Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Ukrainā, Krimas pussalā, piektdien turpinoties militārās spriedzes eskalācijai, visas saziņas iespējas ar kontinentālo Ukrainas daļu kontrolē militārpersonas, kas, kā līdz šim, sevi dēvē par «Krimas iedzīvotāju pašaizsardzību».

Tomēr vietējie uzskata, ka tās ir Krievijas militārpersonas.

Šīs militārpersonas kontrolē gan sauszemes, gan jūras un gaisa saziņu ar Ukrainas kontinentālo daļu.

Simferopoles lidostā patrulē bruņoti cilvēki.

Pie lidostas atrodas vairāki kravas transportlīdzekļi bez reģistrācijas numurzīmēm.

Tomēr lidostas darbība nav traucēta, un avioreisi nekavējas un nav atcelti.

Tikmēr Krievijas Melnās jūras flotes militārpersonas piektdien Simferpolē bloķē Ukrainas Jūras spēku galveno štābu, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrija. Tā informē, ka ēku bloķē divi militārie transportlīdzekļi un 40 karavīri.

Ukrainas varasiestādēm piektdien izdevies atgūt kontroli pār abām Krimas lidostām, kuras no rīta bija sagrābuši bruņoti cilvēki, kas, domājams, ir Krievijas militārpersonas, paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Andrijs Parubijs.

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

ASV kompānijas ar būtisku biznesa darbību Venecuēlā, piemēram, Avon Products Inc un Colgate-Palmolive Co, gatavojas Venecuēlas valūtas devalvācijas ietekmei, ziņo Reuters.

Venecuēla lielā mērā ir atkarīga no patēriņa preču importa un devalvācija nozīmē, ka daudzi produkti patērētājiem maksās vairāk. Sagaidāms, ka ārvalstu kompāniju pārdošanas apjomi un pelņa samazināsies.

Db.lv jau rakstīja, ka Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa paziņojums par valsts valūtas bolivāra devalvāciju izraisīja iepirkšanās bumu galvaspilsētā Karakasā, jo cilvēki centās iegādāties importētās preces vēl pirms devalvācijas efekta īstenošanās.

Kā kompānijas, kuras negatīvi ietekmēs valūtas devalvācija Venecuēlā, tiek minētas, piemēram, Procter & Gamble Co, Avon, Colgate, Kimberly-Clark un Energizer Holdings Inc.. Piemēram, Colgate pārdošanas apjomos Venecuēlas daļa ir 6%.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Tuvākajā laikā vēlēšanas gaidāmas ne tikai ASV, bet arī Venecuēlā, kur no 1999. gada pie varas ir pret kapitālismu noskaņotais Ugo Čavess. Čavesa konkurents gaidāmajās vēlēšanās šā gada 7. oktobrī ir Enrike Capriles, kas solījis, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas minimālā alga Venecuēlā tiks palielināta par 22% līdz 2500 bolivāriem (581 ASV dolārs – aptuveni 320 lati). Tāpat Venecuēlas prezidenta amata kandidāts ik gadu solījis radīt 500 tūkst. jaunu darba vietu.

Pagaidām gan Ugo Čavess ir līderis visās lielākajās sabiedriskās domas aptaujās. Kolorīto amatpersonu atbalsta liela daļa valsts nabadzīgo iedzīvotāju. Tieši par šo Venecuēlas iedzīvotāju slāni savas varas laikā U. Čavess rūpējies sevišķi pastiprināti (pats Ugo Čavess nāk no nabadzīgas ģimenes) – labklājības sistēmai tiek novirzīta faktiski visa peļņa no Venecuēlas bagātības naftas. Rezultātā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Piemēram, veselības aprūpe un izglītība Venecuēlā ir par velti.

Tāpat jāatgādina, ka šajā valstī ir zemākā benzīna cena pasaulē – aptuveni 1,3 santīmi par litru. U. Čavess slavens ar valsts naftas industrijas nacionalizēšanu. Db.lv jau rakstījis, ka, iespējams, ka bez šīs kolorītās personības Venecuēlā aina būtu līdzīga kā Nigērijā, kur naftu iegūst pamatā ārvalstu kompānijas un viena galona (3,79 litri) iegādei valsts iedzīvotājam aiziet 51% no vidējiem dienas ienākumiem (venecuēlietim ir vidēji jāatvēl vien 0,3% savu dienas ienākumu, lai nopirktu galonu naftas). Turklāt Nigērijā izveidojusies ačgārna aina, kad valsts, lai gan ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā, pašu benzīnu importē, jo Nigērijā vienkārši nav pietiekami daudz naftas pārstrādes rūpnīcu.

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Venecuēlā drošības spēki pagājušajā gadā bez tiesas sprieduma nogalinājuši vismaz 189 cilvēkus, otrdien paziņojusi cilvēktiesību aizstāvju organizācija PROVEA.

Tas ir par 5% vairāk, nekā organizācija konstatēja 2013.gadā.

Vēl 31 cilvēks miris no spīdzināšanas vai pārmērīgas spēka pielietošanas no policijas vai karavīru puses. Tostarp pieci cilvēki nošauti demonstrācijās pret prezidenta Nikolasa Maduro valdību, liecina organizācijas apkopotie dati.

No 189 nogalinātajiem cilvēkiem vairums miruši policijas vai armijas reidos ar plašiem arestiem, paziņoja PROVEA, kas seko līdzi situācijai cilvēktiesību jomā Venecuēlā kopš 1988.gada.

Visvairāk cilvēku miris policijas izmeklēšanas vienības CICPC reidos agri no rītiem, kuru mērķis «ir nomedīt noziedzniekus un panākt taisnīgumu», norādīja PROVEA pētnieks Inri Rodrigess.

Ekonomikas krīzes pārņemtajā Venecuēlā, kur ir pasaulē augstākā inflācija, no apgrozības tiks izņemtas 100 bolivaru banknotes, kas ir nominālvērtības ziņā lielākās banknotes, bet kuru melnā tirgus vērtība ir tikai apmēram divi eiro centi.

Valsts kreisais prezidents Ernesto Maduro par 100 bolivaru banknošu izņemšanu no apgrozības paziņoja runā svētdien. Viņš sacīja, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret kontrabandu uz robežas ar Kolumbiju.

«Esmu nolēmis nākamo 72 stundu laikā izņemt no apgrozības 100 bolivaru banknotes. Mums ir jāturpina cīņa pret mafiju,» sacīja Maduro.

100 bolivaru banknotes būs apgrozībā līdz trešdienai, bet pēc tam iedzīvotājiem būs divas nedēļas, lai tās apmainītu pret citām banknotēm.

Pēc centrālās bankas ziņām, pavisam apgrozībā ir vairāk nekā 100 miljardi 100 bolivaru banknošu jeb 48% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un monētām.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs piektdien paziņojis, ka Krimā sācies bruņots Krievijas iebrukums. Tikmēr Krievijas Melnās jūras flote noliedz savu iejaukšanos Krimā notiekošajā, vēsta Interfax.

Ministrs pavēstīja, ka Sevastopoles Belbekas lidostu bloķējušas Krievijas karaflotes vienības, kamēr lidostas iekšienē atrodas Ukrainas karavīri un robežsargi. Lai gan bruņotās personas, kas ielenkušas lidostu, tērptas uniformās bez atpazīšanās zīmēm, tās neslēpj savu piederību, norādīja A. Avakovs.

Lidosta šobrīd ir slēgta, taču bruņotas sadursmes līdz šim nav notikušas.

Tikmēr Krievijas Melnās jūras flotes pārstāvji pauda, ka nav veikusi nekādus pienākumus Sevastopoles lidostā, netālu no karaflotes bāzes, informē Interfax.

Ukrainas ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta intervijā BBC pauda, ka notiekošais Krimā ir «absolūti nepieņemami». Jautāts par to, vai varētu tikt pielietots militārs spēks, viņš pauda, ka pašlaik tādas diskusijas nenotiek, tomēr, ja būs jāaizstāv valsts teritoriālā vienotība, tas tiks darīts. P. Šeremeta uzsvēra, ka pirmā opcija ir komunikācija. Pašlaik Ukrainas valdības jau veic pārrunas ar Krieviju, norādīja ministrs.

Kopš palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" sestdienas rītā uzsāka uzbrukumu Izraēlai, gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina dati, kurus pirmdien publicējusi Izraēlas armija.

Nogalināto vidū tikai 44 ir militārpersonas.

Vēl 2150 cilvēki uzbrukumos ir ievainoti.

"Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.

Uzbrukumos, kas sākās sestdienas rītā, bija iesaistīts aptuveni 1000 kaujinieku, televīzijas kanāla ABC raidījumā "This Week" pavēstījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Tikmēr Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.

Reaģējot uz palestīniešu kaujinieku uzbrukumiem Izraēlas armija devusi triecienus vairāk nekā 800 mērķiem Gazas joslā, un palestīniešu varasiestādes ziņo, ka izraēliešu uzlidojumos nogalināti vismaz 413 cilvēki. Vēl aptuveni 2000 ir ievainoti.

Medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti par savu darbu būtu pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu nekā tas ir patlaban, savukārt Saeimas deputāti, ministri, Valsts un Ministru prezidents patlaban saņem pārāk lielu algu, liecina tirgus un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Aptaujas dati uzrāda nepārprotamu sabiedrības empātiju pret medmāsām, fiziskā darba strādniekiem, lauksaimniecībā nodarbinātajiem, skolotājiem, ārstiem un policistiem - to, ka medmāsas būtu pelnījušas lielāku atalgojumu, norādīja 85% aptaujas dalībnieku, fiziskā darba strādnieki privātuzņēmumos – 81% respondentu, lauksaimniecībā nodarbinātie – 79%, skolotāji – 78%, ārsti - 66% un policisti – 68% iedzīvotāju. Dati liecina, ka Latvijā ir ļoti maz tādu, kas uzskata, ka šo grupu pārstāvju atalgojumu varētu arī samazināt (1% līdz 4% iedzīvotāju).

Tajā pašā laikā vietokli, ka mazāks atalgojums būtu jāmaksā Saeimas deputātiem, pauda 75% iedzīvotāju, bet par algu samazinājumu ministriem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam balso attiecīgi 66%, 63% un 56% iedzīvotāju. To, ka šo grupu pārstāvji būtu pelnījuši atalgojuma pieaugumu, domā attiecīgi tikai 1%, 2%, 4% un 2% iedzīvotāju.

Šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju.

Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

LM ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Valsts inspektori sadarbībā ar valsts zemessardzi nepamatotu cenu izmaiņu dēļ slēdza vairāk nekā 70 tirdzniecības vietas Venecuēlā, ziņo AFP.

Starp sodītajiem uzņēmumiem bija vairāki lielveikali, tajā skaitā Francijas –Kolumbijas tirdzniecības tīkla Eksitons un vietējā mazumtirgotāja Kada veikali. Lielākajai daļai no sodītajām tirdzniecības vietām brīdinājuma nolūkos lika pārtraukt darbību uz 24 stundām.

8. janvārī Venecuēlā tika devalvēta nacionālā valūta. Iepriekšējās likmes vietā, kas bija 2.15 Venecuēlas bolivāri pret dolāru, tika ieviesti divi kursi: 2.6 Venecuēlas bolivāri pret dolāru primārajām importa precēm un 4.3 attiecībā uz pārējo.

Pēc paziņojuma par valūtas devalvāciju, daudzi Venecuēlas iedzīvotāji steidza iegādāties pārtiku, sadzīves tehniku un citas preces par iepriekšējo cenu, līdz ar to valstī ir sācies «patērētāju bums».

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro trešdien paziņoja, ka no valsts valūtas bolivāra tiks svītrotas divas nulles - par divām vairāk, nekā tika plānots sākotnēji.

Maduro kabineta sēdē pavēstīja, ka 20.augustā sāksies «ekonomikas atlabšanas» programma, kas ietvers «monetāro rekonstrukciju».Viņš iepriekš bija paziņojis, ka no 4.augusta apgrozībā nonāks jaunas bolivāru banknotes ar trim nullēm mazāk. Šis solis pēc banku lūguma jau tika pārcelts no sākotnēji ieplānotā 4.jūnija.

Pēc Maduro teiktā, ar šo pasākumu tiks aizsargāta vietējā valūta.Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šonedēļ paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē, prognozē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Saskaņā ar opozīcijas kontrolētā parlamenta datiem, patēriņa cenas šogad Venecuēlā pieaugušas par 46 305%.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Venecuēlas ikdienas dzīvē, ņemot vērā augsto inflāciju!

Venecuēlas iestādes ir konfiscējušas rūpnīcu, kas pieder amerikāņu brokastu pārslu ražotājam Kellogg, ziņo BBC.

Tas noticis pēc tam, kad Kellogg paziņoja, ka aiziet no šīs valsts saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, kurš iepriekš apsūdzējis ASV ekonomiskā kara izvēršanā, rūpnīcas slēgšanu nodēvējis par «pilnīgi pretkonstitucionālu un nelikumīgu». Viņš paziņojis, ka rūpnīca nodota strādniekiem un turpinās ražošanu.

«Mēs esam sākuši tiesvedību pret Kellogg biznesa vadītājiem, jo aiziešana ir pretkonstitucionāla,» teicis Maduro.

Venecuēlas ekonomiku negatīvi ietekmējis naftas ieņēmumu un valūtas vērtības kritums. Venecuēlā ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem pasaulē.

Kellogg ir viens no starptautiskajiem uzņēmumiem, kas pārtraukuši vai samazinājuši darbību Venecuēlā. Tas paudis cerību nākotnē vēl atgriezties Venecuēlā un brīdinājis par iespējamu tā zīmolu pārdošanu bez uzņēmuma atļaujas.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Venecuēla radījusi kriptovalūtu ar mērķi apiet stingrās ekonomiskās sankcijas, ko noteikusi ASV valdība, ziņo BBC.

«Petro» uzdevums ir palīdzēt grūtībās nonākušajai ekonomikai, kura gadiem ilgi cieš no hiperinflācijas un devalvācijas.

Venecuēla apgalvo, ka tā ir pasaulē pirmā valsts kriptovalūta. Šīs idejas kritizētāji gan to dēvē par izmisuma soli laikā, kad Venecuēla nespēj atmaksāt savu 150 miljardus dolāru lielo ārējo parādu.

Valsts prezidents Nikolass Maduro pavēstījis, ka katru Petro atbalsta barels Venecuēlas jēlnaftas. Jāatgādina, ka Latīņamerikas valstij ir pasaulē vislielākās pārbaudītās naftas rezerves.

Kopumā tiks pārdoti 100 miljoni Petro, kuru sākotnējā vērtība būs 60 ASV dolāri, pamatojoties uz Venecuēlas naftas cenu janvāra vidū.

Valsts arī publicējusi ceļvedi, kā izveidot virtuālo seifu, kurā turēt kriptovalūtu.

35 000 venecuēliešu svētdien devušies pāri robežai uz Kolumbiju, lai iepirktu savā valstī par deficītu kļuvušās pārtikas preces un medikamentus.

Venecuēlas robeža ar Kolumbiju tika atvērta pirmo reizi 11 mēnešu laikā, un venecuēlieši lielā skaitā steidzās uz Kolumbijas pierobežas pilsētu Kukutu, kas ir Ziemeļsantanderas departamenta galvaspilsēta.

Departamenta gubernators sacīja, ka viņi nav gaidījuši vairāk par 10 000 venecuēliešu un to lielais skaits pierāda, ka robeža jāatver nekavējoties.

Venecuēla ir smagi cietusi no naftas cenu samazināšanās pēdējos divos gados un šobrīd cīnās ar hiperinflāciju, ekonomikas kritumu, plašu noziedzību un korupciju, kā arī ar pieaugošu pārtikas un elektroenerģijas trūkumu.

Privāto organizāciju aplēses liecina, ka pārtikas pamatpreču un medikamentu trūkums Venecuēlā sasniedzis 80%, bet situācija līdzās Kolumbijas robežai ir īpaši smaga.