Jaunākais izdevums

Telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim atradās apģērbu veikals Zara, plānots dalīt divās līdz četrās tirdzniecības zonās ar atsevišķām ieejām no Tērbatas un/vai Lāčplēša ielas, bet otrajā stāvā ierīkot biroju telpas, Db.lv informē SIA Liece komercdirektors Jānis Brants.

«Līgums ar SIA Apranga LV , kas pārstāv arī zīmolu Zara, beidzās 2018 gada 21 decembrī. Esam pateicīgi šim uzņēmumam par līdzšinējo salīdzinoši veiksmīgo sadarbību. Šķīrāmies, saglabājot draudzīgas attiecības un novēlot viens otram veiksmi turpmākajos projektos. Februārī tika saskaņots projekts, kas paredz pirmā stāva telpas dalīt divās līdz četrās tirdzniecības zonās ar atsevišķām ieejām no Tērbatas un/vai Lāčplēša ielas. Otrā stāva telpas tiks paredzētas un iznomātas ofisu vajadzībām. Tas ļaus kopējos ieņēmumus no konkrēto telpu iznomāšanas palielināt par 40%. Pašlaik ir noslēgts līgums par telpu pārbūvi un pielāgošanu minētajam izmantošanas mērķim,» informē J.Brants.

Viņš atklāj, ka ofisa platībām jau pieteicies nopietns potenciālais nomnieks, ar kuru notiek pārrunās par iespējamu sadarbību, taču vienlaikus tiek izskatīti arī citi piedāvājumi. J.Brants cer, ka līdz ar telpu pārbūves beigām maijā, jūnijā telpās būs arī jauns nomnieks.

«Sarežģītāk ir ar pirmā stāva potenciālajiem nomniekiem, jo patreiz vēl neredzam kandidātu vidū labu un spēcīgu potenciālo sadarbības partneri. Taču laiks mums ir, telpu remontam jebkurā gadījumā būs jāatvēl vismaz divi mēneši. Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka steiga šādās situācijās nav vietā. Noteikti mēģināsim atrast nomnieku pēc atpazīstamības un stabilitātes līdzvērtīgu iepriekšējam šo telpu nomniekam. Nav izslēgts, ka tā darbības veids nebūs apģērbu tirdzniecība, bet, iespējams, sabiedriskā ēdināšana vai kas cits,» pieļauj J.Brants.

Viņaprāt, telpu ģeogrāfiskais novietojums un maksātspējīgu potenciālo apmeklētāju daudzums ir stimuls šeit izvietot savu darbību spēcīgiem uzņēmumiem ar labu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alfa kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru; darbi vēl nav galā

Monta Glumane, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole» durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū būs gan modes un dzīvesstila preču veikali, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Tirdzniecības centrā atradīsies «Maxima XXX» veikals. Būs pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Kā norāda «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš, jaunākās tendences arhitektūrā un interjerā apvienotas ar bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsturisko mantojumu.

«Akropolē» tiks atvērts Baltijā pirmais multizīmolu veikals «Van Graaf», Latvijā pirmais modes preču veikals «Oysho», apavu veikals «Deichmann», kā arī pirmais sporta preču veikals «USC». Tirdzniecības centrā būs plašākie zīmolu «Zara» un «Reserved» veikali Latvijā, kā arī pirmais zīmola «River Island» veikals, kas piedāvās kolekciju arī vīriešiem.

Tirdzniecības centrā būs apmēram 30 restorāni un kafejnīcas, piemēram, Latvijā pirmie restorānu ķēdes «Grill London» un «Paslēptās receptes» restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgtspējīgas modes centieni pazūd zem lēto apģērbu viļņa

Ilze Žaime, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Steel pro virs ūdens notur stratēģija ar nozares lielajām zivīm

Daiga Laukšteina, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmuma SIA Steel pro mērķis ir strādāt ar vidēji 6 milj. eiro apgrozījumu gadā.

Tas 3200 kvadrātmetru plašajā ražotnē Ozolnieku novadā ir iespējams un ar izveidoto personāla komandu apgūstams. Jautājums ir, kā to izdarīt pareizi, lai viss nebeidzas ar mīnus zīmi vai neveiksmi. Atbildei uz pēdām ir uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs, kura lielākais apgūtais projekts ir astoņi gadi nozarē, bet stratēģiskais vadmotīvs – nesēdēt uz viena zara. Tas var būt bīstami.

Ražo un projektē

SIA Steel pro nosaukums jau norāda, ka tas profesionāli nodarbojas ar metālapstrādi. Uzņēmums projektē, izgatavo un uzstāda iekārtas elektroenerģijas un siltuma enerģijas iegūšanai no koksnes. Tātad darbības virziens pamatā saistīts ar enerģētiku un jebkāda veida enerģētikas projektu tehnoloģiskajām iekārtām. Uzņēmums tās ne vien ražo, bet arī projektē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Digitālā revolūcija ienāk arī optikā

Anda Asere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām redzes korekcijā e-komercija ir attīstības sākumstadijā, norāda SIA OC Vision valdes priekšsēdētājs Jānis Dzenis.

Uzņēmumā ietilpst vairāki optikas veikalu zīmoli – Pasaules optika, OptiO, Vision Express, Lornete, Vizionette, kontaktlēcu internetveikals dr. Lensor, kā arī vairumtirdzniecības biznesa virziens Optica. Latvijā nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 30 miljoni eiro, un SIA OC Vision tirgus daļa ir vairāk nekā trešdaļa. OC Vision grupas kopējais apgrozījums, ieskaitot vairumtirdzniecības biznesu un optikas veikalus Lietuvā, 2018. gadā veidoja 21,8 milj. eiro (bez PVN), kas ir par 17,4% lielāks nekā iepriekšējā gadā. «Tirgus piesātinājums vēl nav sasniegts, jo pie mums uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir viena optika, līdzīgi kā Zviedrijā. Vislielākā konkurence Eiropā ir Kiprā un Beļģijā, kur uz 5000 iedzīvotājiem ir viena optika,» viņš teic. Plašāk par biznesu viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru