AS RAF-Avia čarterreisu nodrošināšanai pielāgojusi vienu no tās flotē esošajām SAAB lidmašīnām, bet drīzumā noslēgsies vēl viena gaisa kuģa pielāgošana aviopasažieru vajadzībām

Aviokompānijas AS RAF-Avia pamatbiznesu veido vidēja apjoma kravu – līdz piecām tonnām – pārvadājumi Eiropā, bet šobrīd ir īstenojusies kompānijas iecere pievērsties pasažieru aviopārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Jerumanis, čarterreisu pakalpojums tiek nodrošināts ar vienu SAAB lidaparātu, bet uzņēmums čarterlidojumiem vēlas pārņemt vēl vienu Zviedrijā ražotu gaisa kuģi. Kompānijas floti veido septiņi gaisa kuģi – trīs Zviedrijas koncerna SAAB un četri Ukrainas An-26 lidaparāti.

Aviopasažieru pārvadāšanai pielāgotā zviedru SAAB darbību veic Vācijā, cita starpā nodrošinot futbola komandu pārvadāšanu nelielos attālumos šīs valsts robežās. Otrai lidmašīnai, ar kuru iecerēti pasažieru aviopārvadājumi, šobrīd ir saņemta attiecīgā dokumentācija, kas nepieciešama tās reģistrešanai Latvijā. A. Jerumanis prognozē, ka lidojumus ar otru SAAB lidmašīnu varēs sākt februāra sākumā; kompānija veic sarunas ar iespējamajiem pakalpojuma pasūtītājiem. «Notiek sarunas Spānijā, Francijā un citur. Tāpat bija saruna arī ar Liepāju, bet viss būs atkarīgs no tā, kur būs labākas biznesa iespējas,» pauž RAF-Avia valdes priekšsēdētājs.

Kontinentos, kurus ir pārņēmis koronavīruss, arvien vairāk valstu izsludina karantīnu un ar to saistītus ierobežojumus. Tomēr biznesa pasaule meklē un ir atradusi veidus, kā turpināt savu darbību.

Liels skaits ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu ir spiesti ātri pielāgoties un aktīvi meklēt līdzekļus, kā glābt apstājušās piegādes ķēdes, atrast alternatīvus maršrutus importa un eksporta preču pārvietošanai. Situācija šobrīd transporta nozarē ir ne tikai saspringta, bet tā arī ļoti dinamiski mainās.

Apstākļi mainās gandrīz katru dienu – valstis slēdz savas robežas, tranzīta koridoru skaits samazinās, standartizētie grafiki un cenas vairs nav spēkā. Mūsu ieteikums uzņēmumiem, kuri nevēlas pārtraukt preču apriti un meklē alternatīvas atceltiem risinājumiem, visos gadījumos konsultēties ar loģistikas speciālistiem, kuri uzmanīgi uzrauga situāciju un uztur sakarus ar visiem transporta nozares dalībniekiem.

Jūnijā aptuveni pusi no starptautiskajā lidostā Rīga apkalpotajiem pasažieriem joprojām pārvadāja Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, taču kompānijas tirgus daļa jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par astoņiem procentpunktiem un bija 50 %, liecina lidostas apkopotā informācija. Aviokompānija jūnijā apkalpojusi 50949 pasažierus, bet maijā — 51007 pasažierus. Taču, salīdzinot šogad jūnijā apkalpoto pasažieru skaitu ar pērnā gada jūniju, vērojams aptuveni 50 % kāpums. airBaltic pasažieru skaita kritumu salīdzinājumā ar maiju skaidroja ar «jauniem tirgus dalībniekiem» un čarterreisu pieaugumu, ko sekmē sliktā Latvijas vasara. Otrajā vietā pēc pārvadāto pasažieru skaita jūnijā ierindojas čarterreisu kompānija Latcharter. Tālāk seko Nīderlandes KLM, Vācijas aviosabiedrība Lufthansa, Čehijas aviosabiedrība Czech Airlines, Somijas aviosabiedrība Finnair un Lielbritānijas aviosabiedrība British Airways. Sešos mēnešos Rīgas lidosta apkalpojusi 432 957 pasažierus, kas ir par 34,8 % vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vispopulārākais virziens šogad tāpat kā pērn bija Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, kurā gan vērojams pasažieru skaita kritums. Jūnijā lidosta pirmo reizi pārvadāja vairāk nekā 100 tūkstošus pasažieru.

Pagājušājā nedēļā vislielākā ķīla reģistrēta SIA VIP Avia, kas aizņēmies 40 miljonus eiro divu jaunu pasažieru lidmašīnu iegādei. Kopējais ķīlas nodrošinājums Parex bankā ir 42.1 miljons latu. VIP Avia ir Latvijas privāto čārterreisu aviokompānija, kuras pakalpojumus izmanto arī Valsts prezidentes kanceleja. Kompānija pērk divas jaunas Kanādā ražotas pasažieru lidmašīnas Challenger 604. Uzņēmumā Db iepriekš paskaidroja, ka tirgū šobrīd ir augošs pieprasījums pēc privāto čārterreisu pakalpojumiem, tāpēc kompānija nolēmusi iegādāties jaunas lidmašīnas, lai apmierinātu pieprasījumu un paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. Lai nodrošinātu kredīta ķīlu, uzņēmums ieķīlājis visas iepriekš nopirktās lidmašīnas — desmitvietīgo Challenger 604, astoņvietīgo Hawker 125-800B un divas astoņvietīgās Hawker 125-800XP. Arī jaunās lidmašīnas pēc to iegādes tiks ieķīlātas. Daļa no 40 miljonu eiro kredīta tiks izlietota arī jau iepriekš lidmašīnu iegādei ņemtā kredīta pārkreditēšanai.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas pirms vairākām nedēļām sāka meitasuzņēmuma Vācijā restrukturizāciju, tagad sākusi arī meitasuzņēmuma Polijā restrukturizāciju.

«Small Planet Airlines» grupas vadītājs Vītauts Kaikaris norādījis, ka restrukturizācijas gaitā iecerēts samazināt lidmašīnu skaitu un piesaistīt investīcijas.

«Restrukturizācija Vācija ir veiksmīgi sākusies un kompānijā pašlaik tiek īstenotas pārmaiņas. Mēs ceram, ka spēsim izdarīt to pašu Polijā, kur restrukturizācijas nolūks ir samazināt kompānijas lidmašīnu floti un piesaistīt investīcijas,» teikts otrdien izplatītajā Kaikara paziņojumā.

Aizvadītajā vasarā «Small Planet Airlines» Polijas meitasuzņēmums veica reisus ar desmit lidmašīnām un pārvadāto pasažieru ziņā bija lielākā čārterreisu lidsabiedrība Polijā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka Polijas uzņēmums veiks plānotos čārterreisus samazinātā apmērā, par ko panākta vienošanās ar tūroperatoriem .

No Krievijas starptautiskās lidostas Domodedovošī gada 30. aprīlī izlidoja rekordliels pasažieru skaits pēdējo 10 gadu laikā. Proti, šajā dienā lidostas pakalpojumus izmantoja 27 352 pasažieri. Ievērojams pasažieru plūsmas palielinājums ir saistīts ar plašu čarterreisu programmu, kuru tika sagatavojusi Domodedovo lidosta. 2004.gada maija sākumā čarterreisu programma pēc piedāvāto reisu skaita ir par 30% plašāka nekā iepriekšēja gada analogā laikā periodā piedāvātā programma. Tūristiem tiek piedāvāti 45 čarterreisi uz tālākajām ārvalstīm un 4 maršruti NVS valstu teritorijā. Krievijas tūristi par savām atpūtas mērķa vietām visbiežāk izvēlas Turciju, Ēģipti, Apvienotus Arābu Emirātus un Kipru. Taču šajā sezonā lidosta Domodedovo piedāvās arī lidojums uz Bergamo (Itālija), Džerbu (Tunisija), Karlova Vari (Čehija), Pāderbornu (Vācija), Madridi (Spānija) un citām valstīm. Tūristus apkalpos pavisam 15 lidsabiedrības. Tiek prognozēts, ka maijā Domodedovo lidostas programmu ietvaros tiks apkalpoti apmēram 1 100 čarterreisi un vairāk nekā 200 000 pasažieri. Avots: Eiropa.lv

Gan tūroperatoriem, gan ceļojumu aģentūrām ziema ir gana ienesīgs gadalaiks, šajā sezonā atpūtas braucieni nodrošina 30–40% no kopējā apgrozījuma, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tradicionāli tūroperatori savu ziemas ceļojumu sezonu sāks ar čārterreisu programmu uz siltajām zemēm. Novatours piedāvās atpūtas braucienus uz Kanāriju salām, Taizemi un popularitāti nezaudējušo Ēģipti. Kompānijas šīs ziemas jaunums ir ceļojums uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Ziemas sezonā joprojām iecienītākie ir atpūtas braucieni uz Ēģipti un Kanāriju salām, uz kurām parasti izvēlas doties ģimenes ar bērniem, stāsta Novatours direktors Leonīds Močeņovs.

Čārterreisu skaitu uz Ēģipti šoziem ir dubultojis tūroperators Tez Tour. Kopš 2010. gada tūroperators veica divus čārterreisus nedēļā, bet šogad ceļotāji varēs doties uz šo valsti četras reizes nedēļā, informē Tez Tour produktu menedžere Marina Ulanova. Uzņēmums sola plašāku viesnīcu piedāvājumu ģimenes atpūtai kopā ar bērniem. Tenerifes ceļojumu virziena netiek pozicionēts kā alternatīva Ēģiptei – tas ir cits produkts, vairāk domāts tiem, kuri vēlas mierīgāku vai ekskluzīvāku atpūtu. Šoziem tūristiem Tenerifē būs pieejamas viesnīcas arī salas ziemeļu piekrastē.

Latvijas iedzīvotāji arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpina ceļot, taču, ņemot vērā Covid-19 kumulatīvo rādītāju mainīgumu valstīm, ceļojumu iegāde patlaban notiek īsi pirms plānotā lidojuma, pastāstīja "Tez Tour" mārketinga vadītāja Marina Batkiļina.

Kā sacīja "Tez Tour" pārstāve, ņemot vērā tūrisma nozarei noteiktos ierobežojumus, pagaidām atļauti lidojumi uz Kipru un tas ir vienīgais galamērķis, kuru var piedāvāt atpūtas ceļojumu segmentā pie jūras rudenī. Tajā pašā laikā tūristi saprot, ka patlaban viņi nevar plānot ceļojumus vairākus mēnešus uz priekšu, jo jebkura no valstīm, kas šodien ir droša ceļošanai, rītdien var izrādīties nedroša un tikt slēgta.

Ceļojumu iegāde notiek īsi pirms izlidošanas, un paši tūristi ir iemanījušies izkalkulēt aptuveno prognozi kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitam, piemēram, Kiprā. Ja kādreiz ceļotājiem viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija silts laiks un jūra, laba viesnīca, augsts serviss, tad šodien noteicošais ir Covid-19 saslimstības rādītāji, sacīja Batkiļina.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

21. jūlijā Staļģenē, Jelgavas rajonā tiksies zemnieki no visiem Latvijas novadiem, lai piedalītos ikgadējas, jau sestajās Kesko Agro Latvija organizētajās LAUKU DIENĀS. Tradicionāli, šis ir gada lielākais un vērienīgākais pasākums, ko kompānija Kesko Agro organizē lauksaimniekiem, ik gadus kopā pulcējot simtiem interesentu. Piektajās Lauku dienās pērn Staļģenē piedalījās vairāk nekā 800 lauksaimnieku no visiem Latvijas novadiem. Šogad mūsu zemniekiem piepulcējies vairāki desmiti lauksaimnieku arī no Somijas, tiek gaidīti viesi no Igaunijas un Lietuvas. Šajās lauku dienās, kā tas jau ir ierasts, lauksaimniekiem būs iespēja saņemt informāciju par 2005. gada graudu un rapša iepirkšanas noteikumiem, saņemt speciālistu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Pasākuma nozīmīgākā daļa notiks uz lauka, kur varēs aplūkot sējumu demonstrējumus, saņemot kvalificētu speciālistu komentārus, pašiem pārliecinoties, kā audzis rapsis un graudaugi, kas šajā sezonā ir darīts veiksmīgi, kas dod labāku ražas rezultātu, salīdzināt ar savējiem sējumiem. Pasākums tiks svinīgi atklāts ar vērienīgu tehnikas parādi, un turpināsies turpat uz lauka, kur notiks lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi, jo, kā saka, labāk vienreiz pašam redzēt, nekā desmitreiz dzirdēt par vienas vai otras tehnikas priekšrocībām un darba efektivitāti. Tehnikas demonstrējumu laikā, kā katru sezonu, lauksaimniekus gaida arī jaunumi. „Lauku dienas vienmēr ir bijis kā starta šāviens jaunajai ražas sezonai. Šogad tas ir starts arī otrajai piecgadei un sestajam ražas gadam Kesko Agro darbībā Latvijā. 2005.gada ražas starts tiks dots ar 230 000 tonnu noslēgto graudu un rapšu līgumu portfeli kabatā. Brīdī pirms kulšanas kopā aicinām lauksaimniekus gan nopietnām profesionālām sarunām, gan piedāvājot iespēju atvilkt elpu, izlocīt kājas pirms novākšanas sezonas,” stāsta Kesko Agro Lauksaimniecības un graudu nodaļas vadītājs Olavs Legzdiņš. „Katru gadu savās lauku dienās cenšamies ieviest kaut ko jaunu. Jaunumi neizpaliks arī šogad: būs jaunu tehnikas vienību pirmie demonstrējumi lauksaimniekiem, būs jaunumi mūsu pasākuma norisē. Pēc tehnikas demonstrējumiem un lauku apskates visus dalībniekus aicināsim diskutēt un apmainīties viedokļiem, dalīties pieredzē – atraktīvus seminārus organizēsim trijās teltīs uz lauka – vienā mēģināsim veidot Latvijas ražas prognozi un graudu bilanci, kas ir cieši saistīta ar iepirkuma cenu veidošanos, otrajā pārrunāsim par minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, trešajā – apspriedīsim jaunumus lauksaimniecības tehnikas jomā, ” stāsta Olavs Legzdiņš.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Grieķija Tūrisma Ministrs Dimitrijs Avramopoulos paziņojis, ka šogad valstī ievērojams pastāvīgs tūristu skaita pieaugums. Nacionālajā tūrisma padomes sanāksmē tika atklāts, ka šogad novērots ceļotāju skaita pieaugums par 12 %. Saskaņā ar Athens International Airport datiem novērota čārterreisu skaita dubultošanās salīdzinājumā ar pērno gadu. Tūristu skaits turpina pieaugt arī oktobrī, īpaši tas novērots augstas klases viesnīcās. Tūrisma industrijas IKP šogad jau pieaudzis par 6,1 % salīdzinājumā ar 2004.gadu. 2006.gada 18. februārī Grieķija organizēs ikgadējo Pasaules Tūrisma forumu. Tajā paredzēts vienoties par Pasaules Tūrisma Padomes novērošanas bāzes izveidošanu Grieķijā, aptverot dienvidaustrumu Eiropas un Vidusjūras reģionu.

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Igaunijas nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmolu "Nordica", šovasar savu floti papildinās ar pirmo "Airbus 320" lidmašīnu, kurai ir 180 pasažieru vietas.

Līdz šim grupa koncentrējusies uz reģionālo maršrutu veikšanu lielāku aviokompāniju paspārnē ar zīmolu "Xfly", izmantojot mazākas lidmašīnas "CRJ900" un "ATR72". Lidmašīnas ar 180 vietām pievienošana flotei paplašinās "Nordica" biznesa iespējas kompānijai jaunā segmentā arī Igaunijas tirgū, informēja uzņēmumā.

Kompānijā paskaidroja, ka ieiešana jaunā tirgus segmentā ir gatavota visu pandēmijas laiku un nozīmē, ka "Nordica" varēs piedāvāt pilna apmēra pakalpojumu Igaunijas tirgū, kā arī lielākajām Eiropas lidsabiedrībām, tūroperatoriem un čārterreisu organizatoriem.

Lidmašīna "Airbus A320" strādās ar "Nordica" gaisa satiksmes operatora sertifikātu, ar kuru pašlaik tiek veikts viens vietējais reiss Zviedrijā, pašvaldības iepirkuma procedūras izpildei izmantojot lidmašīnu "CRJ900".

Czech Airlines (CSA) šogad apkalpoto pasažieru skaits jau sasniedzis 4 miljonus. Šī ir pirmā reize CSA vēsturē, kad lidsabiedrība viena gada laikā pārvadājusi tik lielu pasažieru daudzumu. Pasažieru rekordskaits un šī gada laikā atklātie daudzie jaunie CSA maršruti Čehijas nacionālas lidsabiedrības vēsturē kļūs par izaugsmes simboliem. 2004. gadā CSA paplašinājusi savu darbību, uzsākot jaunus maršrutus uz 10 pilsētām Eiropā un Āzijā, kā arī nostiprinot jau esošos maršrutus, jo īpaši Eiropā. Šobrīd CSA uz lielākajām Eiropas pilsētām piedāvā vismaz 2 reisus dienā. Kā Čehijas, tā citu Eiropas valstu, jo īpaši Baltijas valstu, Krievijas, Ungārijas un Slovēnijas pasažieri arvien vairāk novērtē ērtos CSA reisu savienojumus Prāgas lidostā. CSA piedāvā ērtākos savienojumus no Prāgas uz Vāciju un Lielbritāniju. CSA ir vienīgā lidsabiedrība, kas Vācijā piedāvā veselus deviņus galamērķus. Starp Prāgu un Frankfurti CSA veic 3 reisus dienā. Līdz pat septiņām reizēm dienā CSA lido uz trim galvenajām Londonas lidostām un vēl četrām citām Lielbritānijas pilsētām. Šogad Czech Airlines iegādājusies desmit jaunas lidmašīnas, kas ir lielākais gada laikā iegādāto lidmašīnu skaits CSA vēsturē. Ievērojamu ekspansiju čerterreisu jomā nodrošinājis jau ceturtais CSA Airbus A 310. Czech Airlines 2004.gadā pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē uzsākusi maršrutus uz Dienvidameriku (Brazīlijā un Venecuēlā) un Maldivu salām. 2004. gada pirmajos desmit mēnešos Czech Airlines pārvadāto pasažieru skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 22%, sasniedzot 3,74 miljonus. Lidojumu skaits palielinājies par 19%. CSA paplašinājis darbību čarterreisu jomā – šī gada pirmajos desmit mēnešos pārvadāti 294 000 čartera pasažieru, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 27% vairāk. Čartera lidojumu skaits palielinājies par 19,3%, sasniedzot 1 544. CSA plāno, ka 2004. gadā pārvadāto pasažieru skaits sasniegs 4,4 miljonus, un Czech Airlines līdz ar to nostiprinās savu pozīciju kā lielākā Eiropas Savienības jauno dalībvalstu lidsabiedrība un vienpadsmitā lielākā nacionālā lidsabiedrība Eiropā.

2005. gada janvārī - jūlijā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines pārvadājusi 2,9 miljonus pasažieru. Salīdzinot ar to pošu laika periodu 2004. gadā, šogad pasažieru skaits audzis par 20%. Šogad jūlijā, vienā no aktīvākajiem ceļošanas mēnešiem, ČSA regulāro un līgumreisu pasažieru skaits sasniedza 585 230 pasažieru. Salīdzinot ar 2004. gada jūliju, tas ir par 28% vairāk. Populārākie ČSA galamērķi jūlijā bija Parīze, Brisele, Maskava, Milāna, Varšava un Sofija. 2005. gada jūlijā pārvadāti 130 370 līgumreisu pasažieri, kas ir divkāršs ieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Iecienītākie ČSA čarterreisu galamērķi 2005. gada vasaras mēnešos bija Grieķija, Ēģipte, Tunisija, Turcija un Spānija. Ziemā ČSA plāno veikt čarterlidojumus uz tālākiem galamērķiem kā, piemēram, Margaritas sala (Venezuēla), Varadero (Kuba) un Dominikānas Republika. 2005. gada pirmajos septiņos mēnešos Czech Airlines veica 22 176 lidojumus un pārvadāja 12 180 tonnas kravas, tajā skaitā pastu.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...