Būve

Būvnieki: VNĪ nekorektā rīcība radīs valstij finansiālus zaudējumus

LETA, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīcība, nepamatoti un juridiski nekorekti apturot darbus Tabakas fabrikā un paziņojot par līguma laušanu, apdraud Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārvākšanos uz pagaidu telpām un radīs valstij finansiālus zaudējumus, informēja SIA RBSSKALS Būvvadība pārstāve Ieva Vāverniece.

Viņa uzsver, ka RBSSKALS Būvvadība atklātā konkursā iesniedza piedāvājumu Tabakas fabrikas rekonstrukcijai 2015.gada jūlijā. Šis piedāvājums bijis labākais, taču arī tas būtiski pārsniedza VNĪ nepareizi izstrādāto budžetu šim projektam.

«Pēc piedāvājuma iesniegšanas, līguma sarunu laikā VNĪ, lai piesegtu savu neprofesionalitāti finanšu resursu un laika plānošanā, izdarīja spiedienu uz RBSSKALS Būvvadība un projekta autoriem, ultimatīvi pieprasot samazināt iesniegtā piedāvājuma cenu, jebkādā veidā samazinot cenas un darbu apjomus, lai iekļautos pieejamā budžeta ietvaros. Tajā pašā laikā VNĪ pieprasīja ievērot sākotnējos termiņus. RBSSKALS Būvvadība par saviem līdzekļiem izstrādāja šos pieprasītos risinājumus projekta optimizācijai, gandrīz izpildot pasūtītāja ultimatīvās prasības, bet nepiekrītot veikt darbus bez saskaņota projekta un ekspertīzes vai darbus, kas apdraud ēkas drošību,» skaidroja Vāverniece.

Viņa informēja, ka līgums par Tabakas fabrikas rekonstrukciju tika noslēgts 2015.gada 16.novembrī un tas paredzēja tikai daļēju projekta realizāciju. VNĪ kā pasūtītājam bija jānodrošina projekta pārstrādāšana, atkārtota ekspertīze un pārskaņošana. Paralēli tam RBSSKALS Būvvadība objektā veica visus darbus, kurus bija iespējams veikt drošā veidā bez trūkstošajām projekta daļām. Darbu veikšanas laikā objektu pastāvīgi apmeklēja Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji, kuri uzstāja, ka būvdarbi nedrīkst tikt veikti bez saskaņotiem risinājumiem.

Vāverniece skaidro, ka projekta ekspertīze un pārskaņošana, kas bija VNĪ atbildībā, tika novilcināta, radot būtisku darbu kavējumu. Tikai 2016.gada 21.jūlijā tika noslēgta vienošanās par izmaiņām līgumā, kas noteica veicamo darbu apjomu un darbu izpildes termiņu līdz 2016.gada 30.novembrim ar nosacījumu, ka VNĪ līdz 1.augustam pabeigs pārstrādātā projekta ekspertīzi un saskaņošanu.

«Tā ir pasūtītāja atbildība, un šodien tas vēl joprojām nav izdarīts,» uzsvēra Vāverniece.

Pēdējo nedēļu laikā, lai nodrošinātu darbu pabeigšanu termiņā, RBSSKALS Būvvadība būtiski palielināja darbu izpildē iesaistītos resursus un projekta vadības komandu, kā arī iesniedza VNĪ detalizētu grafiku darbu pabeigšanai līdz 30. novembrim. RBSSKALS Būvvadība šo grafiku ievēroja līdz pat šai dienai, informēja Vāverniece.

«VNĪ rīcība rada gan finansiālus, gan reputācijas zaudējumus virknei objektā iesaistīto uzņēmēju. Tas, ka šāda VNĪ rīcība ir pārspīlēta un juridiski nekorekta, ko pavada nekorekti paziņojumi medijiem par termiņu neievērošanu no būvnieku puses, liecina, ka VNĪ vadības patiesā vēlme varētu būt centieni izvairīties no atbildības par neprofesionālu un nekompetentu projekta vadību, uzvelt vainu par savām kļūdām būvniekam, projekta autoriem un Būvniecības valsts kontroles birojam, nevis pabeigt projektu iespējami labākajā veidā,» skaidroja Vāverniece.

RBSSKALS Būvvadība uzskata, ka šādas VNĪ rīcības iemesls varētu būt arī vēlme diskreditēt uzņēmumu un izslēgt to no dalības citā VNĪ rīkotā konkursā - par Rīgas pils rekonstrukciju, kur RBSSKALS Būvvadība iesniegtais piedāvājums ir par apmēram diviem miljoniem eiro lētāks par citiem piedāvājumiem.

VNĪ šodien vienpusēji lauzusi līgumu ar bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā 58A pārbūves darbu veicēju SIA RBSSKALS Būvvadība.

«No šodienas VNĪ vienpusēji pārtrauca līgumattiecības ar būvnieku. Tas ir saistīts ar darbu izpildes termiņu neievērošanu. Būvobjekts ir noslēgts, un tagad tajā strādās komisija, kas izvērtēs padarīto un vēl nepadarīto,» sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

VNĪ, veicot regulāru objekta apsekojumu, ir konstatējis, ka pašreizējā būvdarbu izpilde atpaliek no līgumā noteiktā darbu izpildes grafika, tādējādi nenodrošinot būvdarbu pabeigšanu, pieņemšanu ekspluatācijā un nodošanu VNĪ līdz šī gada 30.novembrim. Apsekojot objektu 5.augustā, secināts, ka uzņēmējs atkārtoti nepilda saistības, objektā netiek nodrošināts plānotais darbinieku skaits, kā arī iekavētie darbi netiek atgūti, informē VNĪ.

VNĪ arī informē, ka līdz šī gada 11.augustam uzņēmējs nav iesniedzis līgumsaistību izpildes garantiju.

Patlaban VNĪ objektā nodrošina apsardzi un, lai saglabātu un pasargātu objektu no trešo personu, laika apstākļu un citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmes, veiks objekta konservāciju.

Lai turpinātu Tabakas fabrikas ēkas pielāgošanu Jaunā Rīgas teātra vajadzībām, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 63.panta noteikumiem VNĪ veiks sarunu procedūru par būvdarbu veikšanu objektā, norāda VNĪ.

Šī gada janvārī tika ziņots, ka bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā 58A remonts un telpu pielāgošana Jaunā Rīgas teātra (JRT) vajadzībām jāpabeidz līdz šī gada augustam. «Darbi ir sākti šī gada 6.janvārī, un to izpildes termiņš ir 2016.gada augusts - JRT jaunās sezonas sākums. Tas ir pie nosacījuma, ja nav jāveic neplānoti betonēšanas darbi,» janvārī skaidroja Blodons.

Darbus Tabakas fabrikā veica SIA RBSSKALS Būvvadība, kas pērn septembra beigās uzvarēja VNĪ izsludinātajā iepirkumā Ražošanas ēkas pārbūve, teātra telpu ierīkošana un saimniecības ēku nojaukšana Miera ielā 58A, Rīgā.

Iepirkuma kopējā līgumcena ir 1 999 590,27 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Tabakas fabrikas telpas tiek pārbūvētas, lai nodrošinātu JRT pārcelšanos uz pagaidu telpām, kamēr norisināsies JRT ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā, rekonstrukcijas darbi.

JRT ēkas rekonstrukciju sākotnēji bija paredzēts sākt jau 2014.gada rudenī un pabeigt divu gadu laikā līdz šim gadam. Taču tagad termiņš tiek pārcelts vismaz par diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Melbārde: Nekustamo īpašumu centralizēta pārvaldība nav sevi attaisnojusi

LETA, 31.08.2017

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru viņa minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ: RBSSKALS Būvvadība izmanto nederīgu bankas apliecinājumu

Dienas Bizness, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šodien izplatītā paziņojumā informē, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

Māris Saukāns - RBSSKALS grupas īpašnieku vārdā - vakar darīja zināmu, ka RBSSKALS Būvvadība iesniegusi VNĪ, kā arī Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bankas Citadele izsniegtu līgumsaistību izpildes galvojumu par bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā projektu izpildi: «Lai izbeigtu VNĪ valdes spekulācijas un publiskajā telpā radīto nepatieso iespaidu par RBSSKALS Būvvadība finansiālo spēju iesniegt papildus līguma saistību izpildes nodrošinājumu, kas noslēgts starp RBSSKALS Būvvadība un VNĪ, uzņēmums VNĪ iesniedzis bankas Citadele finanšu garantijas apliecinājumu. Saskaņā ar iesniegto finanšu garantiju, atsākot darbus objektā tiks izsniegts bankas līgumsaistību izpildes galvojums 382 513.20 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka ar jauno galvojumu tiks aizstāts līdzšinējais ERGO Insurance SE Latvijas filiāles galvojums, kas iepriekš bija iesniegts VNĪ.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RBSSKALS Būvvadība: VNĪ, iespējams, līdz galam nav iepazinusies ar situāciju

Lelde Petrāne, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankai Citadele ir noslēgts līgums ar visu RBSSKALS grupu, kā ietvaros to pārstāv RBSSKALS Construction,» komentējot šodien izplatīto VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) paziņojumu, biznesa portālam db.lv sacīja uzņēmumā.

Līdz ar to, iespējams, VNĪ neesot līdz galam iepazinusies ar situāciju.

«Šī izsniegtā garantija attiecas uz bijušās Tabakas fabrikas projekta izpildi un tā sāks darboties no tā mirkļa, kad projekta pasūtītājs VNĪ atļaus RBSSKALS Būvvadība atsākt darbus konkrētajā objektā,» norāda būvuzņēmums.

Kā vēstīts, VNĪ šodien izplatītā paziņojumā informēja, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

«Izskatot AS Citadele banka apliecinājumu, VNĪ konstatēja, ka bankas garantija tiks izsniegta pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp AS Citadele banka un SIA RBSSKALS Construction. Savukārt, SIA Lursoft publiskajā datu bāzē pieejamā informācija vēsta, ka SIA RBSSKALS Construction ir cita juridiskā persona ar reģistrācijas numuru 40103965624, ar kuru VNĪ nav nekādas līgumsaistības. Tādejādi VNĪ secina, ka AS Citadele banka apliecinājums nav attiecināms uz līgumā starp SIA RBSSKALS Būvvadība un VNĪ noteiktajām prasībām par līguma saistību izpildes bankas garantijas/ apdrošinātāja galvojuma formu pēc būtības,» skaidro VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldību jaunajos apstākļos

Jānis Goldbergs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēmusi gan valsts mēroga atzinību, gan pieaudzis uzņēmuma projektu portfelis, kas liecina par augošu uzticību uzņēmuma spējām. Vienlaikus pēdējie divi gadi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu ēnā, augot būvmateriālu izmaksām, darbaspēka pieprasījumam būvlaukumos un līdztekus arī darba apjomam.

Kopš 2020. gada 6. janvāra VNĪ valdes priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, tādēļ jautājumi viņam par uzņēmuma prioritātēm, izaicinājumiem un gaidām.

Fragments no intervijas

Nosauciet VNĪ attīstības trīs galvenos aspektus pēdējos divos gados?

No mums kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu attieksmi, atbildīgu projektu īstenošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi, un mēs šajā periodā esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Šogad šis process ir noslēdzies ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam saņēmuši platīna godalgu, kas patlaban ir augstākais vērtējums. Ir arī dimanta kategorija, bet to pagaidām neviens no uzņēmumiem nav ieguvis. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm. Lēmumi ir pamatoti ar sabiedrības vajadzībām un balstīti aprēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta būvnieka – pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieprasīja būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību.

VNĪ ārkārtas Padomes sēdē valde informēja par secinājumiem, tostarp, ka sarakstā iekļauti materiāli 1,088 miljonu eiro apmērā, par kuriem būvniekam apmaksa ir veikta jau jūnijā. Šādi rīkojoties, būvnieks, iespējams, mēģina nepamatoti iegūt valsts budžeta līdzekļus, reizē negodprātīgi rīkojoties pret darbiniekiem, teātra saimi un sabiedrību.

Identificējot augstāk minētos apstākļus, VNĪ padome uzdeva valdei nekavējoties tikties ar būvnieku, lai novērstu konstatēto, kā arī turpmāk nepieļaut šādu pilnsabiedrības “SBSC” rīcības atkārtošanos.

Samaksa no VNĪ par padarītajiem darbiem ir veikta pilna apmērā un, ņemot vērā Covid-19, kā arī Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās sekas, VNĪ jau iepriekš ir pagarinājuši būvdarbu termiņu, kā arī veikuši avansu izmaksu. Savukārt, pārbaudot būvnieka iesniegto informāciju, konstatēts, ka tas savlaicīgi neveic norēķinus ar apakšuzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka būvnieks, iespējams, rīkojies negodprātīgi, cenšoties izkrāpt līdzekļus, izvirzot nepamatotas prasības un maldinot pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu zemesgabalam Andrejsalā

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2022.gadā ir sasniedzis 46,28 miljonus eiro, savukārt neauditētā tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ sasniegtais 2022.gada apgrozījums 46,28 miljoni eiro ir par 10,8% jeb 4,5 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. EBIDTA ir sasniegusi 16,74 miljonus eiro, bet tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro. Tīrā peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 28,8%.

“Aizvadītais gads VNĪ kā lielākajam būvdarbu pasūtītājam publiskajā sektorā bija izaicinājumiem pilns. Būtiskākais – uzņēmumam veiksmīgi, vien ar dažiem izņēmumiem, izdevās pārvarēt būvdarbu un materiālu sadārdzinājuma radītos ārkārtējos apstākļus. Mēs patiesi ceram, ka jau šogad varēsim nodot lietotājiem vairākus Latvijas drošībai un kultūras nozarei svarīgus objektus. Līdztekus tam 2022.gadā VNĪ sāka praktiski realizēt ideju par mūsdienu prasībām atbilstošiem birojiem, tostarp kopstrādes telpām publiskā sektora strādājošajiem,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumsodu 500 000 eiro apmērā, teikts saskaņošanai nodotajā Ministru kabineta rīkojumā par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.

Līgumsods paredzēts par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu.

Valdība plāno atļaut VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda no pilnsabiedrības "SBSC" par pieļauto darbu izpildes kavējumu neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Tāpat valdība plāno pieņemt zināšanai, ka Kultūras ministrija 2023.gadā, neapgūs paredzēto finansējumu par ēkas Lāčplēša ielā 25 nomas maksu 499 145 eiro apmērā.

Valdība plāno atļaut Kultūras ministrijai 2024.gadā samazināt finansējumu nomas maksai un papildu maksājumiem VNĪ par 124 786 eiro.

Tāpat valdība plāno par 293 225 eiro palielināt VNĪ JRT ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023.gada 27.janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai.

Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro, norāda Vārna.

VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru