Nekustamais īpašums

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem

Zane Atlāce-Bistere, 09.02.2021

Projekts: Jaunā Teika

Attīstītājs: Hanner

Pārdošanas ieņēmumi, mlj EUR 23.8

Pārdoto dzīvokļu skaits: 193

Vidējā darījuma vērtība EUR 123 400

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro.

Tā liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktais Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskats 2020.

Galerijā apkopoti TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem.

Db.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar Colliers veikto izpēti, pandēmijas ietekmē 2020.gadā bija vērojams darījumu skaita samazinājums otrajā ceturksnī, taču trešajā ceturksnī tirgus atguvās un gada beigās tika sasniegti rekordlieli pārdošanas apjomi.

Pandēmijas gada izskaņā rekordlieli dzīvokļu pārdošanas apjomi 

Lai gan Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē 2020.gadā bija vērojams darījumu skaita samazinājums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir uzņēmums Bonava, kas 2020.gadā uzrādījis teju identiskus pārdošanas apjomus kā gadu iepriekš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktajā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā par 2020.gadu apkopots, ka Bonava 2020. gadā aktīvi pārdevusi dzīvokļus 6 projektos.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Bonavai strauji pietuvojies YIT, pateicoties labajiem pārdošanas rādītājiem Green City un Annas Parks projektos.

Topa trešajā vietā ierindojas Merks, kas šajā vietā pakāpies no septītās pozīcijas gadu iepriekš. Merks turpina pārdošanu projektā Gaiļezera nami, kura pirmā kārta jau izpārdota, kā arī 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā projektā Merks Viesturdārzs.

Tāpat TOP 10 iekļuvuši attīstītāji Vastint un R.Evolution, kas līdz šim specializējušies uz premium projektu attīstīšanu. Šie abi attīstītāji kopā veido vairāk kā pusi no premium tirgus pārdošanas apjomiem.

No jauniem attīstītājiem topā iekļuvuši divi: Home 4 Living, kas 2020. gadā nodeva ekspluatācijā Mārupes namu pirmo kārto un pašlaik būvē otro kārtu; kā arī igauņu attīstītājs Hepsor, kas 2020. gadā pabeidzis trīs projektus: Legato un Sentimento Āgenskalnā un Strēlnieku 4B klusajā centrā.

TOP 10 attīstītāji un to tirgus daļa 2020. gadā pēc pārdošanas ieņēmumiem:

Avots: Colliers

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļa tirgus pārskata dati. Salīdzinot darījumu skaitu ar privātmājām 2020. gada janvārī – novembrī ar attiecīgo periodu pirms gada, darījumu skaits praktiski nav mainījies (+ 0,5%), savukārt kopējā darījuma summa palielinājās par 10%.

Avots: Latio mājokļu tirgus pārskats 2020

70% pērn īstenoto darījumu šajā sektorā attiecās uz nelielām mājām, kas būvētas līdz 1999.gadam. Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst. Pircējiem ir mazāka interese par dvīņu un rindu mājām, kā arī ļoti lieliem un dārgiem īpašumiem. Aktīvākie māju pircēji ir jaunās ģimenes – cilvēki vecumā ap 30 gadiem – pietiekoši maksātspējīgs slānis. Sākoties pandēmijai, arvien biežāk tika izrādīta interese par lauku īpašumiem ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Eiropas Savienības (ES) fondu programmā energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā iesniegumu atlases trešajā kārtā saņēmusi 48 projektu iesniegumus.

Lielākā aktivitāte – uzņēmumu attīstībai Pierīgā.

Programmā, kas paredzēta rūpnieciskās ražošanas ēku pārbūvei un energoefektīvu ražošanas iekārtu iegādei, pieprasītais finansējums par 14 % pārsniedz atlases kārtā pieejamo: no Kohēzijas fonda (KF) trešajai atlases kārtai paredzēti 11 679 793 eiro; visu projektu īstenošanai kopā pieprasītais KF finansējums - 13 503 357 eiro.

Gandrīz pusi no projektiem - 23 jeb 48 % - plānots īstenot Pierīgā un Rīgā (attiecīgi 15 un 8).

Vidzemē paredzēta 10 ražošanas uzņēmumu attīstība, Zemgalē - 7, Kurzemē - 6. Viszemākā interese par ES fondu atbalsta iespējām bijusi Latgalē – tur plānota 2 projektu īstenošana.

Projektu pirmreizējo izvērtēšanu plānots pabeigt līdz š.g. 30. martam. Apstiprinātie projektu iesniegumi tiks publicēti sadaļā “Izsludinātās atlases”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākais risks neiekļūt autobusos jauno ietilpības prasību dēļ ir pasažieriem Pierīgā

LETA, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais risks neiekļūt autobusos jauno ietilpības prasību dēļ ir pasažieriem Pierīgā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

"Lielākoties risks ar neiekļūšanu autobusā varētu būt tikai un vienīgi Pierīgā rīta un vakara stundās, kad ir lielāks pasažieru skaits, kas dodas uz darbu vai no darba," teica Godiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Autotransporta direkcija ir lūgusi pārvadātājus, kur tas ir iespējams, nodrošināt lielākas ietilpības autobusus, ja ir saredzams risks, ka pasažieru skaits varētu pārsniegt atļautos 50% no ietilpības, vai arī nodrošināt papildu reisus, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat Godiņš atzina, ka pilsētas satiksmē sabiedriskā transporta pasažieru skaitu izkontrolēt ir grūtāk, jo pasažieri transportlīdzeklī iekāpj pa visām durvīm, tādējādi, piemēram, "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļos sēdvietas tiks marķētas, bet vilcienos konduktori centīsies pasažierus novirzīt uz vagoniem, kuros cilvēku ir mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā

Zane Atlāce-Bistere, 27.11.2020

Uzņēmējs Armands Broks (no labās) un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA, kurā apvienojušies finanšu tehnoloģijas uzņēmējs Armands Broks un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs, nākamajā gadā plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos līdz 80 miljoniem eiro, kā arī strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā.

“Neskatoties uz Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem, VILIA turpina realizēt iesākto investīciju stratēģiju, pēdējo 12 mēnešu laikā uzsākot nekustamo īpašumu attīstības projektus, ar kopējo investīciju apmēru vairāk kā 40 miljoni eiro”, norāda VILIA vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

“2021. gadā VILIA plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos, iegādājoties jaunus zemes gabalus dzīvokļu namu un “stock office” kompleksu būvniecībai Rīgā,” norāda, viens no VILIA dibinātājiem Armands Broks, piebilstot, ka “pandēmijas radītā krīze nav ietekmējusi VILIA vērienīgos plānus nekustamā īpašuma attīstības jomā, jo jau sākotnēji nekustamo īpašumu attīstības projekti plānoti aktīvu klasēs ar augstu likviditāti, kuras pandēmijas radītā krīze nav skārusi un pat atsevišķos gadījumos ir veicinājusi lielāku pieprasījumu pēc tiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gadā ir 9,86 miljardi eiro un tie nedaudz, par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,5 %, atpaliek no 2019.gada ieņēmumiem.

To ietekmēja pērn ieviestie pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti un no 2020. gada 9.novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti.

Nodokļu ieņēmumi 2020.gadā, sākot ar martu, atpaliek no plānotā apmēra, līdz ar to ieņēmumu plāns 2020.gadam ir izpildīts par 93,9 % un līdz tā izpildei pietrūka 0,64 miljardi eiro. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Visvairāk gan no 2019.gada faktiskā, gan 2020.gadā plānotā apmēra atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gadā tie ir 2 544,66 milj. eiro, kas ir par 103,69 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2019.gadā, nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi par 88,2 %. Tas galvenokārt skaidrojams ar veikto iemaksu samazinājumu ieviestā ārkārtas stāvokļa laikā, ko nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājušās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas. No pievienotās vērtības nodokļa 2020.gadā atmaksāti 939,82 milj. eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 42,80 milj. eiro jeb 4,8 % vairāk. 2020.gadā lielākais iemaksu samazinājums ir no operāciju ar nekustamo īpašumu nozares un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem, savukārt lielākais nodokļa atmaksu pieaugums – būvniecības nozarē strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas topa klubiem divu miljardu eiro zaudējumi koronavīrusa dēļ

LETA/AFP, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru