Eksperti

Cenu pieaugums – realitāte, no kuras neizbēgt

Māris Gruzniņš, SCHWENK Latvija valdes loceklis, Cementa tirdzniecības un loģistikas direktors Baltijas valstīs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgāka elektrība, gāze, pārtika, ražošanas izmaksas – par to visu publiskā telpa viļņojas jau labu brīdi, taču pavisam drīz cenu pieaugumu sāksim just arī gluži taustāmi.

Sabiedrības neapmierinātība ir viegli saprotama, galu galā arī jebkurš ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs savā maciņā pamanīs gan to pašu dārgāko elektrību, gan pārtiku, un prieku tas nesagādās nevienam. Atbildi uz to, vai šāda situācija ir pārejoša vai ar to nāksies rēķināties ilgtermiņā, sniedz mazliet dziļāks ieskats apkārt notiekošajos procesos.

SCHWENK Latvija pamatdarbība ir saistīta ar ražošanu, kurā īpaši jūt elektrības sadārdzinājumu. Taču tā ir tikai viena ar ražošanu saistītā pieaugošā izdevumu pozīcija. Dažādu ārējo apstākļu ietekmē dārgāki kļūs arī loģistikas pakalpojumi un transporta pārvadājumi. Jau šobrīd redzam, ka tas nākotnē būs izaicinājums gan SCHWENK Latvija, gan citiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar izejvielu un preču transportēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu.

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam 

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo...

Tāpat kā saslimstot cilvēks grib zināt, kas ir izraisījis veselības problēmas, mēs, gluži kā daudzi citi, cenšamies izprast sadārdzinājuma veidošanās iemeslus. Viens no tiem nepārprotami ir pieaugošās degvielas cenas, kuru kāpumu pamanījis teju ikviens, kurš izmanto motorizētos pārvietošanās līdzekļus – vai tā būtu automašīna, vai autobuss. Tāpat kopējā inflācija skar tādus būtiskus segmentus kā rezerves daļas, eļļas materiālus, riepas un citas detaļas. Taču ir arī virkne mazāk redzamu sadārdzinājuma cēloņu, kurus, iespējams, ikdienā pirmajā acu uzmetienā pamanīt nevar.

Būtisks aspekts, ar ko šogad saskaramies un kas būs aktuāls arī nākamgad, ir milzīgais pieprasījums pēc transporta un loģistikas pakalpojumiem, kas šobrīd novērojams nozarē, un kā zināms, ja pieprasījums ir liels, bet piedāvājums – ierobežots, pakalpojumu cenas aug. Transporta pārvadājumu kompānijām šobrīd darba ir pietiekami daudz, un nevar teikt, ka nākotnē tā kļūs mazāk. Nākamajos gados Latvijā paredzēts īstenot vairākus ambiciozus būvniecības projektus, tajā skaitā Rail Baltica, līdz ar to piegādes kļūst apjomīgākas, biežākas un prasa no pārvadātājiem vairāk resursu, samazinot pakalpojumu pieejamību. Šī situācija aktualizē vēl vienu izaicinājumu – cilvēkresursu trūkumu nozarē.

Lai gan loģistikas uzņēmumi cenšas rūpēties par konkurētspējīgu atalgojumu autovadītājiem, skaidrs, ka inflācijas ietekmē dzīves dārdzība palielinās, un cilvēki to jūt: pieaugot izdevumiem, ienākumi mazinās, un profesionāli šoferi, kuri apzinās sava darba vērtību, daudz rūpīgāk nekā agrāk izvērtē darba apstākļus un iespējas nopelnīt. Autovadītāju darba tirgus Eiropā ir atvērts, un nereti kvalificētam šoferim ir izdevīgāk aizlidot uz Angliju (kur nozarē vērojams autovadītāju deficīts), divas nedēļas tur pastrādāt, tad divas nedēļas mājās atpūsties un nopelnīt to pašu, ko strādājot visu mēnesi Latvijā.

Kā transporta un loģistikas uzņēmumu pakalpojumu lietotājs novērojām arī, ka Covid-19 pandēmija mainījusi sauszemes un cita veida kravu pārvadājumu apjomu attiecību. Pandēmijas sākumā saruka avioreisu skaits, savukārt lielāku slodzi izjuta sauszemes un jūras transports. SCHWENK Latvija izvēle vairāk izmantot dzelceļa pakalpojumus ir saistīta ar kravas plūsmu specifiku un iespēju samazināt savu ietekmi uz vidi, bet jūras pārvadājumiem izmantojam īpašus tankerus sausajām beramkravām, tāpēc tiešā veidā iepriekšminētās izmaiņas mūs neskāra. Toties Ziemeļvalstu kolēģi, kuri importē balto cementu no Spānijas, bija spiesti atteikties no konteineru piegādēm, jo trīskāršais cenu pieaugums padarīja produktu konkurēt nespējīgu.

Lūkojoties nākotnē, jāteic, ka tā būs bagāta ar dažnedažādiem izaicinājumiem ikvienam uzņēmumam. Pieaugošās resursu cenas, darbaspēka trūkums saistītajās nozarēs un globālo organizāciju nospraustie ilgtspējas mērķi, kas ietekmē ikvienu ražotāju, liks ne tikai savilkt jostas un rast jaunus risinājumus, bet arī neizbēgami celt cenas. Neatkarīgi no produkta vai pakalpojuma veida arī galalietotājiem diemžēl jārēķinās, ka dzīve kļūs dārgāka. Tajā pašā laikā jāatceras, ka ekonomika nav lineāra – valsts kopējo labklājību vistiešākajā veidā balsta nauda, ko nopelna un nodokļos samaksā uzņēmumi, un tas nozīmē, ka daļa izdotās naudas dienas beigās atgriežas pie mums pašiem, tikai citā formā. Tiesa, vai tas kalpo kā mierinājums mirklī, kad par ierastiem pakalpojumiem vai precēm jāmaksā vairāk – tas ir cits jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru