Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Pāvests Benedikts XVI 28. februārī atkāpsies no sava amata.

Atkāpjoties no sava amata, pāvests kļūs par pirmo Katoļu baznīcas vadītāju, kas šādi rīkojies pēdējo 600 gadu laikā. Ar savu lēmumu atkāpties no amata 85 gadus vecais pāvests iepazīstinājis Vatikāna kardinālu tikšanās laikā pirmdienas rītā.

Kā pāvesta atkāpšanās iemesls tiek minēts viņa veselības stāvoklis. Izplatītajā paziņojumā pāvests norāda, ka pēdējo mēnešu laikā pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, līdz tādam līmenim, kad kļuvusi apgrūtināta sekmīga pienākumu veikšana.

Benedikts XVI par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves.

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā «XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums» uzvarējusi SIA «Biļešu paradīze», informē Kultūras ministrija. Iepirkumam par svētku biļešu tirdzniecību, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija no 2017. gada 14. augusta līdz 7. septembrim, pieteicās trīs pretendenti. Iepirkuma mērķis bija izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu.

Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurš apliecina pretendenta pakalpojuma atbilstību galvenajām prasībām– nodrošināt ne mazāk kā 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijas teritorijā, izbraukumu tirdzniecību, biļešu elektronisko kontroli svētku pasākumu norišu vietās.

«Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību, un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.Programma ir ļoti krāšņa – Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,» skaidro svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

97 gadu vecumā mirusi Lielbritānijā dzimusī Zviedrijas princese Liliāna, pavēstījis Zviedrijas karaļnams.

Liliāna Meija Deivisa dzimusi 1915. gadā Velsā. 1943. gadā viņa iepazinās ar Zviedrijas princi Bertilu – pašreizējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava tēvoci. 1945. gadā Liliāna izšķīrās no sava vīra. Saskaņā ar tobrīd pastāvošo kārtību, pretendents uz Zviedrijas troni nevarēja apprecēt sievieti, kas nepārstāvēja aristokrātu kārtu.

Prinča Bertila divi brāļi, apprecot citas kārtas sievietes, jau bija atteikušies no savām tiesībām uz troni, savukārt kroņprincis Gustavs Ādolfs 1947. gadā gāja bojā aviokatastrofā. Tagadējais Zviedrijas karalis, Gustava Ādolfa dēls un troņmantnieks Kārlis XVI Gustavs tobrīd bija pāris mēnešus vecs un pastāvēja liela iespēja, ka Bertilam būs jākļūst par reģentu. Šāda iemesla dēļ Bertils un Liliāna neapprecējās, bet slepenībā vairākus gadus tikās villā Francijas dienvidos.

Lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Centrāleiropā un Austrumeiropā Wizz Air šodien paziņoja, ka pēc konkursa atlases procesa ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Airbus SAS par 110 lidmašīnu Airbus A321neo iegādi ar piegāžu sākumu 2019. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saprašanās memorands paredz arī nesaistītas tiesības Wizz Air iegādāties papildu 90 lidmašīnas A321neo. Jaunās lidmašīnas gan aizstās pašreizējos gaisa kuģus, kad tie tiks nodoti atpakaļ iznomātājiem, gan nodrošinās papildu iespējas Wizz Air tālākai izaugsmei. Saskaņā ar saprašanās memorandu Wizz Air ir tiesības noteiktu skaitu lidmašīnu A321neo aizstāt ar Airbus A320neo, ja nākotnē tas būs nepieciešams. Šī vienošanās arī noteic, ka Wizz Air atceļ desmit A320ceo saimes lidmašīnu pasūtījumu, kuras saskaņā ar pašreizējo Wizz Air un Airbus SAS pirkuma līgumu bija paredzēts piegādāt 2018. gadā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Pāvests Benedikts XVI ir nosūtījis savu pirmo, ļoti gaidīto Twitter ziņu, izmantojot savu personīgo kontu @pontifex, vēsta BBC.

Fotoaģentūras arī piedāvā fotogrāfijas, kurās redzams, kā pāvests nospiež planšetdatora iPad pogu, nosūtot ziņojumu pasaulei.

Tajā rakstīts: «Mīļie draugi, es esmu gandarīts sazināties ar jums caur Twitter. Paldies par jūsu lielo interesi. Es no sirds svētīju jūs visus.»

Pāvesta runasvīrs iepriekš informēja, ka pāvestam būs konti astoņās valodās. Pagājušajā gadā pāvests nosūtīja savu pirmo tvītu no Vatikāna konta.

Gaidāmā varas nodošana Vatikānā nav paslīdējusi garām arī totalizatoru industrijai un saskaņā ar kompānijas Optibet izliktajām likmēm vislielākās izredzes nokļūt Svetajā krēslā ir kardinālam no Ganas Pīteram Tarksonam.

Iespēju tam, ka viņš kļūs par jauno pāvestu, bukmeikers vērtē ar likmju koeficientu 3,5, līdz ar to katrs uz šo iespēju uzliktais lats tās piepildīšanās gadījumā likmes licējam transformējas 3,5 latos, tādējādi nodrošinot 2,5 latu peļņu.

Otrs zemākais koeficients – 5 – iespējai nokļūt amatā ir Itālijas prelātam, Vatikāna diplomātam Tarsizio Bertone, savukārt trešais zemākais koeficients – 5,2 ir iespējai, ka šajā amatā nokļūs kardināls Anhelo Skola.

Nedaudz zemāk tiek vērtētas Kanādas kardināla Marka Oulleta izredzes (5,5), savukārt Nigērijas kardināla Fransisa Arinze izredzes novērtētas ar koeficientu 10. Vēl koeficients 4,6 tiek piemērots iespējai, ka pāvesta amatā nokļūs kāds cits.

Februāra beigās Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atkāpsies no sava amata un Vatikānā sāksies nākamā baznīcas galvas izraudzīšanās. Pēc atkāpšanās no amata pāvests divus mēnešus pavadīs Castel Gandolfo pilsētiņā, kur atrodas pāvesta vasaras rezidence.

Nelielā pilsētiņa atrodas uz dienvidiem no Romas. Pāvesta vasaras rezidence ir izgreznota ar plašiem dārziem un izrotāta ar Senās Romas laikmeta skulptūrām. Rezidence tika uzbūvēta 17. gadsimtā pāvestam Urbānam VIII.

Kādreiz Castel Gandolfo vasarās apmetās arī Romas imperatori, bet mūsdienās klusās pilsētiņas mieru iztraucē vien tūristi.

Pēc divu mēnešu atpūtas rezidencē, pāvests, kurš no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, dosies atpakaļ uz Vatikānu, kur sava mūža atlikušās dienas pavadīs klosterī.

Par jauno pāvestu piektajā balsošanas kārtā trešdien ievēlēts līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēmis pāvesta vārdu Francisks.

Šī ir pirmā reize, kad par Romas pāvestu kļūst katoļu garīdznieks, kurš nenāk no Eiropas.

Jaunais pāvests, kuram jāstājas Benedikta XVI vietā, ticis ievēlēts konklāva otrajā dienā piektajā balsojumā.

Baltie dūmi no skursteņa uz Siksta kapelas jumta parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika. Drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani, un milzīgais ticīgo pūlis Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, uzgavilēja.

Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās kardināls, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: «Habemus Papam» («Mums ir pāvests»).

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.

Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Vienoti visā Eiropā 2025. gada 9. oktobrī spēkā stāsies prasība pirms maksājuma uzsākšanas maksājuma veicējam – finanšu iestādei – obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi (vārda un konta numura atbilstības pārbaude), informē Latvijas Bankā.

Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina faktiski zibenīgi – ne vairāk kā piecu sekunžu laikā.

Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā.

Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude tiek veikta pirms katra maksājuma arī, ja vienam un tam pašam saņēmējam maksājumu nosūta vairākas reizes vai atkārto to kā parastu kredīta pārvedumu, ja zibmaksājums kāda iemesla dēļ iepriekš ir noraidīts. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude netiks veikta gadījumos, kad maksātājs nav saņēmēja norādītājs (piemēram, saņēmēja konta numurs un vārds iegūts no tālruņa numuru un konta numuru reģistra).

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Rīgas domes pārstāvjin kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi ceturtdien, 28.septembrī, klātienē aplūkoja Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas darbu gaitu, kas paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, informē Rīgas domē.

Četros mēnešos ir paveikti 40% Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi. Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti visi 2196 pāļi. No kopējā zemes apjoma, kas ir 55 kubikmetri, ir izraksti 52 000 kubikmetru zemes. Ir iebetonēti visi pamatu režģogi. Demontēti estrādes ēkas abi spārni un iebetonētas visas kolonnas, kapiteļi, sienas ēkas pirmajā un otrajā stāvā. Pilnībā ir pabeigti esošā ūdensvada demontāžas darbi gan parka teritorijā, gan ārpus tās. Notiek ceļu izbūves darbi un esošās estrādes pakāpienu restaurācijas darbi. «Šodien ir arī aprēķināts, ka estrādes solos būs vietas 30 516 skatītājiem. Neskatoties uz to, ka būvniecības nozare šogad saskaras ar dažādām grūtībām attiecībā uz darba spēku, tad šajā objektā šādas problēmas nav. Nepieciešamības gadījumā darbs tiek darīts pagarinātos darba laikos,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Tās drīzāk bija ideoloģiskas nesaskaņas. Tajā ziņā, ka man bija diskusija par pašvaldību piesaisti komercbanku struktūrām, kur man bija diskusija ar Nilu Ušakovu. Tā stāv ceļā valstiska koncepta realizēšanai,» intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ neizdevās īstenot savas idejas partijā Saskaņas centrs, sacījis politiķis, mūzikas zinātnieks, jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibinātājs Armands Strazds.

«Viens piemērs. Rīgai ir noslēgts līgums ar skandināvu banku Nordea par visu pašvaldības projektu realizēšanu. Šādā sistēmā valsts un pašvaldības zaudē, jo visu ekonomikas plānošanu patiesībā pārņem komercbankas, kam nav izdevīgi par zemiem procentiem kaut ko kreditēt ilgtermiņā, bet atkal - par augstiem procentiem un īstermiņā - tas nav izdevīgi sabiedrībai. Te ir tā dilemma. Ja politika nevar tikt ar šīm komercbankām galā, ja nevar ieņemt to nišu, kas politikai pienākas, tad tā nav sociāldemokrātiska pašvaldība. Tā ir neoliberāla pašvaldība, kas darbojas baņķieru un banku interesēs,» viņš skaidrojis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iecerējusi ģimenēm, kurās aug vismaz pieci bērni, piešķirt brīvbiļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem, informē Rīgas dome.

Biļešu skaits ir ierobežots, tāpēc prioritāri tās tiks piešķirtas Rīgas daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir seši un vairāk bērni.

Biļetēm var pieteikties Rīgas pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušās ģimenes, kuras aprūpē vismaz piecus bērnus, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošus bērnus un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Bērnu skaitā neieskaita bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.

Tām ģimenēm, kurām tiks piešķirtas biļetes, saņemot tās, būs jāaizpilda apliecinājums, ka pasākumu biļetes izmantos tikai ģimenes locekļi un tās netiks nodotas vai pārdotas citām personām, kā arī jāparaksta piekrišana personas datu apstrādei XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļešu saņemšanai un informācijas par saņēmējiem uzskaitei. Piesakoties biļetēm, vecākiem vai personai, kas realizē bērna aprūpi, būs nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.