Politika

ĀM: Latvijas valstspiederīgajiem jāizvērtē iespējas izceļot no Venecuēlas

LETA, 26.01.2019

Jaunākais izdevums

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Ja persona nonākusi ārkārtas situācijā, nekavējoties jāsazinās ar Latvijas goda ģenerālkonsulātu Karakasā vai ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni +371 26337711 vai e-pastu «[email protected]».

ĀM skaidroja, ka Venecuēlas jautājums pēdējo mēnešu laikā regulāri ir ticis apspriests Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmēs. Līdz ar citām ES dalībvalstīm Latvija uzskata, ka Venecuēlas valdībai ir jāatjauno demokrātija, jārespektē demokrātiski ievēlētas institūcijas, jāatbrīvo politiskie ieslodzītie, kā arī jānodrošina fundamentālās brīvības, uzsvēra ĀM.

Tāpat nepieciešams organizēt brīvas, pārskatāmas un uzticamas vēlēšanas. «Uzskatām, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir brīvas tiesības izvēlēties savus līderus un noteikt valsts nākotni. Venecuēlas valdībai ir jārespektē Nacionālās Asamblejas leģitimitāte un jānodrošina tās locekļu imunitāte. Latvija ir atbalstījusi ES ieviestos ierobežojošos pasākumus jeb sankcijas pret Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīma vadošajām amatpersonām,» skaidroja ĀM.

Kā ziņots, Venecuēlas opozīcijas līderis, Nacionālās sapulces (parlamenta) spīkers Huans Gvaido šonedēļ pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju.

ASV, Kanāda un vairāk nekā desmit Latīņamerikas valstis jau ir atzinušas Gvaido par prezidenta pienākumu izpildītāju.

Maduro tomēr negrasās atteikties no varas un uzstāj, ka ir demokrātiski ievēlēts uz otru prezidentūras termiņu. Venecuēlas armijas vadība ir paziņojusi, ka atbalsta Maduro.

ANO augstā cilvēktiesību komisāre Čīles eksprezidente Mičela Bačeleta paziņojusi, ka protestos pret Maduro valdību Venecuēlā šonedēļ aizturēti vairāk nekā 350 cilvēki.

Bačeleta aicināja nekavējoties sākt sarunas, lai mazinātu pieaugošo spriedzi, un izmeklēt pārkāpumus, kuros tiek apsūdzēta Venecuēlas valdība, tostarp ziņas par cilvēku nogalināšanu.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Venecuēlā ziņo, ka protestu laikā dzīvību zaudējuši 26 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sociālisma paradīzes ekonomika šogad pēc krituma par 80% var pieaugt

Jānis Šķupelis, 25.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Venecuēlas latvietis: Valstī valda liela neziņa par tālākās situācijas attīstību

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.

2019.gadā inflācijas līmenis bija 9585%, paziņoja banka.

Ar naftu bagātā valsts cieš no smagākās ekonomiskās krīzes tās mūsdienu vēsturē un tās ekonomika septīto gadu pēc kārtas atrodas lejupslīdē.

Kropļojoši politiskie lēmumi, haotiski fiskālie pasākumi un vispārējās ekonomikas nepareiza pārvaldība Venecuēlā novedusi pie hiperinflācijas, devalvācijas, parādsaistību maksātnespējas gadījumiem un ievērojamu IKP un patēriņa kritumu.

Valsts iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu un pat tādu pamata preču kā tualetes papīrs un ziepes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla piektdien no valsts valūtas bolivāra svītrojusi sešas nulles, lai nodrošinātu naudas vieglāku lietošanu.

Šī ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītrojusi nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla par 96% devalvējusi nacionālo valūtu bolivāru, liecina centrālās bankas otrdien izsludinātie jaunie valūtu apmaiņas kursi.

Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad apgrozībā nāca jaunās bolivāru banknotes, no kurām svītrotas piecas nulles. Tas veikts Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro plāna ietvaros cīņai ar hiperinflāciju, taču biznesa līderi to nosaukuši par neproduktīvu.

Venecuēlas centrālā banka jauno kursu noteikusi 68,65 bolivāri par eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%. Kā iemeslus SVF min naftas ražošanas samazināšanos, kā arī ekonomiskos izkropļojumus, ieskaitot naudas drukāšanu valdības finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Venecuēlā bankām būs jāveic norēķini kriptovalūtā

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien deva rīkojumu bankām par norēķinu vienību izmantot valsts emitēto kriptovalūtu petro.

Tas ir viens no pasākumiem cīņā pret dziļo ekonomikas krīzi un hiperinflāciju, kas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, šogad Venecuēlā sasniegs miljonu procentu.

Pagājušajā nedēļā Venecuēlā notika naudas reforma - nacionālā valūta bolivars tika devalvēts par 96%, un tika izlaistas jaunas banknotes, salīdzinot ar iepriekšējām banknotēm, svītrojot piecas nulles.

Valsts un privātajām bankām turpmāk visa finanšu informācija jāsniedz petro un bolivaros.

Petro tika izlaisti februārī. Viens petro ir piesaistīts viena barela Venecuēlas naftas cenai.

Ekonomikas krīzes dēļ no Venecuēlas aizbēguši miljons cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Goodyear slēgs ražotni Venecuēlā, algas daļēji izmaksājot riepās

Zane Atlāce - Bistere, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV riepu ražošanas uzņēmums Goodyear paziņojis, ka slēdz rūpnīcu ekonomiskās krīzes skartajā Venecuēlā, vēsta ārvalstu mediji.

Vairāk nekā 1200 rūpnīcas darbiniekiem daļa no atlaišanas pabalsta tiks maksāta riepās. Proti, katrs darbinieks saņems 10 riepas, atsaucoties uz rūpnīcas vadības paziņojumu vēsta Bloomberg.

Saskaņā ar rūpnīcas strādnieku savienības biedru teikto, ražotne katru dienu saražoja apmēram 1000 riepas, bet materiālu trūkums un augošās izmaksas piespiedis to slēgt. «Mūsu mērķis bija saglabāt savu darbību, taču ekonomiskie apstākļi un ASV sankcijas to padarīja par neiespējamu,» vadības ziņojumu citē Reuters.

Venecuēlu pametuši jau vairāki starptautiski uzņēmumi, tostarp, Kellogg, Kimberley Clark, vairākas aviosabiedrības.

Kopš 2014.gada, kad pasaulē krasi saruka jēlnaftas cenas, Venecuēla piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, kuras dēļ valsti atstājuši aptuveni divi miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot vairākus mājasdarbus, Latvijas pārtikas un kosmētikas ražotājiem ir iespēja savus izstrādājumus realizēt patērētājiem ASV; pirmie celmlauži jau strādā šajā jomā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni, kura pavisam nesen strādāja ar Dienvidāfrikas (DĀR) ražotājiem, sekmējot šīs valsts produkcijas realizāciju ASV. Viņa norāda, ka Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties no mītiem par ASV tirgu, piemēram, ka to iekaro tepat netālu esošā Polija. ASV tirgū modē ir tieši bioprodukti, tādēļ Polija nav un pagaidām nebūs konkurente.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Stereotipi, ka Latvijā esam mazi un neko nevaram, ir vienas no lielākajām bremzēm, kas traucē meklēt jaunas iespējas plašajā pasaulē. Ir citas: nav zināšanu par ASV tirgu, ir tikai pieņēmumi. Ražotājiem ir jāsaprot, ka spēles noteikumi pasaulē mainās, jo, ja šodien nav kontroles pār savu tirgu, tad par ilgtermiņa izaugsmi nav iespējams pat runāt. Tāpēc ražotāju uzdevums ir vai nu iegūt, vai arī atgūt kontroli pār tirgu, nevis visu atstāt tirgotāju pārziņā. Tā ir vienīgā izeja no tā, kur Latvijas ražotāji atrodas šodien – lēnā, sāpīgā nāvē. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba, bez ienākumiem cīnīsies un plēsīs katru eiro cits no cita. Piemēram, Venecuēlā cilvēki jau pārdod sevi uz ielas, lai dabūtu ēdamo, un visa pasaule uz to noskatās. Kurš saka, ka Latvijā tā nebūs?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgos februārī - kā sporta laukumā

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Venecuēla devalvē valūtu par 95% un piesaista kriptovalūtai

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla spērusi kārtējo izmisuma soli, lai ekonomiku mēģinātu paglābt no sabrukuma, raksta Business Insider.

Nedēļas nogalē Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņojis par virkni drastisku ekonomikas reformu, mēģinot izvairīties no valsts ekonomikas sabrukuma.

Valdība nolēmusi devalvēt Venecuēlas bolivāru par 95% un piesaistīt to ar valdības naftas sektoru saistītajai kriptovalūtai, tādējādi mēģinot ierobežot inflāciju, kas gadā pārsniedz 1000000%. Tādējādi no pašreizējā kursa 250 tūkstoši bolivāru par dolāru tas mainīsies uz aptuveni 6 miljoniem bolivāru. Saskaņā ar Bloomberg, jaunais bolivārs tiks piesaistīts valdības kriptovalūtai petro, tādējādi tā vērtība mainīsies saskaņā ar petro vērtības izmaiņām, kas, savukārt, ir saistīts ar naftas cenas izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Venecuēlas ceturtdienas vakarā iegrima tumsā, sākoties milzu elektropiegādes traucējumiem, un līdzšinējā prezidenta Nikolasa Maduro administrācija paziņojusi, ka tā esot opozīcijas sarīkota «sabotāža».

Aģentūras AFP reportieri no Karakasa ziņo, ka plkst.16.50, īsi pirms tumsas iestāšanās, elektropiegāde tika pārtraukta gandrīz visā galvaspilsētā, izņemot atsevišķas ēkas, kurām elektroenerģiju nodrošina privāti ģeneratori.

Bez elektrības palicis arī metro, un pārtraukti arī tālruņu un interneta pakalpojumi.

Vietējie mediji ziņo, ka elektropiegāde pārtraukta lielākajā daļā valsts teritorijas.

Valstij piederošā enerģētikas kompānija CORPOELEC tviterī paziņojusi, ka tā esot sabotāža un «pret valsti vērstā elektriskā kara sastāvdaļa».

«Mēs to nepieļausim. Mēs strādājam, lai atjaunotu pakalpojumus,» uzsvērts CORPOELEC paziņojumā.

Elektropiegādes traucējumi ekonomiskās krīzes pārņemtajā Venecuēlā kļuvuši par ierastu parādību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā cenu kāpumu ir grūti nepamanīt. To apstiprināja svaigākie inflācijas mērījumi, kas atklāja, ka patēriņa cenas eirozonā oktobrī palēkušās par 4,1%, kas ir visvairāk kopš 2008. gada vasaras jeb brīža pirms iepriekšējā finanšu kraha, kas globālo tautsaimniecību iemeta teju mūžīgā sasaluma zonā. Tāpat tas izrādījās vairāk nekā pirms tam vidēji analītiķu gaidītie 3,7%.

Vēl septembrī reģiona inflācija atradās pie 3,4% atzīmes, bet, piemēram, jūnijā tie bija 1,9%. Savukārt pagājušā gada otro pusi vispār Eiropa pārlaida cenu krituma apstākļos. Cenu pieaugumam izveidojusies bezmaz vai perfektā vētra, kur šādus apstākļus balstījis gan spēcīgs patērētāju pieprasījums, piegāžu traucējumi un darbinieku trūkums, gan straujš izejvielu cenu kāpums. Ļoti liela ietekme uz kopējo inflāciju ir tieši enerģijas cenu skrējienam.

Proti, enerģijas cenas eirozonā gada laikā ir pieaugušas jau par 23,5%. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, septembrī atradās pie mērenāka 2,1%. Eiropā uz pārējo fona izceļas Baltija. Lietuvā gada inflācija sasniegusi ļoti augstus 8,2%, un Igaunijā tā ir palēkusies līdz 7,4%. Savukārt Latvijai šajā ziņā ar mūsu jau tā iespaidīgajiem 6%, šķiet, vēl ir, kur tiekties. Var spekulēt, ka šādi inflācijas līmeņi te jau pieprasītu cenu kāpuma ierobežojošus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV piemēro sankcijas Maskavā bāzētai bankai par darījumiem ar Venecuēlu

LETA--AP, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piemērojusi sankcijas Maskavā bāzētai bankai, kas pieder Krievijas valsts un Venecuēlas valsts kompānijām.

Sankcijas piemērotas bankai «Evrofinance Mosnarbank» par atbalstu Venecuēlas valstij piederošajai naftas kompānijai «Petroleos de Venezuela», kurai ASV janvārī piemēroja sankcijas, teikts ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja paziņojumā.

Venecuēlā tikmēr turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido, kurš sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju.

Kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis, jau atzinušas Gvaido par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju.

Gvaido noraidījis Maduro varas leģitimitāti, ņemot vērā strīdīgus vērtējumus izsaukušās maija vēlēšanas, kuras opozīcija boikotēja, jo daudzi tās līderi tajās piedalīties nevarēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas virzību pēdējā laikā diktējuši atšķirīgi faktori

Žanete Hāka, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās Brent jēlnaftas cena ir pacēlusies līdz 66,67 dolāru līmenim, bet SEB naftas vidējā prognoze šim gadam ir 65 dolāri ar iespēju kādā brīdi paviesoties arī pie 70 dolāru atzīmes, informē bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Un kā parasti, naftas cenas virzību diktējuši atšķirīgi faktori, norāda eksperts. Pasaules ekonomikas fona pasliktināšanās rada apstākļus zemākai cenai, taču naftas pieprasījuma pieaugums joprojām ir veselīgs, tikmēr strauji pasliktinājusies situācija Venecuēlā, kur produkcijas apjoms ir sašļucis līdz 0,5 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā naftas urbumu skaits mazinās un nozares fokuss arvien vairāk pārslēdzas uz «Parādiet man naudu», tas ir, tiek sagaidīta atdeve no ieguves, ko nevar audzēt tikai ar parādu apjoma palielināšanu. OPEC+ turpina nodrošināt ieguves samazinājumu un, visticamāk, aprīlī, kad grupa tiksies, nolems turpināt regulēt ieguvi arī gada otrajā pusē. Eksperts lēš, ka iespējamais ASV NOPEC (paredz sankcijas par naftas cenas manipulācijām) tiesību akts varētu likt cenai atkal krist, jo ļautu ASV valdībai vērsties pret karteli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru