Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Viņš pavēstīja, ka arī īpašumu cenās korekcijas nav novērotas. "Nav jau arī pamatota iemesla, kādēļ lai tās būtu samazinājušās. Mūsu jaunajos projektos būvniecības izmaksas nesamazinās, šogad papildu izmaksas rada jaunās energoefektivitātes prasības, tas viss izmaksas tikai palielina. Jau šobrīd var paredzēt, ka nākotnē gaidāms diezgan spēcīgs cenu kāpums. Jautājums, cik strauji tirgus to varēs absorbēt," teica Kļaviņš.

Viņš piebilda, ka šis viennozīmīgi būs pārmaiņu gads, to noteikti ietekmēs fakts, ka attīstītāji daļu projektu būvēs vēl ar vecajām būvatļaujām un pēc vecajām prasībām, kur izmaksas nebūs tik lielas, taču būs arī jaunie projekti ar jaunām prasībām.

Jautāts, kā būvniecības izmaksu pieaugums un cenu pieaugums atsauksies uz tirgu kopumā, Kļaviņš sacīja, ka tas būs liels izaicinājums. Ar to attīstītāji saskaras katru gadu, jo būvniecības izmaksas pieaug katru gadu.

Nekustamo īpašumu attīstītāju TOP 10 

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir...

Kļaviņš pauda uzskatu, ka šajā jautājumā svarīga loma ir Ekonomikas ministrijai un valdībai kopumā. Lai mājokļu fonds tiktu atjaunots, ir jāmeklē veidi, kā kaut nedaudz piebremzēt pašizmaksu pieaugumu, tostarp, piemēram, varētu atteikties no valsts nodevas pirmajam darījumam, kas veido 2% no darījuma summas.

Tāpat situāciju uzlabotu izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā jaunajiem projektiem, proti, ja to piemērotu tikai nākamajā gadā, kad ēku sāk pilnvērtīgi lietot, nevis kā tas ir pašreiz jau pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, kad ēkai sagatavota inventarizācijas lieta, minēja Kļaviņš, piebilstot, ka reizēm paiet pat pusgads līdz māja tiek nodota ekspluatācijā un to var sākt lietot, bet, neskatoties uz to, jau ir jāmaksā 1,5% nodoklis par šo ēku.

"Tās visas ir papildu izmaksas, no kā, iespējams, var atteikties. Te es redzu pragmatisko pusi un ieguvumus gan valstij un potenciālajam mājokļa pircējam, gan attīstītājam. Šādi varētu veicināt gan jauno projektu un nodokļu bāzes, gan nodokļu maksātāju bāzes veidošanos. Šādi tiktu radīta iespēja cilvēkiem tikt pie mājokļiem," sacīja Kļaviņš.

"Bonava Latvija" īsteno ekonomiskā segmenta un biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā, attīstot projektus tādos Rīgas mikrorajonos kā Purvciems, Teika, Ķengarags, Šampēteris, Rīgas klusais centrs un Krasta ielas rajons.

"Bonava Latvija" mātesuzņēmums "Bonava" ir nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā. Uzņēmums ir pārstāvēts Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā un Latvijā, 2019.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 15,5 miljardu Zviedrijas kronu (1,46 miljardu eiro) apmērā. "Bonava" akcijas kotē "Nasdaq" biržā Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē.

Tā secinājis nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, kura pārdoto dzīvokļu skaits šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 117 %. Lai gan Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā daļa potenciālo klientu bija piesardzīgi, patlaban aktivitāte ir krietni pārsniegusi pirmskrīzes laiku.

“Covid-19 laiks ne tuvu nav beidzies, ienesot ikdienā arvien jaunus izaicinājumus un mācības. Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē. Jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds noveco, tāpēc vēlme pēc jauna mājokļa pieņemas spēkā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai

LETA, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai, no kurām pagaidām jūtami atpaliek, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Domāju, ka Rīga uzņems apgriezienus. Igaunijā, piemēram, cilvēku rocība ir lielāka tieši finansējuma pieejamības ziņā. Igaunijā ir daudz mazāka ēnu ekonomikas ietekme, līdz ar to daudz lielākam cilvēku lokam ir pieejams finansējums. Tas ir faktors, kas ir dzinis Tallinu uz priekšu, salīdzinot ar Rīgu," teica Kļaviņš.

Viņš skaidroja, ka pēc iepriekšējās krīzes Latvijā tirgus attīstību sabremzēja dažādi alternatīvie nodokļu režīmi, kas liedza cilvēkiem iegūt finansējumu mājokļa iegādei. Pagājušā gada laikā gan situācija ir uzlabojās, samazinot pelēkajā sektorā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

"Taču šī problēma nav izskausta pavisam - pandēmija atkal izgaismoja šo problēmu: ja tu strādā pelēkajā sektorā, maksā mazus nodokļus, tad arī krīzes situācijā nav pieejams atbalsts. Valsts iet pareizajā virzienā prom no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tādēļ domāju, ka situācija ar laiku uzlabosies," pauda Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" uzsācis dzīvokļu pārdošanu divu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu projektā Vertikāles Imantā, kuru, investējot 14 miljonus eiro, plānots realizēt divu gadu laikā.

Vertikāles ir jau trešais “Bonava Latvija” attīstītais vidējās cenu kategorijas projekts Latvijā. Vienlaikus tas būs līdz šim augstākais “Bonava Latvija” attīstītais projekts – vienai no ēkām būs 13 stāvu.

"Projekts Vertikāles ir unikāls ne vien ar atrašanos līdzās mežu un parku teritorijām, bet tā ir arī vēl viena iespēja mums kā mājokļu attīstītājam nodrošināt to iedzīvotāju prasības, kuri tiecas pēc augstāka dzīves līmeņa, sakoptas un drošas vides, kā arī videi draudzīga un ilgtspējīga dzīvesveida. Turklāt katrs jaunais projekts ar kvalitatīvi būvētiem, moderniem un funkcionāliem dzīvokļiem šobrīd ir būtisks pienesums galvaspilsētas dzīvojamajam fondam," norāda Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā “Bonava Latvija” februārī ekspluatācijā nodevis sešu namu dzīvojamā projekta “Krasta kvartāls” otro ēku, informē uzņēmumā.

Namā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos varēs rast vairāk nekā 190 iedzīvotāju.

“Līdz ar “Krasta kvartāla” otrās ēkas nodošanu ekspluatācijā, esam spēruši vēl vienu būtisku soli pretī dzīvojamā fonda atjaunošanai galvaspilsētā, iedzīvotājiem nodrošinot jaunus, kvalitatīvus un finansiāli pieejamus mājokļus. Un jau tagad redzam, ka šis projekts kļuvis aktuāls ne vien tiem, kuri ir sava pirmā mājokļa meklējumos, bet arī tiem, kuri savu esošo mājokli padomju laikos būvētās mājās vēlas nomainīt pret mājokli jaunā projektā. Arī Krasta ielas apkaime kļūst arvien pievilcīgāka dzīvošanai, sniedzot vairākas priekšrocības – dzīvi dinamiskā pilsētvidē, attīstītu infrastruktūru, zaļus parkus un skvērus, netālu esošo Ķengaraga promenādi garākām pastaigām, ko īpaši novērtē jaunās un topošās ģimenes un jaunie profesionāļi,” norāda "Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota viena no trim "Bonava Latvija" projekta "Fjordi" dzīvojamām mājām Rīgā, netālu no Klusā centra.

Līdz ar šīs mājas nodošanu ekspluatācijā rīdziniekiem papildus ir pieejamas 60 jaunas mājvietas. Kopumā projektā plānots investēt 13,5 miljonus eiro.

"Fjordi" ir projekts, kurā īpaši domāts par ilgtspēju un atbildīgu saimniekošanu. Viens no jauninājumiem, piemēram, ir ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

"Pieprasījums pēc labiem, kvalitatīviem mājokļiem Rīgas centrā ir liels, taču cenu līmenis labākajos centra namos radījis priekšstatu par šo apkaimi kā par vietu, kur mājokli var atļauties tikai ierobežots cilvēku loks. Ekspluatācijā nodotajā mājā patlaban jau ir izpirkti 65% dzīvokļu," stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" īsteno ekonomiskā segmenta un biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā, attīstot projektus tādos Rīgas mikrorajonos kā Purvciems, Teika, Ķengarags, Šampēteris, Rīgas klusais centrs un Krasta ielas rajons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir uzņēmums Bonava, kas 2020.gadā uzrādījis teju identiskus pārdošanas apjomus kā gadu iepriekš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktajā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā par 2020.gadu apkopots, ka Bonava 2020. gadā aktīvi pārdevusi dzīvokļus 6 projektos.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Bonavai strauji pietuvojies YIT, pateicoties labajiem pārdošanas rādītājiem Green City un Annas Parks projektos.

Topa trešajā vietā ierindojas Merks, kas šajā vietā pakāpies no septītās pozīcijas gadu iepriekš. Merks turpina pārdošanu projektā Gaiļezera nami, kura pirmā kārta jau izpārdota, kā arī 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā projektā Merks Viesturdārzs.

Tāpat TOP 10 iekļuvuši attīstītāji Vastint un R.Evolution, kas līdz šim specializējušies uz premium projektu attīstīšanu. Šie abi attīstītāji kopā veido vairāk kā pusi no premium tirgus pārdošanas apjomiem.

No jauniem attīstītājiem topā iekļuvuši divi: Home 4 Living, kas 2020. gadā nodeva ekspluatācijā Mārupes namu pirmo kārto un pašlaik būvē otro kārtu; kā arī igauņu attīstītājs Hepsor, kas 2020. gadā pabeidzis trīs projektus: Legato un Sentimento Āgenskalnā un Strēlnieku 4B klusajā centrā.

TOP 10 attīstītāji un to tirgus daļa 2020. gadā pēc pārdošanas ieņēmumiem:

Avots: Colliers

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Attīstītāji: Latvijā ir apturēta jaunas būvniecības plānošana

Db.lv, 11.02.2021

Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas, saka nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara, norāda NĪAA.

“Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavojusi vēstuli ekonomikas ministram, paužot atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam priekšlikumam mājokļu pieejamības programmām paredzēt 230 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Atveseļošanās plāna.

“Pašvaldībās dzīvojamais fonds ir novecojis un tā nepietiek, un šī problēma ir aktuāla jau ilgstoši. Par kvalitatīvu dzīvojamo fondu pašvaldībās interesējas gan vietējie uzņēmēji, kuru speciālistiem nepieciešams mājoklis, gan jaunās ģimenes, kas būtu ieinteresētas atgriezties Latvijas novados,” norāda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Kur Latvija ieguldīs ES Atveseļošanas fonda naudu?  

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu...

LPS uzsver, ka iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, taču iedzīvotāju vajadzības pēc pieejama mājokļa netiek apmierinātas, un liels skaits mājsaimniecību dzīvo zemas kvalitātes mājokļos vai izmaksas par mājokli ir tik augstas, ka to segšana sagādā lielas grūtības. Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis, mājokļu trūkums vietējās pašvaldībās, kur veidojas darbavietas, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim, kas jāatvēl no cilvēku ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā, tas bremzē uzņēmējdarbības paplašināšanos un attīstību un rada draudus ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un pandēmijas Covid-19 seku veiksmīgai pārvarēšanai.

Latvijas pašvaldībās kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir ierobežots un tikpat kā nepastāv īres tirgus.

Tas mazina mobilitāti, bet privātais sektors atturas veikt investīcijas īres namu būvniecībā, jo lielā daļā pašvaldību īres maksa no jauna uzbūvētajos mājokļos pārsniegtu vidējo īres maksas līmeni, ko nosaka iedzīvotāju zemie ienākumi.

Šo problēmu risināšanai ir jāparedz pietiekams finansējums, lai būtu iespējams īstenot aktivitātes, kas kompleksi risinātu mājokļu izaicinājumus. Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, lai ar Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma palīdzību veicinātu izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecību un atsevišķos gadījumos paredzētu arī īres ar izpirkumu modeli, attīstītu zemu izmaksu mājokļu pieejamību, kā arī mājokļu būvniecību, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kur tas ir ekonomiski pamatoti, kopumā aktivitātēm piešķirot vismaz 230 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija ir paredzējusi dzīvojamā fonda attīstību trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība (finansējums – 120 miljoni eiro), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība, kur atbalstu varētu piešķirt nekustamā īpašuma attīstītājiem, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām (finansējums – 40 miljoni eiro), un sociālo mājokļu pieejamība (finansējums – 70 miljoni eiro kā granti pašvaldībām esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai).

Papildus LPS vēlas uzsvērt, ka aprites ekonomikā Latvija var rādīt priekšzīmi Eiropas Savienībā, un uzskata, ka būvizstrādājumu ilgtspējas jautājumu risināšana, kas Latvijas gadījumā nozīmētu koka vairākdzīvokļu māju attīstību, palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti un lieti izmantos pētniecības, inovācijas un digitalizācijas potenciālu.

Latvijas Pašvaldību savienība saredz būtisku pašvaldību lomu mājokļu pieejamības programmu īstenošanā un ir gatava aktīvi līdzdarboties mājokļu pieejamības programmu tālākā izstrādē, lai rastu labāko risinājumu sen nepieciešamajam atbalstam.

“Tā kā Latvijā gandrīz puse mājsaimju nevar pretendēt uz mājokļa pabalstiem vai arī pašvaldības vai sociālo mājokli, jo ir pārāk “turīgas”, tomēr nevar atļauties hipotekāro kredītu, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai uzskatām par ļoti perspektīvu. LPS līdzšinējo sadarbību ar ministriju vērtējam kā sekmīgu un ceram, ka izdosies vienoties un kopā izstrādāt arī konkrētus atbalsta instrumentus,” norāda A. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11 hektāru plašā teritorijā Ķesterciemā, Baltijas jūras krastā uzsākta Albatross Home projekta īstenošana - savulaik populārās bērnu vasaras nometnes Albatross vietā taps kūrorta mājokļi, viesnīca, peldbaseins, SPA, restorāns, sporta un atpūtas infrastruktūra.

Kopējais projekta finansējums sasniedz 12 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni ir bankas Citadele finansējums.

Projekta ietvaros 11 divstāvu un trīsstāvu ēkas tiek renovētas un pārveidotas par kūrorta mājokļiem ar plašu infrastruktūru atpūtai.

Projekta īstenošanu uzsākta šī gada martā, iegādājoties atpūtas kompleksu, un uzreiz realizējot pirmo kārtu – pārbūvējot trīs ēkas ar 50 dzīvokļiem. Šobrīd uzsākta arī otrās kārtas īstenošana, kura noslēgsies nākamā gada aprīlī, kad tiks pabeigts arī 25 metrus garā peldbaseina remonts. Kopumā projekta realizācija notiek piecās kārtās un to paredzēts pabeigt līdz 2022. gada rudenim.

“Pārdošanas rezultāti pārsniedza visdrosmīgākās prognozes – pirmās kārtas dzīvokļus pārdevām mēneša laikā. Mūsu plāns – ik pusgadu nodot ekspluatācijā 50 dzīvokļus. Esam novērojuši, ka lielākajai daļai pircēju šis ir otrais īpašums ģimenes brīvdienu atpūtai. Dzīvokļi ir kompakti – viena vai divas istabas, savukārt ģimenes, kuras Albatross Home izvēlas kā pastāvīgo mājvietu, iegādājās divus dzīvokļus, tos apvienojot. Mēs veidojam pilnvērtīgu dzīvokļu kompleksu, kas piemērots dzīvošanai visos gadalaikos – kompakti dzīvokļi, blakus viesnīca, restorāns, baseins un SPA, plaša atpūtas infrastruktūra, turklāt par vietējiem pircējiem pieejamu cenu. Albatross Home ir pirmais šāda koncepta nekustamā īpašuma projekts Latvijā,” stāsta Albatross Home pārdošanas vadītāja Līga Lapsale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 65% mājsaimniecību nevar atļauties iegādāties pat padomju laika mājokli. Savukārt 44% mājsaimniecību ir pārāk "turīgas", lai varētu pretendēt uz mājokļa pabalstu vai arī pašvaldības sociālo mājokli, tomēr nevar arī atļauties hipotekāro kredītu.

Tā, tiekoties ar Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pārstāvjiem prezentācijā par mājokļu problēmu Latvijā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre. Kā pamata risinājumu EM redz "izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecību", ko daļēji finansētu valsts, bet organizatoriski pārvaldītu vai nu "Altum" vai privātie nekustamā īpašuma attīstītāji.

EM un RACA vienojušies, ka RACA biedri izveidos savu kopīgu redzējumu par nepieciešamajiem soļiem mērķtiecīgas mājokļu politikas īstenošanā Latvijā, un jo īpaši reģionos.

"Brīvais tirgus šo problēmu Latvijā nespēj atrisināt, un bez mērķtiecīgas valsts politikas un atbilstošu finanšu resursu piešķiršanas liela daļa Latvijas ģimeņu turpinās dzīvot novecojušos un pārapdzīvotos mitekļos. Turklāt mājokļu trūkums ir būtisks šķērslis ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novados, jo bez pietiekama mājokļu piedāvājuma piesaistīt darbiniekus kāda vērienīgāka biznesa uzsākšanai ir praktiski neiespējami," komentē RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas sniegums turpina pozitīvi pārsteigt

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas sniegums pēc COVID-19 šoka turpina pozitīvi pārsteigt, un jūlijā arī Latvijas apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 1,8%, lai arī kopējā rūpniecības izlaide saruka par 0,8% krituma elektroenerģijas ražošanā dēļ. Apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad, un situācija nozarē noteikti ir daudz labāka kā gaidīta krīzes sākumā. Lai arī nozares izaugsme nedaudz atpaliek no tirdzniecības, rezultāti Latvijā ir ievērojami labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums 2-3% robežās.

COVID-19 pandēmijai ir liela ietekme ne tikai uz ekonomiku kopumā, bet arī uz patēriņa un ekonomikas struktūru. Līdz ar plašu attālināto strādāšanu cilvēki vairāk pavada laiku mājās un cenšas mājokli labiekārtot, kā rezultātā ir audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus.

Komentāri

Pievienot komentāru