Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Iepriekšējos gados vērojamais elektromobiļu entuziasms ir samazinājies, un autoražotāji šobrīd lielāku uzmanību velta degvielas patēriņa optimizācijai iekšdedzes dzinējos, investīciju turpināšanai gāzes transporta līdzekļos un elektrotīkla uzlādes (plug-in) hibrīdauto, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2013.

Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā, norāda: «Mainīgie uzskati par hibrīdauto, elektrotīkla uzlādes hibrīdauto, ūdeņraža un ar akumulatoru darbināmiem transportlīdzekļiem norāda uz to, ka joprojām nav skaidrs, kura no šīm tehnoloģijām būs dominējoša. Īstermiņā atsevišķi autovadītāji, visticamāk, dos priekšroku hibrīdtransportlīdzekļiem, savukārt autoparki varētu izvēlēties elektriskos transportlīdzekļus. Tomēr, šķiet, ka tikai ar elektroenerģiju darbināmi transporta līdzekļi negūs virsroku vismaz tuvāko desmit gadu laikā.»

«Atbilstoši Latvijas Vides politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015. gadam elektromobiļu skaitam attiecībā pret jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaitu Latvijā ir jāsasniedz 1%. 2012. gadā šis rādītājs netika izpildīts (CSDD dati liecina, ka līdz 2013. gada 1. janvārim Latvijā bija reģistrēti tikai 12 transportlīdzekļi ar elektrības dzinēju un 1 transportlīdzeklis ar elektrības un benzīna dzinēju). Ja Latvija vēlas veicināt elektrisko transportlīdzekļu attīstību, tad tuvākajos gados mums kopā ar daudzām citām valstīm būs jārisina liela skaita elektromobiļu uzlādes infrastruktūras jautājums. Kamēr nebūs atbilstošas infrastruktūras, elektormobiļu tirgus daļas izaugsmes iespējas būs visai ierobežotas,» akcentē A. Movsisjana.

Visvairāk globalizācijas procesiem atvērtās valstis pasaulē bija Honkonga, Singapūra un Īrija, liecina Ernst & Young Globalizācijas Indekss 2012, kas mēra 60 lielāko pasaules ekonomiku globalizācijas pakāpi.

Savukārt tā saucamajās BRIC reģiona valstīs - Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā - teju puse no pētījuma gaitā aptaujātajiem uzņēmējiem sagaida protekcionisma pieaugumu jau nākamā gada laikā. Citos strauji augošos tirgos šī tendence netika novērota tik izteikti.

Pētnieki atzīst, ka BRIC reģiona valstis joprojām ir uzņēmēju un investoru uzmanības centrā, jo paredzams, ka šo valstu iekšzemes kopprodukts turpinās palielināties ātrāk kā citu reģionu tirgos.

Ernst & Young eksperti atzīmē, ka arvien lielāku investoru uzmanību sāk izpelnīties jauni reģioni, piemēram, Turcija, Meksika un Indonēzija, kuru izaugsme laikā no 2000. līdz 2015.gadam daudz neatpaliek no BRIC valstu uzrādītās.

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Starptautiskās auditorkompāniju apvienības BDO speciālisti, aptaujājot dažādu pasaules kompāniju izpilddirektorus, secinājuši, ka parādu krīzes nomocītā Grieķija investoriem ir riskantāka nekā pilsoņu kara plosītā Sīrija.

Pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā tūkstoš kompāniju pārstāvju, secināts, ka investori aizvien lielāku interesi izrāda par tā sauktajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna). Liela interese saglabājas arī par ASV, Lielbritāniju un Vāciju.

Ķīna kopā ar ASV, Brazīliju, Indiju un Vāciju veido piecas iecienītākās investīciju veikšanas valstis. Šajās valstīs investīcijas plāno veikt 66% BDO aptaujāto kompāniju pārstāvju.

Investori uzskata, ka bīstami ir investēt arī Spānijā, kas riska ziņā novērtēta pat augstāk nekā Ēģipte, kurā joprojām saglabājas politiskā nestabilitāte.

Tāpat aptaujāto kompāniju izpilddirektori norādījuši, ka šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, ar savām investīcijām rīkojas piesardzīgāk un ka 2012. gadā pieaudzis riska faktors.

Latvijā elektroautomobiļu attīstību kavē tiem atbilstošs infrastruktūras trūkums, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autoražotāju vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2014.

SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja Armine Movsisjana norādīja, ka auto nozares uzņēmumu izdzīvošana un neatkarība arvien vairāk ir atkarīga no to spējas izmantot jaunākās tehnoloģijas. Pieprasījums pēc autonomas braukšanas iespējām nosaka, ka transportlīdzekļu ražotājiem jākļūst par jauno mobilitātes risinājumu nodrošinātājiem. Ņemot vērā, cik liela loma mūsdienu transportlīdzekļos ir programmatūrai, automobilis, kas pārvietojas pats, ir mūsdienu tirgus realitāte.

Autonomas braukšanas pieaugošajai tendencei ir pozitīva ietekme uz mobilitātes risinājumu attīstību. Iespēja pasūtīt automašīnu, kad tas ir nepieciešams, un doties jebkur var radīt situāciju, kad nebūs nepieciešams iegādāties automašīnu savā īpašumā. Tas var izraisīt strauju mobilitātes risinājumu attīstību, iespējams, nākotnē mazinot nepieciešamību pēc otras ģimenes automašīnas.

G8 valstu – Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, ASV, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Krievijas – vadītāji šodien Francijā tiekas, lai pārrunātu atbalstu jaunajām arābu valstu demokrātijām, kā arī apspriestu Rietumvalstu un attīstības valstu atšķirīgo redzējumu par Starptatutiskā Valūtas fonda (SVF) nākamo vadītāju, vēsta Reuters.

G8 apspriedīs jautājumus, sākot no pasaules ekonomikas attīstības, turpinot ar karu Lībijā un nemieriem Sīrijā. Samits norisināsies līdz piektdienai, un ir paredzēts, ka lielu daļu sarunu aizņems strīdi par nākamā SVF vadītāja ievēlēšanu.

«Iespējams, ka Kristīne Legarde ir labākā kandidāte SVF vadītāja amatam,» stāstīja Krievijas pilnvarotais pārstāvis Aleksandrs Orlovs, «tomēr pastāv jautājums, vai vienmēr Rietumeiropas pārstāvjiem būtu jāvada šī institūcija, un kāpēc šo pienākumu nevarētu veikt citu, piemēram, BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) pārstāvji,» norādīja A. Orlovs.

Eksports jebkuram uzņēmumam ir izaicinājums un noteikti viens no lielākajiem ilgtermiņa projektiem, kas prasa pacietību, drosmīgus lēmumus un investīcijas.

Šobrīd, kad attīstības valstis importa apjomā sāk apsteigt attīstītās valstis pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem, Latvijas eksportētājiem ir jāprot to izmantot. Ir jādodas uz tādiem tirgiem, kā piemēram, Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna jeb BRIC valstis, kas ir savu reģionu ģeopolitiskie un ekonomiskie līderi un ir galveno spēlētāju vidū pasaulē. Latvija atrodas izdevīgā pozīcijā, jo ir kaimiņos BRIC vadošajai valstij patērētāju pirktspējas ziņā – Krievijai. Paredzams, ka nākotnē mūsu austrumu kaimiņš savu dominanci vēl vairāk audzēs un, gudri saimniekojot, Latvijas uzņēmumiem būs iespējams eksportēt vēl vairāk. Kopš 2009. gada Latvija pakāpeniski audzējusi vietējo produktu noietu Krievijā. Vislielākais kāpums bijis pērn, salīdzinot ar 2011. gadu – 24,6% jeb palielinājums par 222,6 miljoniem eiro.

Templeton Asset Management vadītājs un investīciju guru Marks Mobiuss paziņojis, ka pēdējā mēneša laikā iepircis Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas (tā saucamo BRIC valstu) akcijas, un kritumu jaunattīstības akciju tirgos nosaucis par korekciju «buļļu tirgū», raksta Bloomberg.

«Par spīti faktam, ka daudzi cilvēki uzskata, ka ieejam «lāču tirgū», mēs tam neticam,» sacījis M. Mobiuss. «Tā ir tikai korekcija «buļļu tirgus» laikā.»

MSCI Emerging Markets Index kopš 15. aprīļa ir krities par 15%, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ķīna veiks pasākumus, lai iegrožotu inflāciju, kā arī par to, ka Eiropas valstu parāda problēmas var kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos. Indekss kopš 2008. gada oktobrī sasniegtās četru gadu zemākās atzīmes ir pieaudzis par 96%, un trešdien pakāpās par 3,2%, atgūstoties no lielākā krituma kopš 2009. gada marta.

Ķīna kļūs par pasaulē lielāko auto pārdošanas un eksporta tirgu 2025. gadā, un visaugstākais pieprasījums pēc elektriskajiem spēkratiem sagaidāms tieši attīstības tirgos. Tomēr prognozēts, ka 2025. gadā pasaules mērogā elektromobiļi veidos vien 15% no reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey.

Savukārt Latvijā iedzīvotāji joprojām priekšroku dod tradicionālajiem automobiļiem ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem, kā arī domā par automašīnu aprīkošanu ar gāzes iekārtām.

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad pētījuma rezultāti liecina, ka auto ekspertiem nav skaidra priekšstata, kur virzās šī nozare,» sacīja Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā.

«Viennozīmīgi skaidrs gan ir tas, ka elektromobilitāte šobrīd ir viena no būtiskākajām tendencēm pasaules auto industrijā. Taču, vai un kad pilnībā ar elektrību darbināmie spēkrati kļūs par populārāko izvēli Latvijā, ir atkarīgs no virknes sarežģītu un savstarpēji saistītu faktoru. Viens no tiem ir fakts, ka mūsu valstī dominējošā loma pieder lietotu automašīnu tirgum, tādēļ izvēles kritērijos Latvija var sekot tām valstīm, kas tradicionāli piegādā lietotus auto mūsu tirgum. Tomēr mūsu šodienas realitāte ir skaidra – arvien pieaugošās degvielas cenas un rūpes par apkārtējo vidi veicina to, ka Latvijas iedzīvotāji pērk automobiļus ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem vai apsver iespēju uzstādīt gāzes iekārtas savos automobiļos ar benzīna motoru. Šī tendence var turpināties tuvākajā nākotnē, jo sagaidāms, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenu dinamika būtiski atšķirsies,» viņa skaidro.

Šogad tiek prognozēta visu tā saukto BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) akciju tirgu izaugsme, liecina Reuters veiktā tirgus analītiķu un investīciju banku aptauja.

Straujākā izaugsme tiek prognozēta Krievijas akciju tirgum, kuru raksturojošā indeksa RTS vērtība šogad kāpšot līdz 1850 punktu atzīmei, kas nozīmētu kāpumu par 20,4% no Krievijas biržu slēgšanas brīža otrdien (aptaujātas 15 investīciju bankas). Līdzīgā decembra aptaujā RTS indeksa vērtības kāpums šogad tika pareģots līdz 1700 punktiem. Straujāka Krievijas akciju tirgus izaugsme, pēc aptaujāto domām, esot gaidāma gada otrajā pusē, kam palīdzēšot Krievijas straujāka Krievijas ekonomikas izaugsme, kamēr citi pasaules reģioni cīnīšoties ar parāda problēmām. Krievijas tirgu balstīs arī augstas naftas cenas un spēcīgs Krievijas rublis. Krievijas akciju tirgum lielākais risks esot otrs finanšu krīzes vilnis.

Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.

The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.

Attīstības valstis ir noraizējušās par nākamā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja ievēlēšanas procesa likumību, jo Eiropas pārstāvji SVF vadītāja amatā atkal vēlas redzēt eiropieti, vēsta BBC.

Šodien Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kas bauda Eiropas atbalstu, oficiāli paziņoja savu kandidatūru SVF vadītāja amatam. Savukārt Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRIC valstis) jau agrāk norādījušas, ka nākamā SVF vadītāja izvēle, pamatojoties uz kandidāta nacionalitāti, ir iedragājusi fonda likumību.

«Ievēlēšanas process ir pretrunā ar visiem labajiem pārvaldības principiem šai globālajai institūcijai, par līderi pieņemot tikai Eiropas pārstāvi,» medijam pavēstīja Āzijas un Klusā okeāna reģiona vadošais ekonomists Rajivs Bisvass (Rajiv Biswas). Viņš piebilda, ka ir saniknots, un nodēvēja SVF ievēlēšanas procesu par postkoloniālām paliekām.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Indijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada augusi par 7,7%, liecina valsts makroekonomikas dati. Līdz ar to šīs attīstības valsts ekonomikas izaugsmes tempi ir bijuši zemākie pēdējo sešu ceturkšņu laikā.

Līdz ar to jāsecina, ka ekonomikas izaugsme bremzējas ne tikai attīstītajās pasaules valstīs, bet arī lielajās attīstības valstīs (BRIC reģionā). Tiesa gan, tirgus dalībnieku prātus nedaudz mierināja tas, ka Indijas ekonomikas izaugsme ceturkšņa skatījumā tomēr bija nedaudz lielāka nekā prognozēja (tika lēsts, ka Indijas ekonomika otrajā ceturksnī būs augusi vien par 7,6%).

Tiek sagaidīts, ka Indijas centrālā banka turpinās cīnīties ar inflāciju, kas valstī ir nepatīkami augta – virs 9%. Tas kopā ar pasaules izaugsmes tempu bremzēšanos var turpināt palēnināt arī Indijas IKP izaugsmes tempus, raksta Reuters.

Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā ceturksnī Indijas ekonomika auga par 7,8%.

Krievijas akciju tirgus no tā saucamo BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) akciju tirgiem līdz šā gada beigām varētu uzrādīt labāko sniegumu, liecina Reuters 12 analītiķu aptauja.

Kopumā analītiķi paredz, ka Krievijas akciju tirgus raksturojošais RTS indekss šo gadu noslēgs pie 1756 punktu atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna), kas nozīmē, ka indeksa vērtībai līdz gada beigām būtu jāpieaug par aptuveni 18%. Savukārt Brazīlijas un Indijas tirgum aptaujātie analītiķi no šā brīža paredz kāpumu par 10%, tikmēr Ķīnas akciju tirgum – kritumu par 3%.

Jāpiebilst, ka Krievijas akciju tirgum analītiķi šogad visu laiku paredzējuši strauju izaugsmi pēc tam, kad 2009. gadā RTS indeksa vērtība palielinājās par 129%. Tomēr izaugsmes prognozes laikam ejot ir mazinājušās. Piemēram, šā gada martā un jūlijā analītiķi prognozēja, ka Krievijas akciju tirgus indekss RTS šo gadu noslēgs pie attiecīgi 1850 un 1800 punktiem.

Investoriem pērn bijis samērā viegls gads, jo negatīvus rezultātus uzrādīja tikai divi sektori – fondi, kas iegulda Japānā, kritās par 2 %, savukārt tie, kas iegulda Lielbritānijā samazinājās par aptuveni 1.5 %.

Konsultanti norāda, ka būs daudz grūtāk šogad saņemt lielu atdevi, līdz ar to akcijas un fondi jāizvēlas ļoti rūpīgi.

Fondu pārvaldnieka Psigma investīciju stratēģis Tomass Bekets skaidro: «Ir mazticams, ka redzēsim tik ievērojamus kāpumus kā pērn, jo joprojām saglabājas daudzi riski.»

Maiks Lenhofs no Brewin Dolphin:

Fonds uzmanīgiem investoriem: Thames River Global Bond fonds iegulda valdības vērtspapīros, kuri novērtēti ar trīs A reitingu, ieskaitot ASV un Lielbritānijas parādzīmes (neskatoties uz nesen izskanējušajiem draudiem par samazinājumu). Šo parādzīmju rezultāti, visticamāk, būs labi pat, ja globālā ekonomika būs vājaka nekā gaidīts un procentu likmes saglabāsies zemas, kas fiksēta ienākuma vērtspapīrus padarīs vēl pievilcīgākus. M. Lenhovam patīk, ka 60 % fonda ieguldījumu tiek veikti dolāros, jo paredzams, ka šogad tā vērtība stiprināsies. «Tas ir ļoti uzmanīgs fonds, kuru menedžeri vienmēr ir aizsardzības pozīcijā,» viņš sacījis.

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Indijas un Turcijas akciju tirgi pārspēj pasaules lielākos jaunattīstības valstu tirgus, skatoties uz gandrīz jebkuru finanšu rādītāju, raksta Bloomberg.

Indonēzijas akciju tirgus indekss šogad ir palielinājies par 21%, bet Turcijas akciju tirgus indekss – par 13%, abiem indeksiem 29. jūlijā sasniedzot vēsturiski augstāko atzīmi. Savukārt MSCI BRIC Index, kas apkopo Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas akciju cenas, šogad samazinājies par 1,2%.

Mazāk nekā divus gadus pēc tam, ka pasaules finanšu krīze bija veicinājusi bažas, ka Indonēzija un Turcija varētu piedzīvot defoltu, investori paredz, ka mazāks parāda līmenis, pieaugošais iedzīvotāju skaits un peļņas kāpums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Templeton Asset Management vadītājs Marks Mobiuss sacījis, ka plāno palielināt ieguldījumus Turcijas akciju tirgū, kur kompānija jau investējusi vairāk nekā vienu miljardu dolāru. Jau jūnijā viņš savā blogā rakstīja, ka Indonēzijai ir labas investīciju iespējas, bet Emerging Markets Management LLC vadītājs Antuāns van Agtmaels sacījis, ka Indonēzija ir vispievilcīgākā starp Dienvidāzijas valstu tirgiem.

Mājokļu tirgus pasaulē šā gada trešajā ceturksnī lielākoties uzrādījis vājus rezultātus, izriet no specializētā interneta portāla Global Property Guide jaunākā pārskata.

Tas apskatījis mājokļu cenas 44 pasaules valstīs un secinājis, ka divdesmit piecās valstīs šā gada trešajā ceturksnī bija novērota cenu lejupslīde, bet 19 – pieaugums. Tāpat apskata veidotāji akcentē, ka 26 valstīs mājokļu tirgus dati arī gada griezumā uzrāda lejupslīdi, bet 18 valstīs cenas gada laikā ir palielinājušās.

Iespaidīgākās pārmaiņas ir skārušas divas BRIC valstis – Indiju un Brazīliju. Piemēram, mājokļu cenas Deli pēdējā gada laikā ir palielinājušās par 22,68% (tādus datus ir sniedzis National Housing Bank). Indijā kopumā lielākajās pilsētās mājokļu cenām bija tendence pieaugt, tādējādi atspoguļojot šīs valsts augsto inflācijas līmeni, kā arī par spīti tam, ka ir sadārdzinājušies kredīti.

Kompānija Hewlett-Packard 2012. gada 1. finanšu ceturksni noslēgusi ar 30 mljrd. ASV dolāru lieliem ienākumiem, kas ir par 7% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu. Uzņēmuma ceturkšņa peļņa ir 1,8 mljrd. ASV dolāru, tomēr, ja salīdzina ar to pašu laika periodu gadu iepriekš, peļņa ir samazinājusies par 40%.

«Pirmajā ceturksnī esam turpinājuši koncentrēties uz to, lai sasniegtu noturīgus ilgtermiņa rezultātus. Mēs veicam nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu mūsu darbību, palielinātu efektivitāti un gūtu labumu no nākotnes iespējām, lai stiprinātu HP līderpozīcijas tehnoloģiju jomā,» uzsver Mega Vītmene (Meg Whitman), HP prezidente un vadītāja.

HP 2012. gada 1. ceturkšņa ienākumi salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir kritušies visos ģeogrāfiskajos reģionos.

Amerikas Savienotajās Valstīs aizvadītā ceturkšņa ienākumi samazinājās par 9%, sasniedzot 13,2 mljrd. ASV dolāru. Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā ienākumi samazinājušies par 4%, sasniedzot 11,7 mljrd. ASV dolāru, bet Klusā okeāna reģionā ienākumi ir sasnieguši 5,2 mljrd. ASV dolāru, norādot uz kritumu par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Valsts ekonomikai kļūstot spēcīgākai, Indijas akcijas varētu pārspēt citus jaunattīstības tirgus, uzskata investīciju guru Marks Mobiuss.

Investors Franklin Templton mājaslapā norāda, ka visas BRIC reģiona valstis (Brazīlija, Ķīna, Indija un Krievija) patlaban piedāvā lieliskas iespējas, tādēļ viņa pārvaldītā kompānija Templton Asset Management iegulda visās šajās valstīs – lielākie ieguldījumi veikti Brazīlijā, Ķīnā un Indijā, taču kompānija turpina turēt un iepirkt arī Krievijas akcijs, jo tām ir pievilcīgi novērtējumi un ilgtermiņa potenciāls.

Kā divus no pievilcīgākajiem investors min izejvielas un patērētāju sektoru. Starp iecienītākajām viņš min kompānijas, kurām ir spēcīgas pozīcijas naftas, dzelzs rūdas, niķeļa, platīna un citu šāda veida produktu ražošanā. Tāpat pievilcīgi ir banku pakalpojumi un citas ar patērētāju piedāvājumu saistītas kompānijas.

Celulozes ražotne nav iespējama bez politiska atbalsta, kā arī bez izejvielām no valsts mežiem. To sarunā ar DB atzīst nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus (NP) valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs.

DB jau rakstīja, ka 2010. gada decembrī premjera vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika skatīts jautājums par jaunas celulozes un papīrfabrikas izveides iespēju Latvijā, taču nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti.

Ballīte veļas mazgātavā

Jā, kāpēc gan ne? Kamēr mazgājas veļa, klienti var iedzer kafiju, uzspēlēt galda spēles vai sērfot internetā.

Kredīti

Mērķis - samazināt tirgus spēlētāju skaitu

Nebanku kreditētāju licencēšanas mērķis ir arī tirgus dalībnieku skaita samazināšana.

Vide

Ieņēmumi no CO2 emisijām pārsniedz 200 miljonus eiro