Jaunākais izdevums

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Abramoviča jahta ierodas Turcijā, glābjoties no Eiropas sankcijām

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv, 14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā aprīlī pieaugusi līdz 69,97% salīdzinājumā ar 61,14% martā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, ceturtdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tāpat inflācijas pieaugums skaidrojams ar piegāžu tīklu problēmām un izejmateriālu cenu kāpumu.

Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Turcijā aprīlī pieaugušas par 7,25%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV: Krievija Melnajā jūrā bloķē vairāk nekā 90 kuģu ar pārtiku

LETA--UKRINFORM, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.

"Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija," sacīja Šermane.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.

"Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum," atzīmēja Šermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā martā pieaugusi līdz 61,14% salīdiznājumā ar 54,4% februārī, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, otrdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu galvenokārt veicinājis pārtikas produktu un enerģijas cenu kāpums saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija pirmdien sāka īstenot pasākumu paketi, kas vērsti pret nacionālās valūtas liras devalvāciju.

Turcijas liras vērtība pret ASV dolāru un pret eiro bija kritusies līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem, bet pēc paziņojuma par šiem pasākumiem pieauga par apmēram 25%.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc ministru kabineta sēdes paziņoja, ka cilvēku noguldījumi bankās tiks aizsargāti pret zaudējumiem, kurus radītu valūtas kursa svārstības.

Ja zaudējumi izrādīsies lielāki par banku solītajiem noguldījumu procentiem, šie zaudējumi tiks kompensēti.

"No šī brīža nevienam mūsu pilsonim nevajadzēs konvertēt savus noguldījumus no lirām uz ārvalstu valūtām, baidoties, ka maiņas kursa svārstības varētu iznīcināt peļņu no procentu maksājumiem," sacīja Erdogans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijai trūkst mikroshēmu savas maksājumu sistēmas Mir kartēm

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas maksājumu sistēma "Mir" pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām nespēj atrast mikroshēmas savām kartēm un meklē tās Ķīnā, kur Covid-19 uzliesmojuma dēļ sašaurinājusies mikroshēmu ražošana, ziņoja britu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz uzņēmuma vadību.

Nacionālās maksājumu sistēmas (NSPK) valdes loceklis Oļegs Tišakovs paziņoja, ka Krievija saskaras ar mikroshēmu deficītu, jo Āzijas ražotāji koronavīrusa pandēmijas dēļ aptur ražošanu, bet Eiropas piegādātāji ir pārtraukuši sadarbību ar Maskavu pēc sankciju noteikšanas par Krievijas karu Ukrainā.

Viņš sacīja, ka daži Ķīnas piegādātāji ir piekrituši sadarboties ar Krieviju un sertifikācijas process turpinās.

Starptautiskās maksājumu sistēmas "Visa", "Mastercard" un "American Express" martā paziņoja par aiziešanu no Krievijas tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstu sankciju rezultātā Krievija arī vairs nevar nopirkt mikroshēmas no Eiropas Savienības vai ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic un Tez Tour Latvija rīkos čarterlidojumus uz Antāliju, Burgasu un Araksosu

Db.lv, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko tūroperatoru Tez Tour Latvija gaidāmajā vasaras sezonā no Rīgas piedāvās čarterlidojumus uz Antāliju Turcijā, Burgasu Bulgārijā, kā arī Araksosu Peloponesā, Grieķijā.

"Tuvojoties vasaras sezonai, mēs izstrādājam mūsu čarterlidojumu programmu kopīgi ar mūsu ilggadējo partneri Tez Tour Latvija. Mēs esam priecīgi šajā vasarā Latvijas pasažieriem piedāvāt aizvien plašākas ceļošanas iespējas," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

"Pieprasījums pēc lidojumiem uz tūristu iecienītajiem galamērķiem pēc divu gadu ilgiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir ļoti liels," piebilst Tez Tour Latvija vadītājs Konstantīns Paļgovs.

"Vidējās izmaksas šādiem ceļojumiem ir krietni lielākas salīdzinājumā ar cenu tikai par aviobiļeti. Šādos ceļojumos ir iekļautas arī izmaksas par vismaz 7 naktīm viesnīcā, ēdināšanu, transporta izmaksām kūrortos un tamlīdzīgi. Protams, daudziem Latvijas iedzīvotājiem šī ir ievērojama daļa no ģimenes budžeta, pret kuru apmaiņā viņi sagaida kvalitatīvāko, drošāko un pieejamāko augsta līmeņa produktu," piebilst K.Paļgovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanu šoreiz nerunājam. Jo tas jau izrunāts. Pozīcija skaidra – ja omikrons nav dzīvībai bīstams, proti, ja tā bīstamība ir pielīdzināma saaukstēšanās bīstamībai, visi ierobežojumi bija jau pirms pāris nedēļām atceļami bez liekas runas. Bet tā nav.

Tā vietā ir garas runas ap un gar. Politiskais priekšvēlēšanu teātris, raušanās pēc tā, kurš izpelnīsies lielākus aplausus. Nesaprotot, ka aplausi faktiski ir par komisko neizlēmību.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7 

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums...

Aplausi caur asarām. Pie kā noved šāda garo runu un tukšo darbu politika – par to gan rakstām. Arī šajā izdevumā. Kolēģis Māris Ķirsons ir izpētījis PwC uzņēmēju aptaujas datus, izvaicājis par tiem arī eksperti PricewaterhouseCoopers Latvija vadošo partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.

Aina, kas atklājas, ir visai bēdīga. Daudzos būtiskos rādītājos situācijas vērtējums Latvijā ir bijis bēdīgāks par to, kāds ir konstatēts kaut vai tepat Lietuvā un Igaunijā. To pašu atklāj arī Dienas Biznesā iepriekš publicētā statistika par investīcijām, IKP pieauguma tempiem, demogrāfiju reģionā utt. Un mums ne tā cerīgākā aina veidojas ne jau tāpēc, ka mēs paši būtu kūtrāki vai neprasmīgāki – vienkārši tā dēvētie spēles noteikumi biznesam Latvijā ir pārlieku smagi. Un aizvien vairāk tiek birokratizēti.

Kā arī Valsts kontrole nupat secinājusi, ka valsts pārvalde reformējas reformēšanās pēc – ir skaļi saukļi par cēliem mērķiem, ir milzu ieguldījumi, aktīva darbošanās, taču tā rezultātā valsts pārvalde efektīvāka nekļūst. Vien biznesa darbību apgrūtinošāka un dārgāka, kā redzam no budžeta likuma un neslēptas vēlmes slaukt naudu no nodokļu maksātājiem vēl vairāk un vairāk, kā arī visādiem savas haotiskās darbības izskaidrošanas projektiem, šķērdējot līdzekļus, tā teikt, pa labi un pa kreisi.

Arī Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss intervijā Jānim Goldbergam vērtē, ka šobrīd mūsu konkurētspēja ir sliktāka tieši lielāka birokrātiskā sloga dēļ. “Mums šogad ir liels risks zaudēt konkurences cīņā ar citām reģiona valstīm, zaudēt eksporta tirgus, kur mums ir konkurenti no tās pašas Lietuvas vai Igaunijas, Zviedrijas vai Somijas, galvenokārt Polijas. Arī Turcija ir ļoti aktīva Eiropā kopumā, un mēs to jūtam. Turkiem valūta ir ļoti nepieciešama, un viņi ļoti piestrādā, lai veicinātu tirdzniecības kontaktus ar Eiropu.”

Mēs esam lielā, vienotā tirgū, ir virkne mūsu uzņēmumu, kas ir ļoti spēcīgi un spēj ļoti veiksmīgi konkurēt globāli, taču tādu ir maz. Kopējo bildi tie nespēj uzlabot. Lai valsts izaugsmē neatpaliktu, lai mēs beidzot sasniegtu neatkarības gadu sākuma sapni dzīvot kā Eiropā, ir svarīgi, lai apstākļi uzņēmējdarbībai kopumā pie mums būtu labāki nekā vairumā citu valstu. Un tas, uzsvērsim, nav stāsts par to, ka viss ir slikti, – šis ir stāsts par to, ka viss ir nepietiekami labi. Arī jau pieminētajā intervijā ar Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku par to varam lasīt: “Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts, norādot, ka vēlas redzēt valdības efektīvāku darbību. 83% aptaujāto pauda neapmierinātību ar valsts paveikto administrācijas izmaksu samazināšanā, 60% neapmierina izglītības politikas atbilstība ekonomikas vides izmaiņām, 58% – nodokļu režīma konkurētspēja un 56% – biznesa vides attīstība.”

Šķiet, tās ir ābeces patiesības. Kāpēc virzība ir buksējoša? Politiķi nesaprot, ko dara? Paši saka, ka saprot, bet izskatās, ka šī saprašana nāk pārāk lēni, dažkārt pat par vēlu. Kā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš tikai nupat aptvēris, ka iepriekšējās epidemiologu prognozes bijušas katastrofāli nepareizas un ka, iespējams, šī iemesla dēļ valdība ir pieņēmusi kādu nepareizu lēmumu. Vai kā ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš pēdējā laikā atkārto uzņēmēju jau sen pausto, ka Latvija ir “pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā, jo kaimiņiem tā pieeja bija liberālāka, uzņēmēji varēja strādāt, un latvieši bieži vien brauca un sildīja mūsu kaimiņvalstu ekonomiku”.

Līdz ar to jāsaka: brīžiem šķiet, ka politiķi visu saprot, taču arī pārāk bieži aizraujas ar tukšu debatēšanu un ar stipri kreisu pieeju visu regulēt, visu noteikt, drošības pēc daudz ko ierobežot. Jo, tiklīdz kāds rosina kādas prasības atcelt, kādus spēles noteikumus biznesam liberalizēt, tā citi uzreiz atceras par saviem vēlētājiem un asi iebilst, ka tā, lūk, kāds būšot labākā situācijā nekā citi, jo esot jāmazina krāpšanās riski, esot jānodrošina, ka visiem vienādi apstākļi utt. Bet... mēs jau zinām, pie kā tāda novienādošana noved.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības

Armanda Vilciņa, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz uzņēmēju, kas nelegāli izmanto svešus zīmolus savas uzņēmējdarbības attīstīšanā, pat neapzinoties, ka tas nav atļauts, norāda SIA Ausma Media radītāja Marta Selecka.

Visi saprot, ka nevar nozagt kartupeļus un tirgot tos kā savējos, bet, ja runa ir par preču zīmēm un tēliem, sabiedrības izpratne mainās, atzīmē M. Selecka, uzsverot, ka arī Ausma Media pēdējos gados saskārusies ar milzīgu skaitu ražotāju, kas mēģina bez atļaujas kopēt uzņēmuma radītos produktus.

Lielāko popularitāti vietējā tirgū iemantojusi Ausma Media radītā rotaļlieta Lapsa, kas redzama arī populārajā bērnu seriālā Tutas lietas. Lai gan esam reģistrējuši Lapsu kā dizaina paraugu Latvijas Republikas Patentu valdē, faktiski mēs neesam aizsargāti, jo reāli sodīt kādu uzņēmēju, kas izmanto mūsu tēla atveidu savos izstrādājumos, ir ļoti sarežģīti, skaidro M. Selecka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot aviopakalpojumu pieprasījumam gan Eiropas, gan transatlantiskajā tirgū, aviokompānija SmartLynx Airlines ir parakstījusi līgumu ar SMBC Aviation Capital par divu Boeing 737 MAX 8 gaisa kuģu nomu.

Šis darījums ar vienu no lielākajiem iznomātājiem pasaulē ļaus lidsabiedrībai kļūt par lielākās gaisa flotes operatoru Baltijā.

Pirmie divi 737 MAX 8 sērijas gaisa kuģi pasažieru pārvadājumiem nonāks SmartLynx flotē jau aprīlī, un to plānots papildināt arī turpmāk.

Šī gada sākumā aviokompānija pārvalda 35 gaisa kuģus, bet līdz ar vasaras sezonu flote tiks dubultota.

"Mēs apsvērām flotes modernizēšanu vēl pirms pandēmijas, tāpēc, pamanot augošo pieprasījumu čarteru tirgū, mēs nolēmām ka ir īstais laiks paplašināt mūsu floti un līdz ar to piedāvāto pakalpojumu klāstu. Bija skaidrs, ka Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas būs īstā izvēle," norāda SmartLynx Airlines izpilddirektors Žigmants Surints (Zygimantas Surintas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

"Mastercard" norādīja, ka, ņemot vērā "pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomikas vidi", kompānija "nolēmusi pārtraukt sava tīkla pakalpojumus Krievijā".

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā, teikts "Mastercard" paziņojumā.

Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".

Kad šis process būs pabeigts, "visas "Visa" karšu iniciētās transakcijas Krievijā vairs netiks īstenotas ārpus šīs valsts un visas "Visa" kartes, kuras izsniegušas finanšu institūcijas ārpus Krievijas, vairs nedarbosies Krievijas Federācijā", teikts "Visa" paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas krītas bažās par pieprasījumu Ķīnā

LETA--AFP, 29.03.2022

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, miera sarunām starp Krieviju un Ukrainu nonākot strupceļā un pasliktinoties inflācijas un ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās Turcijā pirmajās augsta līmeņa sarunās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, bet sarunās neizdevās panākt nekādu progresu.

"Jaunākajās sarunās starp Krieviju un Ukrainu netika panākts lūzums kara izbeigšanai. Tirgi reaģēja tā, kā jūs gaidītu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Naftas cenas Londonas un Ņujorkas biržās tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet dienas gaitā samazinājās un noslēdza sesiju ar kritumu.

Eiro vērtība saruka gan pret ASV dolāru, gan pret britu mārciņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,3% līdz 33 174,07 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4259,52 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 13 129,96 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru