Barclays Capital investoriem rekomendē nodrošināties pret Latvijas valsts maksātnespēju, tādējādi nopelnot.

Barclays Capital savā paziņojumā investoriem rekomendē iegādāties tā sauktās apdrošināšanas polises jeb CDS (Credit Default Swap) saistībā ar reģionālajiem riskiem un pieaugošo risku. CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku.

Barclays rekomendē investoriem nodrošināties pret Latvijas valsts maksātnespēju nākamo piecu gadu laikā par cenu 3.15% gadā, uzskatot, ka Latvijas valsts kredītrisks pieaugs, un šādu CDS līgumu cena palielināsies līdz 3.9%, norāda SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds. «CDS tirgus ir neregulēts tirgus, kurā visu nosaka dalībnieku noskaņojums un savstarpējās vienošanās. Tas atspoguļo Rietumu investoru nostāju pret Latvijas valsts maksātspēju. Nav izslēdzams, ka šis noskaņojums varētu vēl kādu laiku pasliktināties, lai gan neuzskatu, ka Latvijas valstij tiešām draud maksātnespēja.» Drīzāk var runāt par to, ka valstij būs jāmaksā augstākas procentu likmes par jauniem kredītresursiem. CDS cenu izmaiņas ir saistītas ar investoru viedokli par attiecīgā emitenta spēju apmaksāt savas kredītsaistības, norāda Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā paziņojis, ka atlaidīs 285 darbiniekus, atstājot strādāt aptuveni 800 cilvēkus.

244 no 285 minētajām darba vietām paredzēts pārcelt uz citām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV vai Indiju, bet 41 darba vieta tiks pilnībā likvidēta.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka «Barclays» Viļņā likvidēt vai pārcelt uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

Kā pastāstījis «Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless, saistībā ar bankas darbības pārskatīšanu visā pasaulē nākotnē varētu sekot jaunas atlaišanas.

«Šis process arī nākotnē var ietekmēt mūsu biznesu Lietuvā, bet es gribētu uzsvērt, ka šajā posmā nekas vairāk nav apstiprināts. Ja nākotnē būs svarīgas pārmaiņas, par to noteikti informēsim,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Bijušais bankas Barclays vadītājs Bobs Daimonds paziņojis, ka starpbanku likmju manipulācijā līdz finanšu krīzei un tās laikā bijušas iesaistītas liela daļa pasaules banku.

Bēgot no finanšu krīzes, bankas visā pasaulē «pielaboja» aizņemšanās procentu likmes, savukārt regulatori šajā sakarā neveica nekādas darbības, citējot bankas Barclays bijušo vadītāju B. Daimondu, vēsta belfasttelegraph.co.uk. Bijušais bankas vadītājs, kas atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās Barclays manipulēšana ar procentu likmēm, gan noliedz, ka regulatori «bijuši iemiguši pie stūres», tomēr piebilda, ka «problēma pastāvēja, un to vajadzēja risināt».

Tāpat aug spekulācijas, ka tas esot bijis zināms augsta ranga politiķiem un centrālajiem baņķieriem, par ko liecinot B. Daimonda sarakste ar diviem citiem bankas vadītājiem. Sarakstē B. Daimonds atklāj, ka Anglijas Bankas valdes loceklis Pols Takers esot iedrošinājis Barclays vadību publicēt nepareizas (zemākas) starbanku likmju vērtības. Var nojaust, ka savukārt P. Takers esot saņēmis zvanu no Lielbritānijas valdības, kas paudusi bažas par augtajām Libor likmju vērtībām.

Lielbritānijas bankas Barclays augstākā līmeņa vadītāji brīdinājuši darbiniekus, ka skandāls par Libor procentu likmju manipulācijām aptver arī citas bankas, vēsta BBC.

Bankas iekšējā sarakstē pausts - drīzumā varētu izrādīties, ka citas bankas ir daudz vainīgākas skandālā nekā Barclays. Ziņojumā darbiniekiem bankas vadība norāda, ka tiklīdz kā tiks publiskots citu banku izmeklēšanā atklātais, Barclays situācija kļūšot perspektīvāka.

Tāpat bankas priekšsēdētāja Markusa Agiusa rakstītajā vēstulē teikts, ka citas finanšu iestādes varētu tikt sodītas smagāk nekā Barclays. Saistībā ar Libor manipulācijām izmeklēta tiek vairāku banku darbības gan Lielbritānijā, gan arī ASV. Izmeklēta tiek Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un vairāku citu banku darbība, raksta The Independent. Izskanējusi informācija, ka likmju manipulācijas skandāls ietver arī Japānu.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā aizvadītajā nedēļas nogalē paziņojis, ka apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku, uzsverot, ka šis lēmums nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi.

Kā teikts tā izplatītajā paziņojumā, varētu tikt likvidētas vai pārceltas uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

«Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless šo lēmumu skaidrojis ar bankas ilglaicīgo globālo stratēģiju un procesu optimizēšanu.

«Tāpat kā jebkura cita liela organizācija, »Barclays« pastāvīgi pārskata savu darbību visā pasaulē, lai panāktu, ka kompānijas struktūra un darbības vietas nodrošina lielāku darbības efektivitāti. Šā iemesla dēļ mēs apsveram dažādas iespējas, kā optimizēt savu darbību visā pasaulē, ieskaitot ASV, Indiju, Āziju un Klusā okeāna reģionu, kā arī Apvienoto Karalisti un Eiropu, tostarp Lietuvu. Uzsveram, ka tas tiek apsvērts globālā līmenī un nekādā mērā nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi,» viņš norādījis, piebilstot, ka par to jau informētas visas ieinteresētās puses un pašlaik notiek konsultācijas ar darba padomi.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Lielbritānijas banka Barclays Plc plāno slēgt vairāk nekā 100 filiāles Spānijā, ziņo MarketWatch .

Šobrīd bankai valstī ir 590 filiāles.

Tā atlaidīšot aptuveni 700 darbiniekus jeb 17% no tās Spānijas darbaspēka.

Šie pasākumi, par kuriem tiks paziņots šonedēļ, ietilpstot Barclays plašākā plānā samazināt izmaksas un izvērsties jaunos tirgos.

Pati Barclays gan medijos izskanējušo informāciju pagaidām nekomentē. Banka savu pirmo biroju Spānijā atvēra 1974.gadā. Šobrīd Barclays Spānijā ir lielākā ārvalstu banka ar 920 tūkstošiem klientu.

Kā vēstīts, pagājušajā mēnesī Barclays paziņoja par pirmsnodokļu peļņu 6,07 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, ko tā guvusi 2010.gadā. Lai gan banka iepriekš ir norādījusi, ka tā nepametīs Spāniju, tās boss Bobs Daimonds (Bob Diamond) pēc 2010.gada rezultātu apkopošanas arī pavēstījis, ka nebūs nekādu svēto govju.

Mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemēroja sodu Apvienotās Karalistes bankai Barclays par manipulācijām ar procentu likmēm, atkāpies bankas izpilddirektors Bobs Daimonds (Bob Diamond).

Komentējot savu atkāpšanos no ieņemamā amata, B. Daimonds norādīja, ka pieņēmis šādu lēmumu tāpēc, ka pret banku vērstais spiediens varējis kaitēt tās darbībai, vēsta BBC. Savukārt Lielbritānijas kanclers Džordžs Osborns paudis cerības, ka B. Daimonda atkāpšanās ir pirmais solis ceļā uz jaunas atbildības kultūras rašanos.

«Valstij tas ir pareizs lēmums,» sacīja Dž. Osborns, uzsverot, ka Lielbritānijai nepieciešama stipra Barclays, kas visus spēkus velta ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Db.lv jau vēstīja, ka Lielbritānijas un ASV regulatori Barclays piemēroja 290 miljonu mārciņu (aptuveni 248 miljonu latu) lielu sodu par krāpšanos ar Libor un Euribor likmēm.

Lielbritānijas banka Barclays saistībā ar prēmiju ierobežošanu plāno palielināt investīciju baņķieru pamatalgas, vēsta telegraph.co.uk.

Medijs vēsta, ka Barclays nav vienīgā, kas šādi rīkojas, tādējādi kompensējot mazākas prēmijas.

Barclays, kas nodarbina 21 900 investīciju baņķierus paziņojusi, ka tā pārskata atalgojuma politiku, konkrēti - pamatalgas.

Investīciju bankas Barclays Capital vadītāja vietnieks Ričs Riči (Rich Ricci) sacījis: «Mēs šobrīd izvērtējam algas. Pagaidām neko neesam izdarījuši.»

Paziņojums par šādiem plāniem tajā pašā dienā, kad Lloyds Banking Group ziņoja par 5 000 darbavietu likvidēšanu, izraisījis niknumu politiskajā vidē. Viens no politiķiem sacījis, ka algu paaugstināšana sadusmos cilvēkus, kuri redzēs, ka «treknajiem kaķiem klājas ļoti labi».

Bankas kļūdas dēļ izpostīts īpašumu attīstītāju bizness, un uzņēmēji zaudējuši savu divus miljonus Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 1,76 milj. Ls) vērto māju un palikuši bez graša kabatā, citējot Londonas Augstākajai tiesai pausto, vēsta The Telegraph.

Maikls Gets (Michael Gatt) un viņa sieva Kerola Anna Geta (Carol Ann Gett) tiesā stāstīja, ka bankas Barclays Bank kļūdas dēļ viņiem nācies izvākties no sava īpašuma ar deviņām guļamistabām, kas iepriekš piederēja aktierim Hjū Grantam (Hugh Grant).

Pāris apgalvo, ka Barclays pavēstījis kredītu informācijas aģentūrām, ka M. Getam ir par simtiem tūkstošiem pārtērēts kredīta izsniegšanas (overdraft) limits. Šis bankas paustais esot iznīcinājis viņu kredītreitingu un nogalējis nekustamo īpašumu attīstības biznesu, kas darbojās 22 gadus. Banka noliedz savu vainu un apstrīd bijušo miljonāru apsūdzību Londonas Augstākajā tiesā.

Lehman Brothers ASV operāciju pārņemšana, ko 2008.gadā veica banka Barclays, bija kļūdaina, bet taisnīga, atsaucoties uz Ņujorkas tiesneša lēmumu, ziņo BBC.

Lehman bija iesūdzējusi tiesā Barclays, prasot 11 miljardus ASV dolāru.

Tomēr, lai gan tiesnesis sacījis, ka pārdošanas process bija nepilnīgs, tas bija atbilstošs apstākļiem.

Barclays iegādājās Lehman ASV operācijas steidzīgi noorganizētā pārdošanā kredītu krīzes degpunktā 2008.gada septembrī.

Lehman piekrita pārdot savu ASV investīciju bankas un brokeru vienību par 1,85 miljardiem ASV dolāru piecas dienas pēc tam, kad tā pieteica 11 nodaļas bankrota aizsardzību.

Barclays pārstāvis norādījis, ka Lielbritānijas banka ir gandarīta par tiesas lēmumu.

Lehman, kas ir iesūdzējusi tiesā arī citas bankas, tostarp Bank of America un JP Morgan Chase, nav sniegusi nekādus komentārus.

Kompānijas Apple jauns septiņu collu (aptuveni 17,7 centimetru) iPad varētu tik laists klajā jau šogad, citējot Barclays analītiķus, vēsta Business Insider.

«Nesenā izpēte liek mums domāt, ka Apple varētu laist klajā jaunāko septiņu collu iPad šā gada rudenī. Mēs uzskatām, ka šāda veida produkts varētu būt noderīgs kompānijas e-grāmatu virzības kampaņā,» norādīja analītiķi.

Tāpat Barclays pārstāvji pauda, ka, ņemot vērā jaunā iPad izmērus, tā laišana klajā varētu būt noderīga Apple spēļu attīstīšanas plānos. «Mēs nedomājam, ka mazāka izmēra un zemākas cenas planšetdators vājinās iPad zīmola vai iOS sistēmas kvalitāti, neņemot vērā no kompānijas iepriekš izskanējušos viedokļus,» uzskata Barclays analītiķi. Db.lv jau rakstīja, ka 2010. gadā Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss kritizēja neliela izmēra plašetdatorus, norādot, ka iPad 9,7 collu ekrāns ir «mazākais izmērs, kas iespējams, lai radītu lielisku planšetdatoru».

Lielbritānijas bankas Barclays boss Bobs Daimonds uzskata, ka nodokļu maksātājiem nevajadzētu glābt bankas, un tām bankām, kuras iekļūst nepatikšanās, jāļauj «aiziet pa burbuli», vēsta BBC.

«Tas nav OK nodokļu maksātājiem glābt bankas,» Daimonds sacījis Finanšu komitejas sēdē.

Saistībā ar prēmijām viņš teicis, ka Barclays «maksāja par sniegumu, nevis neveiksmēm».

Metāla konstrukciju ražotājs SIA Izoterms jau saplānojis vairāku rūpnīcu būvniecību, taču šajā pat laikā tiesā cīnās par savu maksātspējas saglabāšanu.

Pēc SIA Izoterms pārstāvju teiktā, uzņēmums ir pilnībā maksātspējīgs, tam nav nekādu problēmu, kontos bankā esot nauda un tiek plānota grandioza attīstība. Taču, tiesa tikmēr lemj, vai uzņēmumu, kurš pagājušā gadā apgrozījis gandrīz 18 miljonus latu, un strādājis ar peļņu, atzīt par maksātnespējīgu par savlaicīgi nenomaksātiem 26 000 latiem.

Uzskata par šantāžu

Viņš teica, ka pašlaik likums ir tāds, kas ļauj jebkuram ierosināt maksātnespēju jeb, pēc viņa vārdiem, šantažēt klientus. Dienu vēlāk mēs iesniedzām pretprasību par vairāk nekā 200 000 latu zaudējumiem. Taču šo prasību nevar izskatīt, kamēr nav izskatīta lieta par maksātnespēju. Mūsu uzņēmums ir stabils un par maksātnespēju nevar būt nekādas runas – šis maksātnespējas process ir absurds, uzskata V. Kļimovs. Viņš arī norādīja, ka nākotnē arī plāno piedzīt morālos zaudējumus no SIA HCB ceļu būve, jo tagad uzņēmumam esot sabojātas attiecības ar daudziem sadarbības partneriem.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Šeihs Manzūrs bin Zajeds al-Nahjans - viens no investoriem, kurš 2008. gadā palīdzēja bankai Barclays izvairīties no valdības iejaukšanās tās darbībā, veiksmīgi pārdevis atlikušās viņam piederošās Barclays akcijas, iekasējot kopumā 2,25 miljardus sterliņu mārciņu (1,8 miljardus latu), ziņo Telegraph.

Šeihs Manzūrs, kurš ir Abu Dabi valdošās ģimenes loceklis un kuram pieder arī Mančestras pilsētas futbola klubs, ir izmantojis savas garantijas attiecībā uz 132 miljoniem Barclays akciju 140 miljonu mārciņu (112,3 miljonu latu) vērtībā.

Lai arī viņš oficiāli saglabā īpašumtiesības uz akcijām, viņš gandrīz visu risku pārdevis investīciju bankai Nomura, izmantojot sarežģītu riska ierobežošanas procedūru.

Šeihs Manzūrs, kurš bija viens no trīs investoriem, kuri krīzes laikā palīdzēja Barclays piesaistīt 7 miljardus mārciņu, savus ieguldījumus turēja garantijās, kas atļāva viņam iegādāties bankas akcijas par noteiktu cenu līdz noteiktam datumam.

Lielbritānijas banka Barclays otrdien paziņoja par atgriešanos pie peļņas gūšanas un plāniem šogad pasaulē likvidēt aptuveni no 10 000 līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka aptuveni 7000 darba vietu paredzēts likvidēt Lielbritānijā.

Jau pagājušajā gadā Barclays strādājošo skaitu samazināja par 7650.

Banka pērn strādājusi ar 540 miljonu sterliņu mārciņu (649 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 624 miljonu mārciņu (750,3 miljonu eiro) zaudējumiem 2012.gadā.

Reaģējot uz atgriešanos pie peļņas gūšanas, banka arī paziņoja, ka tās darbiniekiem tiks paaugstināts prēmiju apjoms.

Barclays norādīja, ka prēmijām paredzētie finanšu līdzekļi paaugstināti par gandrīz 10% - līdz 2,38 miljardiem mārciņu (2,8 miljardiem eiro).

Barclays vadītājs Entonijs Dženkinss gan pagājušajā otrdienā paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas nolēmis atteikties no sev pienākošās prēmijas līdz 2,75 miljonu sterliņu mārciņu (3,3 miljonu eiro) apmērā, šādu lēmumu skaidrojot ar izdevumiem, kas bankai radušies iepriekšēju problēmu risināšanai.

Šī gada vasaras beigās Lielbritānijas banka Barclays Lietuvas galvaspilsētā Viļņā plāno izveidot jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) centru. Plānotās investīcijas šajā projektā ir 49.27 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Ņujorkas biržā.

Paredzēts, ka jaunais IT centrs Viļņā, kuru plānots atvērt šogad augustā vai septembrī, nodrošinās pakalpojumus bankai Barclays un tās meitas uzņēmumiem.

Sākotnēji centrā strādās ap 100 vietējo un ārvalstu ekspertu, taču līdz 2010. gada beigām darbinieku skaits IT centrā varētu pieaugt līdz pat 300.

Ja sarunas beigsies veiksmīgi, kā plānots, tad jau jūnijā tiks parakstīta vienošanās, kura paredzēs, ka Barclays nodrošinās IT centra vismaz 200 darbinieku lielajam personālam augstas algas. Barclays arī nodrošinās IT centra darbinieku apmācības.

Lietuvas ieguldījums IT centrā būs aptuveni 2 miljoni litu (400 tūkst. latu). Šie līdzekļi tiks piesaistīti no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem.

Barclays banka laika posmā no jūlija līdz septembrim (ieskaitot) samazinājusi savu aizdevumu eirozonas valstīm teju par trešdaļu, vēsta Financial Times.

Šī gada trešajā ceturksnī Barclays aizdevumu apjoms tādām valstīm kā Spānijai, Itālijai, Portugālei, Īrijai un Grieķijai samazinājies teju par 31%, sasniedzot astoņus miljardus mārciņu (aptuveni 6,4 miljardus latu).

Banka paziņojusi arī par lielāku trešā ceturkšņa peļņu nekā tika paredzēts iepriekš.

Pirmdien banka paziņoja par peļņas pirms nodokļu nomaksas pieaugumu 18% apmērā šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn. Tomēr bankas peļņa pirms nodokļu nomaksas šī gada trešajā ceturknī bija par 20% mazāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Barclays vadītājs Bobs Daimonds (Bob Diamond) pavēstījis, ka Barclays pēdējā ceturkšņa rezultāti «šajā nenoteiktības un izaicinājumu periodā esot bijuši iedrošinoši».

Pasaules lielākais metālu hedžfonds Red Kite Management Ltd apsūdz Barclays Plc par manipulācijām vara tirgū, un pieprasa segt zaudējumus 850 miljonu dolāru apmērā, kas radušies laika posmā starp 2010. un 2013.gadu, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka banku jau iepriekš skāruši skandāli, tostarp, lieli sodi par manipulēšanu ar Libor.

Red Kite apsūdz, ka Barclays ļāvis darbiniekiem dalīties ar konfidenciālu informāciju par tās pozīcijām ar bankas brokeriem Londonas Metālu biržā. Barclays brokeri izmantoja zināšanas par Red Kite pozīcijām, liekot pretējas pozīcijas. Red Kite norāda, ka banka manipulēja biržā, kustinot cenas, lai ietekmētu tirdzniecības sesijas noslēguma cenu.

Atsevišķā dokumentā Barclays noliedzis visas apsūdzības, norādot, ka tas nav izplatījis konfidenciālu informāciju par Red Kite.

ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemērojušas sodu Lielbritānijas bankai Barclays par manipulācijām ar galvenajām procentu likmēm, raksta BBC News.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (Financial Services Authority - FSA) piemērojusi 59,5 miljonu mārciņu sodu, kas ir lielākais šī regulatora piemērotais sods. Institūcija atklājusi, ka Barclays pārkāpusi noteikumus vairāku gadu garumā un pārkāpumos iesaistīts ievērojams skaits darbinieku.

Pārējos sodus Barclays nāksies maksāt ASV uzraudzības iestādēm.

Manipulācijas veiktas saistībā ar Libor un Euribor likmēm, kurām ir nozīmīga loma gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu aizdevumiem piemērotajām likmēm. Tāpat likmēm ir tieša ietekme uz triljonu dolāru vērtiem starpbanku un citu institūciju darījumiem.

FSA turpina īstenot vairākas citas būtiskas pārrobežu izmeklēšanas šajā jomā, kā rezultātā šīm darbībām vajadzētu kliedēt kompāniju šaubas par nopietnām šīs bankas rīcības sekām, norādījuši FSA pārstāvji.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Barclays piekritis par 8.2 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu pārdot ASV naudas pārvaldes uzņēmumam Blackrock savu fondu vadības nodaļu Barclays Global Investors (BGI), raksta bbc.co.uk.

Darījumā, kas radīs pasaulē lielāko aktīvu pārvaldnieku, Blackrock norēķināsies ar naudu un akcijām. Arī Barclays darbinieki, kam pieder daļas BGI fondos, šajā darījumā būs ieguvēji. Piemēram, kompānijas prezidents Bobs Daimonds saņems 16 milj. Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Barclays ir atteikusi valdības palīdzību, izvēloties finanšu krīzes pārdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus gūt privāti.

Lielbritānijas finanšu gigants HSBC Holdings PLC. veicis darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvis saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpis ASV sankcijas pret Irānu, secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Banku izmantojuši Meksikas narkotiku karteļi, kā arī caur to ceļojuši aizdomīgi finanšu līdzekļi no Sīrijas, Kaimanu Salām un Saūda Arābijas, atsaucoties uz ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumu, vēsta BBC.

ASV Senāta ziņojumā sniegts kopsavilkums gadu ilgai izmeklēšanai, kuras laikā izpētīti 1,4 miljoni dokumentu un veiktas 75 intervijas ar HSBC vadītājiem un banku regulatoru pārstāvjiem. Ziņojumā arī secināts, ka ASV banku regulators nav spējis pienācīgi pārraudzīt HSBC.

Regulatora un HSBC iekšējās kontroles trūkumi noveduši pie nespējas pienācīgi uzraudzīt transakcijas kopumā 15 miljardu ASV dolāru apmērā, kas notikušas no 2006. gada līdz 2009. gadam.