Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Vienlaikus pašreizējā finanšu ministra padomnieki skandina, ka Latvijā ir vislabākais darbaspēka nodokļu režīms Eiropā un ne tikai. Bet kāpēc tad investori Latvijai ar tādu kā līkumu iet garām? Nemākam izskaidrot? Potenciālie investori nemāk rēķināt, vai varbūt viņiem no kaut kā Latvijā bail? Muļķības! Nopietni potenciālie investori vai viņu nolīgti profesionāļi novērtē visus par un pret faktorus un izrēķina, kurā vietā (valstī) viņiem izdevīgāk investēt.

Un ko gan varam gribēt, ja ar pašreizējās Saeimas sasaukuma izveidoto valdošo koalīciju biznesam dialoga praktiski nav, ar dažu labu ministru komunikācijas nav vispār nekādas, un tas nebūt neveicina uzņēmējdarbību un vēlmi kādam kaut ko Latvijā attīstīt. Bizness dzīvo nosacīti savā, bet valdība un valsts pārvalde – pavisam citā burbulī ar atšķirīgiem risinājumiem un dzīves modeļiem. Tā ilgstoši nevar turpināties, un tas tikai nozīmē, ka ir vajadzīgs cits biznesa un valdību veidojošo politiķu sadarbības modelis. Ja valdību veidojošie politiķi klausīsies, bet neko vairāk nedarīs, arī tam nebūs jēgas, bet reāli augļi ir iespējami tikai tad, ja valdošie politiķi un valsts pārvalde dzirdēs, ko stāsta uzņēmēji, un kopīgi ar biznesu tiks atrasti labākie iespējamie risinājumi attiecībā uz ekonomiskā potenciāla audzēšanu, kurā būs gan uzņēmējdarbības vide, gan nodokļu politika, eksporta veicināšana, nodarbinātība, enerģētika.

Tas nav nekas jauns, bet būtībā labi aizmirsts vecais. Tie ir lielie jautājumi, kurus nevar risināt sprinta, bet gan maratona distancē. Uzņēmējiem ir piedāvājumi problēmu risināšanai un arī aprēķina modeļi, kādu efektu radītu viens vai otrs risinājums attiecībā uz tautsaimniecību. Biznesam vajag partneri, kurš ne tikai grib dzirdēt, bet arī kopīgi rast risinājumus gan vienkāršām, gan sarežģītām situācijām. Citā valodā to var nodēvēt par jaunu sabiedrisko līgumu starp valsti, pašvaldībām, arodbiedrībām un biznesu, jo visiem taču ir viens mērķis – sabiedrības labklājības celšana un Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa tuvināšanās vecajām Rietumeiropas ekonomiski attīstītajām valstīm.

Visu interviju lasiet 12.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē piektdien par LDDK prezidentu ievēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, sociālajā vietnē "Twitter" informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Bite nomainīs Vitāliju Gavrilovu, kurš LDDK prezidenta amatā bija kopš 1998.gada.

Kariņš izsaka pateicību Gavrilovam par līdzšinējo sadarbību un ieguldījumu sociālā dialoga sekmēšanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenta vēlēšanās bija divi kandidāti - Gavrilovs un Bite, un Bite saņēmis vairāk balsu.

Meņģelsone stāstīja, ka Bites redzējums par veicamajiem uzdevumiem LDDK prezidenta amatā saskan ar LDDK vidējā termiņa un ilgtermiņa virzienu, kura galvenais mērķis patlaban ir novērst kara Ukrainā un energoresursu cenu krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kā arī novērst traucējumus, kurus rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

Turklāt Latvijas viesmīlības nozare strauji zaudē konkurētspēju, jo atgūstas lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās nebija tik stingri ierobežojumi.

“Latvijai nav izdevies tik veiksmīgi sabalansēt sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes intereses, kā tas ir izdevies kaimiņiem. Viesmīlības nozares asociācijas un LDDK veidotā Krīzes vadības komiteja ir visu pandēmijas laiku strādājušas pie loģiskiem priekšlikumiem gan par ierobežojumiem, gan saistībā ar valsts atbalsta jautājumiem. Diemžēl Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši haotiski, striktāki un ilglaicīgāki kā kaimiņvalstīm, un visbiežāk politisku, ne epidemioloģisku motīvu vadīti. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd mūsu nozare ir krietni sliktākā situācijā nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā (OVG) tiek vērtēta iespēja samazināt dienu skaitu, kas Covid-19 kontaktpersonām būtu jāpavada pašizolācijā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenrāldirektore Līga Meņģelsone.

Pēc viņas teiktā, priekšlikuma samazināt pašizolācijā pavadāmo dienu skaitu kontaktpersonām mērķis ir nodrošināt, lai darbaspēka akūta trūkuma gadījumā būtu, kas strādā. "Otrs [variants], protams, ir attālinātais darbs, bet, kā zināms, ir ļoti daudzas nozares, kurās tas vienkārši nav iespējams," norādīja Meņģelsone.

Jautāta, vai pašizolācijā pavadāmo dienu skaitu kontaktpersonām varētu samazināt, piemēram, no desmit līdz piecām, LDDK vadītāja atbildēja, ka OVB par šo jautājumu debatēja, bet pie gala slēdziena vēl nenonāca. "Tā būtu kopīga debate gan ar epidemiologiem, gan Veselības ministriju, bet šobrīd arī citas valstis tā rīkojas, ka būtiski samazina [pašizolācijas dienu skaitu Covid-19 kontaktpersonām]," norādīja Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējs: Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus

Māris Ķirsons, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite: Ražotājiem cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama

Db.lv, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā norāda uzņēmēji.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni, kad sākās kopējais cenu un izmaksu kāpums visām stratēģiskajām izejvielām, atzina zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" mārketinga vadītājs Rolands Romanovskis.

Viņš skaidroja, ka cenu kāpumus sākās jau pagājušā gada beigās, taču karš Ukrainā šo kāpumu tikai pastiprinājis un paātrinājis.

Romanovskis norādīja, ka laiks no ražotāja izmaksu pieauguma līdz cenas kāpumam veikala plauktā ir apmēram seši mēneši, tāpēc patērētāji reālo cenu pieaugumu pārtikas produktiem ieraudzīs vien vasaras beigās un rudenī.

Taujāts par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz "Karavela" darbību, uzņēmuma pārstāvis pauda, ka pirms kara pārdošanas apjomi Krievijā un Baltkrievijā bija zem 2%, Ukrainā - 8%. Uzņēmums savas produkcijas pārdošanu uz Krieviju un Baltkrieviju ir pārtraucis, bet Ukrainas tirgus situācija turpina būt sarežģīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Uzņēmēji aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā

Db.lv, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministram Jānis Vitenbergam (NA) saglabāt amatu, aicinot valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītais paziņojums.

Uzņēmēji atklātā vēstulē norāda, ka J.Vitenbergam ir nācies nepilnu divu gadu laikā risināt vismaz trīs bezprecedenta krīzes - Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, straujo energoresursu cenu kāpumu un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz tautsaimniecību.

Paziņojumā teikts, ka līdz ar karu Ukrainā un ieviestajām starptautiskajām sankcijām, kas uzņēmējdarbībā radīja piegāžu ķēžu pārrāvumus, energoresursu cenu pieaugumu un citām būtiskām problēmām, uzņēmēju organizācijas kopā ar Ekonomikas ministriju ir sākušas aktīvu sadarbību, lai risinātu šos jautājumus un pašlaik visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi turpināt iesākto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viesmīlības nozare pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi trešo daļu darbinieku un pašlaik piedzīvo akūtu darbaroku trūkumu, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

“Neparedzamie nozares darbības noteikumi un haotiskie ierobežojumi pandēmijas laikā likuši daudziem uzņēmumiem izbeigt savu darbību. Savukārt darbinieki ir pārkvalificējušies vai devušies peļņā uz ārzemēm. Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku un, sezonai sākoties, uzņēmēji ir izmisumā, jo nevar realizēt visu plānoto un pieņemt visus pasūtījumus. Tāpēc viesmīlības nozare sagaida, ka vēlēšanu gadā politiķu uzlabos dialogu ar uzņēmējiem, iedziļināšanos nozares specifikā un pandēmijas vai ģeopolitisko izaicinājumu ietekmē uz nozari. Tas ir svarīgi īpaši šobrīd, kad visu resursu cenas ir dramatiski pieaugušas, bet daudziem iestājies atlikto nodokļu nomaksas termiņš, tāpēc ļoti daudzi uzņēmēji izvērtē vai vispār turpināt darbu. Ja netiks pieņemti drosmīgi lēmumi, mēs turpināsim zaudēt konkurētspējā Baltijas kaimiņiem un atpalikt savā attīstībā,” vērtē LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: LM piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.

Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.

Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Respektablākajam biznesa izdevumam Latvijā – 30 gadi!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citos laikos mēs būtu rīkojuši lielu balli. Uzaicinājuši mūsu uzticamākos lasītājus, cienījamākos biznesa ekspertus, lielākos uzņēmējus, mūsu kādreizējos kolēģus, arī politiķus. Būtu vērienīgi, kā jau respektablākajam biznesa izdevumam Latvijā pienāktos, nosvinējuši Dienas Biznesa 30 gadu jubileju.

Bet šis nav laiks, kad prātā būtu svinības. It kā nepietiktu jau ar pandēmiju, vēl arī karš ar tā ietekmi uz biznesu Latvijā!

Tāpēc šī izdevuma lapās nav vēsturisko atskatu par to, kā Dienas Bizness tika izveidots, kā izdzīvoja dažādos grūtos laikos, kā mainījās, modernizējās, var teikt, pat atdzima pašreizējā veidolā.

Tā vietā mēs turpinām aktualizēt uzņēmējiem būtiskākās tēmas, meklējam risinājumus problēmām jeb, kā tagad moderni teikt, – izaicinājumiem.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15 

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā? Intervija ar Latvijas Darba...

Kā mainīsies vai kā vajadzētu mainīties LDDK darbībai līdz ar jauna prezidenta ievēlēšanu tās vadībā? Kāda ir situācija uzņēmējdarbības kreditēšanas ziņā Latvijā? Kādas tendences ir vērojamas tūrismā, īpaši ienākošajā tūrismā, kas ir valstij īpaši svarīgs kā pakalpojumu eksports? Kā šajā laikā mainās Latvijas Pasta darbība? Kādas tendences vērojamas pasaulē saistībā ar inflācijas pieaugumu? Tās ir tikai dažas no tēmām, par ko šoreiz rakstām.

Kā allaž – mūsu uzmanības centrā ir viss, kas aktuāls vairumam uzņēmēju un var interesēt vairumu mūsu lasītāju. Un arī turpmākajos izdevumos īpašu uzmanību veltīsim pamatlietām – finanšu pieejamībai biznesam, tam, kā varam attīstīt vietējo energoresursu ražošanu, kā varam veicināt vietējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aleksejevs: Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem

Db.lv, 06.01.2022

Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem, kas mūs sagaida šogad… Un tas viss situācijā, kad Latvijas valsts budžetā izveidojies miljarda eiro liels deficīts un šī gada inflācija tiek prognozēta jau 10% apmērā!" norāda LRB viceprezidents un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ierēdņi ēnos uzņēmējus

Db.lv, 20.04.2022

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apmeklēs uzņēmumu “Puratos Latvia”.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 21. aprīlī, visā Latvijā notiks valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīga iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”.

Šogad iniciatīvā kopumā piedalīsies vairāk kā 100 dalībnieki - valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki, kā arī uzņēmumu vadītāji un dažādi to pārstāvji. Iniciatīvas laikā ministri un valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, pārrunās aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Šogad uzņēmēju ēnošana sāksies 21. aprīlī un pēc pirmās tikšanās dalībnieki ir aicināti sadarboties sešus mēnešus, meklēt labākos risinājumus uzņēmējam aktuāliem jautājumiem, lai organizētu atkārtotu tikšanos septembrī vai oktobrī, kad plānota ieguvumu novērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par priekšlikumiem subsīdijas instrumentu atjaunošanai uzņēmējiem

Db.lv, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 21. oktobrī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika panākta konceptuāla vienošanās par priekšlikumiem apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdijas instrumentu atjaunošanai uzņēmējiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Atbalstam būs iespējams kvalificēties darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, tai skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kā arī patentmaksātājiem.

Atbalstu algu subsīdijām varēs saņemt tikai par tādiem darbiniekiem un tie pašnodarbinātie un patentmaksātāji, kuriem ir vismaz sākta vakcinācija pret Covid-19 (saņemta vismaz viena vakcīna).

Ekonomikas un Finanšu ministrijas ekspertiem uzdots sagatavot normatīvo regulējumu iesniegšanai Ministru kabinetā ar detalizētu informāciju, precizējot atbalsta saņemšanas periodu, apmēra intensitāti un saņemšanas kritērijus. Regulējums tiek izstrādāts, uzklausot valdības sociālos un sadarbības partnerus – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas finišam. Šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Tiek plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Dienas Bizness šo grozījumus analizējis arī iepriekš. Un arī šobrīd, kad grozījumi PIL Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti trešajam lasījumam, aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Vai Cancel kultūra skars arī publiskos iepirkumus? 

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru....

"Tādējādi 3,5 miljardu eiro apguve, visticamāk, turpināsies ierastajā tempā vai pat lēnāk, ņemot vērā iepirkumu komisijām uzlikto milzu vērtēšanas kompetences un dokumentu apjoma slogu," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka norāda: "Ļoti ticami, ka beigās ar iznākumu nebūs apmierināts neviens. Izskatās, ka izslēgšanas nosacījumus regulējošo noteikumu gala redakcija būs sarežģīta un neskaidra. Būs nepieciešams laiks, lai visiem iesaistītajiem izveidotos vienota izpratne par jauno regulējumu. Šobrīd nešķiet, ka grozījumi pēc būtības padarīs konkurenci godīgāku un efektīvāku".

"Jaunie piedāvājumi no Finanšu ministrijas ir uzrakstīti ļoti vispārīgi un stiepjamos jēdzienos, kas paredz daudz un dažādus riskus gan pasūtītājiem, gan izpildītājiem, gan sistēmai kopumā. Plašās interpretācijas iespējas var izmantot ļaunprātīgi, un transporta nozarē konkurence jau tā ir neliela. Es pirmo reizi šos labojumus ieraudzīju tikai pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes, mēs netikām aicināti uz apspriešanu, un domāju, ka arī citu nozaru asociācijas netika aicinātas. Zinot to, cik ļoti partijas ir saistītas ar būvniecības nozari, es raugos aizdomīgi uz šādiem uz ātru roku tapušiem grozījumiem," saka Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Plašu rakstu par iecerētajiem grozījumiem lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu jauniešu gatavots upeņu kečups, unikālas sveces no Somijas, Daugavpilī tapušas modernas kaķu mājiņas, Nīderlandē izgudrots mitruma mērītājs augiem – tie ir tikai daži no vairākiem desmitiem skolēnu radītiem produktiem, kuri 26. aprīlī būs apskatāmi un nopērkami starptautiskajā pasākumā Cits Bazārs.

Pasākums notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping, informē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir spilgts apliecinājums jauniešu radošumam, drosmei un neatlaidībai. Tie ir patiesi uzņēmības svētki, kuros ar savu veikumu dalās ne tikai Latvijas, bet vēl vairāku Eiropas valstu pusaudži. Piedāvātās idejas mēdz būt ļoti asprātīgas, tādēļ man ir patiess prieks par ikvienu, kurš pēc SMU programmas noslēguma turpina nodarboties ar savu projektu un attīsta pirmo biznesu,” uzsver J.Krievāns.

Starptautiskā skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāla International Student Company Festival pasākums Cits Bazārs norisināsies 26. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00. Tā laikā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no deviņām Eiropas valstīm – Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Šveices, Beļģijas, Nīderlandes un Maltas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem izvirza teju neizpildāmas prasības

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms.

Tā norāda norāda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs. "Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," skaidro L.Aleksejevs.

Ņemot vērā, ka rit jau otrā "lokdauna" jeb "mājsēdes" nedēļa, LRB aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Tāpat LRB aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātājus smagi skar cenu pieaugums, maksātspējas kritums un darbinieku trūkums

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ēdināšanas uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju, gāzi, apkuri un degvielu ir pieaugušas no 50 līdz 100%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) veiktā aptauja.

Turklāt 75% no uzņēmumiem vairs nesaņem nekādas telpu nomas atlaides, bet 90% cīnās ar hronisku darbinieku trūkumu. LRB aicina atbildīgās amatpersonas un viesmīlības nozares pārstāvjus atkal sēsties pie sarunu galda, lai kopīgi meklētu risinājumus izejai no krīzes.

“Viesmīlības un ēdināšanas nozare visvairāk cieta gan Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, gan arī pašlaik ir tā, kas visvairāk izjūt cenu pieaugumu un cilvēku maksātspējas kritumu, kā arī Krievijas-Ukrainas kara izraisīto tūrista skaita kritumu. Turklāt jau pašlaik VID uzņēmumiem sāk atprasīt uz laiku atliktos nodokļu parādus. Ēdināšanas uzņēmumi jau vairāk nekā divus gadus ir visiem iespējamiem veidiem cīnījušies par izdzīvošanu, bet gaisma tuneļa galā ir grūti saredzama pat vislielākajiem optimistiem. Tāpēc nozare aicina valdību un Saeimu atsākt sarunas par iespējamiem atbalsta risinājumiem, tai skaitā nodokļu sloga mazināšanu,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojums iepirkties līdz plkst.21 paredzēts, lai cilvēki plānotu savus pirkumus un tos neizdarītu impulsīvi, starpnozaru preses konferencē, kurā informēja par drošības pasākumiem Latvijā no 15.novembra, piektdien sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.

Viņa norādīja, ka, VM izpratnē, šis nosacījums neveicinās blīvāku cilvēku pulcēšanos veikalos to darbībai atļautajās stundās.

"Cilvēkiem ir pietiekami laika līdz plkst.21, lai veiktu savus plānotos pirkumus," atzīmēja Feldmane.

Jau ziņots, ka iepriekš par darbalaika ierobežojuma nosacījumu uz ārkārtējās situācijas laiku pauduši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka šāds nosacījums drīzāk radīs pretēju efektu - palielinās cilvēku drūzmēšanos lielveikalos darbdienu vakaros.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien apstiprināja detalizētu regulējumu "dzīvei pēc lokdauna", kas paredz lielāku brīvību pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem, komandantstundas atcelšanu, kā arī izglītības nodrošināšanu klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Godalgoti jaudīgākie eksportētāji un noskaidrots arī Latvijas eksporta čempions

Db.lv, 17.12.2021

Par uzvarētāju nominācijā "Eksporta čempions" atzīts Andra Bites izveidotais ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru