Ceļojums: Gads saules pielietās Taizemes iepazīšanai 

Atgriežoties no divu nedēļu ilga atpūtas brauciena Taizemē, sapratām, ka mums šī zeme tik ļoti iepatikusies, ka tajā vēlamies pavadīt ilgāku laiku. Sakārtojām darbā lietas tā, lai varētu strādāt attālināti. Kopā ar septiņgadīgo meitu Emmu, kura bija beigusi bērnudārzu, devāmies gadu dzīvot saulainajā Taizemē.

Iesaka: arhitekts Kārlis Ceske un viņa sieva Kristīne Ceske; Sagatavojusi: Linda Zalāne, 03.02.2017
1/22

Avots: facebook.com/gapyearlatvians/

Tūrisma sezona tur ilgst no novembra līdz februārim, kad ir samērā maz nokrišņu un nav pārlieku karsts. Temperatūra visu gadu ir virs 30 grādiem. Neiesakām uz Taizemi braukt no marta līdz maijam, kad ir viskarstākais laiks un termometra stabiņš sasniedz pat +40 grādu atzīmi. Cilvēki meklē ēnu un cenšas vairāk uzturēties kondicionētās telpās, un arī daba šajā periodā cieš, zaudējot savu krāšņumu. Savukārt lietus sezona, kas ilgst no jūlija līdz septembrim, ir mūsu mīļākais laiks, jo reizi dienā pērkona negaiss drīzāk ir kā veldze, un daba līdz ar lietavām iegūst košumu un spirgtumu. Ja ceļojuma mērķis ir atpūta pludmalē, tad gan jārēķinās, ka lietus sezonā bieži var būt aizliegums peldēties viļņu un straumju dēļ, tomēr valsts ir milzīga, 2500 km gara, līdz ar to klimats dažādās tās daļās mēdz atšķirties. Piemēram, Koh Samui salā tūrisma sezona ir gandrīz visu gadu. Taizemē ziema iestājas janvārī, un tā ilgst apmēram divas nedēļas, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +15 grādiem, un šādi apstākļi vietējiem iedzīvotājiem ir katastrofa, jo mājas ir teju kā malkas šķūņi un paredzēti siltumam, nevis aukstumam.

Gadu dzīvojot Taizemē, mainījām dzīves vietu ik pēc trim mēnešiem, lai šajā zemē varētu apskatīt pēc iespējas vairāk. Nopirkām mašīnu un braucām, kur vien vēlamies, tas deva lielu brīvību. Iegādāties vai iznomāt auto vai motorolleru Taizemē nav nekādu problēmu. Nākas vien pielāgoties šīs valsts braukšanas kultūrai. Nelielas problēmas radās, kad pirms atgriešanās Latvijā auto bija jāpārdod un visi dokumenti bija taju valodā, un nācās tos parakstīt, uzticoties, ka netiksi apkrāpts. Un tā arī bija, jo vietējie, kā jau budisma reliģijas pārstāvji, ir ļoti labsirdīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Viņu dzīves mērķis ir krāt labos darbus un piepildīt karmas trauku, lai nomirstot var atkal pārdzimt par cilvēku, līdz tiek sasniegta nirvāna.

Taizemē tūrisma plūsma ir liela, it īpaši valsts dienvidos ir attīstīta infrastruktūra. Tūrisma piesātinātās vietās gan piemīt tendence piedāvāt pakalpojumus vai preces par pārspīlētām cenām. Tiesa, atbildīgās varas iestādes sākušas ierobežot iebraucēju plūsmu un kopš 2016. gada paaugstinājuši tūristu vīzas cenu divas reizes. Tūristus viņi gaida labprāt, bet cenšas ierobežot tos, kuri Taizemē iecerējuši uzturēties ilgstoši. Vietējie likumi paredz, ka darbos, ko var uzticēt darīt vietējam, nevar pieņemt ārzemnieku, protams, citi likumi ir starptautiskās kompānijās. Iebraucēji var dibināt savu uzņēmumu un nodarbināt vietējos, un šādu biznesa modeli daudzi arī piekopj.

Visu rakstu Gads saules pielietās Taizemes iepazīšanai lasiet 3. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums