Jaunākais izdevums

Transporta pakalpojumu platforma “Bolt” un viens no Baltijā un Polijā vadošajiem elektromobiļu uzlādes tīklu attīstītājiem “Eleport” paziņojis par sadarbības paplašināšanu, lai īstenotu lojalitātes programmu, kas paredzēta elektromobiļu autoparku īpašniekiem un partneršoferiem “Bolt” kopbraukšanas platformā.

“Bolt” un “Eleport” sadarbības pamatā ir mērķis atbalstīt kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējus pārejas procesā no fosilās degvielas uz elektromobiļiem. Lojalitātes programmas ietvaros visiem “Bolt” partneršoferiem un autoparku īpašniekiem, kas izmanto elektromobiļus, ir iespēja saņemt iepriekš aktivizētu “Eleport” atlaižu karti, ko var izmantot visās “Eleport” uzlādes stacijās Baltijā un Polijā. “Bolt” partneršoferi un autoparku īpašnieki, kas piedalās lojalitātes programmā, saņems atlaidi lieljaudas uzlādei. Lojalitātes programma tika ieviesta Igaunijā š.g. aprīlī, taču no maija tā ir pieejama arī Latvijā, Lietuvā un Polijā.

"Bolt" vecākais operāciju speciālists Nils Kacars stāsta: "Kopbraukšanas pakalpojumi var palīdzēt pilsētām veicināt transporta elektrifikāciju un vienlaikus samazināt vajadzību pēc personīgās automašīnas uzturēšanas, jo autovadītāji, kuru peļņas avots ir kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana, mēro ievērojamus attālumus. No autovadītāju atsauksmēm mēs zinām, ka veiksmīga pāreja uz bezizmešu automašīnām ir atkarīga no autovadītāju uzticības elektromobiļiem, it īpaši attiecībā uz uzlādes pieejamību un akumulatoru darbības ilgumu. Sadarbība ar “Eleport” ļauj mums risināt vienu no partneršoferu nosauktajiem izaicinājumiem."

Pēc “Eleport Latvija” vadītāja Kārļa Mendziņa teiktā, novitātes un pārklājuma ziņā uzlādes tīkls Baltijā šobrīd ir attīstības fāzē. ““Eleport” mērķis ir nodrošināt Baltijas tīkla attīstību, tāpēc uzskatām “Bolt” par labāko partneri, kas tāpat kā mēs ir ieinteresēts uzlādes infrastruktūras uzlabošanā," piebilst K.Mendziņš. "Šobrīd “Eleport” ir 840 pieslēgvietas Baltijā un Polijā, turklāt mums ir vērienīgi plāni līdz 2024. gadam uzstādīt vēl papildus 800 uzlādes punktus, ieguldot šajā procesā vairāk nekā 20 miljonus eiro."

ES ir vadošais pasaules reģions attiecībā uz vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanas mērķiem. 2035. gadam ir izvirzīts jauns mērķis, kas paredz samazināt transportlīdzekļu radītās emisijas līdz nullei. Tā sasniegšanai ir nepieciešama mobilitātes operatoru, uzlādes infrastruktūras attīstītāju, finansētāju, politikas veidotāju un pilsētu cieša sadarbība, lai pārvarētu šķēršļus un samazinātu izmaksas, kuras radītu pāreja uz elektromobili.

“Bolt” un “Eleport” sadarbība aizsākās 2022. gadā, kad abi uzņēmumi paziņoja par kopīgu stratēģisko mērķi attīstīt elektromobiļu uzlādes tīklu Baltijas valstīs un Polijā.

“Eleport” piedāvā uzlādes tīklu reģionā ar vairāk nekā 840 uzlādes punktiem un aktīvi pēta iespējas ienākt jaunos tirgos. Šobrīd tiek izvērtētas iespējas attīstīt ilgtspējīgus transporta risinājumus piecos jaunos tirgos: Rumānijā, Ungārijā, Horvātijā, Slovākijā, Čehijā.

“Bolt” piedāvā pilnībā elektriskos transportlīdzekļus, hibrīdtransportlīdzekļus un plug-in hibrīdtransportlīdzekļus 71 pilsētā Eiropā un Āfrikā, un pastāvīgi papildina to klāstu. “Bolt” ilgtermiņa apņemšanās vides aizsardzības jomā ir līdz 2040. gadam kļūt par uzņēmumu, kas nerada oglekļa emisijas. Turpinot pildīt šo apņemšanos, uzņēmums 2024. gada janvārī Rīgā ieviesa braucienus ar jauniem “Tesla” elektrotransportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājs “Eleport” un starptautiskais lielveikalu tīkls “Carrefour” paziņo par sadarbības uzsākšanu Polijas tirgū.

Tās ietvaros plānota 170 ātrās uzlādes punktu ieviešana vairāk nekā 70 “Carrefour” piederošos tirdzniecības objektos, kas atrodas 65 Polijas pilsētās.

Ar parakstīto līgumu tiek izveidota “Carrefour” un “Eleport” kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt elektroauto uzlādes staciju tīklu visā Polijā.

'”Carrefour” globālās stratēģijas galvenais mērķis ir paātrināt uzņēmuma pārmaiņas, apņemoties veicināt pieejamību klientu vidū, veidojot nākotnes uzņēmumu un nostiprinot uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības modeli. Visi šie elementi ir atrodami sadarbībā ar “Eleport” – elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstība mūsu objektos ir daļa no mūsu centieniem sasniegt ilgtspējīga uzņēmuma attīstību, kas ir ārkārtīgi svarīgi, reaģējot uz pašreizējām ekonomiskajām un vides problēmām,” norāda Agata Kopitiņska (Agata Kopytyńska), “Carrefour Polska” izpildkomitejas locekle un nekustamā īpašuma aktīvu direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību, “Eleport” atklāj lielāko uzlādes parku Baltijā, informē uzņēmums.

Lietuvā pie iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” uzstādītas 20 uzlādes stacijas, kas vienlaikus ļauj uzlādēt līdz pat 40 elektromobiļiem. Kā arī, attīstot elektromobilitāti Latvijā, “Eleport” savu tīklu ir papildinājis ar 5 jaunām uzlādes stacijām dažādās vietās Rīgā.

Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājs “Eleport” jau gada sākumā ziņoja par vērienīgiem plāniem Lietuvā atklāt lielāko uzlādes parku Baltijā. Noslēdzoties projekta pirmajam posmam, uzņēmums saviem klientiem piedāvā pirmās 20 uzlādes stacijas no kurām lielākā daļa nodrošina ultra ātrās uzlādes iespējas. Maksimālā jauda uz vienu uzlādes iekārtas savienotāju ir 150 kW, un ekspluatācijā esošo staciju kopējā jauda ir 1 500 kW. Neskatoties uz to, līdz 2027.gadam “Eleport” plāno uzstādīt vēl 20 uzlādes stacijas, tādējādi dubultojot uzlādes jaudu un paplašinot kopējo ieguldījumu apjomu līdz pat 1 miljonam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkla attīstītājs "Eleport" saviem klientiem turpmāk automobiļa uzlādē piedāvās no lokāliem atjaunīgiem resursiem iegūtu zaļo elektroenerģiju, informē uzņēmumā.

Sadarbībā ar uzņēmumu grupu "AJ Power" "Eleport" klientam tiks nodrošināta 100% lokāli ražota zaļā enerģija, kas iegūta no vietējām saules, vēja un hidroelektroenerģijas stacijām.

"Eleport" vadītājs Latvijā Kārlis Mendziņš norāda, ka uzņēmuma mērķis ir veicināt elektromobilitātes attīstību Latvijā un citviet Eiropā, kā arī atbalstīt vietējos elektroenerģijas ražotājus un sniegt iespēju elektroauto lietotājiem izvēlēties enerģiju, kas iegūta no atjaunīgiem un sertificētiem avotiem.

Elektroenerģija, kas iegūta no atjaunīgiem resursiem, būtiski samazina oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, ņemot vērā, ka zaļās enerģijas ražošanas procesā netiek radīts oglekļa dioksīda piesārņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt" zaudējumi pērn pieauguši līdz 91,9 miljoniem eiro, un tas ir par 27,3% vairāk salīdzinājumā ar 72,2 miljonu eiro zaudējumiem 2022.gadā, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies līdz 1,7 miljardiem eiro, un tas par 37,4% vairāk nekā 1,2 miljardu eiro ieņēmumi 2022.gadā. Ieņēmumu kāpumu kompānija skaidro ar darbības efektivitātes uzlabojumiem un paplašināšanos.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Markuss Villigs pauda pārliecību, ka ieņēmumu kāpums liecina par pareizu attīstības virzienu un plašāka cilvēku loka uzrunāšanu.

""Bolt" ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums, tādēļ mēs daudz esam investējuši, lai paplašinātos. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, augsto inflāciju un negatīviem valūtas kursiem, mēs 2023.gadā turpinājām izaugsmi. Mūsu spēcīgo sniegumu apliecina arī nesen labāko pasaules banku piešķirtais 220 miljonu eiro aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem," klāstīja Villigs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eleport investēs vairāk nekā 20 miljonus eiro uzlādes tīkla attīstībai Baltijā un Polijā

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmajos trīs mēnešos “Eleport” ir uzstādījis jaunas uzlādes stacijas 7 vietās Latvijā, tādējādi attīstot uzlādes infrastruktūru un nodrošinot 24 jaunas pieslēgvietas.

Rīgā uzstādītas jaunas uzlādes stacijas pie tirdzniecības centriem “RIMI”, pie ātrās ēdināšanas restorāna “Burger King” un tirdzniecības centra “Damme”, kā arī Čiekurkalna kvartālā. Savukārt ārpus Rīgas uzstādīta uzlādes stacija Ķekavā pie būvmateriālu veikala “Ferro”.

Lai nostiprinātu savas tirgus pozīcijas, kā arī veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, uzņēmums šajā gadā plāno investēt vairāk nekā 20 miljonus eiro un vairāk nekā 100 miljonus eiro turpmākajos gados, ievērojami paplašinot uzlādes tīklu Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

"Ievērojams kapitāla ieguldījums šajos nedrošajos laikos ne tikai apliecina mūsu lielāko akcionāru uzticību, bet arī kalpo kā dzinējspēks vēl spēcīgāku tirgus pozīciju nodrošināšanai un ilgtermiņa sadarbību veicināšanai ar mūsu galvenajiem biznesa partneriem. Mūsu mērķis ir iegūt jaunus individuālus klientus, kā arī nostiprināt savu pozīciju sadarbībā ar citiem uzņēmumiem," norādā “Eleport” līdzdibinātājs un izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir skaidra vīzija un stratēģija, kā arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un prasme izveidot efektīvu komandu, norāda Edvīns Kažoks, Bolt Drive vadītājs Latvijā.

Komanda ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma veiksmes stāstā, teic E.Kažoks, piebilstot, ka uzticība, atklāta komunikācija un savstarpēja cieņa ir pamats veiksmīgai komandas darbībai. Tāpat liela loma biznesa attīstībā ir arī inovāciju ieviešanai un spējai ātri pielāgoties jaunām tirgus prasībām, atzīmē Bolt Drive vadītājs Latvijā. Bez tam, lai ilgtermiņā sasniegtu labus rezultātus, uzņēmumam jābūt arī atvērtam starptautiskajai sadarbībai un jāizmanto globālās iespējas, veicinot izaugsmi.

Novērtē praktiskās zināšanas

Kā daudzi bērni, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, policistu vai armijnieku, atminas E.Kažoks. “Mani vienmēr ir fascinējusi kustība un darbība, kas saistīta ar šīm profesijām, kā arī iespēja palīdzēt un aizstāvēt cilvēkus. Jau bērnībā man piemita izteikta taisnīguma izjūta un es vēlējos palīdzēt cilvēkiem cīnīties pret netaisnību, tāpēc vēlējos kļūt par policistu. Dzīve gan iegrozījās tā, ka galu galā nonācu pavisam citā sfērā. Pēc vidusskolas beigšanas biju krustcelēs, jo mani interesēja gan tūrisma un viesmīlības nozare, gan datoru industrija. Jau pusaudžu gados pašmācības ceļā biju apguvis pamatus datoru remontā un programmatūras problēmu risināšanā, tāpēc nolēmu izvēlēties datorsistēmu administratora izglītību. Tā ieguvu dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Transporta un sakaru institūtā, un jāsaka, ka augstākā izglītība man noteikti ir palīdzējusi virzīties pa karjeras kāpnēm. Tā man ļāva apgūt gan specifiskas prasmes informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, gan arī sniedza vispārīgas zināšanas par uzņēmuma vadīšanu. Lielākais ieguvums gan, manuprāt, bija disciplīna - es iemācījos paveikt svarīgus darbus ierobežotā laikā un meklēt nestandarta veidus, kā iegūt un apstrādāt informāciju. Jau augstskolā apzinājos, ka man ir analītisks prāts, ko turpināju attīstīt,” stāsta E.Kažoks, kurš pirmo nopietno darba pieredzi guva kādā nelielā IT uzņēmumā, kas nodarbojās ar datoru tehnikas un datorsistēmu uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas zaļākais biroju komplekss “Verde” īstenojis jaunu investīciju projektu ar mērķi būtiski attīstīt elektromobilitātes infrastruktūru - pazemes autostāvvietā sadarbībā ar energokompāniju “Enefit” ir uzstādītas 11 jaunas “Enefit Volt” elektroauto uzlādes stacijas ar iespēju vienlaicīgi veikt uzlādi 16 automašīnām.

Kopējās abu pušu investīcijas ir 120 tūkstoši eiro.

Energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns: “”Verde” ir pirmais biroju komplekss Latvijā, kurā ir pieejamas “Enefit Volt” uzlādes iekārtas, kas, ar zaļo elektrību, vienuviet spēs uzlādēt tik lielu elektroauto skaitu. Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību biznesa sektorā sākam tieši “Verde”, jo šī ir arī “Enefit” biroja mājvieta. Šeit mēs vēlamies piedāvāt ērtu un pieejamu elektroauto uzlādi ne tikai mūsu darbiniekiem, bet arī klientiem un ikvienam biroja kompleksa nomniekam un apmeklētājam”.

Kopš šī gada jūnija “Verde” pieejamas 11 “Enefit Volt” elektroauto uzlādes iekārtas, kas darbojas ar 100% atjaunīgo elektroenerģiju. A ēkas (0.stāva stāvvietā) uzstādītas 6 un B ēkas pazemes stāvvietā (-1. stāvā) – 5 uzlādes iekārtas. Katra stāvvieta ir aprīkota ar 22 kW jaudas uzlādes iekārtu, kas 100 km uzlādi vidēji veic vienas stundas laikā. Visas uzlādes iekārtas ir publiski pieejamas ikvienam elektroauto īpašniekam, kas strādā vai viesojas “Verde” kompleksā. Gada laikā šī “Enefit Volt” uzlādes infrastruktūra palīdzēs ietaupīt vairāk nekā 30 tonnu CO2 izmešu (aprēķins pēc AIB datiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāj pirmās ar ES Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas

Db.lv, 12.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paplašinās atbalsts elektroauto iegādei uzņēmējiem

Ilona Noriete, speciāli Dienas Biznesam, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka piešķir faktoringa finansējumu industriālā tekstila ražotājam Texora

Db.lv, 12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīruši faktoringa aizdevumu 200 000 eiro apmērā Latvijas uzņēmumam Texora, kas ražo industriālā tekstila produktus.

Uzņēmuma ražotnes atrodas ne tikai Jelgavā, bet arī Lielbritānijā un Spānijā, turklāt šobrīd tas būtiski paplašina darbību, pieņemot jaunus darbiniekus un iegādājoties iekārtas.

Pirms desmit gadiem dibinātais uzņēmums Texora ražo tekstila izstrādājumus kravu pacelšanai, stiprināšanai un drošībai (virves, štropes, siksnas u.c.). Faktoringa līgums ļaus uzņēmumam stiprināt naudas plūsmu laikā, kad tas būtiski paplašina savu darbību.

“Esam pieņēmuši jaunus darbiniekus un iegādājušies iekārtas 300 tūkstošu eiro vērtībā. Mūsu produktus piegādājām praktiski visā pasaulē, un pēdējo divu gadu laikā izjūtam būtisku pieprasījuma kāpumu. Faktorings ir piemērots finanšu instruments, kas palīdzēs nostiprināt uzņēmuma naudas plūsmu apstākļos, kad tas strauji aug un plāno arī turpmāku izaugsmi,” saka Texora valdes loceklis Edvīns Mineiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Statistika kļūs aizvien operatīvāka un detalizētāka

Jānis Goldbergs, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konceptuāli atbalsta samazinātā PVN piemērošanu atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Konceptuāli atbalsta 12% PVN likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem

LETA, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma.

Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.

Komisijas deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare ar pamatotiem argumentiem spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (palielinās apgrozījums un tamlīdzīgi) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uldis Tēraudkalns: kā izmantot mākslīgo intelektu, lai paspētu vairāk

Sadarbības materiāls, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Uldis Tēraudkalns ir Lietuvā bāzētā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Nexpay izpilddirektors, kā arī viens no Baltijā visvairāk klausītā biznesa raidieraksta The Pursuit of Scrappiness vadītājiem. Lai sekmīgi apvienotu abas lomas un uzlabotu savu produktivitāti, Tēraudkalns iepazinies ar mākslīgā intelekta (AI) sniegtajām iespējām, kādas pieejamas Samsung S24 sērijas viedierīcēs.

Svarīgākais: plānošana

Dzīvesveidā, kas prasa ekstrēmu efektivitāti, reti kas ir svarīgāks par plānošanu. Tādēļ īpaši būtiski, lai plānotājs ir vienmēr līdzi un ērti lietojams. Tēraudkalns stāsta: “Ikdienas darbu plānošanai izmantoju Google kalendāru, kas pats par sevi nav nekas unikāls. Taču man bieži vien ir svarīgi kalendāru pārkārtot ātri un, piemēram, esot ceļā, un tas, pateicoties S24 Ultra lielajam ekrānam un parocīgajam S Pen irbulim ir gana ērti.”

Pētot jaunākās AI piedāvātās funkcijas, paveras plašas iespējas pilnveidot vairākus profesionālās dzīves aspektus: “Tagad, kad esmu pievērsis vairāk uzmanības AI funkcijām, esmu sācis izmantot Google kalendāra papildinājumu Reclaim.ai, kurā manu darāmo darbu saraksts tiek sakārtots pēc to termiņa, prioritātēm un pieejamā laika. No sākuma bija jāvelta dažas stundas, lai saprastu, kā tas viss darbojas un vēl tagad pieslīpēju šī rīka funkcionalitāti, bet redzu tam lielu potenciālu, lai turpmāk uzlabotu savu produktivitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 25.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūnija numurā lasi:

Statistika

Kādas ir Latvijas iekšējās darbaspēka rezerves?

Nodokļi

Nodokļu pārskatīšana var reanimēt inflāciju

Pavisam vienkārši

Lauku nodarbinātību zaudēt nedrīkst

Finansējums

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Finanses

Nerezidenti pēc finanšu sektora kapitālā remonta

Nodokļi

Nodoklis spiedīs mainīt iepakojumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

"Stebby" papildina korporatīvās labbūtības iespēju klāstu ar veselības apdrošināšanas moduli

Sadarbības materiāls, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs lielākā korporatīvās labbūtības platforma "Stebby" laiž klajā unikālu un līdz šim nebijušu darbinieku veselības atbalsta B2B risinājumu, kas ne tikai atvieglo darba ņēmējiem gādāšanu par savu veselību, bet arī ietaupa uzņēmumu veselības apdrošināšanas pārvaldības laiku un resursus.

Jaunākais “Stebby” platformas papildinājums ir veselības apdrošināšanas modulis, ar kuru ikviens Latvijas uzņēmums var vienuviet droši un ērti pārvaldīt savu darbinieku veselības apdrošināšanu kopā ar citiem piedāvātajiem veselības veicināšanas labumiem.

Efektīvs risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Stebby" moduli unikālu dara uzticamo sadarbības partneru - apdrošināšanas brokera “GrECo Latvija” un “ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles” radītais fiksētu veselības apdrošināšanas komplektu piedāvājums.

Kā norāda “Stebby” vadītāja Latvijā Liene Vesere, šie komplekti ir būtisks risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Līdz šim, lai rūpētos par labbūtību darba vidē, mazākie uzņēmumi tika ierobežoti ar niecīgām izvēles iespējām. Ir grūti iegūt pienācīgu piedāvājumu, ja kolektīvā ir no pieciem līdz 30 darbiniekiem. Ar jaunāko “Stebby” papildinājumu mēs varam palīdzēt darba devējiem prioritizēt darbinieku veselību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai nozares.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom” sadarbībā ar “LSG Sky Chefs”, kas nodrošina ēdināšanas un produktu tirdzniecības pakalpojumus aviokompānijām visā pasaulē, uzsācis mobilo kases aparātu “Tika-Taka PAY” eksportu uz Serbiju.

Šobrīd iekārtas jau tiek aktīvi izmantotas “Air Serbia” avioreisos uz visdažādākajiem pasaules galamērķiem. Avio nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma radītā produkta virzīšanas eksporta prioritātēm. Līdz šim “Tiki-Taka PAY” bija pieejams “airBaltic” reisos no Rīgas un Tallinas, taču šogad īstenojusies ilgi lolotā iecere piedāvāt mobilo kases aparātu ārpus Baltijas.

“Pērn vienojāmies ar “LSG Sky Chefs” par jaunu biznesa sadarbības modeli, kura pamatā bija piedāvājums piegādāt mūsu mobilās kases iekārtas visās aviokompānijās, kurās viņi nodrošina ēdināšanu un tirdzniecību. Šīs iekārtas un sistēmas izmantošana viņiem ir ļoti izdevīga, jo tā ļauj ne tikai ātri un vienkārši apkalpot klientus gaisā, bet arī nodrošina pārdošanas uzskaiti, kas palīdz veikt detalizētu ieņēmumu analīzi par tirdzniecību katra lidojuma laikā. Skaidrs, ka avio industrijā viss notiek lēnu un uzreiz lielu pieprasījumu panākt ir grūti, taču pirmais solis – iekļūšana Serbijā – ir paveikts sekmīgi. Tam sekoja arī kopīga dalība vairākās starptautiskās izstādēs, kā rezultātā šobrīd par mūsu inovāciju jau interesējas aviokompānijas no Ukrainas, Somijas, Norvēģijas, Spānijas, Bulgārijas un Nīderlandes,” sadarbību ar “LSG Sky Chefs” ieskicē Edijs Tanons, SIA “Datakom” inovāciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 05.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru