Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Atkārtotas globālās recesijas un banku krīzes risks ir augsts, liecina pētījums, kurā apskatīti banku nozares lielākie draudi.

CSFI (The Centre for the Study of Financial Innovation) ikgadējā aptaujā Banking Banana Skins, kas veikta sadarbībā ar PricewaterhouseCoopers, no 30 iespējamiem banku riskiem makroekonomika izvirzīta saraksta augšgalā.

Aptauja liecina, ka kopš tās sākšanas pirms 13 gadiem bažas par banku nozares nākotnes izredzēm ir sasniegušas augstāko līmeni. Daudzi respondenti nākotnē paredz banku maksātnespējas un nacionalizācijas gadījumus.

Galvenais trauksmes iemesls ir eirozonas krīze, kas draud ar vairāku valstu maksātnespēju. Eiro sabrukums iespaidotu bankas ne tikai Eiropā, bet visos svarīgākajos pasaules reģionos. Baņķieri visā pasaulē - ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā un Austrālijā - eiro krīzi ievieto risku augšgalā.

Lai gan formāli var runāt par nodokļu maksātāju naudas aizvien lielāku norobežošanu no banku nedarbu sekām nākotnē, banku sistēmas strukturālo īpatnību dēļ valstu budžetu nauda aizvien atrodas pamatīga riska ēnā.

Aizejošais Eiropas Parlaments (EP) par vienu no sava politiskā mantojuma zīmēm atstās eirozonas banku savienības ēkai nepieciešamās detaļas, par kurām EP šodien balso plenārsesijā Strasbūrā. Runa ir par kārtību, kā nākotnē risināt problemātisku eirozonas banku glābšanas vai neglābšanas jautājumu, un šis tas par depozītu garantijām. Visumā EP ar šiem balsojumiem atstās labu mantojumu, tomēr ar tiem ir daudz par maz, lai par nesen pārciesto finanšu krīzi teiktu ‒ «nekad vairs».

Ņemot vērā banku darbības un uzbūves īpatnības, jāsecina, ka riskēt kārākiem Eiropas baņķieriem turpmāk ir sagādātas zināmas neērtības un lielāka atbildība, tomēr teikt, ka nu gan valstu budžetu nauda būs pasargāta no banku krīzēm nākotnē, nevar.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Šogad septiņos mēnešos banku tirgus strādājis ar 90,4 miljonu latu peļņu iepretim 312,8 miljonu latu zaudējumiem pērn šajā laika periodā.

Tādējādi jūlijs ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad banku sektors kopumā darbojies ar peļņu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). DB aplēses liecina, ka jūlijā banku sektors nopelnījis 21,8 miljonus latu.

Tajā skaitā šogad septiņos mēnešos ar peļņu 139,4 miljonu latu apjomā strādājušas 16 bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kas aizņem 84,6% kopējos banku aktīvos. Tātad pārējo banku zaudējumi bijuši 49 miljonu latu apjomā. Vēl pērn septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopumā nopelnot septiņus miljonus latu.

FKTK skaidro, ka banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār to darbības izdevumiem), gan kredītportfeļa kvalitāte (izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem būtisks samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu).

Gadījumā, ja valsts būtu lēmusi par labu Latvijas Krājbankas glābšanai, tad tas izmaksātu ap 150 līdz 200 miljoniem latu. No ekonomikas pieauguma viedokļa 2011. gadam Krājbankas maksātnespējas pasludināšana varētu būt labāks risinājums nekā tās glābšana, tomēr bankas slēgšana iznīcina vērtības ilgākā laika posmā, Db.lv norādīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

«Ir skaidrs, ka Krājbankas problēma - ap 100 miljonu latu iztrūkums, skaidrs arī tas, ka daļa no kredītportfeļa (aptuveni 20%), ir jārēķina kā zaudējumi. Ja valsts gribētu glābt Krājbanku, tad Latvijas valstij bankā būtu jāinvestē 150 – 200 miljoni latu. Tomēr šādā gadījumā pastāv jautājums – ko pēc tam ar banku darīt,» norāda Ģ. Rungainis.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad banka tiktu glābta – tā visticamāk būtu jāpārdod. Savukārt šie 150 līdz 200 miljoni latu, ko valsts ieguldītu bankā, būtu jāņem no valsts budžeta. «Tā kā konsolidēt no nodokļiem vairs nedrīkst, tad bankai paredzamie izdevumi būtu jāņem kā papildus Iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums,» norāda investīciju baņķieris. Pēc Krājbankas rekpitalizācijas banka nesāktu izdalīt kredītus, tā, visticamāk, būtu jāsadala labajā un sliktajā bankā kā Parex, bet šinī procesā radušies zaudējumi būtu jākonsolidē.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, Latvijas Krājbankas likvidācijas gadījumā tautsaimniecība varētu zaudēt 100 miljonus latu un vairāk.

Latvijas krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.

Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, par kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai. No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.