Biznesa vieta: Baložu iela - Āgenskalna miera osta

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Veselības māja

Baložu ielas 28. ēku varētu dēvēt arī par veselības māju, jo tajā izvietotie nomnieki ir saistīti ar medicīnu vai veselīgu dzīvesveidu. Teju desmit gadus tur atrodas ekolietu veikals Weleda. Lai gan veikalam izdevīgāka būtu kāda dzīvīgāka iela, atrašanās vieta neesot šķērslis. «Pie mums brauc mērķtiecīgi. Pārsvarā – patstāvīgie klienti, kuri novērtē, ka te ir ērti nokļūt, bez maksas var atstāt automašīnu,» stāsta Weleda veikala pārdevēja Ilona Šape. Esot pircēji, kuri jūsmojot par Baložu ielas koku apbūvi un to, ka iela pēdējos 20 gados nav daudz mainījusies, nav uzceltas modernas ēkas. Tūristi veikalā iegriežoties reti, izņēmums esot viesi no Krievijas, kas vasarās nākot iepirkties, jo šeit varot iegādāties preces par zemāku cenu, nekā tas ir viņu mītnes zemē. Tūristus, kas pa šo ielu pastaigājas, varot redzēt reti. Iela nav populārs maršruts, lai gan – vajadzētu, jo vienuviet aplūkojams daudz skaistu, vēsturisku koka māju. «Netālu esošais Kalnciema kvartāls, kur notiek tirdziņi, mūsu veikalam klientus nepiesaista, drīzāk atviļ. Arī tur nopērkami ekoprodukti un cilvēki, protams, labprātāk iepērkas, pastaigājoties svaigā gaisā, nekā mēro ceļu uz mūsu veikalu,» stāsta pārdevēja. «Veselības mājas» iekšpagalmā pirms pusotra gada izveidota fizioterapeitu kopprakse Kustību telpa, kur tiek piedāvāta ārstnieciskā vingrošana, masāža un slinga terapija. «Kopā ar kolēģi mērķtiecīgi meklējām vietu Pārdaugavā un bijām priecīgas, ka atradām šo māju. Mums arī bija svarīgi, lai telpas atrastos pirmajā stāvā un būtu ērti iebraukt cilvēkiem ar ratiņkrēslu, kā arī lai šeit būtu dušas telpa,» stāsta Kustību telpas īpašniece un fizioterapeite Linda Kidikas. Salīdzinot ar viņas iepriekšējo darba vietu, kas atradusies pilsētas centrā, šeit esot daudz plusu – klienti var ar automašīnu piebraukt teju līdz namdurvīm, bet ēkas iekšpagalmā, kas ir nošķirts no ielas, valda miers un klusums. Ērti atbraukt ir arī tiem klientiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu. «Vienīgais mīnuss – mūs grūti atrast ļaudīm, kas nāk pirmo reizi – esam iekšpagalmā. Tas, ka esam «paslēpušies» pagalmā, liedz par mums uzzināt garāmgājējiem,» stāsta L. Kidikas.

Ar plašu dārzu

Baložu ielā 18 trīs stāvu ēkā pirms pusotra gada mājvietu atradusi biedrība Oāze lieliem un maziem, kur pirmajā stāvā izvietots alternatīvais bērnudārzs, otrais stāvs atvēlēts auglība.lv, kur rosās dūlas, pieaugušie nāk apgūt Argentīnas tango un iemācīties soļus kāzu valsim, bet skolas vecuma bērnu ierodas uz Yamaha mūzikas skolu. Trešajā stāvā strādā psihologi. «Iepriekš atradāmies citā Baložu ielas ēkā, kur apdzīvojām tikai vienu stāvu. Šī vieta atbilst visām mūsu vajadzībām, jo, esot pilsētā, var sajusties kā laukos. Bērniem ir iespēja spēlēties dārzā, ejam pastaigāties pa tuvumā esošajām nelielajām ielām. Tepat netālu ir arī Botāniskais dārzs, kur varam ar audzēkņiem doties pētīt dabu. Arī fakts, ka tepat aiz žoga ir reālā dzīve, ir tikai pluss. Bērni neaug slēgtā vidē. Piemēram, kad šogad dega tā dēvētā Āgenskalna arhitektūras pērle, bērniem bija interesanti vērot, kā ugunsdzēsēji stādā. Pagalmā sabrauca speciālās tehnikas automašīnas,» atminas biedrības Oāze lieliem un maziem vadītāja Santa Dzirjāne. Baložu iela ir piemērota vieta ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem – tā ir laba vieta birojam. «Skaisti, mierīgi, vasarā sazaļo koki. Tā kā birojs atrodas nostāk no ielas, vasarā pie namdurvīm izliekam galdiņu, kur var pasēdēt un kafiju iedzert, bet klienti novērtē, ka laukumā pie biroja var novietot automašīnu,» stāsta Lejnieku projektēšanas biroja arhitekts Mikus Lejnieks. Viņš deviņu gadu laikā ir novērojis, ka ielai ir divi fokusa punkti, kur pulcējas visvairāk cilvēku – no rītiem rosība notiekot pie E. Gulbja laboratorijas, bet pēcpusdienās mašīnas plūsma palielinās pie Pāvula Jurjāna mūzikas skolas. DB novēroja, ka vairāk cilvēku dienas laikā sastopams arī trolejbusa pieturvietā, kas izvietota pie Zemgales priekšpilsētas tiesas. «Pa šiem gadiem, kopš šeit strādāju, iela ir mainījusies minimāli. Kāda ēka atjaunota, bet kopumā uzņēmumi, kas strādāja šeit agrāk, atrodas te vēl aizvien. Nav arī vietas, kur attīstīt biznesu, jo pārsvarā visās koka ēkās ir dzīvojamās mājas. Pirms pāris gadiem mūzikas skola no pašvaldības ieguva vēl vienu māju, kuras iekšpagalmā izveidoja āra skatuvi, norobežotā teritorijā – nelielu bērnu rotaļu laukumu ,» stāsta M. Lejnieks. Iela nav ar dzīvu satiksmi, taču pēcpusdienās viss mainoties. Vecāki vedot bērnus uz mūzikas skolu, un satiksme esot saspīlēta. «Tas tāpēc, ka iela ir pārāk šaura divvirzienu satiksmei, turklāt ielas malās vēl sastājušās automašīnas, lai gan to liedz zīmes. Prasījām pašvaldībai, lai Baložu ielai paredz vienvirziena satiksmi, bet lūgums netika izpildīts,» atklāj arhitekts. Tiesa, dienas laikā pa ielu staigājot vien apkārtējo māju iedzīvotāji, un arī auto satiksme ir mierīga. Salīdzinot ar citām Āgenskalna ielām, piemēram, pie tirgus, Baložu iela esot vienmēr tīra un sakopta. «Trūcīgās kājāmgājēju plūsmas dēļ šeit nestaigā arī tie, kas izmisīgi vāc metāllūžņus un diņģē naudu,» stāsta M. Lejnieks. Faktu, ka Baložu ielā par drošību neesot jāuztraucas apliecina citi DB uzrunātie uzņēmēji. Nepatikšanas esot bijušas sīkas, piemēram, pie viesnīcas Two Wheels garnadži no zemes izrāvuši lampas, kas apgaismo ēkas fasādi.

Ievērojamu cilvēku mājas

Ja var ticēt internetā publicētajām vēstures liecībām, ēkā, kur patlaban atrodas tiesa, 20. gados, pēc atgriešanās Latvijā, kādu laiku dzīvojuši Rainis un Aspazija. Arī citos Baložu ielas namos reiz dzīvojuši ievērojami cilvēki: 4. namā 30. gadu pirmajā pusē – finanšu ministrs Ēvalds Rimbenieks, bet 10. namā kopš 1953. gada – latviešu rakstnieks un komponists Marģeris Zariņš. Savukārt Baložu ielas 17. ēkā 30. gadu pirmajā pusē dzīvojis poļu izcelsmes mākslinieks Konstantīns Rončevskis. Baložu ielas 22. mājā novietota piemiņas zīme, kas vēsta, ka šeit savulaik dzīvojis spāņu rakstnieks un diplomāts Anhels Ganivets Garsija.