Cer nostiprināt tradicionālo linu nozari 

Latvijai, kas jau tautasdziesmās apdziedāta kā zilo linu zeme, ir gan linkopības un linu pārstrādes tradīcijas, gan nākotnes potenciāls.

Anda Asere, 17.4.2013
1/14

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Tomēr par pašreizējo situāciju uzņēmēju domas dalās. «Diemžēl neko daudz par linkopības nozari Latvijā pateikt nav iespējams. Tā ir ļoti maza. Nav iespējams salīdzināt ar 30. gadiem, kad lina izstrāde Latvijā veidoja nopietnu eksporta procentu. Šobrīd Latvijā ļoti nelielos daudzumus audzē linu, kas pārsvarā ir derīgs tehnisko izstrādājumu (virves vai izolācijas materiāli) ražošanai. Diemžēl nepiepildījās 2007. gadā izstrādātais Ekonomikas ministrijas sapņu plāns par lina nozares atdzīvināšanu Latvijā, kas paredzēja būtisku labumu valsts ekonomikai,» saka Oskars Polmanis, tekstillietu ražotāja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis.

Savukārt Valērijs Šindlers, Linu un kaņepju pārstrādes klastera valdes priekšsēdētājs un SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs, norāda, ka linkopībai ir ļoti lielas perspektīvas. «Dabiskā šķiedra ir nākotnes ražošanas pamatmateriāls. Eiropas Savienībā un pasaulē runā par zaļo produkciju un ražošanu, lai aizvietotu sintētiskos materiālus. Un linšķiedra pēc savām īpašībām ir ļoti piemērots materiāls,» viņš saka.

Runājot par linkopību, V. Šindlers teic, ka te valda mūžvecais jautājums par to, kas bija pirmais – vista vai ola. Kamēr nav pārstrādes iespējas, zemniekiem nav pārliecības, ka viņu izaudzētos linus kāds pirks, turklāt jāņem vērā, ka linkopība ir sarežģīta.

Linu un kaņepju pārstrādes klasterī apvienojušies trīs uzņēmumi – Rēzeknes SIA Baltiks East, Preiļu SIA Sakura un Krāslavas SIA Zalers. Klasterī ir arī Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs. V. Šindlers stāsta, ka Krāslavā un Preiļos ražo šķiedru, bet SIA Baltiks East ražo tehnisko šķiedru – virves, auklas, tehnisko dziju.

Ir apstiprināts SIA Baltiks East projekts ES fondu finansējumam jaunas linu pārstrādes rūpnīcas celtniecībai. «Tagad meklējam finansējumu. Kad būs jaunas pārstrādes jaudas, zemniekiem būs ticība audzēt linus,» spriež V. Šindlers. Iecerēts šogad uzsākt celtniecību, lai nākamgad rūpnīca būtu gatava. Šobrīd nepieciešams piesaistīt investoru, jo 50% finansējuma sedz ES, bet sākotnēji uzņēmumam pašam jāiegulda visi 100%. Kopā ar infrastruktūru, projekta izmaksas ir aptuveni četri miljoni eiro.

SIA L.R.A., kas Jelgavā veic pilna cikla garšķiedras linu pārstrādi, izejvielas iepērk ārzemēs, jo Latvijā tās neesot iespējams iegādāties. «Tā ir sāpīga tēma, un tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Lasu avīzēs un dzirdu radio, ka kaut kur ir sējumi, idejas par kaņepēm, liniem un eļļas liniem, bet pēdējo piecu sešu gadus laikā neviens nav piedāvājis iepirkt izejvielu Latvijā,» saka Valerijs Lukašenoks, SIA L.R.A. valdes loceklis. Viņš teic, ka labprāt izmantotu vietējo izejvielu, ja vien tādas būtu un cena būtu tādi pati kā ārzemju sadarbības partneriem.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Ap 140 tekstilnozares uzņēmumu vidū vairums ir nelielas ražotnes ar specifisku produktu...

Pašiem sava ražotne un salons Rīgā – tieši šajās dienās īstenojas gultas...

Tekstilrūpniecības eksperti 2013.gadā paredz nelielu apjoma kāpumu, taču būtisku kvalitatīvu...

SIA Lauma Fabrics šogad plāno sasniegt gandrīz 24 miljonu latu apgrozījumu, kas...

Aizvadītajā gadā tekstilnozare iezīmējas ar lielām iecerēm un lēzeni kāpjošu statistiku....

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Mana Saime piens atzīts pat vienu no labākajiem 2012. gada jaunajiem produktiem....

Ap 140 tekstilnozares uzņēmumu vidū vairums ir nelielas ražotnes ar specifisku produktu...

Aviokompānijas, lidojot uz Rīgu, varēs saņemt 50–100% atlaidi pasažieru apkalpošanas...

Altia lēmums slēgt pērn septembrī iegādātā SIA Jaunalko ražotni liecina par vēlmi...

Valdības lēmums par Liepājas metalurgu, nosakot, ka akcionāriem jāiegulda 25 miljoni latu...

Valdība otrdien izvirzījusi vairākus nosacījumus grūtībās nonākušajai a/s Liepājas...

2013./2014. gadā kopējais dīzeļdegvielas daudzums, ko lauksaimnieki var izmantot, nemaksājot akcīzes...

Daugavpils konditorejas izstrādājumu un saldumu ražotājs SIA Antaris reģistrējis jaunu komercķīlu,...

Šajā gadā SIA Piebalgas alus mērķis ir produkcijas eksporta uzsākšana uz trešajām...

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra...