Otrdien Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis lēmumu, sniedzot atbalstu turpmākai apvienotas Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, informē Finanšu ministrija.

Turpmākās darbības AFI izveidē ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), VAS Lauku attīstības fonds (LAF), VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum kapitāla daļu un akciju nodošana AS Attīstības finanšu institūcija līdz 2014.gada 15.augustam. Valdība vienojās arī par AFI akciju sadalījumu: 40% Finanšu ministrijai un pa 30% Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai.

Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka AFI ir nozīmīgs instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai, kas dos Latvijai iespēju izveidot savu, valsts mēroga attīstības finanšu institūciju ar būtisku resursu apjomu, kā arī specifisku profesionālo pieredzi. Turklāt tas ļaus arī ietaupīt finansējumu, kas pašreiz tiek tērēts finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai trīs atsevišķās institūcijās.

Pie diskusijas par to, kam uzticēt attīstības finanšu institūcijas (AFI) kapitāldaļu turētāja lomu, valdība nolēmusi atgriezties pēc trim nedēļām.

Uz AFI, kurā plānots apvienot četru valsts institūciju atbalsta programmas, kapitāldaļu turētāja lomu pretendē gan Finanšu ministrija (FM), gan Ekonomikas ministrija (EM), kuru vadības groži nodoti attiecīgi Vienotības un Reformu partijas rokās. Jānorāda, ka par to, kam uzticēt AFI pārraudzību, diskusijas turpinās jau vairāk nekā divus gadus.

Tagad valdība atbalstījusi informatīvo ziņojumu par AFI izveidi un valsts atbalsta programmām, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā, izņemot no tā daļu, kas saistīta ar kapitāldaļu turētāju. DB jau rakstīja, ka VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, uz kuras bāzes jauno institūciju plānots izveidot, kapitāldaļu turētāja ir FM, savukārt ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ieskatā jaunā institūcija būs daudz tuvāka Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA), par kuru atbild EM. AFI nav tikai finanšu politika, kredītiestādes nav gatavas nodrošināt to atbalstu, kas nepieciešams, īpaši agrīnajās uzņēmējdarbības stadijās, DB klāstīja ministrs. «Tā ir tīrākā uzņēmējdarbības politikas veidošana,» norādīja D. Pavļuts. Turklāt AFI pamatā strādās ar netiešo finansēšanu. «LGA ir tīrākais piemērs tam, kā strādās AFI,» skaidroja ministrs, uzsverot, ka EM procesu administrē gadiem, savukārt FM īsti šādas pieredzes nav.

Ceturtdien izveidots AS Attīstības finanšu institūcija (AFI) koncerns, informē Finanšu ministrija.

AFI koncernā ietilpst trīs institūcijas, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā – Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) un Lauku attīstības fonds (LAF).

«Esmu ļoti gandarīts, ka beidzot vienotas AFI izveide ir sasniegusi finiša taisni. Tas ir ļoti būtisks pavērsiens, kas veicinās mūsu tautsaimniecības izaugsmi. AFI sniegs atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai, pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai,» pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Vienotajai attīstības finanšu institūcijai (AFI), ko plānots izveidot uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka bāzes, nebūs nepieciešama kredītiestādes licence.

Par šādiem secinājumiem valdības partnerus Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē informēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Arina Andreičika. Tas, vai AFI būs nepieciešama bankas licence vai arī tā būs finanšu institūcija bez licences, ir viens no konceptuāli risināmiem jautājumiem, viņa klāstīja, piebilstot, ka izvērtēti vairāki faktori, tostarp izmaksas, reitings, starptautiskā reputācija un citi. «Tika secināts, ka kredītiestādes licence nav nepieciešama un AFI spēs veiksmīgi darboties bez tās,» informēja A. Andreičika.

Jāatgādina, ka AFI plānots izveidot, apvienojot Hipotēku bankas atbalsta programmas ar Latvijas Garantiju aģentūras, Lauku attīstības fonda un Vides investīciju fonda atbalsta programmām. Plānots, ka AFI izveidošana ļaus novērst tirgus nepilnības un veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Jaunā institūcija koncentrēsies uz netiešu finansēšanas metodi, piedāvājot produktus, ko nepiedāvā komercbankas vai kam nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā arī produktus ar augstu riska pakāpi, ko komercbankas nav ieinteresētas piedāvāt.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Mēs esam gatavi pirkt zemi būvniecībai jauniem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā, un visu laiku vērojam tirgu. Ja pamanīsim labu variantu, tad to iegādāsimies un sāksim būvēt, intervijā norāda jaunā projekta Trebū HOME attīstītāja AFI Europe valdes loceklis Avrahams Barzilajs.

«Mūsu kompānija investē nekustamā īpašuma būvniecības projektos ne tikai Latvijā, un mūsu intereses jomas ir arī Austrumeiropa un Centrāleiropa. Es uz nākotnes attīstību Eiropā skatos ar optimismu,» viņš uzsvēra. Tāpat viņš piebilda, ka galvenais AFI Europe bizness vērsts uz Izraēlu, kur kompānija būvē dzīvojamās ēkas, biroja ēkas un komercplatības.

Pēc viņa teiktā, kompānija Latvijā sāka investēt pirms 10 gadiem, un projekts Trebū Home ir tās otrais projekts Rīgā, kur kompānija ieguldījusi. Pirmais bija daudzstāvu dzīvojamo ēku projekts Metropolia Anniņmuižas bulvārī Imantā. «Mūsu kompānija aktīvi strādā Rumānijā, Polijā, Serbijā, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā un citās, ieskaitot Latviju. Latvijā mēs ieturējām ilgu pauzi valsts ekonomiskās situācijas dēļ, taču pirms pāris gadiem mēs atgriezāmies pie iepriekš atlikta projekta un lūk, projekta Trebū HOME būvniecība jau ir uzsākta,» viņš norāda.

Valdība kārtējo reizi nav spējusi vienoties par to, kas būs attīstības finanšu institūcijas (AFI) kapitāldaļu turētājs – Finanšu ministrija (FM) vai Ekonomikas ministrija (EM).

Jautājuma izskatīšanu nolemts uz laiku atlikt. Vienlaikus pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska ierosinājuma tiks vērtēts arī tas, vai AFI kapitāldaļu turētājs varētu būt centralizētā pārvaldības institūcija, kas būs vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļu turētāja. «Laika rāmis lielā mērā sakrīt. Iespējams, AFI kapitāldaļu turētājam jābūt centralizētajai pārvaldības institūcijai,» sacīja V. Dombrovskis.

DB jau rakstīja, ka uz AFI, kurā plānots apvienot četru valsts institūciju atbalsta programmas, kapitāldaļu turētāja lomu pretendēja gan FM, gan EM, kuru vadības groži nodoti attiecīgi Vienotības un Reformu partijas rokās. VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, uz kuras bāzes jauno institūciju plānots izveidot, kapitāldaļu turētāja ir FM, savukārt ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ieskatā jaunā institūcija būs daudz tuvāka Latvijas Garantiju aģentūrai, par kuru atbild EM. AFI nav tikai finanšu politika, kredītiestādes nav gatavas nodrošināt to atbalstu, kas nepieciešams, īpaši agrīnajās uzņēmējdarbības stadijās, DB iepriekš klāstīja ministrs. «Tā ir tīrākā uzņēmējdarbības politikas veidošana,» norādīja D. Pavļuts. Jāpiebilst, ka par to, kam uzticēt AFI pārraudzību, diskusijas turpinās jau vairāk nekā divus gadus.

Ekonomikas ministrija par konsultācijām vienotas attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, ko plānots darīt uz Hipotēku bankas bāzes, zvērinātam advokātu birojam Magnusson maksās 62 tūkstošus latu (bez PVN).

Pērn oktobrī ar šādu piedāvāto summu Magnusson uzvarēja Ekonomikas ministrijas rīkotā atklātā konkursā, kurā kopumā bija saņemti seši piedāvājumi. Konkursā, kur paredzamā cena bija noteikta 90 tūkstošu latu apjomā, uzvarētājs tika izvēlēts nevis pēc zemākās cenas, bet vērtējot saimniecisko izdevīgumu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības brojā (IUB).

Paziņojumā arī norādīts, ka uzvarējušā pretendenta līgumcena 62 tūkstošu latu apjomā veidojas, saskaitot divas pozīcijas, tajā skaitā kopējā cena par izvērtējuma veikšanu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei – 22 tūkstoši latu un cena par vienas stundas konsultācijas sniegšanu – 35 lati par stundu, kopējai konsultāciju summai bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedzot 40 tūkstošus latu. Ja pie AFI izveides izvērtējuma strādā vidēji astoņas stundas dienā, vidēji 25 darba dienas mēnesī, tad kopumā Magnusson pie AFI jāstrādā aptuveni 5,7 mēneši, jeb, sākot darbu, piemēram, 2012.gada novembrī, tam būtu jāilgst nedaudz ilgāk kā līdz aprīļa vidum, liecina Db.lv aplēses.

Otrdien Ministru kabinets (MK) sēdē vienojas par turpmākajiem soļiem attīstības finanšu institūciju (AFI) koncerna izveidē, informē Finanšu ministrija.

Plānots, ka koncernā apvienos jaundibināto AS Attīstības finanšu institūcija, VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, SIA Latvijas Garantiju aģentūra un VAS Lauku attīstības fonds.

Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka valdība nedrīkst politiski vilcināties ar AFI izveidi, jo jau līdz šī gada beigām tai jāuzsāk jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošana. Vienotas AFI izveide ir ļoti būtiska tautsaimniecības izaugsmei, jo atbalstu plānots sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa uzsākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai, min A. Vilks.

Topošās attīstības finanšu institūcijas kopējais aktīvu apjoms varētu sasniegt 500 miljonus latu. Attīstības finanšu institūcija (AFI), ko plānots izveidot līdz šā gada beigām, īstenos valsts atbalsta programmas, kuras finanšu instrumentu veidā līdz šim realizēja Hipotēku banka, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), Lauku attīstības fonds (LAF) un Vides investīciju fonds (VIF).

Pēc DB veiktajām aptuvenajām aplēsēm, ņemot vērā pieejamo informāciju, AFI kopējais aktīvu apjoms, ieskaitot kredītu un izsniegto garantiju portfeļus, varētu sasniegt vai pat pārsniegt 500 miljonus latu, kas ir gana nopietns pieteikums pat no banku nozares viedokļa. Daļa uzņēmēju nespēja sniegt savu skatījumu par topošo institūciju informācijas trūkuma dēļ, bet daļas uzņēmēju teiktais liecina par nepieciešamību pārskatīt atbalsta programmas jaunās AFI ietvaros.

AFI izveides detalizēts plāns, kā to nolēmis Ministru kabinets, tiks izstrādāts līdz 2013.gada 1.martam, DB vēlreiz apliecināja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš arī apliecināja, ka zvērinātam advokātu birojam Magnusson (iespējams, juristam Gintam Vilgertam) uzticēts veikt padziļinātu vienotas AFI izveides juridisko, ekonomisko un lietderības aspektu izvērtējumu.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Par Attīstības finanšu institūcijas (AFI) restrukturizācijas procesa vadītāju izvēlēts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, kurš uz attiecīgā projekta laiku pārstās pildīt pārvaldnieka pienākumus.

Kā informē Finanšu ministrija, Kasparu Āboliņu šim uzdevumam izvirzīja nomināciju komiteja, kuras sastāvā bija pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Ministru prezidenta biroja. Atlases procesa ietvaros nomināciju komitejas pārstāvji uzrunāja vairākus kandidātus, tajā skaitā vairākus pārstāvjus no privāta sektora ar atbilstošu pieredzi.

Kā galvenais arguments par labu kandidātam tika minēta līdzšinējā ilgstošā pieredze, vadot institūciju, kura faktiski tiešā vai netiešā veidā ir finansējusi visas projekta ietvaros apvienojamās sabiedrības un ir bijusi ciešā sadarbībā ar tām. Tāpat augsti novērtēta Āboliņa veiktā Valsts kases strukturālā reforma krīzes laikā un uzsāktās reformas valsts akciju sabiedrībā Valsts nekustamie īpašumi, esot uzņēmuma vadībā.

Otrdien, 20. jūnijā tiks likts nekustamā īpašuma attīstītāja AFI Europe īstenotā daudzdzīvokļu namu projekta Trebū HOME pamatakmens Rīgā, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kupriču ielām.

Pirmajā Trebū HOME projekta būvniecības posmā tiks investēti 10 miljoni eiro.

Pirmajās divās Trebū HOME piecstāvu ēkās ar kopējo platību vairāk nekā 6 000 kvadrātmetru būs pieejami 108 dzīvokļi – 54 dzīvokļi katrā ēkā. Pirmās divas Trebū HOME piecstāvu dzīvojamās ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2018. gada vasarā.

Trebū HOME ir ilgtermiņa projekts, saskaņā ar plāniem tā desmit hektārus plašajā teritorijā desmit gadu laikā tiks uzbūvētas vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām, kopumā investējot 150 miljonus eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “AFI Investments” piesaistījis no Swedbank 8,9 miljonus eiro, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, daudzīvokļu ēku kompleksa celtniecībai Rīgā, Pļavniekos.

Projektam ar nosaukumu “Trebū HOME” tiks īstenota trešā apbūves kārta, kas ietver 3 dzīvojamās ēkas, nodrošinot Rīgas iedzīvotājus ar vairāk nekā 150 jauniem dzīvokļiem.

Projekta “Trebū HOME” kopējā apbūves platība pārsniedz 145 tūkstošus kvadrātmetru un tajā kopumā tiks izbūvēti vairāk nekā 1400 dzīvokļi.

Projekta būvniecības procesā izmantoti moderni tehniskie risinājumi, bet materiālu izvēlē īpaši izvērtēta arī energoefektivitāte, lai iedzīvotājiem nodrošinātu minimālu resursu patēriņu un ērtu dzīvošanu siltos mājokļos. Bez tam plānots attīstīt arī apkārtējo vidi - 10 hektāru plašā teritorijā paredzētas izgaismotas un labiekārtotas pastaigu takas, atpūtas soliņi un bērnu rotaļlaukumi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Tautsaimniecības uzrāvienam būs pieejams aizvien jauns finansējums; nepieciešama lielāka biznesa ieinteresētība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas attīstības finanšu institūcijai (AFI) Altum ir apstiprināts tai šovasar piešķirtais kredītreitingu aģentūras Moody’s Baa1 reitings, liecina paziņojums biržā Nasdaq Riga. Altum ir dots arī stabils perspektīvas novērtējums. Aģentūra sniedz savu klientu kredītreitingu vērtējumu divreiz gadā, un šī ir pirmā reize pēc Altum sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā šā gada oktobra beigās, kad AFI ir apstiprināts tās reitings. Jānorāda, ka tas visnotaļ augsts jeb ir vien pakāpi zemāks par Latvijas valsts A3 reitingu, kas arī ar stabilu perspektīvu tika apstiprināts novembra beigās.

Īstenojamo Altum projektu un līdz ar to arī aizdevumu drošības perspektīva ir cieši saistīta ar to «vilkmi», kādu Latvijas ekonomikai dod gan mūsu iekšējie makroekonomiskie rādītāji, gan faktori ārējos tirgos, sevišķi Eiropā. Šie faktori patlaban ir sevišķi labvēlīgi, un visa veida ekonomikas stimulēšana ir arī ES līmeņa politiskā aktualitāte, kā to apstiprina arī nesenais Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb Junkera plāna izvērsums pieejamā garantiju finansējuma ziņā un arī tā darbības laika pagarinājumā līdz 2020. gadam.

Nekustamā īpašuma attīstītājs AFI Europe ir noslēdzis līgumu ar AS RERE Grupu par daudzdzīvokļu ēku projekta Trebū HOME nākamās kārtas būvniecību.

Turpinot dzīvojamo ēku kompleksa Trebū HOME attīstību, tā ceturtajā kārtā tiks izveidots jauns apbūves kvartāls ar trim sešstāvu ēkām un atbilstošu infrastruktūru.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss atrodas Rīgā, Pļavniekos. Projekta Trebū HOME pasūtītājs ir SIA AFI INVESTMENTS, un ceturtās kārtas būvdarbus veiks RERE Grupas uzņēmums SIA RERE Meistari.

“Pārdošanas rezultāti liecina, ka Rīgas iedzīvotāji un īpaši jaunas ģimenes arvien biežāk meklē dzīvesvietu modernā, zaļā vidē ar labu infrastruktūru, vienlaikus neesot tālu no pilsētas rosīgā centra,” komentē AFI Europe Latvia vadītāja Ilona Striga.

Saskaņā ar projektu šajā kārtā kopā tiks uzbūvēti 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo apbūvi 11455 kvadrātmetru platībā. Trīs dzīvojamās ēkas kopējā dzīvokļu kompleksā veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "AFI Europe Latvia" atzīmējis kārtējos spāru svētkus - pabeigts tehnoloģiski sarežģītākais Trebū HOME ceturtās kārtas būvniecības posms. Trīs sešstāvu dzīvojamās ēkas sasniedza savus augstākos punktus.

Ceturtās kārtas būvdarbus veic “RERE Grupa” uzņēmums SIA “RERE Meistari”.

Šajā etapā tiks uzbūvētas trīs dzīvojamās ēkas, kas veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu. Jaunajās energoefektīvajās mājās būs pieejami 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo izbūvēto platību 11455 kvadrātmetri. Ēkas ir plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada otrajā pusē.

“Aizejošais gads ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu periodu mums visiem. Grūtā situācija pasaulē noteikti ir ietekmējusi arī būvniecības nozari, tāpēc priecājamies par to, ka mums ir izdevies pabeigt sarežģītāko jaunās kārtās būvniecības posmu,” saka Ilona Striga, “AFI Europe Latvia” vadītāja.

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un sekmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

Plānā iekļauti mērķi un veicamie uzdevumi šādās jomās: kredītiestāžu sektors, kapitāla tirgus, pensiju fondi, tiesu sistēma, valsts atbalsta programmas, alternatīvie finansējuma veidi, finanšu pratība.

Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Septembra beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas ārvalstu banku filiāles. No kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedz 69,8%, dominējot Skandināvijas investoru ieguldījumiem, kas veido 52% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.

Nākamajam Latvijas eksporta līmenim nepieciešams papildināt kredītu garantiju modeli.

Tāds ir viens no secinājumiem diskusijā par kapitāla pieejamību, kas sadarbībā ar Pohjola Bank trešdien norisinājās DB konferencē Biznesa prognozes 2015. Šis ir arī Biznesa prognožu jubilejas gads, jo pasākums tiek rīkots jau desmito gadu pēc kārtas.

Banku kredītu politikai veltīto konferences sadaļu ievadīja Pohjola grupas vadošais ekonomists Reijo Heiskanens ar prezentāciju par ekonomiskajām perspektīvām eirozonā 2015. gadā. Diskusijā piedalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns, SEB bankas finanšu direktors un valdes loceklis Kārlis Danēvičs un Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» koncerns atkārtoti saņēmis starptautiskās kredītreitingu aģentūras Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1, ar stabilu perspektīvas novērtējumu.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» kā Altum koncerna mātes uzņēmums ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar atbalsta finanšu instrumentiem - aizdevumiem, garantijām un ieguldījumiem riska kapitāla fondos - nodrošina finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, jomās, kuras valsts izvirzījusi kā atbalstāmas un svarīgas, veicinot tautsaimniecības attīstību un sekmējot privātā kapitāla un finanšu resursu mobilizēšanu.

2017. gada jūnijā Altum saņēma starptautiskās kredītreitingu aģentūras Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1, ar stabilu perspektīvas novērtējumu.

2017. gada 24. oktobrī AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.