a/s Ceļu pārvalde nu jau bijušajam valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Lauvam (SC) kriminālprocesā par kukuļošanu viņa vadītajā uzņēmumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs piemērojis aizdomās turamā statusu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām. Lauvam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums pildīt amatpersonas pienākumus. Viņš pirms dažām dienām pats atkāpās no amata.

Līdz šim Lauvam lietā bija statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Jau ziņots, ka otrdien, 18.oktobrī, pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) no amata atkāpās AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un Lauva.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu AS Ceļu pārvalde. Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par akciju sabiedrības Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Viens no faktoriem, kas ietekmēs faktiski sasniegto jeb neto ienesīgumu, realizējot izvēlētu investīciju stratēģiju un iegādājoties atbilstošus finanšu instrumentus, ir komisijas. Ar ieguldījumu pārvaldīšanas maksu būs jārēķinās, iegādājoties daļas ieguldījumu vai pensiju fondos, uzkrājot līdzekļus ar dzīvības apdrošināšanas polises starpniecību vai slēdzot individuāla portfeļa pārvaldīšanas līgumu.

Pirmajā brīdī šķiet, ka pārvaldīšanas komisija, piemēram, 1.25% apmērā gadā no ieguldījuma vērtības, ko ieturētu, tipisks vienkārša sabalansēta ieguldījumu fonda pārvaldnieks, nav liela summa. Turklāt, ieguldījumu fondu daļu vērtības procentuālās izmaiņas parasti tiek atspoguļotas jau pēc pārvaldīšanas komisiju atskaitīšanas, kas padara ieturētās pārvaldīšanas maksas reālo ietekmi grūtāk novērtējamu un necaurspīdīgu. Ja vēl šis pārvaldnieks ir spējis sniegt pozitīvu kapitāla pieaugumu, tad tas liekas pašsaprotami, ja iegūtajā peļņā klients padalās ar savu pārvaldnieku. Tomēr, ja arī procentuāli šādas maksas apmērs nešķiet liels, tās ietekme uz absolūtu kapitāla pieaugumu ilgtermiņā kļūst ievērojama.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Savukārt pret vienu a/s Ceļu pārvalde valsts amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšana, informē KNAB.

Birojs arī apstiprina, ka 11.oktobrī veicis kratīšanu uzņēmumā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kukulis 10,5 tūkst. Ls apmērā nodots ar vairāku personu starpniecību un tas bija paredzēts par līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka bijušās un esošās a/s Ceļu pārvalde amatpersonas veikušas pretlikumīgas darbības, lai šīs akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» līdz gada beigām tirdzniecības parkā «Alfa» ieviesīs otro pašapkalpošanās skeneru sistēmu, pastāstīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka pašapkalpošanās skeneriem, kas patlaban atrodas tikai «Rimi» veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā, ir «adekvāts pieprasījums». Valdemāra ielas veikalā ap 10% pirkumu tiek veikti ar pašapkalpošanās skeneriem, kas liecinot, ka cilvēki šīm pārmaiņām ir gatavi.

«Redzama vispārēja tendence, ka pieaug tā pircēju daļa, kas izvēlas norēķināties, izmantojot pašapkalpošanās risinājumus. Šobrīd vidēji 34% pircēju izvēlas pirkumus apmaksāt pašapkalpošanās kasēs, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 5%,» skaidroja Turlais.

Jautāts, kāda ir vēlamā proporcija, cik pirkumu varētu tikt veikts caur šiem skeneriem, Turlais atbildēja, ka šādi mērķi nav izvirzīti. Viņš skaidroja, ka ir veikali, kuros pieprasījums pēc pašapkalpošanās risinājumiem ir tik liels, ka mazumtirgotājam nākas palielināt pašapkalpošanās kasu skaitu.

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

A/s Ceļu pārvalde padomē notikušas izmaiņas – tās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu pametis Raimonds Timma, kas turpinās uzņēmumā darboties kā padomes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Ceļu pārvalde padomē par tās loceļiem iecelti arī Mihails Gavrilovs, Vadims Jerošenko, Igors Kuzmuks un Igors Solovjovs.

Ieraksts par izmaiņām akciju sabiedrības amatpersonu sastāvā izdarīts pērnā gada 28. decembrī.

Jau vēstīts, ka aizvadītā gada rudenī tika uzsākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Nedaudz vēlāk, oktobra beigās, a/s Ceļu pārvalde vadību pameta trīs amatpersonas – Mārtiņš Lauva, Sergejs Zaļetajevs un Dainis Turlais. Pērnā gada decembra vidū tika pieņemts lēmums samazināt Ceļu pārvaldes amatpersonu atalgojumu – padomes priekšsēdētāja mēnešalga tiks samazināta par 68% līdz 468 latiem mēnesī, bet padomes locekļu alga noteikta par 53% mazāka nekā iepriekš – 351 lats mēnesī.

A/s Ceļu pārvalde padomes sēdē ceturtdien, 12. janvārī, izvēlēts jauns valdes sastāvs - par a/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Zauers-Zauls, bet par valdes locekļiem apstiprināti Ivo Čerbakovs, Valērijs Petrovs, Gints Iesalnieks un Leonīds Šafīrs.

Galvenais jaunās valdes uzdevums būs sagatavot uzņēmumu privatizācijai, kā arī optimizēt Ceļu pārvaldes izdevumus, norādīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. «Tāpat šobrīd ir ļoti nozīmīgi turpināt uzņēmuma veiksmīgo darbību, piedalīties konkursos, palielinot apgrozījumu,» norādīja V. Jerošenko.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pagājušā gada beigās pieņēma lēmumu nodot a/s Ceļu pārvalde privatizācijai, un uzņēmumu plāno pārdot izsolē par sešiem miljoniem latu.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada beigās Ceļu pārvaldes priekšsēdētāja vietnieka amatu pameta Raimonds Timma, kas darbu uzņēmumā turpina kā padomes loceklis. Jau vēstīts, ka aizvadītā gada rudenī tika uzsākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Nedaudz vēlāk, oktobra beigās, a/s Ceļu pārvalde vadību pameta trīs amatpersonas – Mārtiņš Lauva, Sergejs Zaļetajevs un Dainis Turlais. Pērnā gada decembra vidū tika pieņemts lēmums samazināt Ceļu pārvaldes amatpersonu atalgojumu – padomes priekšsēdētāja mēnešalga tiks samazināta par 68% līdz 468 latiem mēnesī, bet padomes locekļu alga noteikta par 53% mazāka nekā iepriekš – 351 lats mēnesī.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia pavasarī plāno pabeigt pērn sākto Rimi hipermārketa projekta realizāciju Ķekavas novada tirdzniecības centrā A7, norāda Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka Rimi būs tirdzniecības centra A7 enkurnomnieks. Hipermārketa platība būšot aptuveni 2500 kvadrātmetri. Jaunā Rimi hipermārketa izveide nodrošinās teju 100 jaunas darba vietas vietējās apkaimes iedzīvotājiem.

Informāciju par plānotajām projekta izmaksām Turlais nevarēja izpaust, jo to liedz māteskompānijas - Zviedrijas mazumtirgotāja ICA AB - biznesa stratēģijas politika.

Taču viņš atklāja, ka šogad plānots turpināt attīstīt Rimi veikalu tīklu, investēt esošo veikalu pārveidošanā un labiekārtošanā. Patlaban notiek aktīvs darbs pie divu nozīmīgu projektu realizācijas Ogrē - Rīgas ielā un Upes prospektā. Abi šie projekti vēl ir saskaņošanas procesā ar atbildīgajām institūcijām, taču Turlais pauda cerību, ka jau tuvākajā nākotnē izdosies atvērt šos veikalus.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

A/s DNB Banka valdē iecelti divas jaunas amatpersonas – personāla vadītāja Dace Kauliņa un par Finansējuma administrēšanas pārvaldi, Operāciju pārvaldi, Administratīvo pārvaldi, Projektu un procesu pārvaldi un Drošības pārvaldi atbildīgais Intars Sloka, liecina informācija Lursoft.

D. Kauliņa strādā DNB bankā kopš 2011. gada, pirms tam ieņemot SIA Lattelecom Personāla dienesta Personāla pārvaldes nodaļas vadītājas amatu, savukārt I. Sloka strādāja DNB bankā no 1999. līdz 2008. gadam, veicot Filiāļu pārvaldes vadītāja pienākumus, un pēc divu gadu darba valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā a/s BM Bankā Ukrainā atgriezās DNB bankā kā Operacionālās darbības vadītājs, liecina informācija bankas mājas lapā.

Izmaiņas bankas valdē reģistrētas 26. februārī, un jaunievēlētie valdes locekļi, tāpat kā pārējie valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs, drīks pārstāvēt a/s DNB Banka kopā ar vismaz vēl vienu valdes locekli.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš ir arī pašvaldības daļu turētājs AS Ceļu pārvalde, šodien tikās ar AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaļetajevu, kā arī ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lauvu, lai runātu par pēdējā laika notikumiem uzņēmumā.

Pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu a/s Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva pieņēmuši lēmumu atkāpties no saviem amatiem.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu a/s Ceļu pārvalde, DB informēja mēra pārstāve Anna Kononova.

Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par a/s Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Latvijas iedzīvotāji jau pavasara beigās sāka iepirkties taupīgāk, sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Latvijas pircēji ļoti ātri pielāgojas tam, kas notiek tirgū. Vidējais pirkums ir ar negatīvām tendencēm - var redzēt, ka cilvēki pērk mazāk, var nopirkt lētāk, vairāk pērk akcijas preces, iepērkas vairākos veikalos, meklējot izdevīgākos piedāvājumus. Šīs tendences diezgan izteikti var redzēt jau no pavasara beigām un vasaras," teica Turlais.

Viņš arī norādīja, ka atbilstoši "Rimi Latvia" veiktās aptaujas datiem 88% Latvijas iedzīvotāju jau jūlijā bija nobažījušies par mājsaimniecību izdevumiem rudenī un ziemā, kas atspoguļojās arī pircēju paradumos.

Turlais atzīmēja, ka cenu izmaiņas ir atšķirīgas dažādām preču kategorijām, piemēram, bērnu apģērbam cenas saglabājušas iepriekšējās sezonas līmenī, bet sezonas dārzeņiem cenas nav būtiski mainījušās, kamēr kartupeļu un sīpolu cenas ir pat samazinājušās.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» pamazām atteiksies no «Supernetto» zīmola veikaliem, aizstājot tos ar «Rimi Mini», sacīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

«Jau jūlijā intensīvi sāksim īstenot programmu, kuras rezultātā nākamā gada laikā veikali ar «Supernetto» zīmolu Latvijā vairs nebūs un notiks pakāpeniska šo veikalu pāreja uz «Rimi Mini» zīmolu,» teica Turlais.

Viņš norādīja, ka līdz šim jau vairāki «Supernetto» veikali ir pārveidoti par «Rimi Mini» veikaliem. «Pēdējo trīs vai četru gadu laikā mēs ļoti lēnā tempā esam pārveidojuši kādus desmit [«Supernetto» veikalus], tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. Daudzi vienkārši to nav pamanījuši, jo dažādas pārveides no viena formāta uz citu savā veikalu tīklā veicam regulāri. Tā, piemēram, kāds supermārkets var pārtapt par hipermārketu, ja redzam pircēju pieprasījumu konkrētajā pilsētā,» stāstīja «Rimi Latvia» vadītājs.

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego pastiprinās konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, atzīst SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Konkurentiem kļūstot spēcīgākiem, ietekmi izjutīs arī Rimi, taču jau šobrīd, darbojoties aktīvas konkurences apstākļos, katru dienu domājam, kā ar savu piedāvājumu būt par pirmo izvēli Latvijas iedzīvotājiem,» norāda Turlais.

Viņš atzīmē, ka šis darījums apliecina Latvijas mazumtirdzniecības tirgū jau kādu laiku jūtamās konsolidācijas tendences. «Jāpiebilst, ka konsolidācijas tendences mazumtirdzniecības jomā Latvijā jūtamas jau kādu laiku, par to liecina, piemēram, mazo tirgotāju aktīva dalība kooperatīvos.»

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju, intervijā aģentūrai LETA atzina mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentējot to, kā Lidl ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā gan Latvijā, gan Baltijā, Turlais sacīja, ka, runājot par konkurenci Baltijas valstīs, katrai no tām ir sava specifika un atšķirība. «Jā, mēs zinām, ka Lidl ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties Lidl. Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem,» sacīja Turlais.

Viņš skaidroja, ka, vērtējot citu valstu pieredzi, viņu māc šaubas, ka lielākā daļa produktu būs Latvijā ražoti. «Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence - tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars Lidl veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums,» uzsvēra Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē iecelts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, liecina aģentūra LETA rīcība esošā informācija.

Oficiāli Jakrina pilnvaras varētu stāties spēkā 7.jūnijā, taču tikmēr arī tiek izraudzīti «Rīgas satiksmes» padomes locekļi, kuru viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jauno uzņēmuma valdi. Padomes locekļi varētu tikt izvēlēti tuvāko divu nedēļu laikā.

Kopā ar Jakrinu pagaidu valdē strādā Ernests Saulītis, Jānis Meirāns, Armands Krūze un Juris Švanders.

Rīgas domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) sola tuvākajā laikā atsaukt pašvaldības SIA Rīgas satiksme nupat pagaidu valdē iecelto Emīlu Jakrinu, liecina viņa ieraksts Twitter.

D. Turlais (GKR) norādīja, ka ir pārsteigts par šādu soli, īpaši tāpēc, ka tas ar viņu nav ticis saskaņots. «Domāju, ka bez domes priekšsēdētāja piekrišanas šāds solis nav īsti pareizs, tāpēc izvērtēšu šo administratīvo aktu,» sacīja Turlais.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Lai veicinātu apsaimniekotāju aktīvāku komunikāciju ar dzīvokļu īpašniekiem un tādējādi novērstu parādu veidošanos, mazinātu nemaksātāju skaitu un sekmētu esošo parādu piedziņu, paredzēts paplašināt pārvaldnieka pienākumu loku un atbildību par apsaimniekošanu.

Dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem īpaši svarīgs ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt tā uzkrāšanos, norāda Ekonomikas ministrija (EM). Tāpēc EM rosinājusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas izstrādāti ar mērķi paplašināt pārvaldnieka pienākumu loku un līdz ar to arī atbildību par īpašuma efektīvu apsaimniekošanu. Grozījumi atbalstīti šodienas Ministru kabineta sēdē.

EM rosinātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz precizēt līguma veidus, kurus, pildot uzdotās pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks kā pilnvarotā persona slēdz dzīvokļu īpašnieku vārdā, un līgumos, kurus pārvaldnieks slēdz savā vārdā, kā arī paredz nosacījumu par to, ka, saņemot pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus, pārvaldnieks vienlaikus uz likuma pamata iegūst tiesības veikt maksājumus un saņemt maksājumus, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku, pat ja tas nav norādīts pārvaldīšanas līgumā.

Ceļu būves uzņēmums a/s Ceļu pārvalde iznomājis SIA A PIECI piederošo asfaltbetona ražotni, lai varētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc asfalta, informē uzņēmums.

Izvēlēta rūpnīca, kas atrodas Ķekavas novadā blakus Rīgas apvedceļam. Kā norāda a/s Ceļu pārvalde – uzņēmumam tāpēc uz daudziem objektiem vairāk nebūs jāpiegādā asfalts braucot cauri Rīgai, kas ļaušot kompānijai un tās klientiem ietaupīt laiku un līdzekļus. Tā ir jau otrā a/s Ceļu pārvalde asfaltbetona ražotne.

Rūpnīca aprīkota ar Itālijas ražotāja Marini tehnoloģiskajām iekārtām un aprīkojumu, kas ļaujot sasniegt asfaltbetona produkcijas atbilstību visām Eiropas Savienības kvalitātes prasībām, uzsver uzņēmums. Ražotnes nominālā jauda ir 280 tonnas asfalta stundā, ko nepieciešamības gadījumā var palielināt līdz 320 tonnām asfalta stundā.