Pamatojoties uz 2.5 YR LVL A02 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/6) ir nolēmusi dzēst BTB 2.5 YR LVL A02 sērijas (ISIN LV0000800282) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir LVL 3'000'000.

Pamatojoties uz 5 YR EUR C01 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/7) ir nolēmusi dzēst BTB 5 YR EUR C01 sērijas (ISIN LV0000800290) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir EUR 3'000'000.

Pamatojoties uz 5 YR USD B02 sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 6.7.punktu par ķīlu zīmju dzēšanu AS Baltic Trust Bank valde (2007.gada 18.jūnija valdes lēmums Nr. 43/8) ir nolēmusi dzēst BTB 5 YR USD B02 sērijas (ISIN LV0000800308) hipotekārās ķīlu zīmes 2007.gada 15.augustā. Dzēšamo ķīlu zīmju daudzums ir 30'000, apjoms - pēc nominālvērtības ir USD 3'000'000.

SEB Unibanka pirms termiņa ir pabeigusi “Baltic Trust Bank” (BTB) izlaisto hipotekāro ķīlu zīmju izplatīšanu, Db informēja SEB Unibankā. Latu, eiro un ASV dolāru ķīlu zīmju izplatīšana tika uzsākta 26.septembrī. Laidienu apjoms bija 3 miljoni latu, 3 miljoni eiro un 3 miljoni ASV dolāru. BTB hipotekāro ķīlu zīmju laidienu ASV dolāros SEB Unibanka pabeidza desmit dienas pēc izplatīšanas sākuma - 6.oktobrī, latu ķīlu zīmju izplatīšana tika pabeigta 14.oktobrī, savukārt hipotekāro ķīlu zīmju laidiens eiro valūtā tik noslēgts 9.novembrī. SEB Unibanka citu komercbanku emitēto ķīlu zīmju izplatīšanu ir nodrošinājusi jau četras reizes – bez minētajām BTB ķīlu zīmēm, pērn SEB Unibanka izplatīja arī trīs Latvijas Hipotēku un Zemes bankas ķīlu zīmju laidienus latos un ASV dolāros. Ķīlu zīmes tiek izlaistas pamatojoties uz "Hipotekāro ķīlu zīmju likumu", kurš garantē ieguldījumu drošību. Ķīlu zīmes ir ilgtermiņa parāda vērtspapīri ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu. Ķīlu zīmes ir vērtspapīri ar augstu drošības līmeni, ko nosaka "Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" ietvertās prasības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Šonedēļ veiksmīgi noslēdzās PARITATE BANKA hipotekāro ķīlu zīmju piedāvājums investoriem, kuru organizēja “Hipotēku banka.” Ķīlu zīmes tika emitētas par summu EUR 9'000'000 ar dzēšanas termiņu 3 gadi un ar gada procenta likmi 6 mēnešu Libor + 1,55%. Hipotekārās ķīlu zīmes tika pārdotas par to nominālvērtību.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko norādīja, ka “šis darījums ir kārtējais apliecinājums Hipotēku bankas veiksmīgajai pieredzei ķīlu zīmju emitēšanā. Šī ir lielākā privātās bankas hipotekāro ķīla zīmju emisija Latvijā. Liels gandarījums ir arī par jaunu ārvalstu investoru līdzdalību emisijas veiksmīgā norisē.”

Emisiju Hipotēku banka veica sadarbībā ar finanšu konsultāciju kompāniju Sigma Kapitāls.

PARITATE BANKA uzsvēra savu apmierinātību, ka ne tikai Baltijas, bet arī rietumu investori novērtēja bankas strauji augošo potenciālu un iegādājās ķīlu zīmju trešās emisijas vērtspapīrus.

Hipotēku banka ir viena no pieredzes bagātākajām bankām, kura resursu piesaistei hipotekārās kreditēšanas attīstībai izmanto hipotekāro ķīlu zīmju emisijas. Hipotēku banka ir lielākais hipotekāro ķīlu zīmju emitents Latvijā.

Starptautiskā reitinga aģentūra Moody’s Investor Services ir piešķīrusi “Baltic Trust Bank” (BTB) emitētajām ķīlu zīmēm reitingu Ba2, Db informēja BTB BTB ir pirmā privātā komercbanka Latvijā, kas veica hipotekāro ķīlu zīmju emisiju (pirms tam to veica vienīgi VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka). Pirmā emisija notika pagājušā gadā 1.decembrī, kad Rīgas Fondu Biržas (RFB) izsolē tika pārdots ievērojams BTB ķīlu zīmju portfelis. Ķīlu zīmju kopējais emisijas apjoms ir 3’000‘000 latu un 3’000’000 ASV dolāru. Pozitīvi novērtējot investoru interesi, BTB plāno pārdot ķīlu zīmju emisijas atlikumu izsolē, kas notiks 10.februārī RFB. Hipotekāro ķīlu zīmju emisijas mērķis ir BTB resursu bāzes diversifikācija un Latvijas finanšu tirgus attīstības veicināšana. Hipotekāro ķīlu zīmju reitings (Ba2) ir augstāks par bankas reitingu (Ba3), kas liecina par šī finanšu instrumenta augstāku drošību. Ķīlu zīmes ir nodrošinātas ar hipotekārajiem kredītiem un ar kredītiem pret Latvijas pašvaldību garantijām. Bankas plānos 2005.gadā nākamā ir eiro denominēto hipotekāro ķīlu zīmju emisija.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

"Baltic Property Trust" iegūst balvas četrās dažādās kategorijās starptautiskā biznesa žurnāla "Euromoney" rīkotajā gadskārtējā nekustamā īpašuma konkursā "Liquid Real Estate Awards".

"Baltic Property Trust" 2007. gadā ir ieguvusi četras uzvaras nekustamā īpašuma konkursā "Liquid Real Estate Awards":

Latvijā pirmā vieta investīciju pārvaldīšanā;

Igaunijā pirmā vieta investīciju pārvaldīšanā;

Krievijā otra vieta investīciju pārvaldīšanā;

Lietuvā otra vieta investīciju pārvaldīšanā.

"Šajā konkursā ir ļoti liela konkurence, un mēs jūtamies pagodināti par to, ka kolēģi atzīst mūsu kompetenci un darba stilu. Pēdējie 12 mēneši mums ir bijuši lieliski, un patlaban mēs ieviešam ilgtermiņa stratēģiju, lai pilnveidotu mūsu darbu un palielināt tirgus daļu Baltijas jūras reģionā," stāsta "Baltic Property Trust" direktors Larss Ohnemuss (Lars Ohnemus).

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

2007.gada 16.novembrī līdzšinējais patēriņa kreditēšanas uzņēmuma a/s GE Money valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers ir iecelts par vadītāju un attīstītāju visiem General Electric korporācijas biznesa vienības GE Money uzņēmumiem Latvijā, kuros ietilpst gan a/s GE Money, gan a/s Baltic Trust Bank un tā meitas uzņēmumi A/S Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds un IPS BTB Asset Management, Db.lv informēja a/s GE Money sabiedrisko attiecību vadītāja Nora Grase.

Saskaņā ar šo lēmumu, 2007.gada 14.decembrī SIA GE Money Latvia Holdings (A/S Baltic Trust Bank galējais īpašnieks) dalībnieku pilnsapulcē Dmitrijs Cimbers iecelts par SIA GE Money Latvia Holdings Valdes priekšsēdētāju un sekojoši A/S Baltic Trust Bank ārkārtas akcionāru sapulcē, atstājot Padomes locekļa amatu, iecelts A/S Baltic Trust Bank valdē.

Dmitrijs Cimbers sāka strādāt GE korporācijā par a/s GE Money Valdes priekšsēdētāju 2004.gadā, līdz ar GE Money ienākšanu Latvijā un kopš tā laika a/s GE Money Latvijā ir strauji attīstījusies – aktīvi pieauguši no 10 miljoniem līdz 160 miljoniem latu, kredītportfelis no 10 miljoniem līdz 148 miljoniem latos, darbinieku skaits četrkāršojies, uzņēmums ir ieguvis līderpozīcijas patēriņa kreditēšanā un ievērojami attīstījis atpazīstamību un reputāciju.

Alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams salīdzinoši bieži saskaras ar preču zīmju viltošanu, vai mēģinājumiem tās atdarināt. Šī problēma visbiežāk ir aktuāla tieši lieliem uzņēmumiem, kas ražo atpazīstamu produkciju, biznesa portālam Db.lv stāstīja a/s Latvijas balzams pārstāve Aiga Aizpuriete.

"A/s Latvijas balzams investē ievērojamus finanšu līdzekļus un pūles preču zīmju izstrādāšanā, mārketinga un reklāmas projektos, kas padara preču zīmes atpazīstamas patērētāju vidū. Tas, savukārt, padara tās īpaši pievilcīgas atdarināšanai," skaidroja A. Aizpuriete.

Situācijās, kad tiek izmantotas preču zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas vai pat atdarina a/s Latvijas balzams piederošās preču zīmes, uzņēmums vienmēr esot vērsies tiesā, Patentu valdē vai Konkurences padomē savu preču zīmju tiesību aizsardzībai, viņa stāstīja.

Kā piemēru uzņēmuma pārstāve minēja strīdu ar SIA L.I.O.N. & Ko (LION), kas "atsevišķos gadījumos lieto preču zīmes, kuras ir sajaucami līdzīgas a/s Latvijas balzams preču zīmēm". To vidū esot, piemēram, preču zīmes Stolichnaya, 3 graudu, Moskovskaya un Sovetskoje Šampanskoje. Līdz ar to Latvijas balzams cēlis prasības tiesā pret LION, lai panāktu šo preču zīmju izmantošanas aizliegšanu un kontrafakto preču iznīcināšanu. Šīs prasības esot vērstas uz a/s Latvijas balzams preču zīmju tiesību aizskārumu novēršanu un kontrafakto etiķešu un preču iznīcināšanu.

Lai nostiprinātu savas pozīcijas fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgū, 12.decembrī SEB Unibanka un Trasta Komercbanka (TKB) ir parakstījušas sadarbības līgumu par TKB emitēto hipotekāro ķīlu zīmju izplatīšanu. Trasta komercbanka ir izlaidusi hipotekārās ķīlu zīmes, kuru sākotnējo izplatīšanu veiks SEB Unibanka. Ķīlu zīmēm ir nekustamā īpašuma nodrošinājums un pēc sākotnējā izplatīšanas termiņa beigām tās tiks iekļautas regulētā tirgū Rīgas Fondu biržā. Vērtspapīru laidiens tiks piedāvāts tirgū pēc Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas. Trasta komercbankas Hipotekārās kreditēšanas nodaļas vadītājs Jānis Neimanis norāda: "Šī līguma parakstīšana ir nākamais pakāpiens Latvijas vērstpapīru tirgus attīstībā, lai veicinātu investīcijas augstas kvalitātes Latvijas emitentu vērtspapīros. Ieguldījumi ķīlu zīmēs ir viens no drošākajiem un izplatītākajiem investīciju veidiem pasaulē ar pievilcīgu ienesīgumu. Mēs plānojam aktīvi piedalīties šīs investīciju jomas attīstībā, kas Latvijā pašlaik nav attīstīta pietiekošā apjomā. " SEB Unibankas fiksēta ienākuma vecākais vērtspapīru speciālists Andrejs Mežals: “Hipotekārās ķīlu zīmes ir ļoti piemērots ieguldījumu instruments arī privātpersonām – to iegādei nav nepieciešami lieli brīvie līdzekļi, atsevišķu emitentu ķīlu zīmes pat nodrošina augstāku ienesīgumu nekā depozītos, un tām ir augsta likviditāte, ja rodas vajadzība pēc naudas citiem finanšu darījumiem.” SEB Unibanka kopumā ir nodrošinājusi fiksēta ienākuma vērtspapīru izplatīšanu aptuveni par 65 miljoniem latu vērtībā, tostarp SEB Unibankas obligācijas aptuveni par 10 miljoniem un noguldījumu sertifikātu laidienus aptuveni 30 miljonu latu nominālvērtībā. Tādējādi TKB ir jau trešā banka, kuras emitēto vērtspapīru izplatīšanu nodrošinās SEB Unibanka. Trīs ķīlu zīmju laidienu izplatīšanu dažādās valūtās SEB Unibanka ir nodrošinājusi arī “Latvijas Hipotēku un Zemes bankai” un “Baltic Trust Bank”.

15. maijā SEB Unibanka uzsāk “PARITATE BANKA” jauno trīs gadu hipotekāro ķīlu zīmju sākotnējo izplatīšanu. Hipotekāro ķīlu zīmju piedāvājuma mērķis ir piesaistīt līdzekļus “PARITATE BANKA” hipotekārās kreditēšanas darbības paplašināšanai. Hipotekārās ķīlu zīmes ir bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu “Hipotekāro zīmju likumā” paredzēto segumu. Pēc sākotnējā izplatīšanas termiņa beigām tās tiks iekļautas Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Kopējais “PARITATE BANKA” hipotekāro ķīlu zīmju laidiens ir 50 000 obligāciju piecu miljonu Eiro nominālvērtībā, to dzēšanas datums ir 2009. gada 15. maijs. Vērtspapīru ienesīgumu veido sešu mēnešu EUR LIBOR likme + 1.50%. Procentu ienākumu likme procentu ienākuma periodam no 2006. gada 15. maija līdz 2006. gada 14. novembrim ir noteikta 4,50%. Hipotekārās ķīlu zīmes ir ilgtermiņa parāda vērtspapīri ar augstu drošības līmeni, ko nosaka "Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" ietvertās prasības. “PARITATE BANKA” ir dibināta 1992. gadā. Kopš 2002. gada “PARITATE BANKA” galvenais akcionārs (95,08%) ir Ukrainas banku tirgus līderis “PrivatBank”. Šobrīd “PrivatBank” apkalpo 310 tūkst. korporatīvo klientu kontu un vairāk kā 9,4 milj. fizisku personu kontu. Privātpersonu līdzekļu apjoms, kurus “PrivatBank” piesaistīja kopš 2005.gada ir sasniedzis 8,5 mljrd. grivnu, t.sk. privātpersonu depozīti – 6,4 mljrd. grivnu. “PARITATE BANKA” ir atvērusi 18 filiāles, norēķinu grupas un klientu apkalpošanas centrus Latvijā, kā arī pārstāvniecību Portugālē.

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Rīgas Fondu biržas valde š.g. 16.februārī nolēma ar 2004.gada 22.februāri iekļaut biržas Parāda vērtspapīru sarakstā sākotnējā izvietošanā š.g. 10.februārī pārdotās 12 550 BTB 3YR LVL hipotekārās ķīlu zīmes, kuru nominālvērtība ir 100 LVL. Minēto ķīlu zīmju dzēšanas datums ir 2007. gada 1. decembris un ienākuma gada likme – 1.25 % + 6 mēnešu RIGIBOR. Biržas tirdzniecības kods ir BTBBFLOT07.

Saskaņā ar biržas valdes lēmumu, ar 2004.gada 22.februāri biržas Parāda vērtspapīru sarakstā tiks iekļautas sākotnējās izvietošanas rezultātā pārdotās 23 000 BTB 5YR USD hipotekārās ķīlu zīmes, kuru nominālvērtība ir 100 ASV dolāri. Ķīlu zīmju dzēšanas datums ir 2009.gada 1.decembris un ienākuma gada likme – 1.25 % + 6 mēnešu USD LIBOR. Biržas tirdzniecības kods ir BTBBFLOT09.

Pēc papildu hipotekāro ķīlu zīmju iekļaušanas Biržas Parāda vērtspapīru sarakstā tiks kotētas 30 000 BTB 3YR LVL un 30 000 BTB 5YR USD hipotekārās ķīlu zīmes.

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Hipotēku un zemes banka (turpmāk tekstā – Hipotēku banka) paziņo, ka Hipotēku bankas valde 2007.gada 9.janvārī pieņēmusi lēmumu (valdes sēdes protokols Nr.2):

1. 2007.gada 15.februārī samazināt AI sērijas (ISIN kods LV0000800118) hipotekāro ķīlu zīmju emisijas apjomu no LVL 2,000,000.- (divi miljoni Latvijas lati) uz LVL 1,050,000.- (Viens miljons piecdesmit tūkstoši Latvijas lati) saskaņā ar Hipotekāro ķīlu zīmju likuma 6.panta sesto punktu un AI sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 3.5.2. punktu, dzēšot ķīlu zīmes, ko Hipotēku banka iegādājusies vērtspapīru otrreizējā tirgū.

2. 2007.gada 15.februārī dzēst visu BB sērijas (ISIN kods LV0000800241) hipotekāro ķīlu zīmju emisiju saskaņā ar BB sērijas hipotekāro ķīlu zīmju prospekta 3.7.6.1. punktu par to nominālvērtību.

Lēmums pieņemts pamatojoties uz Valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka 2004.gada 4.februāra ārkārtas akcionāru pilnsapulces (protokols Nr.1, 4.punkts) lēmumu "Par pilnvarojumu Hipotēku bankas valdei".

2007. gada 19.martā plkst. 16.45 tika slēgta AS Baltic Trust Bank kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti šādi lēmumi.

Par bankas 2006.gada finanšu pārskatu

1.Apstiprināt AS Baltic Trust Bank 2006.gada finanšu pārskatu (pielikumā uz 55 lpp).

Par bankas 2006.gada peļņas izlietošanu

1.Bankas 2006.gada auditēto tīro peļņu LVL 2,852 tūkstošu apmērā nesadalīt un pievienot bankas iepriekšējo gadu darbības rezultātiem.

Par bankas grupas 2007.gada revidentu

1.Apstiprināt auditorkompāniju KPMG Baltics SIA par bankas grupas 2007.gada revidentu.

Par atlīdzības noteikšanu 2007.gada revidentam

1.Apstiprināt bankas grupas 2007.gada revidentam auditorsabiedrībai KPMG Baltics SIA atlīdzību ne lielāku kā LVL 35'000,- apmērā (bez PVN).

Par bankas padomes atsaukšanu

1.Atsaukt AS Baltic Trust Bank ar 2006.gada 14.novembra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu ievēlēto bankas padomi.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.