Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu 

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

LETA, 12.11.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Cērps starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem neoficiāli tika minēts jau vairākus mēnešus, bet pirmdienas vakarā viņš sociālajos tīklos ierakstījis: «Šodien es pieteicu savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Saeimas deputātiem, kam jāpieņem lēmums par šo amatu, būtu pietiekama izvēle.»

Pēc darba FKTK Cērps strādājis banku uzraudzībā Zviedrijā, bet pašlaik strādā Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā par prezidenta padomnieku.

Starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minēti arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām. Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze un Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš savukārt ir izteicies, ka par šo amatu nav īpaši ieinteresēts.

Lai arī politiķi jau aktīvi runā par potenciālajiem amata pretendentiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicies, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vārdi varētu būt zināmi tikai pēc valsts svētkiem.

«Patlaban vārdi, kas skan publiski, ir tie paši, kas tiek piesaukti Sadarbības sanāksmē,» sacīja politiķis. Tas, cik kandidātu varētu pretendēt uz centrālās bankas vadītāja amatu, varētu būt zināms valsts svētku nedēļā, kad arī sāksies piemērotākā kandidāta atlase. «Mums valstī stāv priekšā viena grūta, bet patīkama izvēle, jo visi līdz šim izskanējušie kandidāti ir cienīgi un spējīgi ieņemt šo amatu,» uzsvēra Kariņš.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

No šīs sadaļas

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par...

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un...

2020. gada 3. janvārī stāsies spēkā vairākas izmaiņas AS SEB banka cenrādī,...

AS Balticovo reģistrējusi jaunu komercķīlu 7,2 miljonu eiro vērtībā, liecina Lursoft dati....

Pasaules pelnošākā kompānija Saudi Aramco publicējusi sīkāku informāciju par plānoto akciju...

Ēnu ekonomikas dēļ Lietuvā ik gadu netiek iekasēts pievienotās vērtības nodoklis (PVN)...

Tiesnese Ņujorkā likusi ASV prezidentam Donaldam Trampam samaksāt divus miljonus ASV dolāru...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi SIA «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT)...

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumam Twino izveidota padome un par tās priekšsēdētaju iecelts Twino...