Jaunākais izdevums

Bulgārijā ir pateicīga vide uzņēmējdarbībai, norāda Bulgārijas lietu interneta (IoT) uzņēmuma MClimate viens no dibinātājiem Ļubomirs Jančevs.

Viņš skaidro, ka valstī šobrīd ir laba situācija, lai attīstīt, piemēram, IT uzņēmumus. «Tā alga, kas tiek maksāta šeit, varbūt citām Eiropas valstīm šķiet maza, bet šeit tas nozīmē krietni vairāk. Tāpat, lai attīstītu uzņēmumus, šobrīd ir iespējams piesaistīt dažādu Eiropas fondu finansējumu. Arī bankas aizvien vairāk piešķir atbalstu uzņēmējiem,» uzsver Ļ. Jančevs. Viņš piebilst, ka ES finansējums deva iespēju attīstīt uzņēmumu un paplašināties.

Viņa izveidotais uzņēmums MClimate izstrādājis viedierīci Melissa, kas, izmantojot viedtālruņa mobilo lietotni, ļauj attālināti kontrolēt gaisa kondicionēšanu mājoklī. Ierīce apkopo un analizē ikdienas datus, piemēram, to, cik ilgs laiks vajadzīgs, līdz gaisa kondicionēšanas sistēma sasniedz temperatūru. Balstoties uz mērījumiem, ierīce izveido shēmu, kas prasa iespējamo mazāko enerģijas patēriņu. Tā ir iespēja patērētājiem samazināt savu elektrības rēķinus. Uzņēmuma radīto ierīču viens no galvenajiem mērķiem ir gan padarīt māju viedu, gan tajā pašā laikā energoefektīvu, norāda L. Jančevs.

Runājot par investīcijām, kas ieguldītas uzņēmumā, to kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljons eiro. No šīs summas 200 tūkst. eiro nāk no Eiropas Savienības (ES) programmas Jeremie finansētā riska kapitāla fonda Eleven laika periodā no 2014. līdz 2016. gadam. Līdzekļi tika ieguldīti pētniecībā un uzņēmuma attīstībā, kā arī nepieciešamajās iekārtās. MClimate šobrīd ir izveidoti četri biroji, kas atrodas Bulgārijā, Itālijā, Spānijā un Indijā. Uzņēmums strādā uz eksportu un tā galvenais noieta tirgus ir Skandināvijas valstis.

L. Jančevs arī norāda, ka uzņēmums piedāvā kopumā astoņas dažādas ierīces, kas savienojumā ar aplikāciju, ļauj kontrolēt situāciju mājās attālināti. Tuvākā nākotnē iecerēti vēl arī citi produkti, piemēram, kustību, dūmu un noplūžu detektori, kas signalizē par durvju un logu atvēršanu.

Jāmin, ka L. Jančevs savu pirmo viedo ierīci mājai izstrādāja mācoties vēl 12. klasē, un tā spēja izslēgt gaisa kondicionieri. Var teikt, ka tas bija MClimate kā uzņēmuma sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdienas vakarā noteica aizliegumu iebraukt galvaspilsētā Sofijā un izbraukt no tās, ņemot vērā jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu un risku, ka tas varētu tālāk izplatīties pareizticīgo Lieldienu laikā.

"No pusnakts līdz turpmākam paziņojumam mēs aizliedzam iebraukšanu Sofijā un izbraukšanu no tās visām pasažieru automašīnām," paziņoja veselības ministrs Kirils Ananijevs.

Viņš piebilda, ka tiks pieļauti izņēmumi transporta kravas mašīnām, ātrās palīdzības mašīnām, policijas automobiļiem un automašīnām, kas pārvadā mediķus vai ved cilvēkus uz ārstēšanu.

Cilvēkiem, kas brauc uz darbu, būs jānorāda darba devēja kontaktinformācija un pierādījuma vēstule. Viņiem arī būs atļauts iebraukt un izbraukt tikai zināmās rīta un vakara stundās.

Stingrie pasākumi ir pieņemti pēc tam, kad trešdien un ceturtdien kontrolpunktos ap Sofiju izveidojās garas automašīnu rindas, jo daudzi neņēma vērā varas iestāžu aicinājumus un devās uz laukiem pirms pareizticīgo Lieldienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažījoties par jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Bulgārijas valdība plāno atbalstīt vietējo tūrisma nozari ar kuponu sistēmu, otrdien vienojušies politiķi.

Ieceres mērķis ir iedrošināt bulgārus vasarā izmantot vietējā tūrisma nozares piedāvātās iespējas, lai atpūstos. Kuponu sistēma pašreiz tiek izstrādāta.

Bulgārija cer atvērt brīvdienu atpūtas vietas 1.jūlijā.

Valdošās partijas šodien vienojās, ka restorānu un kafejnīcu terasēs galdiņi jāizvieto ar 1,5 metru distanci. Tā ir piekāpšanās šo uzņēmumu īpašniekiem, jo sākotnēji bija paredzēta 2,5 metru distance.

LASI ARĪ: Distancēšanās risinājumi restorānos pasaulē

Bulgārijā restorāniem un kafejnīcām atļauts atsākt darbu no trešdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Grupė apgrozījums tirgos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā pērn audzis par kopumā 4,2% un sasniedzis 2,806 miljardus eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvijā un Igaunijā tas ir pieaudzis par 4%, Lietuvā par 1,7%, bet visstraujāk, teju par ceturtdaļu apgrozījums ir palielinājies Bulgārijā.

Veikalu tīkls Maxima saglabājis mazumtirdzniecības līdera pozīciju Baltijas valstīs. Apgrozījums Latvijā sasniedzis 723 miljonus eiro (bez PVN), Igaunijā - 464 miljonus eiro un Lietuvā -1,529 miljardus eiro.

«Laikā, kad Latvijā pārtikas mazumtirdzniecības apjomi samazinās, ir īpašs gandarījums par aizvien pieaugošu klientu uzticību un atzinību par veiktajām investīcijām,» norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmuma rentabilitāte saglabājusi stabilu līmeni, ar konsolidētu tīro peļņu 75 miljonu eiro apmērā 2017.gadā, un investīciju apjoms pamatlīdzekļos sasniedzis vairāk nekā 70 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mogo Finance un grupas uzņēmumi izsnieguši aizdevumus 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par aptuveni 73% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais klientu skaits palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 104 tūkstošus, salīdzinot ar 95 tūkstošiem 2017. gada beigās

Kompānija sākusi darbību Baltkrievijā un tai bijusi vienmērīga izaugsme valstīs, kurās darbība tika uzsākta 2017. gada laikā (Bulgārija, Rumānija, Moldova), aizdevumu pieprasījumam lielākoties pārsniedzot paredzētos apjomus

Procentu un tamlīdzīgi ienākumi pieauga par 52,6%, sasniedzot 26,4 miljonus eiro (2017. gada pirmajā pusgadā – 17,3 miljoni eiro)

Uzņēmums veica kapitāla piesaistes izmaksu optimizāciju par 0,5 miljoniem eiro 2018. gada otrajā pusgadā, izmantojot ieņēmumus no obligāciju emisijas

2018. gada pirmajos 6 mēnešos, pārsniedzot vadības sagaidītos rezultātus, Mogo Finance palielināja kopējos procentu un tamlīdzīgus ienākumus līdz 26,4 miljoniem eiro, kas bija aptuveni 53% pieaugums salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā (17,3 miljoni eiro). Straujo portfeļa izaugsmi galvenokārt veicināja aizdevumu pieaugums Bulgārijā, vietējā tirgū Latvijā, kā arī strauji augošajās valstīs kā Gruzija. Lai veicinātu kopējo portfeļa kvalitāti, Polijā un citos Grupas galvenajos tirgos, salīdzinot ar 2017. gadu, tika ieviesta stingrāka riska izvērtēšanas politika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Grupe parakstījis investīciju vienošanos, lai iegādātos Polijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu Stokrotka, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Maxima Grupe piedāvājusi iegādāties 100% akciju Polijas kompānijā Emperia Holding, kas kontrolē Stokrotka, maksājot 100 zlotus (23,73 eiro) par akciju, tādējādi kopējā darījuma vērtība veido 1,192 miljardus zlotu (282,9 miljonus eiro).

Darījumu vēl nepieciešams apstiprināt konkurences regulatoriem un Emperia Holding akcionāriem. Lai darījums varētu notikt, tam nepieciešama ne mazāk kā 66% akciju īpašnieku piekrišana.

Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs Petrs Jasinsks norādījis, ka šis pirkšanas piedāvājums būs spēkā līdz 2018.gada februāra beigām. «Mēs stingri ticam, ka mēs veiksmīgi noslēgsim šo darījumu un iegūsim kontroli pār uzņēmumu,» saka Jasinks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sagruvušā Dženovas tilta projektētājs jau 1979.gadā brīdinājis par korozijas risku

LETA, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais itāliešu inženieris Rikardo Morandi, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis pagājušajā nedēļā sagruvušo Dženovas autostrādes tiltu, jau pirms četriem gadu desmitiem brīdinājis, ka tas jāuzmana no korozijas.

Telekanāls RAI publiskojis fragmentus no ziņojuma, ko Morandi izstrādājis 1979.gadā - 12 gadus pēc šā tilta atklāšanas.

Ziņojumā viņš uzsvēris, ka tiltam nepieciešama pastāvīga apkope, un norādījis, ka tam jau novērojams «labi pazīstamais betona virsmas ķīmiskās izturības zudums», ko izraisījis jūras gaiss un tuvējās metalurģiskās rūpnīcas radītais piesārņojums.

«Agri vai vēlu, iespējams, jau tuvāko gadu laikā, būs nepieciešama apkope, lai noņemtu visas korozijas pēdas,» rakstījis Morandi (1902-1989), kura vārdā nosaukts tilts.

Kā ziņots, Itālijas Iekšlietu ministrijas Dženovas pārvalde svētdien oficiāli apstiprināja, ka 14,augustā notikušajā katastrofa prasījusi 43 cilvēku dzīvības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ja I love eco medū apstiprināsies kancerogēnās vielas, to izņems no tirdzniecības visā Baltijā

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

4finance: klienti nav saskārušies ar ievērojamiem sarežģījumiem kredītu atmaksā

Dienas Bizness, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes un mobilo patēriņa kredītu uzņēmums «4finance Holding S.A.» paziņojis neauditētos konsolidētos rezultātus par deviņiem mēnešiem 16 darbības tirgos – līdz 2017. gada 30. septembrim.

Procentu ieņēmumu pieaugums veido 14%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, līdz 327,2 miljoniem eiro. Darbības ieņēmumu pieaugums veido 10%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, līdz 296,1 miljonam eiro, atspoguļojot lielākus procentu izdevumus. Tiešsaistes kredītu izsniegšana pieaugusi par 11%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, līdz 934,9 miljoniem eiro no 840,7 miljoniem eiro 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos. Tīrie ieņēmumi uz 2017. gada 30. septembri sasniedza 555,8 miljonus eiro, veidojot pieaugumu par 13%. Koriģētie EBITDA periodā bija 107,1 miljons eiro – 5% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Peļņa pirms nodokļu nomaksas periodā bija 49,5 miljoni eiro – 21% samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, no 62,6 miljoniem eiro 2016. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mazumtirdzniecības holdings «Maxima grupe» pārkārtos «Maxima» franšīzes īpašnieci «Franmax» un veidos jaunu uzņēmumu «Maxima International Sourcing», kurš sniegs aģentēšanas pakalpojumus grupas veikalu tīkliem Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, attīstīs privātos zīmolus un nodarbosies ar vairumtirdzniecību.

«Maxima International Sourcing» tiks veidota, nodalot franšīzes un aģentēšanas funkcijas «Franmax» darbībā. «Franmax» pēc pārkārtošanas turpinās sniegt franšīzes un apkalpošanas pakalpojumus informācijas tehnoloģiju, piegāžu tīklu un un veikalu attīstības jomā.

Kā norādījis «Maxima grupe» valdes priekšsēdētājs un vadītājs Daļus Misjūns, tas ļaus nodrošināt skaidrāku funkciju sadali starp grupas uzņēmumiem un ātrākus risinājumus, palīdzēs efektīvāk meklēt iespējas iegādāties preces dažādos tirgos.

Jaunajā uzņēmumā būs vairāk nekā 125 darbinieki, un tā birojs atradīsies Viļņā.

Uzņēmumam «Maxima grupe» pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli «Maxima» Baltijas valstīs, «Stokrotka» un «Aldik» Polijā, «T-Market» Bulgārijā un pārtikas e-tirdzniecības platforma «Barbora», kas darbojas Lietuvā un Latvijā. «Maxima grupe» pieder holdingam «Vilniaus prekyba».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima grupe paplašināsies Polijā, iegādājoties mazumtirdzniecības tīklu Stokrotka

LETA, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences padome atļāvusi Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmumam «Maxima grupe» iegādāties kompāniju «Emperia Holding», kas kontrolē Polijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu «Stokrotka», paziņojusi «Maxima grupe».

«Maxima grupe» novembrī parakstīja investīciju vienošanos, lai iegādātos Polijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu «Stokrotka».

Lai darījums varētu notikt, tam nepieciešama arī ne mazāk kā 66% akciju īpašnieku piekrišana.

48,84% «Emperia Holding» akciju kotētas Varšavas fondu biržā un uzņēmumam pieder 3,47% paša akciju. Atlikušie 47,69% akciju pieder investīciju fondiem, tostarp 15,6% pieder «Altus», 11,82% «Ipopema», 7,92% AXA, 6,77% «Aviva», 6,12% «Nationale-Nederlanden» un 3,47% «Elpro Development».

«Stokrotka» tīklā ir 436 veikali.

«Maxima grupe» pārvalda vairāk nekā 500 veikalus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Baltijas valstīs tie darbojas ar zīmolu «Maxima», Bulgārijā - «T-Market», bet Polijā - «Aldik».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas lidsabiedrība Wizz Air atklājusi jaunu centru Sofijā, Bulgārijā. Šis būs uzņēmuma ceturtais specializētais tehniskās apkopes centrs Eiropā un pirmais Balkānos.

Bulgārijā iekārtotais objekts lidsabiedrībai sniedz iespēju paplašināt Airbus lidmašīnu saimes A320 vietējās tehniskās apkopes iespējas.

Jaunajā tehniskās apkopes centrā, kas ir uzbūvēts Sofijas lidostā, varēs veikt vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes procesu gadā. Lidmašīnu telpā ierīkotajās lokšņu metāla un kompozītmateriālu remontdarbnīcās darbinieki varēs izpildīt arī metālu remonta pamatdarbus.

«Šis ir mūsu pats pirmais specializētais tehniskās apkopes serviss Balkānos ar vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes sesiju jaudu. Šis ieguldījums vēl vairāk nostiprina Wizz Air saikni ar Bulgāriju un Sofiju, kā arī atbalsta papildu vietējo darbvietu izveidi,» stāsta Andrāšs Rado, Wizz Air korporatīvās komunikācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dženovā notikušās katastrofas dēļ Bulgārija renovēs vairāk nekā 200 tiltus

LETA--AFP, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija nolēmusi renovēt vairāk nekā 200 tiltus, valstij reaģējot uz tilta sabrukšanu Itālijas pilsētā Dženovā, kur bojā gājuši vismaz 39 cilvēki, liecina ceturtdien publiskotā Bulgārijas valdības informācija.

Kopumā 211 tilti, vairums no kuriem celti pirms 35-40 gadiem, atrodas sliktā stāvoklī, valdības sanāksmē norādījusi Bulgārijas Reģionālās attīstības ministrija.

Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs uzsvēris, ka visus šos tiltus nepieciešams renovēt un stiprināt.

«Vai nu izmantojot finansējumu ar aizdevumiem, ko atmaksāsim ar braukšanas maksu palīdzību, vai maksāsim no budžeta, taču es vēlos, lai tie visi tiktu renovēti vienā laikā,» sacījis premjers.

Eiropas Savienības nabadzīgākā valsts Bulgārija gadiem ilgi saņēmusi Eiropas finansējumu, lai modernizētu valsts infrastruktūru.

LASI ARĪ:

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijā svētdien notikušas demonstrācijas pret degvielas cenu paaugstināšanos, tūkstošiem protestētāju nobloķējot satiksmi aptuveni 20 pilsētās, kā arī uz šosejām, kas ved uz Grieķiju un Turciju.

Burgasā protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policistiem, ziņoja radiostacija BNR. Daudzviet pilsētā izveidojās gari sastrēgumi.

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā aptuveni 1000 cilvēku sapulcējās pie valdības ēkām, pieprasot ministru atkāpšanos.

«Kā viņi var pārdot benzīnu šeit par tādām pašām cenām kā Spānijā un Luksemburgā, ja mēs esam nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā?» jautāja viens no protestētājiem.

Litrs benzīna vai dīzeļdegvielas Bulgārijā maksā aptuveni 1,2 eiro. Laikā no augusta līdz oktobrim cena paaugstinājās par 5%.

Protestu dēļ šodien trīs galvenās šosejas un daudzi mazāki ceļi stundām ilgi bija nobloķēti.

Policistu arodbiedrība publicēja paziņojumu, kurā pauda atbalstu protestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 8,1 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publiskotie dati.

Saskaņā ar tiem zemākas darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija Bulgārijā (4,9 eiro stundā), Rumānijā (6,3 eiro) un Lietuvā (astoņi eiro).

Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,7 eiro, kas ir desmitais zemākais radītājs ES.

Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (42,5 eiro), Beļģijā (39,6 eiro), Luksemburgā (37,6 eiro), Zviedrijā (36,6 eiro) un Francijā (36 eiro).

ES vidēji šis rādītājs bija 26,8 eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2016.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaugušas par 1,9%, sasniedzot 30,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija 19.vietā; atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas no vairuma Eiropas valstu nebūs jādodas pašizolācijā

LETA, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.

Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.

SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.

Komentāri

Pievienot komentāru