASV centrālās bankas vadītājs, uzsverot, ka šīs bažas ir rūpīgi un publiski jāizvērtē pirms notiek tālāka virzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Eiro ieviešana Latvijā nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni

LETA, 07.01.2019

Valdis Dombrovskis ar izņemto pirmo eiro banknoti svinīgajā pasākumā, atzīmējot Latvijas pievienošanos eirozonai.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro ieviešana Latvijā piecu gadu laikā nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni, pirmdien konferencē «Pieci gadi ar eiro» pauda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Atceroties diskusijas par eiro ieviešanu, Dombrovskis stāstīja, ka politiskais konteksts bijis sarežģīts, jo sarunas par Latvijas pievienošanos eirozonai notika ekonomikas krīzes apstākļos, turklāt Latvijas pievienošanos eirozonai kritizēja ne tikai pašmājās, bet arī starptautiski.

«Daži apgalvoja, ka Latvija pērk pēdējo biļeti uz «Titānika», bet citi apšaubīja, vai ir īstais brīdis paplašināt eirozonu. Svarīga loma Latvijas pievienošanās procesā bija sociālajiem partneriem,» atzina Dombrovskis.

Tāpat viņš informēja, ka piecu gadu laikā, kopš Latvijā lieto eiro, ir būtiski audzis iedzīvotāju atbalsts eiro. Tāpat eiro ieviešana veicinājusi ekonomikas izaugsmi un nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Nav skaidrs, kādēļ tiek steigta FKTK vadības maiņa un remontēts kompetentākais uzraudzības posms

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors šā gada laikā aizvadījis ļoti dinamisku un pārmaiņām bagātu gadu, kad nācās mainīt pēdējos 25 gados būvēto klientu struktūru. Patlaban bankas turpina darbu un mēģina atrast jaunas nišas, kurās strādāt turpmāk, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Banku sektora kopējie aktīvi šā gada septembra beigās sasnieguši 21,9 miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Sākot ar 2016. gadu, banku bruto aktīvu vērtība pakāpeniski samazinās, un kopējo aktīvu vērtības samazināšanās iemesli ir banku darbības stratēģijas un biznesa modeļa maiņa, kapitāla izmaksu optimizācija, kā arī ABLV Bank AS licences anulēšana. Kopš 2018. gada sākuma kopējo bruto aktīvu vērtība ir samazinājusies par 23% jeb 6,5 miljardiem eiro, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2007. gada. Kopējais kritums kopš 2016. gada sākuma ir 33% jeb 10 miljardiem eiro. Banku sektora kopējais kapitāls 30.septembrī sasniedzis 2,8 miljardi eiro. Kopš 2018. gada sākuma tas ir samazinājies par 0,4 miljardiem eiro jeb 11%. Banku sektora peļņa 2018. gada 9 mēnešos palielinājās par 12 miljoniem eiro jeb 6%, salīdzinot ar 2017. gada 9 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru