Foto

Biznesa vieta: Baložu iela - Āgenskalna miera osta

Linda Zalāne, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Veselības māja

Baložu ielas 28. ēku varētu dēvēt arī par veselības māju, jo tajā izvietotie nomnieki ir saistīti ar medicīnu vai veselīgu dzīvesveidu. Teju desmit gadus tur atrodas ekolietu veikals Weleda. Lai gan veikalam izdevīgāka būtu kāda dzīvīgāka iela, atrašanās vieta neesot šķērslis. «Pie mums brauc mērķtiecīgi. Pārsvarā – patstāvīgie klienti, kuri novērtē, ka te ir ērti nokļūt, bez maksas var atstāt automašīnu,» stāsta Weleda veikala pārdevēja Ilona Šape. Esot pircēji, kuri jūsmojot par Baložu ielas koku apbūvi un to, ka iela pēdējos 20 gados nav daudz mainījusies, nav uzceltas modernas ēkas. Tūristi veikalā iegriežoties reti, izņēmums esot viesi no Krievijas, kas vasarās nākot iepirkties, jo šeit varot iegādāties preces par zemāku cenu, nekā tas ir viņu mītnes zemē. Tūristus, kas pa šo ielu pastaigājas, varot redzēt reti. Iela nav populārs maršruts, lai gan – vajadzētu, jo vienuviet aplūkojams daudz skaistu, vēsturisku koka māju. «Netālu esošais Kalnciema kvartāls, kur notiek tirdziņi, mūsu veikalam klientus nepiesaista, drīzāk atviļ. Arī tur nopērkami ekoprodukti un cilvēki, protams, labprātāk iepērkas, pastaigājoties svaigā gaisā, nekā mēro ceļu uz mūsu veikalu,» stāsta pārdevēja. «Veselības mājas» iekšpagalmā pirms pusotra gada izveidota fizioterapeitu kopprakse Kustību telpa, kur tiek piedāvāta ārstnieciskā vingrošana, masāža un slinga terapija. «Kopā ar kolēģi mērķtiecīgi meklējām vietu Pārdaugavā un bijām priecīgas, ka atradām šo māju. Mums arī bija svarīgi, lai telpas atrastos pirmajā stāvā un būtu ērti iebraukt cilvēkiem ar ratiņkrēslu, kā arī lai šeit būtu dušas telpa,» stāsta Kustību telpas īpašniece un fizioterapeite Linda Kidikas. Salīdzinot ar viņas iepriekšējo darba vietu, kas atradusies pilsētas centrā, šeit esot daudz plusu – klienti var ar automašīnu piebraukt teju līdz namdurvīm, bet ēkas iekšpagalmā, kas ir nošķirts no ielas, valda miers un klusums. Ērti atbraukt ir arī tiem klientiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu. «Vienīgais mīnuss – mūs grūti atrast ļaudīm, kas nāk pirmo reizi – esam iekšpagalmā. Tas, ka esam «paslēpušies» pagalmā, liedz par mums uzzināt garāmgājējiem,» stāsta L. Kidikas.

Ar plašu dārzu

Baložu ielā 18 trīs stāvu ēkā pirms pusotra gada mājvietu atradusi biedrība Oāze lieliem un maziem, kur pirmajā stāvā izvietots alternatīvais bērnudārzs, otrais stāvs atvēlēts auglība.lv, kur rosās dūlas, pieaugušie nāk apgūt Argentīnas tango un iemācīties soļus kāzu valsim, bet skolas vecuma bērnu ierodas uz Yamaha mūzikas skolu. Trešajā stāvā strādā psihologi. «Iepriekš atradāmies citā Baložu ielas ēkā, kur apdzīvojām tikai vienu stāvu. Šī vieta atbilst visām mūsu vajadzībām, jo, esot pilsētā, var sajusties kā laukos. Bērniem ir iespēja spēlēties dārzā, ejam pastaigāties pa tuvumā esošajām nelielajām ielām. Tepat netālu ir arī Botāniskais dārzs, kur varam ar audzēkņiem doties pētīt dabu. Arī fakts, ka tepat aiz žoga ir reālā dzīve, ir tikai pluss. Bērni neaug slēgtā vidē. Piemēram, kad šogad dega tā dēvētā Āgenskalna arhitektūras pērle, bērniem bija interesanti vērot, kā ugunsdzēsēji stādā. Pagalmā sabrauca speciālās tehnikas automašīnas,» atminas biedrības Oāze lieliem un maziem vadītāja Santa Dzirjāne. Baložu iela ir piemērota vieta ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem – tā ir laba vieta birojam. «Skaisti, mierīgi, vasarā sazaļo koki. Tā kā birojs atrodas nostāk no ielas, vasarā pie namdurvīm izliekam galdiņu, kur var pasēdēt un kafiju iedzert, bet klienti novērtē, ka laukumā pie biroja var novietot automašīnu,» stāsta Lejnieku projektēšanas biroja arhitekts Mikus Lejnieks. Viņš deviņu gadu laikā ir novērojis, ka ielai ir divi fokusa punkti, kur pulcējas visvairāk cilvēku – no rītiem rosība notiekot pie E. Gulbja laboratorijas, bet pēcpusdienās mašīnas plūsma palielinās pie Pāvula Jurjāna mūzikas skolas. DB novēroja, ka vairāk cilvēku dienas laikā sastopams arī trolejbusa pieturvietā, kas izvietota pie Zemgales priekšpilsētas tiesas. «Pa šiem gadiem, kopš šeit strādāju, iela ir mainījusies minimāli. Kāda ēka atjaunota, bet kopumā uzņēmumi, kas strādāja šeit agrāk, atrodas te vēl aizvien. Nav arī vietas, kur attīstīt biznesu, jo pārsvarā visās koka ēkās ir dzīvojamās mājas. Pirms pāris gadiem mūzikas skola no pašvaldības ieguva vēl vienu māju, kuras iekšpagalmā izveidoja āra skatuvi, norobežotā teritorijā – nelielu bērnu rotaļu laukumu ,» stāsta M. Lejnieks. Iela nav ar dzīvu satiksmi, taču pēcpusdienās viss mainoties. Vecāki vedot bērnus uz mūzikas skolu, un satiksme esot saspīlēta. «Tas tāpēc, ka iela ir pārāk šaura divvirzienu satiksmei, turklāt ielas malās vēl sastājušās automašīnas, lai gan to liedz zīmes. Prasījām pašvaldībai, lai Baložu ielai paredz vienvirziena satiksmi, bet lūgums netika izpildīts,» atklāj arhitekts. Tiesa, dienas laikā pa ielu staigājot vien apkārtējo māju iedzīvotāji, un arī auto satiksme ir mierīga. Salīdzinot ar citām Āgenskalna ielām, piemēram, pie tirgus, Baložu iela esot vienmēr tīra un sakopta. «Trūcīgās kājāmgājēju plūsmas dēļ šeit nestaigā arī tie, kas izmisīgi vāc metāllūžņus un diņģē naudu,» stāsta M. Lejnieks. Faktu, ka Baložu ielā par drošību neesot jāuztraucas apliecina citi DB uzrunātie uzņēmēji. Nepatikšanas esot bijušas sīkas, piemēram, pie viesnīcas Two Wheels garnadži no zemes izrāvuši lampas, kas apgaismo ēkas fasādi.

Ievērojamu cilvēku mājas

Ja var ticēt internetā publicētajām vēstures liecībām, ēkā, kur patlaban atrodas tiesa, 20. gados, pēc atgriešanās Latvijā, kādu laiku dzīvojuši Rainis un Aspazija. Arī citos Baložu ielas namos reiz dzīvojuši ievērojami cilvēki: 4. namā 30. gadu pirmajā pusē – finanšu ministrs Ēvalds Rimbenieks, bet 10. namā kopš 1953. gada – latviešu rakstnieks un komponists Marģeris Zariņš. Savukārt Baložu ielas 17. ēkā 30. gadu pirmajā pusē dzīvojis poļu izcelsmes mākslinieks Konstantīns Rončevskis. Baložu ielas 22. mājā novietota piemiņas zīme, kas vēsta, ka šeit savulaik dzīvojis spāņu rakstnieks un diplomāts Anhels Ganivets Garsija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu

Monta Glumane, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7, bet 2020.gada sākumā tiks uzsākta 19 dzīvokļu ēkas celtniecība un rekonstrukcija Baložu ielā 9. Abu projektu īstenošanā tiks investēti 5 miljoni eiro, informē nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor.

Dzīvojamo ēku projekts tiek īstenots, piedāvājot divu līdz trīs istabu dzīvokļus vidējā segmentā.

Projekta attīstītāji norāda, ka līdz ar ēku būvniecību Āgenskalna tiek uzlabota apkārtējās vides infrastruktūra un drošība. Ēka Baložu ielā 7 tiek celta uz zemes gabala, kas pirms tam uzskatīts par vidi degradējošu.

Savukārt ēkas Baložu ielā 9 veidols vēstures gaitā ir būtiski mainījies atbilstoši tā laika īpašnieku vēlmēm. Ēka tiek rekonstruēta, saglabājot vairākas iepriekšējās arhitektūras detaļas. Kā norāda attīstītāji, tad apbūves gaitā tiks būtiski sakārtota apkārtējā vide, piedāvājot dzīves telpu aizvien pieaugošām klientu prasībām.

Abās ēkās būs pieejami divu līdz trīs istabu dzīvokļi ar gala apdari. Būs pieejamas arī noliktavas telpas un autostāvvietas, kā arī labiekārtots un slēdzams pagalms ar bērnu spēļu laukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gulbenē nepieņem ekspluatācijā rekonstruēto Baložu ielu

Dienas Bizness, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes novada dome joprojām ekspluatācijā nav pieņēmusi rekonstruēto Baložu ielu Gulbenē. Turpinās pašvaldības sarakste ar pasūtīto darbu izpildītāju - Rīgas SIA RBSSKALS Būvvadība, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

Kā vēstīts, tiesā ir ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP), taču vēl nav lemts par TAP plāna pieņemšanu.

Pēc Gulbenes novada domes skatījuma, darbi Baložu ielā ir veikti nekvalitatīvi.

Madonas ceļa daļas (Baložu ielas), kas ieved Gulbenē, rekonstrukcijas termiņš bija 1.augusts. Projektu īstenoja novada pašvaldība, un tā kopējās izmaksas ir 1,137 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu veido valsts budžeta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalnā Baložu ielā 21, piektdien nodegusi divstāvu neapdzīvota koka arhitektūras pērle, kas atrodas tuvumā AS Latvijas Valsts meži centrālajam birojam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) plkst.17.10 bija saņēmis izsaukumu uz Āgenskalnu, kur Baložu ielā 21, dega divstāvu neapdzīvota koka ēka.

Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, uz izsaukumu bija devušās vismaz četras autocisternas un ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Kā norādīja Vetere, dega divstāvīga koka māja 700 kvadrātmetru platībā, tādējādi tai nodegot pilnībā.

Uz vietas bija piecas autocisternas, autokāpnes, autopacēlājs un viens ūdens vedējs. Tomēr bija arī problēmas hidrantos ar ūdens spiedienu.

Patlaban ugunsgrēks ir lokalizēts un ugunsdzēsēji apseko nodegušo objektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Baložu komunālā saimniecība» šī gada oktobra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza siltumenerģijas gala tarifa projektu, kas paredz tarifa pieaugumu 20,6% apmērā, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 184,97 eiro par tūkstoti normālkubikmetru, pašlaik spēkā esošais tarifs ir 53,78 eiro par megavatstundu (bez PVN), piedāvātais - 64,87 (bez PVN).

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Uzņēmums tarifa izmaiņas skaidro ar siltumenerģijas piegādātāju cenu, kā arī citu izmaksu pieaugumu.

Iepazīties ar tarifu projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par siltumenerģijas gala tarifa projektu lietotājs var SIA «Baložu komunālā saimniecība» Krišjāņa Barona ielā 1, Baložos, pirmdienās no plkst.15.00 līdz 16.00, iepriekš sazinoties pa tālruni 67916723 vai 29720976.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna melodijas projektos plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informē Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Pirmo no projektiem, daudzdzīvokļu ēku Legato Baložu ielā 7, sāks būvēt šomēnes. Kopējās investīcijas šajā projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norāda E.Ivanovs.

Ēku projektu mērķa auditorija ir vietējie iedzīvotāji ar veiksmīgu karjeru, kuri lielu nozīmi piešķir videi, kurā dzīvot. Galvenokārt tie būtu radošie profesionāļi – jauni, aktīvi cilvēki, kuri ir nostabilizējušies dzīvē un sākuši domāt par savu nākotnes mājvietu.

Pirmais no projektiem, daudzdzīvokļu ēka Legato, būs moderna trīsstāvu dzīvojamā māja ar dabīgā koka apdari, kas kā plūstoša melodija (legato – saistoši, plūstoši) iekļausies klusās Baložu ielas kopējā apbūvē. Namā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 80 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim ir paredzēta ietilpīga noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas, informē VARAM.

No visām iesniegtajām biznesa idejām, lielākais skaits – 90 idejas saņemtas no Rīgas reģiona, kam seko Vidzemes reģions ar 84 idejām, Latgales reģions ar 52 biznesa idejām, Kurzemes reģions ar 44 idejām, savukārt no Zemgales saņemtas 43 idejas.

Konkursam pieteiktas biznesa idejas par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

«Uzņēmējdarbības attīstībai būtiski priekšnoteikumi ir reģionu konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība. Esam gandarīti par pieteikumiem no visiem Latvijas reģioniem, kas apliecina iedzīvotāju gatavību attīstīt uzņēmējdarbību. Pieteiktās idejas liecina par konkursantu spēju prast izmantot reģionālos resursus, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību savam reģionam,» atzīmē VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārrāvuma laikā inkubatora nebūs

Anda Asere, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Investors: Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna»

Juris Birznieks, Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) dibinātājs un valdes loceklis, privātais investors un Nordea biznesa skolas partneris, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, īpaši domājot par uzņēmējdarbības attīstību pašā tās sākumposmā, pavada virkne izaicinājumu, kas izraisa diskusijas gan publiskajā telpā, gan satraukumu pašu uzņēmēju vidū. Viens no tiem – finansējums un jaunā uzņēmēja iespējas to iegūt. Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna».

Būtisks secinājums, ko varam izdarīt, ikdienā tiekoties un strādājot arī ar jaunajiem uzņēmējiem, nereti ir to nespēja nodalīt un atšķirt savas vēlmes un fantāzijas no reāliem biznesa mērķiem un vīzijas, kā tos sasniegt. Šķiet mulsinoši, ja jaunais uzņēmējs, runājot par savu biznesu, nevar atbildēt uz jautājumu par plānoto peļņu un atdevi no biznesa, tomēr dedzīgi iesaistās diskusijās par sava produkta unikālajām īpašībām un attīstību. Šādu jauno uzņēmēju ir ļoti daudz un maz ticams, ka bez spēcīgām biznesa līdera kompetencēm biznesa ideja tiks pārvērsta peļņu nesošā un uz attīstību vērstā biznesā. Uzskatu, ka biznesā, kā jebkur, jābūt balansam un ikviens ķēdes posms ir svarīgs. Gan tā sauktie inovatori un jaunu ideju ģeneratori, gan oportūnisti un speciālisti ir vienlīdz svarīgi, lai veiksmīgi virzītu biznesa attīstību. Tomēr panākumu atslēga, īpaši domājot par potenciālā investora vai cita finansējuma veida piesaisti, kā arī veiksmīgu biznesa virzību, ir cilvēks ar «uzņēmēja gēna». Nereti tieši šis lielums ir spēcīgas komandas iztrūkstošais posms arī tad, ja biznesa ideja šķiet dzīvotspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IT sistēmas – darba efektivitātes paaugstināšanai

Guntars Gūte, speciāli DB, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar IT attīstību uzņēmējiem ir radīta iespēja savu ikdienas darbu padarīt efektīvāku, to savlaicīgi plānojot un modelējot dažādus procesus sākotnēji teorētiski, bet pēc tam to ieviest reālajā biznesa ikdienā. Tas ļauj ne tikai ietaupīt resursus, bet arī savlaicīgi novērst nepilnības programmatūrā

«Nevienu vairs nav jāpārliecina par informācijas sistēmu (IS) radītajiem efektivitātes uzlabojumiem. Taču aktuāls ir jautājums – kā IS uzņēmumos un iestādēs izveidot un ieviest optimālā veidā? Praksē biežāk pielietotā pieeja ir programmēt konkrētajai vajadzībai atbilstošu IS. Tomēr šī pieeja nav ilgtspējīga, jo brīdī, kad kādu iemeslu dēļ biznesa procesi tiek mainīti, ir nepieciešama jauna IS. Tas ir dārgi un laikietilpīgi,» norāda IT uzņēmuma DIVI grupa vadītāja Zane Bičevska. Tādēļ IT pasaulē arvien plašāk izmanto biznesa procesu modelēšanas iespējas. Lietotājiem saprotamā un grafiskā formā aprakstīti biznesa procesi ne vien ir noderīgi prasību noskaidrošanai un saskaņošanai, bet arī izmantojami IS darbā, iegūstot risinājumu, kas spēj momentā pieskaņoties izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Biznesa aviācijas centra FBO RIGA izbūvē investēti 12,5 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkājot jauno biznesa aviācijas centru FBO RIGA, uzņēmums plāno palielināt apkalpoto biznesa aviācijas gaisa kuģu skaitu par 35%, informēja FBO RIGA līdzīpašnieks Romāns Starkovs.

FBO RIGA biznesa aviācijas centrs, kuru otrdien, 8.septembrī, atklāja starptautiskajā lidostā Rīga, turpmāk sniegs pilna klāsta virszemes biznesa aviācijas pakalpojumus, turklāt ar laiku paredzēts biznesa darbības sfēru paplašināt, proti, nodrošinot privāto lidmašīnu tehnisko apkopi, kas arī ļaus palielināt apkalpoto gaisa kuģu skaitu.

Biznesa aviācijas centra FBO RIGA izbūvē investēti 12,5 miljoni eiro un tas būšot viens no vērienīgākajiem un modernākajiem šāda veida centriem Baltijā un Skandināvijā.

«Biznesa aviācijas nozarei Latvijā ir perspektīvas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, piemēram, Rīga atrodas stundas līdz pusotras attālumā no Stokholmas, Berlīnes, Maskavas u.tml., turklāt augstas kvalitātes serviss tiek nodrošināts par konkurētspējīgākām cenām. Tādēļ mēs varam piedāvāt biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanu izdevīgāk nekā citur Eiropā,» norādīja FBO RIGA līdzīpašnieks Leonīds Gorodņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru