Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

2007. gada septembrī no visām trijām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotājiem, lai iegādātos pārtikas preces, maciņš jāatver visplašāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā visdārgāk maksā tādas pārtikas preces kā desas, piens, olas, rudzu un kviešu maize, cukurs un kartupeļi. Lai gan par pārtiku maksājam vairāk nekā mūsu kaimiņi, toties par elektroenerģiju vismazāk.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Pērn novembra beigās reģistrētais SIA Brīvais Vilnis Company palielinājis pamatkapitālu no 2000 Ls līdz 6000 Ls, liecina Lursoft informācija.

Vienlaikus grozīti uzņēmuma statūti. Brīvais Vilnis Company valdes priekšsēdētājs, kurš ir arī viena no lielākajiem zivrūpniecības uzņēmumiem a/s Brīvais Vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris pastāstīja, ka uzņēmums dibināts ar mērķi nodarboties ar zivju produkcijas izplatīšanu un ražošanas izvietošanu. «Brīvais vilnis ir pazīstama preču zīme, kas saistās ar zivju konserviem. Gribam nodarboties arī ar cita veida zivju produkcijas – vītinātu zivju, zivju kotlešu un kulinārijas izstrādājumu ražošanas izvietošanu un izplatīšanu,» jaunā uzņēmuma darbību skaidroja uzņēmuma vadītājs. Viņš gan neatklāj, kur tiks izvietota ražošana.

Saskaņā ar Lursoft datiem, Brīvais Vilnis Company kontrolpakete (66.67%) pieder SIA Festival Lux, kas nodarbojas ar kultūras objektu darbību un tās valdes priekšsēdētājs ir Valērija Belokoņa izdevniecības valdes priekšsēdētājs Kārlis Hauks. Savukārt atlikušās Brīvais Vilnis Company daļas (33.33 %) pieder a/s Brīvais vilnis. Gan Festival Lux, gan Brīvā viļņa kontrolpaketes īpašnieki bāzējas ASV – ja pirmajai 100 % pieder Oregonas štatā bāzētā Boundex Trading LLC, tad Brīvā viļņa 40.88 % akciju pieder ASV Delaveras štatā reģistrētajai IIB Investment Limited, bet 30 % - turpat reģistrētajai Finance&Trade Group LLC.

Vidējās cenas dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos uz 12.03.2003. Rajons/sērija 119. sēr. 602. sēr. 103. sēr. 104. sēr. Lietuviešu proj. Hruščova laika mājas 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. Purvciems 26 000 35 000 40 000 46 000 21 000 31 000 36 000 40 000 20 000 32 500 39 000 25 000 34 000 39 000 21 000 28 000 35 000 20 000 27 000 30 000 Ziepniekkalns 25 000 32 000 38 000 42 000 19 000 28 000 34 000 38 000 23 000 30 000 38 000 18 000 25 000 30 000 18 000 24 000 29 000 Āgenskalns 20 000 29 000 35 000 21 000 28 000 33 000 18 000 23 000 29 000 Imanta 19 000 28 000 34 000 38 000 23 000 30 000 38 000 18 000 26 000 33 000 Zolitūde 25 000 33 000 35 000 40 000 25 000 34 000 38 000 Pļavnieki 25 000 33 000 38 000 45 000 20 000 30 000 32 000 37 000 20 000 27 000 34 000 25 000 34 000 38 000 Mežciems 19 000 29 000 32 000 37 000 25 000 34 000 38 000 19 000 28 000 31 000 Jugla 19 000 25 000 29 000 Ķengarags 18 000 25 000 30 000 19 000 25 000 28 000 Bolderāja 15 000 21 000 28 000 15 000 21 000 24 000 14 000 19 000 24 000

Avots: Latio

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 30 000 30 000 30 000 29 000 2-ist. 42 000 40 000 40 000 41 000 3-ist. 48 000 45 000 45 000 46 500 4-ist. 58 000 49 000 49 000 55 500 602. sēr. 1-ist. 24 000 23 000 23 000 23 500 23 000 2-ist. 36 000 33 000 33 000 34 333 35 000 3-ist. 41 000 40 000 37 000 38 000 38 000 4-ist. 48 000 43 000 40 000 47 000 44 000 103. sēr. 1-ist. 25 000 24 000 24 000 19 000 2-ist. 42 500 35 000 40 000 25 000 3-ist. 46 000 39 000 45 000 30 000 104. sēr. 1-ist. 30 000 30 000 26 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42 000 40 000 34 000 40 000 41 000 39 000 3-ist. 50 000 45 000 40 000 45 000 48 000 47 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24 000 23 000 21 000 21 000 22 000 21 000 18 000 2-ist. 37 000 29 000 29 000 29 000 31 000 28 000 23 000 3-ist. 43 000 33 000 34 000 33 000 35 000 33 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 22 500 21 000 21 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 31 000 29 000 27 000 29 000 26 000 21 000 3-ist. 37 000 34 000 33 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajoniem jūnijā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 27 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 38 000 35 000 38 000 3-ist. 45 000 43 000 39 000 43 000 4-ist. 53 000 47 000 45 000 50 000 602. sēr. 1-ist. 23 000 22 000 22 000 22 000 22 000 2-ist. 32 000 29 000 29 000 30 000 32 000 3-ist. 38 000 35 000 35 000 35 000 37 000 4-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 43 000 103. sēr. 1-ist. 23 000 24 000 23 000 19 000 2-ist. 39 000 31 000 35 000 25 000 3-ist. 43 000 39 000 40 000 30 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 26 000 25 000 26 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 35 000 34 000 35 000 37 000 37 000 3-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 45 000 45 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 22 000 20 000 20 000 20 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 30 000 25 000 27 000 28 000 29 000 27 000 23 000 3-ist. 37 000 30 000 32 000 32 000 34 000 32 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 21 000 20 000 20 000 20 000 19 000 18 000 2-ist. 28 000 26 000 27 000 27 00

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

A/s Brīvais vilnis 2006.gadā cietis 501 tūkstoša latu zaudējumus, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. Zaudējumus veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana un aizliegums Krievijā pārdot Latvijā ražotās šprotes.

A/s Brīvais vilnis nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

A/s Brīvais vilnis nerevidēto pārskatu par 2006.gadu 28.februārī iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to a/s Brīvais vilnis nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

Lai kompensētu iepriekšējās a/s Brīvais vilnis valdes pieļautos uzņēmuma zaudējumus, tiesā iesniegta prasība pret 4 bijušajiem valdes locekļiem.

Par to Db.lv informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. «Atšķirībā no valsts un pašvaldību amatpersonām, privātajā biznesā amatpersonas par pieļautajām kļūdām atbild ar visu savu mantu, tāpēc esam snieguši tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju un vienu no lielākajiem a/s Brīvais vilnis akcionāriem Igoru Surkovu un valdes locekļiem Jāni Endeli, Genādiju Ivankinu un Gunti Lāmi.»

Db.lv 27. februārī jau rakstīja, ka 2008. gadu uzņēmums beidzis ar gandrīz 3.5 milj. Ls zaudējumiem, lai gan iepriekš tā peļņa bijusi vairāk nekā 70 tūkst. Ls. Smagās situācijas dēļ uzņēmums bijis spiests šopavasar atlaist 80 darbiniekus un pārējiem samazināt algas par 30%. Savukārt Igoru Surkovu Finanšu un kapitāla tirgus komisija šī gada 20. martā sodīja ar 5000 latiem par savas līdzdalības uzņēmumā samazināšanas neziņošanu un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu. No viņa 30% a/s Brīvā viļņa akcijas iegādājās Viktors Čingajevs, bet I. Surkova daļas uzņēmumā saruka līdz 21%.

AS " Brīvais vilnis" nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

AS "Brīvais vilnis" nerevidēto pārskatu par 2006.gadu trešdien, 28.februārī, iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to AS " Brīvais vilnis" nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

AS " Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atzīst - ja nebūtu problēmas Krievijas tirgū, "Brīvais vilnis" 2006.gadu noslēgtu ar ievērojamu peļņu.

A.Babris pauda gandarījumu par zivju pārstrādātāju saliedētību Krievijas krīzes laikā, kas ļāvis daudz efektīvāk aizstāvēt nozares intereses, kā arī Zivrūpnieku savienībā panākto vienošanos ieviest vienotus ražošanas standartus šprotu produkcijas ražošanā, lai izskaustu nekvalitatīvas produkcijas parādīšanos tirgū.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Reģistrētas izmaiņas AS Brīvais vilnis padomē, liecina Lursoft dati.

Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju iecelta tā līdzšinējā padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Drikina, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus turpmāk pildīs Anda Caune, kura līdz šim bija AS Brīvais vilnis padomes locekle.

Vēl bez I. Drikinas un A. Caunes amatu nomaiņas padomē iecelti divi jauni locekļi – Ilmārs Reinis un Kaspars Vārpiņš. No padomes locekles amata atcelta Vera Korčaka.

Jaunieceltā AS Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja kopumā ieņem amatus septiņus dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos. I.Drikina ir ne tikai AS Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja, bet arī SIA Belokon Food valdes priekšsēdētāja, AS Belokon Holdings valdes locekle, AS BFFH padomes priekšsēdētāja un citu uzņēmumu amatpersona.

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.

Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.

Bibliotēkas

Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).