Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd 2008. finanšu gadā dubultojis apgrozījumu, šogad plāno sasniegt 100 milj. eiro lielus ienākumus.

Tas salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu būs teju vai 5 reizes vairāk. Šāds straujš ienākumu pieaugums tiek pamatots ar pērn ekspluatācijā nodoto Baltijas valstīs vienīgās 150 milj. eiro vērtās OSB plātņu ražotni. «90 % no šiem ienākumiem tiks gūti tieši ārvalstu tirgos,» uzsver SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka lielākie noieta tirgi ir Skandināvijas valstis, Polija, Vācija un Krievija, neliela daļa tiek pārdota arī Latvijā. «Šobrīd tiek izpārdoti OSB plātņu krājumi no noliktavas, taču tūlīt jau sākam ražot šo produktu jaunajai celtniecības sezonai,» uzsver R. Slotvinskis. Viņš atzīst, ka OSB ražotne izjūt gan celtniecības sezonālās svārstības, gan arī būvniecības apjomu kritumu. Turklāt iepriekšējā finanšu gadā OSB ražošanas maksimālā jauda bija tikai 0.3 milj. m3, bet pēc pērn pabeigās ražotnes otrās kārtas tā tagad ļauj saražot pat līdz 0.5 milj. m3.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Lai arī Kronospan Group par Latvijā vienīgo kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja lielāko īpašnieku kļuva pagājušā gada vasarā, tomēr jau līdz šim ir uzstādītas divas jaunas kokskaidu plātņu laminēšanas līnijas, kā arī ielieti pamati jaunajai koksnes žāvētavai un kokskaidu plātņu ražošanai nepieciešamās skaidu sagatavošanas līnijai. Kopējie ieguldījumi divu jauno laminēšanas līniju uzstādīšanā ir 4 milj. eiro, skaidro a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs R. Slotvinskis. Viņš uzsver, ka jaunās kokskaidu plātņu laminēšanas iekārtas ļauj vairāk nekā divas reizes palielināt laminēto plātņu ražošanu līdz apmēram 8.5 milj. m3 gadā, tādējādi pieaugšot arī uzņēmuma ienākumi no šīs produkcijas pārdošanas. Savukārt a/s Bolderāja ražošanas direktors Antons Uzoliņš atzina, ka jaunās laminēšanas līnijas ļauj izvairīties no laminēto plātņu griešanas, kas ir nepieciešama vecajām laminēšanas līnijām. Turklāt ar jauno līniju palīdzību tiek nodrošināta visā Kronospan grupā ietilpstošo ražotņu vienādu dekoru ražošana. «Faktiski ir palielinājies to dekoru skaits, ar kādu Bolderāja laminē plātnes, — klientiem ir lielākas izvēles iespējas,» uzsver A. Uzoliņš. Savukārt ražošanai vairs nevajadzīgie darbgaldi tiek pārdoti citiem ražotājiem. R. Slotvinskis atgādina, ka perspektīvā ir iecerēta arī trešās laminēšanas līnijas uzstādīšana. Lielākā daļa no saražotajām kokskaidu plātnēm tiek realizēta aiz Latvijas robežām — Krievijā, Uzbekijā, Kazahijā, Lietuvā, Polijā. Lai arī a/s Bolderāja neto apgrozījums 2005. gadā ir lielāks nekā 2004. gadā, tomēr precīzus ciparus, pēc R. Slotvinska teiktā, nosaukt vēl pāragri.

Bolderaja Ltd 2010. gadā iecerējis par 31 milj. eiro jeb 39.5 % lielākus ienākumus nekā 2009. gadā. «Uzņēmuma iestrādes ārvalstu noieta tirgos ļauj 2010. finanšu gadam plānot 110 milj. eiro lielus ienākumus, kas labvēlīgā situācijā pat var būt vēl lielāki,» skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes locekle Janīna Mitrofanova.

Viņa savu teikto pamato ar to, ka 2010. finanšu gadā plānots teju par trešdaļu palielināt OSB plātņu (līdz 450 tūkst. m3) un kokskaidu plātņu (līdz 255 tūkst. m3) ražošanas un pārdošanas apjomus. 2010. finanšu gadā vairāk savus izstrādājumu Bolderaja pārdos Skandināvijā, Krievijā, arī Uzbekijā un Kazahijā.

Kompānija 2009. gadā ir izveidojusi un sākusi realizēt jauno produktu un pārdošanas stratēģiju tradicionālajiem Bolderaja Ltd produktiem - skaidu plātnei un laminētai skaidu plātnei. «Laminētai skaidu plātnei ir ieviesti premium klases dekori, kas tiks tirgoti zem zīmola NORDIC, notiek mērķa tirgu pārorientācija Baltijas un Skandināvijas valstu virzienos,» norāda J. Mitrofanova. Arī tradicionālā Bolderaja Ltd lamināta koksnes plātnes kolekcija piedzīvo būtiskas izmaiņas. «Skaidu plātne ir orientēta uz augstākas pievienotās vērtības produktiem - dažādu klašu mitrumizturīgas skaidu plātnes un īpaši skaidu plātņu grīdas paneļi,» skaidro J. Mitrofanova.

Viena no lielākajām Latvijas koksnes pārstrādes kompānijām SIA Bolderaja Ltd mainījusi nosaukumu uz Kronospan Riga. Jaunais nosaukums atbilst uzņēmuma Austrijas mātes kompānijas vārdam – Kronospan Group, liecina informācija Lursoft.

SIA Kronospan Riga, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Bolderaja Ltd, pērn apgrozīja 98,22 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011. gadā. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (89,9 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 Bolderaja Ltd ierindojas 30. vietā.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājusies par 14% un veido 21,61 miljonu latu.

Viens no lielākajiem Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumiem dibināts 2005. gada oktobrī. Uzņēmums nodarbojas ar kokskaidu plātņu, skaidu plātņu un laminēto kokskaidu plātņu ražošanu.

Pērn Bolderaja Ltd strādāja vidēji 280 cilvēki. Uzņēmuma pamatkapitāls veido vairāk nekā 28 miljonus latu.

Rīgā pašlaik visdārgākie ir 1 istabas dzīvokļi, savukārt dārgākais mikrorajons arvien ir Teika, bet iecienītākā un dārgākā ir 119. sērija ēka.

Tas izriet no Arco Real Estate 2009. gada oktobra dzīvokļu tirgus pārskata.

Kompānijas apskatītajos mikrorajonos oktobrī vidējā 1 istabas dzīvokļa cena bija 517 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenu, ir pieaugusi par 3.82%, 2 istabu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 496 eiro/m², un tā mēneša laikā ir palielinājusies par 2.27%, 3 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 478 eiro/m², salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenām, tā palikusi bez izmaiņām, bet 4 istabu dzīvokļa vidējā cena bija 471 eiro/m², un tā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies par 1.67%.

Salīdzinot dzīvokļu vidējās cenas oktobrī un septembrī, lielākais cenu pieaugums bija novērojams Vecmīlgrāvī (2.5%), Imantā (2.3%), kā arī Mežciemā (2.2%) un Zolitūdē (2.2%). Savukārt cenu samazinājums bija fiksēts Bolderājā (1.3%) un Ziepniekkalnā (0.1%). Tomēr kopumā ņemot, Rīgā cenas oktobra mēneša laikā nav būtiski mainījušās.

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

SIA Bolderāja Serviss līdzās standarta mēbeļu ražošanai pievērsies projektu pasūtījumu mēbeļu ražošanai, tādējādi rodot pamatu ienākumu noturēšanas mehānismam, šodien raksta avīze Dienas bizness.

«Tas ir papildinājums uzņēmuma pamatproduktiem, kas ļaus noturēt ienākumus iespējami tuvāk pērnā gada līmenim, un rada stabilu pamatu krīzes pārvarēšanai,» uzsver mēbeļu ražotāja SIA Bolderāja Serviss līdzīpašnieks Arvis Purs. Uz šādu soli pamudinājusi situācija tirgū, kur sarucis kompāniju skaits, kuras ražoja produktus konkrētiem projektiem, jo sarucis šādu pasūtījumu apjoms.

Vairāk lasiet šodien avīzē Dienas bizness!

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Latvijas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju pirktspēja ir zemāka nekā Lietuvas kolēģiem, tomēr augstāka nekā Skandināvijā.

To atklāj jaunākais starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group pētījums, kas aptver 51 pasaules valsti. Pētījumā ir salīdzinātas augstākā līmeņa vadītāju reālās algas — kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas un dzīvošanas izmaksām, ko apēķina pēc vidējiem patēriņa paradumiem konkrētajā valstī.

Pasaules kartē, kas ataino augstākā līmeņa vadītāju pirktspēju, Latvijā un Igaunijā, tāpat kā, piemēram, ASV, Kanādā, Indijā, Ukrainā un Francijā, tā raksturota kā zema. Savukārt Lietuvas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā viņu kolēģi Krievijā, Ķīnā, Spānijā, Vācijā un Polijā, bauda relatīvi augsta atalgojuma augļus.

Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā samazinājies uzņēmumu vadītāju optimisms par savu uzņēmumu izaugsmes iespējām un visvairāk to ir ietekmējušas bažas par iespējamo ekonomisko krīzi, liecina Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros prezentētie PricewaterhouseCoopers ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas (11th Global CEO Survey) rezultāti.

Tomēr kopumā uzņēmumu vadītāji nākotnes izredzes vērtē samērā optimistiski – 50% respondentu ir pārliecināti, ka to vadītajiem uzņēmumiem tuvāko 12 mēnešu laikā izdosies palielināt savus ieņēmumus. Šādi atbildējušo respondentu īpatsvars ir tikai nedaudz mazāks kā gadu iepriekš (52%) un ir gandrīz divas reizes lielāks kā 2003. gadā.

Turklāt kā mazāk nozīmīgi nekā iepriekš tiek vērtēti tādi riski kā energoresursu piegādes drošība, globālās klimata izmaiņas un terorisms.

Ievērojami atšķīrās arī dažādus reģionus pārstāvošo uzņēmumu vadītāju vērtējums. Visstraujāk – no 53% gadu iepriekš uz 35% šobrīd – samazinājās par savu uzņēmumu izaugsmi pārliecināto vadītāju īpatsvars Ziemeļamerikas reģionā. Līdzīga tendence vērojama arī Rietumeiropā, kur optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars samazinājās no 52% gadu iepriekš līdz 44% šobrīd. Pretēja tendence ir vērojama reģionos, kur notiek dinamiska attīstība – Centrāleiropā, Austrumeiropā, Latīņamerikā, Āzijā un Klusā okeāna reģiona valstīs – optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars ir palielinājies, sasniedzot apmēram 55% visos šajos reģionos. Visoptimistiskākie ir Ķīnas un Indijas uzņēmumu vadītāji - attiecīgi 73% un 90% ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Iecirknī Bolderāja1 – Zasulauks plānotos signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācijas darbus paredzēts uzraudzīt par 218,3 tūkstošus Ls, liecina Valsts a/s Latvijas dzelzceļš noslēgtais iepirkumu konkurss.

Nolēdzoties konkursam, par uzraudzības un līguma vadīšanas uzņēmumu izvēlēts Parīzē bāzētais konsorcijs SYSTRA-L4.

Jau rakstīts, ka tāpat Latvijas dzelzceļš noslēdzis līgumus par infrastruktūras izbūvi Daugavas kreisajā krastā – stacijas Bolderāja II būvi, kā arī signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks – Bolderāja. Ar pilnsabiedrību BMGS S parakstīts līgums par stacijas Bolderāja II astoņu sliežu ceļu izbūvi stacijā, kā arī par ar Krievu salu savienojoša ceļa izbūvi. Kopējās projekta izmaksas būs 28,6 miljoni latu. Otrs līgums šodien noslēgts ar pilnsabiedrību Bombardier Belam par novecojušu signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks - Bolderāja. Projekta kopējās izmaksas būs 9,5 miljoni Ls. Abus projektus plānots pabeigt 33 mēnešu laikā no to uzsākšanas brīža.

Pasaules mēroga spēlētājs plātņu tirgū Kronospan Group iegādājies Baltijos Baldu Grupe piederošās Latvijā vienīgā kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja akcijas. To sarunā ar Db apstiprināja a/s Bolderāja lielākā akcionāra Baltijos Baldu Grupe līdzīpašnieks Rims Varanausks (Rimas Varanauskas). Viņš gan, aizbildinoties ar darījuma konfidencialitāti, nenosauca, cik daudz a/s Bolderāja akciju nonācis Kronospan Group īpašumā un cik liela ir darījuma cena. R. Varanausks vien uzsvēra, ka daļa no uzņēmuma akcijām joprojām pieder arī Baltijos Baldu Grupe. Db janvārī rakstīja, ka Lietuvas Baltijos Baldu Grupe īpašumā bija 84 % a/s Bolderāja akciju. Jāņem vērā, ka uzņēmumā joprojām niecīgs īpatsvars ir mazajiem akcionāriem — privātpersonām.

Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu, tā komentējot mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendences februārī, norāda SIA Ober Haus. Pieprasītākās dzīvokļu sērijas bija 119., 103., kā arī 602. sērija, bet Teikā un Purvciemā pieprasīti ir arī dzīvokļi hruščova laika ķieģeļu ēkās.

Februārī Pļavniekos, Purvciemā, Mežciemā, Teikā un Juglā dzīvokļu cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Saskaņā ar SIA Ober Haus novērojumiem piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret vecajām mājām kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus jauno projektu ēkās.

Lielāks pieprasījums bijis pēc vienistabas dzīvokļiem. Pieprasītākās dzīvokļu sērijas bija 119., 103., kā arī 602. sērija. Teikā un Purvciemā pieprasīti ir arī dzīvokļi "hruščova" laika ķieģeļu ēkās.

Latvijas dzelzceļš (LDz) noslēdzis līgumus par infrastruktūras izbūvi Daugavas kreisajā krastā – stacijas Bolderāja II būvi, kā arī signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks – Bolderāja, informē LDz pārstāvji.

Ar pilnsabiedrību BMGS S parakstīts līgums par stacijas Bolderāja II astoņu sliežu ceļu izbūvi stacijā, kā arī par ar Krievu salu savienojoša ceļa izbūvi. Kopējās projekta izmaksas būs 28,6 miljoni latu.

Otrs līgums šodien noslēgts ar pilnsabiedrību Bombardier Belam par novecojušu signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks - Bolderāja. Projekta kopējās izmaksas būs 9,5 miljoni Ls.

Abus projektus plānots pabeigt 33 mēnešu laikā no to uzsākšanas brīža.

Rīgas pilsētas attīstības plāns paredz ostas pārvietošanu tuvāk jūrai un pilsētas centrālās daļas paplašināšanu, kā arī jaunu ostas termināļu būvniecību Daugavas kreisajā krastā un dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kas savienotu jaunos termināļus ar dzelzceļa tīklu.