Miljardieru bagātība pasaulē pērn palielinājusies līdz 15 triljoniem ASV dolāru salīdzinājumā ar 13 triljoniem dolāru gadu iepriekš, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Miljardieru bagātības kāpums pērn bijis trīs reizes straujāks nekā pirms gada, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Pagājušajā gadā pasaulē bijuši 2769 miljardieri, kas ir par 204 vairāk nekā 2023.gadā.

Vidēji viena miljardiera bagātība pieaugusi par diviem miljoniem dolāru dienā, bet turīgākie desmit miljardieri kļuva vidēji par 100 miljoniem dolāru dienā bagātāki.

"Oxfam" skaidro, ka gadījumā, ja viņi pēkšņi zaudētu 99% savas bagātības, viņi tāpat būtu miljardieri.

Ziņojumā arī teikts, ka 60% gadījumu miljardieri savu bagātību ieguvuši, pateicoties mantojumam, monopolstāvoklim vai sakariem. "Oxfam" aprēķini liecina, ka 36% miljardieru savu bagātību ieguvuši, to mantojot.

Amerikāņu dziedātāja Bejonse tagad ir miljardiere, pirmdien ziņoja žurnāls "Forbes".

44 gadus vecā Bejonse ir kļuvusi par piekto mūziķi, kam izdevies sasniegt šo robežu. Pirms tam par miljardieriem kļuva viņas vīrs reperis Jay-Z, Teilore Svifta, Brūss Sprigstīns un Rianna.

Bejonse kļuvusi par miljardieri pēc vairākiem ļoti veiksmīgiem gadiem. 2023. gadā viņas pasaules turnejā "Renesanse" tika nopelnīti aptuveni 6000 miljoni ASV dolāru.

Februārī "Grammy" balvu ceremonijā Losandželosā Bejonse saņēma gada albuma godalgu par albumu "Cowboy Carter". Gada albuma gremiju viņa izcīnīja pirmo reizi.

Bejonses pasaules turneja šogad kļuva par ienesīgāko no mūziķu 2025. gadā sarīkotajām turnejām.

Apvienojot šo peļņu ar ienākumiem no viņas mūzikas kataloga un citiem darījumiem, "Forbes" aplēsa, ka Bejonse šogad nopelnījusi 148 miljonus dolāru pirms nodokļu nomaksas.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Latvija piekritusi izslēgt no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Krievijas miljardieri, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātāju Mihailu Fridmanu, bet nepiekrita sankciju atcelšanai pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, ziņo Leta.

Latvija lēmusi iestāties pret Avenu, kurš ne tikai ir izpildījis visus kritērijus, lai sankcijas pret viņu tiktu atceltas, bet arī bijis klātesošs Latvijas notikumos, kas nekādā ziņā nav bijušas saistītas ar Krieviju. Avens pēc kara aktīvi nodarbojies ar labdarības aktivitātēm, ir pārcēlies uz Latviju ar ģimeni un izteicis vēlmi investēt Latvijā savus līdzekļus.

Leta vēsta, ka Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.

Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Krievu miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam, vēstī laikraksts "Financial Times".

Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Darījums par šo akciju pārdošanu ticis noslēgts jau 2023.gadā.

Fridmanam un Avenam kopā piederēja 45% "Alfa Bank" akciju un 42% "AlfaStrahovanie" akciju.

Abi miljardieri cer, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, raksta "Financial Times". Andrejam Kosogovam atšķirībā no Fridmana un Avena sankcijas nav piemērotas.

Fridmans un Avens komentārus šajā jautājumā sniegt atteikušies.

"Financial Times" jau 2023.gada martā vēstīja, ka tiek gatavots darījums par Fridmanam un Avenam piederošo "Alfa Bank" akciju pārdošanu. Toreiz informācijas avoti laikrakstam sacīja, ka darījuma pabeigšanai varētu būt nepieciešami regulatoru apstiprinājumi vairākās jurisdikcijās, taču darījums beigās ticis realizēts bez tiem.

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Jelgavā 20.decembrī atklāts topošās zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukums. SIA “ASNS Ingredient” rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību plānots pabeigt 2026. gada beigās.

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka projekts ir tehnoloģiski sarežģīts, un tā izstrādes laikā nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem, kuri nu ir veiksmīgi atrisināti. “Šobrīd plānojam, ka "ASNS Ingredient" zirņu proteīna rūpnīca maksimālās jaudas spēs sasniegt jau 2027.gada beigās, bet sākotnēji uzņēmumam būs jāiekaro tirgus, kas būs pakāpenisks process, un tam esam atvēlējuši aptuveni divus gadus. Jāatzīmē, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs, tāpēc, papildus rūpnīcas izbūvei, ārējie "ASNS Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas tiks tirgū piedāvāti kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro,” atzīmē E.Ruža, uzsverot, ka projektu nedrīkst iekavēt, jo šobrīd, tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā, ir svarīgi izmantot moderno tehnoloģiju priekšrocības nekavējoties - kamēr tās nav novecojušas.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ir iesūdzējusi tiesā miljardieri Īlonu Masku par pārkāpumiem, kurus viņš pieļāvis sociālās saziņas platformas "Twitter" akciju iegādē 2022.gadā, teikts otrdien publicētā SEC iesniegumā tiesai.

"Apsūdzētais Īlons Masks laikus neiesniedza SEC izdevīgo īpašumtiesību ziņojumu, lai atklātu, ka līdz 2022.gada martam iegādājies vairāk nekā piecus procentus no apgrozībā esošajām "Twitter" akcijām, un tādējādi pārkāpa federālos vērtspapīru likumus," teikts regulatora iesniegumā tiesai.

Saskaņā ar SEC rakstīto šīs informācijas noklusēšana ļāva Maskam turpināt akciju pirkšanu par "mākslīgi zemām cenām, ļaujot viņam samaksāt vismaz 150 miljonus ASV dolāru mazāk par akcijām, kuras viņš iegādājās pēc izdevīgo īpašumtiesību ziņojuma iesniegšanas termiņa".

SEC apgalvoja, ka Masks sāka uzpirkt "Twitter" akcijas 2022.gada sākumā un pārsniedza 5% atzīmi 2022.gada 14.martā. Saskaņā ar likumu viņam tad vajadzēja 10 kalendāro dienu laikā informēt par šo faktu, bet viņš tikai 4.aprīlī - ar 11 dienu nokavēšanos - paziņoja SEC, ka jau iegādājies 9% šī uzņēmuma akciju.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto personu sarakstā paliek Krievijas miljardieris, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens, Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins un vairāk nekā 2000 citas personas.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Briselē, Beļģijā, piektdien ES dalībvalstu vēstnieku līmenī ir panākta vienošanās par Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju pagarināšanu.

ĀM uzsver, ka sarunas notiek slēgtā formātā, tādēļ līdz to noslēgumam komentāri par atsevišķām detaļām vai valstu pozīcijām, kas ir klasificētas, netiek sniegti.

ES sankcijas pagarinātas uz nākamajiem sešiem mēnešiem - līdz 15.septembrim. ĀM skaidro, ka lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts, jo lēmums par sankciju apstiprināšanu ES līmenī jāpieņem vienbalsīgi.

Kā rakstīts, Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) sankcijām, Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa, miljardiera Pjotra Avena turība šā gada laikā pieaugusi par 1,42 miljardiem ASV dolāru (1,36 miljardi eiro) līdz 7,38 miljardiem dolāru, liecina pasaules bagātāko cilvēku saraksts "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss").

Caur Luksemburgā bāzēto holdingkompāniju "LetterOne" Avens ir līdzīpašnieks Eiropas naftas un gāzes kompānijā "Wintershall Dea", starptautiskajā mobilo telefonu kompānijā "Veon", Turcijas lielākajā mobilo telefonu uzņēmumā "Turkcell" un citos uzņēmumos veselības un tehnoloģiju jomā.

Avena turība ir balstīta 2013.gada darījumā, kad astoņi Krievijas miljardieri un Londonā bāzētā enerģijas kompānija BP Krievijas lielākajai naftas kompānijai "Rosņeftj" pārdeva kopuzņēmuma TNK-BP akcijas. Avens darījumā ieguva 1,9 miljardus ASV dolāru papildus nepilniem 1,3 miljardiem dolāru, ko viņš 2004.-2012.gadā saņēma dividendēs no uzņēmuma.

"Bloomberg Billionaires Index" Avens pašlaik ir 395.vietā. 500 pasaules turīgāko cilvēku pirmo trijnieku veido tehnoloģiju uzņēmēji Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs.

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.

Miljardieru bagātība pasaulē pērn sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, pirmdien pavēstīja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Pagājušajā gadā miljardieru bagātība pieaugusi par 16,2% un sasniegusi 18,3 triljonus ASV dolāru, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Tagad pirmo reizi vēsturē pasaulē ir arī vairāk nekā 3000 miljardieru, un turīgākie 12 miljardieri ir bagātāki par 50% pasaules nabadzīgāko cilvēku jeb vairāk nekā četriem miljardiem cilvēku.

"Oxfam" skaidro, ka miljardieru bagātības pieaugumu pagājušajā gadā jo sevišķi veicinājuši ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie lēmumi.

Tāpat organizācija uzsver, ka ar šo uzkrāto naudu bāgātnieki iegādājas politisko spēku, jo magnāti nopērk laikrakstus un citus medijus, kā to izdarīja uzņēmējs Īlons Masks, iegādājoties platformu "X", un Džefs Bezoss, nopērkot laikrakstu "The Washington Post".

Pasaulē bagātākā cilvēka Īlona Maska turība īslaicīgi pārsniegusi pustriljonu ASV dolāru (apmēram 426 miljardi eiro), vēstīja izdevums "Forbes".

"Tesla" un "SpaceX" vadītājs kļuva par pasaulē pirmo cilvēku, kura aktīvu vērtība pārsniegusi 500 miljardus dolāru, jo līdzās citiem sekmīgiem finanšu rādītājiem arī elektromobiļu ražošanas kompānijas "Tesla" akcijas cena pieauga pēc tam, kad pēdējā laikā bija sarukusi Maska neveiksmīgās darbības politikā dēļ.

54 gadus vecā uzņēmēja aktīvu vērtība trešdien sasniedza 500,1 miljarda dolāru atzīmi, bet pēc brīža noslīdēja līdz 499,1 miljardam dolāru, liecina "Forbes" rīka "Real-Time Billionaires" (Miljardieri reāllaikā) dati.

Pasaulē otrs turīgākais cilvēks ir tehnoloģiju kompānijas "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons, kura aktīvu vērtība ir 350,7 miljardi dolāru. Trešajā vietā "Forbes" miljardieru sarakstā ir tehnoloģiju kompānijas "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs, kura aktīvu vērtība ir 245,8 miljardi dolāru.

Vācijas prokuratūra trešdien veic kratīšanas bankas "Deutsche Bank" birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu.

Laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" ziņo, ka izmeklēšana ir saistīta ar iespējamajiem pārkāpumiem bankas darījumos ar uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas miljardieri Romānu Abramoviču, kuram Eiropas Savienība pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā noteikusi sankcijas.

"Mēs varam apstiprināt, ka Frankfurtes prokuratūra veic pasākumus "Deutsche Bank" birojos," norādīja bankas preses pārstāvis, piebilstot, ka finanšu iestāde pilnībā sadarbojas ar varasiestādēm.

"Sueddeutsche Zeitung" raksta, ka kratīšanas tiek veiktas bankas galvenajā pārvaldes birojā Frankfurtē un birojos Berlīnē.

Laikraksts vēstī, ka pret "Deutsche Bank" sākta izmeklēšana saistībā ar aizdomām, ka banka nav savlaicīgi informējusi par iespējamu naudas atmazgāšanu.

Krievijas tiesa trešdien atzinusi alkoholisko dzērienu ražotāja "Amber Latvijas balzams" īpašnieku miljardieri Juriju Šefleru un viņam piederošos uzņēmumus par "ekstrēmistisku apvienību" un nolēmusi konfiscēt daļu Šeflera aktīvu Krievijā, nododot tos valstij.

Tambovas apgabala Tambovas rajona tiesa ar savu spriedumu pilnībā apmierinājusi Krievijas Ģenerālprokuratūras prasību, kas pamatota ar to, ka Šeflera uzņēmumi finansē Ukrainas Bruņoto spēku palīdzības fondu, ziņo tiesas preses dienests.

Prasību Ģenerālprokuratūra bija iesniegusi pret Šefleru un viņa kontrolētajiem Luksemburgā reģistrētajiem uzņēmumiem "Amber Beverage Group Holding" un "Stoli Group". Ģenerālprokuratūra pieprasīja nodot valstij daļu no uzņēmēja aktīviem, kas atrodas Krievijā, - Tambovas apgabala spirta rūpnīcas "Amber Talvis" un Kēnigsbergas (Karaļauču) uzņēmuma SPI-RVVK akcijas, kā arī daļu uzņēmuma RVVK kapitāldaļu.

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli...

Šādi uzņēmumu konfiscēšanas gadījumi Krievijā bijuši arī iepriekš. Pēc laikraksta "Kommersant" ziņām, 2023.gada decembrī, apmierinot līdzīgu Krievijas Ģenerālprokuratūras prasību, Volgogradas apgabala tiesa Ukrainas īpašniekiem konfiscēja konditorejas rūpnīcu "Konti-Rus" Kurskā. Savukārt 2024.gada februārī līdzīgi konfiscēta bijušā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un viņa dēla uzņēmuma "Roshen" konditorejas izstrādājumu rūpnīca Ļipeckā.

"Amber Latvijas balzams" ir daļa no starptautiskā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerna "Amber Beverage Group Holding", kam pieder 89,99% uzņēmuma akciju. "Amber Latvijas balzams" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" Rīgas biržas otrajā sarakstā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli izteikusi brīdinājumu septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par to budžeta stāvokļa pasliktināšanos.

"Mēs esam secinājuši, ka pārmērīga budžeta deficīta procedūru ir pamatoti sākt pret Franciju, Beļģiju, Itāliju, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovākiju," teikts EK paziņojumā.

Šīm septiņām valstīm budžeta deficīts pārsniedzis 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pārkāpjot ES noteiktās prasības.

EK oficiāli ierosinās sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret šīm septiņām valstīm ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē jūlijā.

Komisija norāda, ka vislielākais budžeta deficīts pērn bijis Itālijā (7,4% no IKP), Ungārijā (6,7%), Rumānijā (6,6%), Francijā (5,5%) un Polijā (5,1%).

EK bloka dalībvalstis par noteikto fiskālo prasību pārkāpšanu oficiāli brīdina pirmo reizi kopš brīža, kad 2020.gadā šī prasība tika atcelta saistībā ar koronavīrusa pandēmiju un enerģētikas krīzi, jo valstis steidzās atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības ar valsts finansējumu.

Cilvēkiem, kas oficiāli deklarēs savu dzīvesvietu Viļņā, Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība piedāvās naudas stimulus un "Sākuma komplektu dzīvei Viļņā".

Viļņas pašvaldība trešdien ar 32 balsīm par, septiņām pret un sešiem deputātiem atturoties, nobalsoja par iedzīvotāju piesaistes programmu.

"Daudzi cilvēki Viļņā pavada savas dienas, šeit strādā, un daudzi šeit dzīvo, bet nav deklarējuši savu dzīvesvietu. Tas nozīmē, ka Viļņa zaudē līdzekļus. Nodokļus, ko viņi maksātu, varētu novirzīt pilsētas infrastruktūras izveidei un pakalpojumu uzlabošanai," sēdē teica pašvaldības Finanšu departamenta vadītājs Julius Lukošus.

Saskaņā ar pašvaldības datiem viens Viļņas iedzīvotājs vidēji gadā pilsētas budžetā iemaksā 1145,5 eiro.

Pēc gada persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu Viļņā, saņems maksājumu 50% apmērā no pirmajā gadā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nepārsniedzot 500 eiro. Pēc diviem gadiem Viļņā deklarētais iedzīvotājs saņems vēl vienu maksājumu 50% apmērā no otrajā gadā samaksātā nodokļa, arī nepārsniedzot 500 eiro.

Viļņas pašvaldības kampaņā ap 9700 cilvēku ir deklarējuši savu dzīvesvietu Lietuvas galvaspilsētā, kas pilsētas budžetu nākamgad papildinās ar vairāk nekā 12,5 miljoniem eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Mērs teica, ka no septembra beigām līdz 1. janvārim pilsētā dzīvesvietu deklarējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku salīdzinājumā ar ap 600 cilvēku pirms kampaņas "Kļūsti par Viļņas iedzīvotāju".

26. septembrī sāktās kampaņas mērķis bija mudināt cilvēkus, kas dzīvo Viļņā, bet ienākuma nodokli maksā citā pašvaldībā, oficiāli deklarēt savu dzīvesvietu Lietuvas galvaspilsētā.

Katrs Viļņas iedzīvotājs vidēji gadā pilsētas budžetā iemaksā ap 1300 eiro, sacīja Benkunsks.

"Nākamgad šīs deklarācijas pilsētas budžetā ienesīs vairāk nekā 12,5 miljonus eiro," teica mērs.

Viņš norādīja, ka pilsētā varētu būt līdz pat 100 000 iedzīvotāju, kuri vēl nav oficiāli deklarējuši savu dzīvesvietu.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Ekonomikas ministrija (EM) pabeigusi gatavot informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Vaicāts, vai pašreiz redz, ka pie kaut kāda risinājuma šoreiz izdosies nonākt, ministrs sacīja, ka pagaidām ir ļoti daudz teoriju par šo procesu.

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Iepriekš ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.