Jaunākais izdevums

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turcija sāk masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem

LETA---UNN, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Caur Turciju pārdodot naftu ES valstīm, Krievija pelna miljardiem eiro

LETA/UKRAINSKA PRAVDA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien paziņoja par mēneša minimālās algas paaugstināšanu par 55%, šim pēdējā gada laikā esot jau trešajam palielinājumam.

Minimālā alga 2023.gadā būs 8500 liras (428 eiro), norādīja Erdogans.

Šogad minimālā alga Turcijā iepriekš jau tika paaugstināta par 50% un 30%.

Minimālo algu Turcijā saņem gandrīz 40% no valstī strādājošajiem.

Turcijas mājsaimniecības saskārušās ar augstāko inflāciju pēdējos vairāk nekā 20 gados. Novembrī gada inflācija veidoja 84,39%.

Neatkarīgie eksperti gan uzskata, ka inflācija Turcijā ir krietni augstāka un veido 170,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK izmeklēs Krievijā ražota bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu ES tirgū

Db.lv, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, informēja AS "Latvijas finieris" pārstāvji.

Uzņēmums bija viens no iniciatoriem izmeklēšanas sākšanai, un "Latvijas finieris", tāpat kā citi ES bāzēti uzņēmumi, asociācijas un "Woodstock" konsorcijs izmeklēšanas gaitā sadarbosies ar EK.

2021.gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas, lai aizsargātu ES ražotājus pret negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt 2022.gadā EK piemēroja sankcijas pret Krieviju, liedzot dažādām Krievijā ražotām produktu grupām, tostarp bērza saplāksnim, nonākt tirdzniecībā ES.

"Latvijas finiera" pārstāvji uzsver, ka ir pamatotas aizdomas, ka antidempinga nodevas un sankcijas tiek apietas, izmantojot tirdzniecības ceļus caur Kazahstānu un Turciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā maijā palielinājusies līdz 75,45% salīdzinājumā ar 69,8% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra, liecina Turcijas Statistikas biroja jaunākie dati.

Izglītības izmaksas valstī maijā gada griezumā pieaugušas par 104,8%, bet apģērbu un apavu bijušas par 50,85% augstākas nekā pirms gada.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā maijā pieaugušas par 3,37%.

Kā vēstīts, Turcijas valdība maijā paziņoja par trīs gadu taupības plānu, lai samazinātu valsts izdevumus, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju valstī.

Vienlaikus Turcijas centrālā banka pagājušā mēneša beigās otro mēnesi pēc kārtas bāzes procentu likmi saglabāja nemainīgu.

Centrālā banka bāzes procentu likmi saglabāja 50% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv, 14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā aprīlī pieaugusi līdz 69,97% salīdzinājumā ar 61,14% martā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, ceturtdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tāpat inflācijas pieaugums skaidrojams ar piegāžu tīklu problēmām un izejmateriālu cenu kāpumu.

Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Turcijā aprīlī pieaugušas par 7,25%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Turcijā septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 151,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā augustā, ziņo valsts statistikas birojs.

Augustā ražotāju cenas gada griezumā palielinājās par 143,75%.

Kāpumu septembrī galvenokārt veicinājušas elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes cenas, kas pieaugušas par 416,58%.

Tikmēr kalnrūpniecības nozarē reģistrēts 164,59% kāpums, bet energoproduktu cenas sadārdzinājušās par 347,35%.

Toties mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas Turcijā septembrī pieaugušas par 4,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā jūnijā pieaugusi līdz 78,62% salīdzinājumā ar 73,5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1998.gada, pirmdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tikmēr transporta izmaksas jūnijā pieaugušas par 123,37%, bet pārtikas produktu cenas - par 93,93%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā jūnijā kāpušas par 4,95%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Vienlaikus Turcijas centrālā bankā atsakās palielināt bāzes procentu.

Erdogans ir augstu procentlikmju pretinieks un ir tās savulaik nosaucis par "visa ļaunuma māti un tēvu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Insider: Apejot sankcijas, Krievija no ES importē šautenes un pistoles

LETA--THE INSIDER, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Abramoviča jahta ierodas Turcijā, glābjoties no Eiropas sankcijām

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ukraina un Krievija piektdien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu

LETA/AFP, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina un Krievija piektdien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu pāri Melnajai jūrai, ceturtdien paziņoja Turcijas prezidents birojs.

"Labības transportēšanas vienošanās parakstīšanas ceremonija, kurā klāt būs prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, notiks [piektdien] ar Ukrainas un Krievijas piedalīšanos," paziņoja Turcijas līdera birojs.

Pirmajās tiešajās sarunās starp karojošo pušu militārajām delegācijām kopš marta, kurās pagājušajā nedēļā Stambulā piedalījās Turcijas un ANO amatpersonas, tika izstrādāts sākotnējais strupceļa risināšanas projekts.

Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un ir ieņēmusi dažas Melnās jūras ostas, bet bombardē citas, arī galveno Ukrainas labības eksporta ostu Odesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris ziedos Turcijai bērza saplākšņu produktus 50 000 eiro vērtībā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" tuvākajās dienās Turcijai plāno nosūtīt bērza saplākšņu produktu ziedojumu 50 000 eiro vērtībā, informē uzņēmums.

"Latvijas finieris" ziedos galvenokārt bērza saplāksni, ko var izmantot gan zemestrīces seku likvidēšanas darbos, gan pagaidu patvēruma vietu būvniecībā.

Palīdzība zemestrīces skartajiem reģioniem tiek organizēta un koordinēta sadarbībā ar uzņēmuma tirdzniecības un produktu attīstības uzņēmumu Turcijā "Riga Wood Orman Ürünleri" un tā vadītāju Beihanu Ačaru.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru